Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam 6.februāra Saeimas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, ir vairāki priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt no sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” 17.punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. No darba kārtības jautājums izslēgts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šī gada 6.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un izskatīt to pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Pirmās partijas Saeimas deputāti lūdz atsaukt likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz iekļaut šā gada 6.februāra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” otrajam lasījumam” deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.3/2001 “Grozījumi 17. un 24.pantā un II pielikumā, un VI un VII pielikuma par valsts atbalstu izslēgšana”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/2001 “Grozījums D protokolā (monopoli)”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodots Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu Saeimas komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Pirms mēs balsojam, vai deputāts Kiršteins ir pieteicies runāt “pret”? Par procedūru. Lūdzu ieslēgt deputātam Kiršteinam mikrofonu!

A.Kiršteins (TP). Godājamā priekšsēdētāja! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mums šeit ir zināma konstitucionāla problēma, jo saskaņā ar Satversmes 3.pantu Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Līdz ar to es gribu atgādināt, ka joprojām ir spēkā 1992.gada 22.janvārī pieņemtais lēmums, ka starptautiskais līgums ar Krievijas Federāciju par robežu ir noslēgts 1920.gada 11.augustā un robežu regulē 3.pants, tas nav atcelts.

Savukārt ir spēkā arī lēmums, ka attiecībā uz…

Sēdes vadītāja. Es domāju, ka tas nav par procedūru, Kiršteina kungs.

A.Kiršteins. Tas ir Ārlietu komisijas jautājums, un mans jautājums ir par procedūru… Šeit vajadzētu būt arī Ārlietu komisijai faktiski atbildīgajai, jo mēs nevaram sarīkot šo referendumu visā Latvijas teritorijā. Vai tad mums ir jāierosina, teiksim, priekšlikumi, ka mēs varam mainīt kaut ko, vai mums ir jāatceļ iepriekšējie lēmumi. Nevar būt divi lēmumi pretrunā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli var būt tikai viena atbildīgā komisija. Pašreiz ir priekšlikums — Juridiskā komisija. Visām citām komisijām arī šīs izmaiņas tiks nodotas. O’key!

Lūdzu balsojumu par likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ir nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsojumu par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” ir nodoti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsojumu par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsojumu par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju”” nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā vēlas kāds runāt? Tātad... Vai deputāts Urbanovičs Jānis ir pieteicies debatēt? Nē? O.K. Tātad, lūdzu, balsojam par... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Balsojam!”) Ja neviens no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas nevēlas referēt, tad balsojam par katru Centrālās zemes komisijas locekli atsevišķi, un balsošana notiek aizklāti.

Tātad pirmais balsojums ir: Latvijas Republikas Saeima nolemj atsaukt no Centrālās zemes komisijas sastāva Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārstāvi Sigurdu Strujevicu. Lūdzu, balsojam par Sigurda Strujevica atsaukšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Strujevica kungs ir atsaukts no Centrālās zemes komisijas sastāva.

Nākošais lēmuma projekts ir: Latvijas Republikas Saeima nolemj apstiprināt Centrālās zemes komisijas sastāvā Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārstāvi Tālivaldi Jusi. Lūdzu balsojam par Juša kunga iecelšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, neviens neatturas. Tālivaldis Jusis iecelts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Juridiskā komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par Maijas Vētras apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzītos dokumentus par tiesneses Maijas Vētras apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, atbalsta šo lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par lēmuma projektu “Par Maijas Vētras apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākošais — lēmuma projekts “Par Irēnas Cupikas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra iesniegtos dokumentus par Irēnas Cupikas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, atbalsta šo lēmuma projektu un lūdz to atbalstīt parlamentā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par Irēnas Cupikas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas... pret — 1, atturas — 1. Irēna Cupika ir apstiprināta par Ogres rajona tiesas tiesnesi.

Nākošais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Guntara Stūra apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā— deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra iesniegtos dokumentus par Guntara Stūra apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, atbalsta lēmumu apstiprināt Guntaru Stūri par Dobeles rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par lēmuma projektu “Apstiprināt Guntaru Stūri par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 3. Guntars Stūris ir apstiprināts par Dobeles rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums “Par Saeimas deputātu Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska, Anatolija Mackeviča un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem “Par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 30.oktobra rīkojuma nr.53 neatbilstību Enerģētikas likuma 20.1.pantam”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS). Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska, Anatolija Mackeviča, Valērija Agešina, Jakova Plinera, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova, Vladimira Buzajeva, Aleksandra Bartaševiča un Andreja Aleksejeva pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem “Par Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojuma nr.53 no 2001.gada 30.oktobra neatbilstību Enerģētikas likumam nr.20.1. pantam” (dokumenta nr. 270), atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (PCTVL). Labrīt, cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, kāds ir komisijas lēmums, un tā ir patiesība, bet man ir mazs komentārs pēc būtības.

Tātad par ko ir pieprasījums? Pieprasījums ir par to, ka Latvijas sabiedrība, tauta, pilsoņi ir izteikuši savu vēlmi “Latvenergo” atstāt 100% kā valsts uzņēmumu, kas nav privatizējams. Lielākā daļa, absolūti lielākā daļa priekšvēlēšanu programmās, partijās, kuras pārstāvētas Saeimā, šī norma tika atbalstīta. Kādēļ tad ir radies pieprasījums? Pieprasījums radās tādēļ, ka, lasot “Latvenergo” viceprezidenta Aigara Meļko izteikumus, mēs redzam, ka faktiski “Latvenergo” tiek sadalīts četros atsevišķos uzņēmumos — meitas uzņēmumos, kuri saskaņā ar Latvijā esošo likumdošanu katrs atsevišķi var būt pārdots, tātad privatizēts. Un tas galarezultāts ir tāds, ka “Latvenergo” kā uzņēmums, kā valsts uzņēmums, kurš 100% pieder valstij, var beigt pastāvēt.

Komisijas sēdē piedalījās ekonomikas ministrs Lujāna kungs un diezgan pārliecinoši runāja par to, ka valdība ir izveidojusi speciālu darba grupu, kura apspriež iespējas atcelt Ministru kabineta rīkojumu, kurš ir neatbilstošs Enerģētikas likuma 20.1. pantam.

Bet tālāk, iepazīstoties ar tiem dokumentiem, kas ir mūsu rīcībā, faktiski Ministru kabinets ir izveidojis darba grupu, kura strādā pie atbildes sagatavošanas Satversmes tiesai.

Otrkārt. Ministrs apgalvoja, ka “Latvenergo” viceprezidents ir faktiski izplatījis nepatiesas ziņas, bet jau pēc komisijas sēdes mēs redzam, ka viena cita šīs pašas iestādes amatpersona laikam nav sadzirdējusi ministra vārdus un saka, ka pēc restrukturizācijas “Latvenergo” filiāles uzsāks darbu kā atsevišķi uzņēmumi.

Līdz ar to mans aicinājums ir — ja Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir par un atbalsta sabiedrības lēmumu par uzņēmumu saglabāšanu, tad, manuprāt, ir pilnīgi nepamatots noraidījums, kāpēc tad pieprasījums neiet uz Ministru kabinetu. Būsim godīgi! Atbalstīsim pieprasījumu un pieprasīsim tikpat godīgu atbildi no Ministru kabineta. Ja jūs to nevarat atbalstīt, tad, manuprāt, šīs netīrās spēlītes, aizkulišu spēlītes, turpinās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es piedalījos tajā darba grupā, kas strādā pie Ekonomikas ministrijas, lai sagatavotu šo atbildes vēstuli Satversmes tiesai. Es arī neesmu īsti apmierināta varbūt ar to darbu, ko šī darba grupa ir veikusi, jo šī darba grupa ar daudziem jautājumiem runāja varbūt daudz par maz, un par maz laika viņai bija priekš tā, lai sagatavotu ļoti nopietnu tādu tālākās “Latvenergo” attīstības stratēģijas plānu. Bet, kas attiecas uz Satversmes tiesu, tad jā, šī darba grupa ir sagatavojusi priekšlikumu, ka šīs iepriekšējās valdības apstiprinātais, Ministru kabineta apstiprinātais rīkojums par “Latvenergo” restrukturizāciju, tiešām tiks atcelts.

Bet tomēr darba grupā netika pietiekoši debatēts par to, kādai tad vajadzētu izskatīties šai kompānijai un kas tai būtu galvenokārt jānodrošina. Palika tomēr mazliet tāds iespaids, ka darba grupa galvenokārt strādāja pie tā, ka šis restrukturizācijas modelis ir uz kādu laiku jāatliek, un tas jāuzliek uz jaunās valdības pleciem, lai pēc tam šie 390 000 cilvēku, kuri bija pret šo energokompānijas sadalīšanu, privatizēšanu, lai pēc tam viņi, protams, visu vainu uzveltu jaunajai valdībai. Tāpēc es uzskatu, ka darba grupa krietni par maz runāja un strādāja par tām problēmām, kas ir saistītas ar to, ko dod šī vertikāli integrētā energokompānija. Tātad netika uzsvērts tas jautājums, ka nacionālai energokompānijai ir jābūt konkurētspējīgai tirgū, un, kā mēs zinām, sīkas un sadalītas kompānijas nekad nebūs pietiekoši spējīgas konkurēt kopējā Eiropas tirgū, tikai vienota un spēcīga kompānija to var darīt.

Tāpat ļoti maz tika runāts arī par to, ka elektroenerģijas piegāde par iespējami zemākiem vienotiem tarifiem visā Latvijā ir tomēr ļoti svarīga, lai šie atpalikušie reģioni, kuri šodien ir depresīvā situācijā, tomēr nenonāktu tādā stāvoklī, ka viņiem elektroenerģija pēc laiciņa būs jāpērk dārgāk nekā Rīgas lielajiem patērētājiem.

Tāpat netika runāts par to, ka ļoti tiks zaudēts mēroga efekts, jo 1 200 000 patērētāju, tas ir ļoti niecīgs daudzums priekš stipras energokompānijas, un vēl sīkāk sadalīt — tas būtu ļoti bīstami.

Tāpat arī netika pietiekoši debatēts par to, ko dod tā iespēja, ka mums ir šī Dieva svētība — Daugava un kaskāde, Daugavas hidrostacijas, kuras dod ļoti lētu elektroenerģiju un kura dod iespēju tad veikt vajadzīgās investīcijas pārējā energokompānijā un noturēt energokompāniju Eiropas prasībām atbilstošā līmenī.

Un tāpat arī ļoti… Es varētu minēt vēl vismaz desmit punktus, par kuriem šai komisijai ļoti nopietni un pamatīgi ir jādomā, jāstrādā, lai sagatavotu jaunajai valdībai ziņojumu par stratēģiju, par “Latvenergo” tālāko stratēģiju un attīstību, bet, kas attiecas uz šo pieprasījumu, tad par šo pieprasījumu es gribētu teikt, ka pieprasījums tiešām ir noraidīts pareizi. Jo pieprasījumam šobrīd nav nekādas nozīmes. To, vai ņemt vērā Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu vai ne, to izlems Satversmes tiesa, jo šis pieprasījums Satversmes tiesu nekādā veidā neietekmē, Satversmes tiesa pieņems pati patstāvīgu lēmumu, tā kā mums šodien… mēs ar mierīgu sirdi varam nobalsot pret šī… par to, ka šis priekšlikums nav atzīstams par pieprasījumu, bet mums kā Saeimas deputātiem regulāri un ļoti nopietni ir jāseko tam darbam, kāds notiek valdībā, kā turpināsies šī stratēģijas sagatavošana, jo kas mani uztrauc visvairāk. Mani visvairāk uztrauc tas, ka pie šīs stratēģijas sagatavošanas strādā tā pati kompānija, kura iepriekšējās valdības laikā iztērēja 1 300 000 latu, kas nebija tikai mūsu nodokļu maksātāju nauda, tur bija iekšā arī ārzemju nauda, un kuri sagatavoja šo iepriekšējo pārstrukturizācijas plānu. Tie paši cilvēki šodien ar pilnu jaudu strādā arī pie jaunās stratēģijas sagatavošanas, un tas rada bažas. Tātad ir ļoti nopietni jāpadomā par šo darba grupu, kura ir spējīga un var sagatavot normālu šo attīstības stratēģiju, un tad šiem jautājumiem arī mūsu komisijām ir nopietni jāseko. Un mums arī vajadzētu mazliet pamācīties no igauņiem. Igauņi savu energokompāniju ir sadalījuši, viņiem tarifi ir cēlušies par 30% attiecībā pret mūsu tarifiem, bet, neskatoties uz visu to, par brīvā tirgus izveidošanu igauņi ir panākuši pārējas periodu — par 20% tirgus atvēršanu līdz 2009.gadam, un par 100% tirgus atvēršanu viņi sāks runāt tikai pēc 2013.gada. Diemžēl Latvija savās sarunās ar Eiropas Savienību par iestāšanos Eiropas Savienībā šādus pārejas periodus nav atrunājusi. Tas arī, protams, ir ļoti, ļoti nepatīkami, par šiem jautājumiem mums būs jādomā un jārunā ļoti daudz, bet šodien es visus aicinu balsot par to, ka šis pieprasījums nav atzīstams par pieprasījumu, bet ir atzīstams par jautājumu. Un tad, kad būs še jautājumi… iespēja uzstādīt šos jautājumus, tad arī ļoti nopietni pie šīm lietām pieiet, jo tā tomēr ir mūsu infrastruktūra, tas ir stratēģisks uzņēmumus, no kura ir atkarīga ne tikai mūsu tautsaimniecības attīstība, bet arī mūsu valsts neatkarība.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man nav nekādas vajadzības runāt par lietas būtību un pieprasījuma saturu, jo Stalidzānes kundze spīdoši to jau izdarīja, man nav ar ko papildināt, un faktiski Stalidzānes kundze ļoti pārliecinoši nodemonstrēja, ka pieprasījums ir patiešām pamatots, ka problēmas patiešām pastāv, ka turpinās tas pats darbs, kas ir vērsts uz to, lai tomēr panāktu “Latvenergo” privatizāciju, tādējādi pārkāpjot gan esošo likumdošanu un Saeimas nostāju un gandrīz visu partiju priekšvēlēšanu programmas, tātad kāda ir loģika? Tātad no faktiskās puses tas pieprasījums ir pamatots.

Kāpēc Stalidzānes kundze aicina jūs neatbalstīt šo pieprasījumu? Pirmkārt, tāpēc, ka Satversmes tiesa pieņems lēmumu drīz. Cienījamie kolēģi! Satversmes tiesa nav tā institūcija, kas pastāvīgi kontrolē Saeimas darbu un labo mūsu kļūdas, un pieņem lēmumus mūsu vietā. Jebkurš Satversmes tiesas lēmums nozīmē brāķi, ļoti nopietnu brāķi mūsu darbā. Un, ja mums ir iespējas pašiem labot kļūdas, ko mēs paši esam pieļāvuši, novēršot šo Satversmes tiesas attiecīgo spriedumu, tas ir mūsu pienākums.

Un manā skatījumā atsaukties uz Satversmes tiesu šajā kontekstā ir absolūti nepamatoti.

Otrkārt, valdība jau strādā un valdība pieņems lēmumu un tā tālāk. Kārtējo reizi mēs sastopamies ar situāciju, ka Saeima tiek uzskatīta par kaut kādu nu īpaši nevajadzīgu institūciju, tas ir drīzāk tradīcijas dēļ, Saeimai jāpastāv, bet galvenais Saeimas uzdevums ir netraucēt valdībai strādāt.

Cienījamie kolēģi! Valdība ir izpildinstitūcija. Valdības mainās diezgan bieži, un neviens no mums nezina, cik ilgi noturēsies šī valdība. Stratēģiskus jautājumus tomēr ir jārisina mums, kas ir vēlētas personas. Un es ļoti aicinu jūs neizvairīties no atbildības un tomēr pieņemt pareizu lēmumu, uzņemties to atbildību, lai tā Latvijas stratēģiskā attīstība tik svarīgā jautājumā, kāds ir “Latvenergo” statuss, privatizācija vai neprivatizācija, tomēr šajā jautājumā lēmumu pieņemtu mēs paši — tautas ievēlētas personas, neatdodot to ne Satversmes tiesai, ne valdībai.

Tātad paldies Stalidzānes kundzei par ļoti labu pamatojumu mūsu pieprasījumam, un aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne, otro reizi.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamais Cileviča kungs! Mana uzstāšanās nebija... nebija pamatojums par to, lai atzītu pieprasījumu par pieprasījumu, bet gan par to, ka mums ir jābūt uzmanīgiem un jābūt, kā teikt, atbildīgiem tajos procesos, kas notiks uz priekšu, kā strādās mūsu valdība pie šīs pārstrukturizācijas un pie šī tālākā plāna. Bet par šodienas plānu patiešām Satversmes tiesai ir sagatavots ziņojums, ka atcelt šo iepriekšējo Ministru kabineta lēmumu, un Satversmes tiesa arī izvērtēs, vai tas pamatojums ir pietiekošs, lai novērstu šo nesakritību starp likuma 20.1.pantu un starp Ministru kabineta kādreiz pieņemto šo lēmumu. To izvērtēs Satversmes tiesa. Varbūt Satversmes tiesa to neatzīs. Bet pieprasījumam šobrīd patiešām nav nekādas jēgas. Bet, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, tieši tāpēc es arī gribēju kā pozīciju, tā opozīciju — visus aicināt uz to, ka par šo jautājumu mums visiem ļoti nopietni arī uz priekšu būs jādomā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu nedaudz Pieprasījumu komisijas vārdā pavisam lakoniski un konkrēti pateikt, kas tad īsti komisijā notika, kas tika pieprasīts un kas tika nolemts.

Tātad, balstoties uz informāciju, kas izskanēja presē, tika prasīts, vai gadījumā šobrīd netiek veidoti dažnedažādi meitasuzņēmumi, uz ko mums Ekonomikas ministrijas pārstāvji konkrēti paziņoja, ka ir tikai viens meitasuzņēmums “Latvenergo”, tas ir “Augstsprieguma līnijas”, kuras savukārt savā laikā īrēja resursus no “Latvenergo” un veica kaut kādu saimniecisko darbību. Šobrīd tas saimniecisko darbību neveic un tiks likvidēts. Tātad vienīgais meitasuzņēmums, kas ir bijis, tiks likvidēts. Savukārt tās struktūras, kas ir šobrīd “Latvenergo” izveidojušās, tās ir struktūrvienības, kas ir veidotas tāpēc, lai varētu efektīvāk saimniekot. Citu meitasuzņēmumu “Latvenergo” nav. Tātad pamata pieprasījumam par meitasuzņēmumu kaut kādu nākotnē tur privatizāciju šobrīd nav. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Augsti godātā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Es ceru, ka viss, kas tiek pašreiz runāts, tiek stenografēts un mēs pēc kāda laika, it sevišķi, kad stāsies spēkā kārtējā Eiropas Savienības direktīva enerģētikas jomā, kuru jau Latvijas valdība ir, protams, atbalstījusi un solījusies pildīt ar 1.jūliju, mēs vēlreiz pie tā atgriezīsimies.

Patiesībā šajā pieprasījumā nav runa par to, cik efektīvi vai neefektīvi strādā kādas monopoliestādes arodbiedrība, tās pārstāvētais lobijs šeit, Saeimā, vai, teiksim, cik efektīvi strādā attiecīgā Pieprasījumu komisija. Runa ir par to nelikumību, nelikumības novēršanu, kas ir, kas pašreiz notiek. Un, proti, tā ir Enerģētikas likuma norma, kas aizliedz visas šīs darbības, par kurām jūs nupat runājāt, kuras dara šis monopoluzņēmums. Aizliedz! Jūs sakāt, ka, lūk, tur būs tagad tikai tāpat vien, tikai tā saskaitīs, atsevišķās mapēs saliks vienas... teiksim, suborganizācijas, kurai tad tur nebūs nemaz kaut kāda, teiksim, subjekta ekonomiskās darbības tiesības, ka tās no vienas bilances būs otrā un tā tālāk. Patiesībā tā nav. Nevajag maldināt! Pašreiz notiek reālā restrukturizācija, ko konkrēti tieši uzdod šie nosauktie Ministru kabineta lēmums, rīkojums. Un šeit ir pretruna. Un ko mēs gribam, tie pieprasītāji? Mēs gribam skaidrību. Vai nu, un kas ir loģiski, ir pateikts skaidri un gaiši, ka tas likums, kuru pieņēma 7.Saeima, kas nāca kā alternatīva referendumam, kurš būtu noticis, un visi prognozēja pareizu iznākumu, precīzu iznākumu par to, ka tauta referendumā būtu pateikusi skaidru “nē” jebkādām darbībām ar “Latvenergo”, tad tagad ar Ministru kabineta rīkojumu vēl 7.Saeimas laikā valdība faktiski... nu, atmainīja šo likumu, kas ir, manuprāt, ļoti negodīga rīcība. Bet es esmu gatavs diskutēt un aizstāvēt šādas rīcības, teiksim, ekonomisko motivāciju, izejot no mūsu iespējas un vēlmes iestāties Eiropas Savienībā. Skaidrs, ka, ja mēs būsim Eiropas Savienībā, mums būs jāpieņem energo tirgus noteikumi tādi, kādi tur ir tradicionāli. Un tie ir atšķirīgi no tiem, kādi ir tagad. Bet ir jābūt skaidrībai. Un nevis lai pa kluso un slepeni monopoluzņēmuma “Latvenergo” restrukturizācija notiktu kaut kā tā kā tagad, bet gan skaidri un gaiši. Un tikai tad, kolēģi deputāti, mēs visi varēsim spriest un lemt un iegūt informāciju priekš tā, lai to darītu, lai lemtu un spriestu par to, kā tas notiek. Tagad mums tādu iespēju nav. Un arī jums, valdošā koalīcija un ministri, kas tur ir, jums arī tādas iespējas nav, jo tas viss ir nelikumīgi un slepeni. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot “Par deputātu Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska, Anatolija Mackeviča un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem “Par Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojuma nr. 53 no 2001.gada 30.oktobra neatbilstību Enerģētikas likuma 20.1.pantam””.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 49, atturas — 20. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā”.

Atklājam debates. Vārds aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Kā aizsardzības ministram un Ministru kabineta pilnvarotam pārstāvim man ir uzdots rūpēties par to, lai lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā” nonāktu šeit, Saeimā, tiktu izdebatēts un, ceru, arī apstiprināts.

Es nedaudz varbūt, pirms mēs sākam šo jautājumu izskatīt, jums sniegšu informāciju, kāpēc ir nepieciešams šāds lēmums, kāpēc nepieciešams šādu lēmumu pieņemt.

Tātad, kā mēs zinām, 2001.gada 11.septembris parādīja to, ka līdzšinējie pasaules drošības procesi saskaras ar tā saucamajiem 21.gadsimta draudiem un ka terorisms ir reāla parādība, un ka pasargātas nav pat visdrošākās valstis.

Kā atbilde uz šiem terorisma aktiem Amerikas Savienotajās Valstīs bija koalīcijas veidošana cīņai pret terorismu, ko sauc par “Enduring freedom”. Un jāsaka, ka arī aptuveni pirms gada iepriekšējā Saeima izskatīja jautājumu par Latvijas līdzdalību starptautisko spēku sastāvā un iepriekšējā Saeima arī pieņēma lēmumu par Latvijas dalību.

Diemžēl jāsaka, ka no Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ mums šāda iespēja netika dota vai realizēta, un līdz ar to līdz šim pašam brīdim Latvija nav piedalījusies starptautisko spēku sastāvā cīņā pret terorismu vai stabilizācijas pasākumos Afganistānā.

Jāsaka, ka mēs, protams, esam izvēlējušies par savu drošības modeli tieši kolektīvo aizsardzību, kolektīvo drošības modeli. Tāpēc arī Prāgas NATO galotņu tikšanās laikā saņēmām uzaicinājumu iestāties NATO. Un līdz ar to mums ir pietiekami būtiski arī demonstrēt savu dalību šajos starptautiskajos pasākumos.

Jāsaka, arī 2001.gada decembrī Kabulas apkārtnē tika izveidoti starptautiskie drošības atbalsta spēki, kas saucas ISAF, tātad International Security Assistance Force. Līdz aizvadītā gada beigām šajos spēkos piedalījās 22 valstis, arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ņēma dalību šajos spēkos, un šie spēki darbojās uz Apvienoto Nāciju Drošības padomes rezolūcijas nr.1444 pamata. Nu, mēs esam ar gada novēlošanos saņēmuši atkārtoti šoreiz citas valsts, citu valstu grupas uzaicinājumu pievienoties šiem drošības pasākumiem Afganistānā. Šoreiz tātad Vācijas un Nīderlandes ISAF kontingents ir piedāvājis mūsu divām mediķu grupām piedalīties Afganistānā. Valdība šo jautājumu izskatīja un lēma, un līdz ar to pieņēma lēmumu, ka Latvijas valstij būtu jāpiedalās un šis piedāvājums jāpieņem.

Jāsaka, tieši šo ISAF kontingentu atbalsta arī NATO ar saviem sakaru loģistikas izlūkošanas spēkiem un tamlīdzīgi. Šī kontingenta darbība ir Afganistānā reglamentēta uz militāri tehnisko līgumu starp Afganistānas pārejas valdību un šiem ISAF spēkiem. Un ISAF darbības teritorija ir Kabulā un aptuveni 2250 km2 lielā apkārtnē.

Līdz ar to aicinu jūs šo Ministru kabineta piedāvāto lēmuma projektu izskatīt un arī atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (PCTVL). Labrīt vēlreiz, cienījamie kolēģi! Godātais ministra kungs! Atvainojos, ka tik bieži kāpju šai tribīnē, bet tāda nu ir izveidojusies mums dienas kārtība. Man jautājums par Afganistānu nav tikai filmu, romānu vai avīžu informācija, bet kaut kas vairāk. Es tiešām patiesi cienu aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, kuru es pazīstu kā drošības struktūru vadītāju no pašiem pirmajiem Latvijas neatkarības gadiem, un viņš tiešām ir audzis gan profesionāli, gan politiski, un domāju, ka profesionāli aizstāv tās iestādes intereses un savus politiskos uzskatus, kādi viņam ir. Un faktiski mana nostāja ir pret mūsu kontingenta sūtīšanu uz Afganistānu, un tā ir manas sirdsapziņas nostāja, un ar to varētu arī beigt. Bet mani mudināja izteikt šo viedokli tieši vakardienas pārraide, ko mēs droši vien daudzi skatījāmies Latvijas televīzijā, kurā piedalījās arī divi mūsu kolēģi, un tieši viņu piedalīšanās mani mudināja uzstāties, jo man ienāca prātā vēl nesenā pagātnē tik populārs teiciens — nāk pie varas, nenākot pie saprašanas. Jo acīmredzot politiķiem, kas ignorē sabiedrības viedokli, nevar sevi uzskatīt par politiķiem, vai nu viņiem tad ir sabiedrība jāpārliecina par savu patiesību. Un tā nu ir sakritīgi iznācis, ka tieši šajās dienās paiet 14 gadi, kopš padomju kontingents tika izvests no Afganistānas. Un arī personīgi manā dzīvē noslēdzās viens no visatbildīgākajiem posmiem, jo pāri par 100 000 lielo grupējumu es plānoju, vadīju un izvedu no Afganistānas, un šis etaps beidzās 15.februārī 1889.gadā. (Zālē smiekli.) 1989.gadā.

Sākās tas man 1986.gada februārī, un mani vārdi bija, kad es atvadījos no savas mātes, kura jau bija piekalta pie slimības gultas un nevarēja piecelties, ar vārdiem: mammu, tu zini, ka es visu savā dzīvē esmu radis darīt godīgi un līdz galam, un es tev solu, ka neviena karavīra pēc manas atgriešanās no Afganistānas Afganistānā vairāk nebūs. Protams, tie bija mierinājuma vārdi manai mātei, es neesmu gaišreģis, un es nevarēju pasaules attīstību prognozēt tik tālu. Bet Dievam bija lemts, ka tas piepildījās. Un tiešām 15.februārī es atgriezos, un mana māte vēl bija dzīva, un tur nepalika neviena karavīra, tajā skaitā arī no Latvijas.

Tad kādi ir argumenti šodien man balsot par to, lai mūsu puiši dotos uz Afganistānu? Jā, es saprotu, Amerikas Savienotās Valstis šodien ir vienīgā lielvalsts, kura cīnās par savām interesēm visos pasaules reģionos. Un kā Amerikas pilsonis droši vien es varētu to saprast un atbalstītu savu valdību, jo tā cīnās tātad arī par šo Amerikas pilsoņu interesēm. Bet Latvijas intereses es šajā reģionā nesaskatu, un politiķim manā izpratnē ir jācīnās par savas tautas un savas valsts interesēm. Un es domāju, ka, ja tik neatgriezenisks ir Amerikas atbalsts mums, tad domāju, ka ir ļoti īsa tā atmiņa, jo kurš tad izraidīja neatkarīgo de iure Baltijas valstu ārlietu ministrus no apspriedes, ja ne tieši tie kungi no Amerikas. Kas tad mūs spieda atbalstīt Gorbačovu un neiziet no Padomju Savienības, ja ne tieši Amerikas Savienoto Valstu Valsts departaments. Tas taču nav simt gadus atpakaļ, ir tikai daži gadi pagājuši.

Un arī to es varu saprast, jo tās ir Amerikas Savienoto Valstu intereses, un viņi cīnās par savām interesēm. Mana problēma ir, kāpēc mēs necīnāmies par savām interesēm. Un, ja mēs gribam cīnīties par savām interesēm ar citu rokām, tad man tas nav saprotams, jo es esmu radis cīnīties par savām un savu vēlētāju interesēm, tātad arī par tās sabiedrības un valsts interesēm, kuras man ir deleģētas, ar savām rokām un meklēt tieši mūsu interesēs sabiedrotos.

Tādēļ tas nav tikai mans viedoklis, man ir dotas šīs tiesības runāt arī frakcijas vārdā “pret” mūsu kontingenta nosūtīšanu uz Afganistānu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es tomēr aicinātu atbalstīt šo lēmumu. Pateikšu arī, kāpēc. Atšķirībā no iepriekšējā padomju iebrukuma Afganistānā šis ir atbalsts ANO Drošības padomes rezolūcijai nr.1444, kas pagarina drošības spēku atbalsta mandātu līdz šī gada 20.decembrim. Bet mūsdienu jeb šodienas balsojumam ir ļoti liela nozīme tāpēc, ka pēdējā laikā, kā jūs esat redzējuši, ir pastiprinājusies dažu Latvijas augstu amatpersonu bezatbildība. Mēs nepārtraukti dzirdam televīzijā tādus paziņojumus, ka Latvijai vairs nav saistoši ANO Drošības padomes lēmumi, ka Eiropa ir tik vāja, ka viņa neko nespēj pieņemt, ka Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vai Eiropas Parlamenta balsojums nav pilnīgi nekas, ka NATO padomes lēmums par to, ka militāra iejaukšanās nākošajā konfliktā Irākā pagaidām nav nepieciešama, Latvijai arī nav nekas, un es ceru, ko šodien ar šo balsojumu mēs pierādīsim, ka nav taisnība šiem cilvēkiem, ka ANO Drošības padome, tāpat kā viņa spēj pieņemt lēmumu attiecībā uz Kosovu un pieņem lēmumu attiecībā uz Afganistānu, spēs pieņemt lēmumu arī attiecībā uz nākošo konfliktu — uz Irāku. Un man būtu lūgums, priekšsēdētājas kundze, paziņojot par mūsu lēmumu, lūgt mūsu amatpersonas neizplatīt turpmāk bezatbildīgus paziņojumus. Tas attiecas uz mūsu vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs Roni, kurš jau ir divreiz sniedzis nesankcionētus paziņojumus. Tas attiecas uz mūsu Ārlietu ministriju un arī uz Valsts prezidenti. Man ir ļoti žēl, ka mūsu aizsardzības ministrs Kristovskis vakar televīzijā atļāvās ļoti smagi apvainot Igaunijas prezidentu, kurš rīkojas saskaņā ar esošo likumdošanu un atbalsta arī Ziemeļvalstu nostāju šajos jautājumos. Tāpēc es ceru, ka mūsu balsojums izbeigs mūsu amatpersonu bezatbildību.

Paldies, un aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Runājot par Afganistānu, varbūt vienā teikumā... Ne jau nu mums kāds prasīja, vai tur iebrukt septiņdesmito gadu beigās, ne kāds ar mums rēķinājās. Simtiem un tūkstošiem dažādu tautību bērni tur savas galviņas nolika. Latvija ir pilna ar Afganistānā kritušo karavīru piemiņas vietām, un iesaku šad un tad atcerēties, kur tās atrodas.

Kas ir galvenais šodien Latvijai? Neapšaubāmi, mans viedoklis, ka galvenais ir drošība un nekas cits vairāk. Un, ja mūsu valstī nebūs drošība, tad pārējam visam nav vairs nekādas nozīmes. Es, protams, saprotu, Latvijā ir “šeftmaņi”, kosmopolīti, kam ir vienalga, kāda ir vara, kas ir labi atraduši sev piemērotas vietas jebkurā režīmā. Tādi bija pēc Pirmā pasaules kara neatkarīgajā Latvijā, tādi bija pēc okupācijas sākuma. Es domāju, ka tādi atradīsies arī vēlāk. Ne jau velti kauna traips Latvijas vēsturē ir simts tā sauktās 40.gadā ievēlētās Saeimas deputātu vienbalsīga piekrišana Latvijas neatkarības likvidēšanai.

Un tāpēc jau 1991.gadā mēs uzsākām šo grūto ceļu līdz valsts drošības nostiprināšanas, var teikt, gala posmam. Sākums bija 1991.gadā, tūlīt pēc tam, kad mūsu neatkarību sāka atzīt daudzas pasaules valstis. Toreizējā Latvijas Republikas Augstākā padome iesaistījās šajā darbā. Žēl, ka šodien par to maz runā un visus nopelnus piedēvē tiem, kas pēdējos divos gados kaut ko ir darījuši. Es gribētu atgādināt, ka 1991.gada rudenī pirmo reizi Latvijas Republikas Augstākā padome deleģēja trīs pārstāvjus uz Madridi, kur Ziemeļatlantijas asamblejas saietā Latvija kļuva par Ziemeļatlantijas asamblejas asociēto pārstāvi. Latviju toreiz pārstāvēja Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti — priekšsēdētājs Tālavs Jundzis, sekretārs Mihails Stepičevs un priekšsēdētāja vietnieks, jūsu padevīgais kalps Juris Dobelis. Es labi atceros šo saietu un labi atceros, ar kādu sajūsmu mūs toreiz sagaidīja visi NATO dalībvalstu pārstāvji. Un mēs sākām šīs smagās sarunas. Un šīs sarunas ir risinātas ilgus gadus. Gan Saeimas, gan Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un arī citu ministriju pārstāvji, kuri rūpīgi ir piedalījušies šajā darbā, varētu daudz ko pastāstīt. Varbūt ka kādreiz mēs uzrakstīsim vienu atmiņu grāmatu, kā tas viss notika patiesībā, un nevis tas, ko parāda šodien, vajadzīgajā gaismā un vajadzīgos cilvēkus izceļot.

Un es gribētu atgādināt, ka viss tas kopā Latvijas valstij un tās pārstāvjiem ir prasījis ārkārtīgi daudz pūļu, izveicību, prasmi pierādīt sevi, sakārtojot mūsu bruņotos spēkus, pārkārtojot daudzko. Un vēl ir daudz kas arī turpmāk tur jādara. Un mēs esam šodien kopīgi nonākuši pie starpfiniša. Mēs esam uzaicināti uzsākt šīs iestāšanās sarunas. Tas ir viens no izšķirošākajiem brīžiem Latvijas valsts vēsturē, un nedrīkst to novērtēt par zemu. Tieši šis 2003.gads būs izšķirošais šajās sarunās.

Es domāju, tie, kas vairāk vai mazāk seko notikumiem, redz, kā mūsu delegācijas dodas vienu reizi uz pārrunām, otrreiz. Redziet, šīs pārrunas nav tāda parunāšana par dzīvi. Mums piedāvā konkrētus spēles noteikumus. Un es domāju, ka Latvija daudz labāk dzīvotu, ja Latvijā mūsu valsts pilsoņi ievērotu šos spēles noteikumus arī savā dzīvē. Bet mums piedāvā NATO spēles noteikumus, un mums tie ir jāpieņem bez kaulēšanās. Es aicinātu to saprast! Un, ja mēs šādā brīdī, kad mums ir skaidri jāparāda sava nostāja, sāksim, piedošanu, ākstīties, bāzt galvas smiltīs un izlikties, ka, nu labi, kaut kā jau mēs tā atkal kaut ko aptīsim ap stūri, kaut kādu tādu apmēram, nu, es teikšu — tādas, ne sevišķi augsta līmeņa tirgus aktivitātes. Lai tie citi tur pakaro, lai viņi paskraida, nu mēs atkal tā pa kluso. Nav tas īstais brīdis šādi rīkoties, ja mēs tiešām nopietni gribam, lai Latvija izjustu sevi kā pilnīgi drošu valsti. Ja būs drošība, tad būs arī investīcijas, tad būs arī piesaiste, tad būs arī interese par mums kā par iespējami nopietnu partneri jebkurā jautājumā.

Līdz ar to es saprotu un man skaidri redzams, un tas ir arī diemžēl tāds bēdīgs fakts, ka pēc okupācijas izmainījies mūsu pilsoņu sastāvs, kas arī attiecīgi ietekmē mūsu vēlēšanas, attiecīgi ievēlē atbilstošu pašvaldību vai arī Saeimas sastāvu. Ar to mums ir diemžēl jārēķinās. Protams, vārdi “deokupācija” vai “dekolonizācija”, vai “deboļševizācija” šodien laikam izraisa tikai smaidu un neko nopietnu, bet ar šīm sekām būs vismaz kādai paaudzei, ja ne divām, jārēķinās. Un tāpēc es vēsā mierā uzņemšu jebkurus paziņojumus, mēģinādams saprast nolūku un mēģinādams izprast arī savu rīcību.

Žēl ir tikai tas, ka joprojām šādi paziņojumi atrod labvēlīgu augsni. Diemžēl saziņas līdzekļi reizēm parāda sagrozītu pieeju. Un apmēram jautājumus uzdod tādus: “Jūs esat par karu vai jūs esat pret karu?” Nu neapšaubāmi katrs, gandrīz katrs vidēji attīstīts cilvēks būs pret karu. Kāpēc tad ne?

Bet te ir pavisam cits jautājums. Vai mēs gribam izvilkt karstas ogles no pavarda ar citu rokām un skatīties, kā viņi apsvilina nagus, vai mēs arī paši gribam piedalīties šajā procesā? Un tas ir tas pamata jautājums. Un es domāju mierīgā garā, aprunājoties savā starpā un pilnīgi izprotot, kāpēc kurš šeit nāk un runā. Jo, redziet, šeit nav ekonomisks jautājums. Šeit nav privatizācija, prihvatizācija, šeit nav “Latvenergo” meitasuzņēmumi vai kaut kas tamlīdzīgs, kur krustojas saimnieciskās intereses. Šeit nav nodokļu atlaides. Šeit nav muitas atvieglojumi, kur atkal, kā es saprotu, nāks viens lobijs un otrs un katrs pārstāvēs sevi.

Nē! Šeit ir runa par Latviju! Par vienotu, neatkarīgu Latviju. Un nevaru saprast, kā mēs gribam kaut kā citādi šo jautājumu traktēt. Un tāpēc… Jā, šeit skanēja runa, ka tur vakar ir bijusi kaut kāda diskusija. Īpatnēji, ka šādas diskusijas šad un tad parādās vajadzīgajā brīdī. Tieši pirms tam, kad ir jālemj tik svarīgi jautājumi, pasviež jautājumu skatītājiem. Jūs esat par karu vai jūs esat pret karu? Ak, Dievs, jūs redzat, ko tauta domā! Es ļoti labi saprotu, kā var noorganizēt balsošanu televīzijā. Man liekas tie, kas piedalās šajos procesos, to ļoti labi zina, kā var vajadzīgos balsojumus panākt, attiecīgi tam iepriekš gatavojoties. Un tāpēc man nekas cits neatliek kā kārtējo reizi pateikt, ka, paldies dievam, apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nevienam nekad pat prātā nav ienācis neatbalstīt Latvijas iniciatīvas cīņā par savu valstu drošību, un nekad nevienam nav prātā ienācis, ka tas ir jādara ar svešām rokām. Un tas, ko no mums prasa šī valstu apvienība, mums būs arī jāpilda, un tas attieksies uz likuma izmaiņām, un tas attieksies uz mūsu struktūru sakārtošanu, un tas attieksies uz mūsu valsts budžetu, ja mēs gribam būt nopietni šajā jautājumā.

Un tāpēc es tiešām nožēloju, ka ir jānāk šeit un mums katram jārunā, vienkārši vieglāk būtu nobalsot bijis, jo it kā jautājums ir pārāk skaidrs. Bet, ja ir argumenti “pret”, tad jāskan arī no šejienes argumentiem “par”. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mani darīja uzmanīgu intonācija un formulējumi, tīri kādā tiek šis jautājums šeit risināts. Un nedaudz satrauc tendences, tādas militāristu tendences, konkrēti Dobeļa runā. Drošība nav un nenozīmē lielāku armiju piedalīšanos karos, un nu tikai jo mums būs vairāk tanku, vairāk zemūdeņu, vairāk karos piedalīsimies, jo mūsu valsts būs drošāka. Jo mēs tagad iesim tur sitīsim Irākā vai kaut kur afgāņus vai musulmaņus, vai vienalga kur, jo mēs dzīvosim drošāk. Drošības doktorīnas ir arī pilnīgi pretējās, tās ir gan neitralitāte kā drošības priekšnoteikums, gan nevardarbība un tā tālāk. Tā ka nevajadzētu visu to nacionālpatriotismu pārvērst par drošību. Ja, kā šeit kāds formulē, par to izteikta ir nožēla, ka Latvijai līdz šim nav bijusi iespēja apliecināt savu apņemšanos aktīvi atbalstīt cīņu pret terorismu, domāta Latvijas dalība ASV vadītā operācijā, ja kāds grib aktīvi atbalstīt cīņu pret terorismu, tad viņam varbūt vai valstij būtu jāorganizē brīvprātīgo grupa, kas dotos uz Čečeniju un aizstāvētu Čečenijas elementārās tiesības pastāvēt par savu valsti. Tad tā ir tāda aktīva cīņa pret terorismu, nevis... nevis nezin kādos tur karos piedalīties un iztērēt ceturtdaļu miljonu latu, lai varētu tur sevi parādīt un nodemonstrēt.

Es runāju, vienas sabiedrības viedokli pašlaik pārstāvu, ka likumprojekta sagatavotāji nav pateikuši pašu galveno, ka šajā gadījumā nav runa par tādu Latvijas bruņoto spēku vienību piedalīšanos, bet ir runa ļoti precīzi, ko vajag sabiedrībai arī pateikt, ka piedalīsies viens ārsts, divas medmāsas un viens autovadītājs. Un tā jau ir pavisam cita runa. Tā ir tieši, varētu teikt, šīs nevardarbīgās doktorīnas realizēšana dzīvē. Tai ir pavisam cits skatījums, par ko mēs varētu diskutēt sabiedrībā, kāpēc mēs pieņemam un stāstām. Šobrīd lielākā daļa sabiedrībā ir satraukusies, ko tad īsti Latvija atbalsta — karu Irakā vai ne?

Tātad tiešām ir kaut kādīgi arī Saeimai jānoformulē savi lēmumi atbilstoši to būtībai un darbībai, un tad nebūs ne neizpratnes, ne arī neatbalsts vai pretdarbība sabiedrības pusē.

Tātad es aicinu balsot par viena ārsta, divu medmāsu un viena autovadītāja, ja viņi to dara brīvprātīgi, ja viņi paši to arī vēlas, tiešām nosūtīšanu uz turieni… uz šo te, jo tā ir … jo tā ir ANO, nevis ASV nu tāda iniciatīva un rīcība. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Parunāsim par lietas būtību. Un tā lietas būtība ir nevis vārds “drošība”, nevis saskaņā, kā Dobeļa kungs te runāja, ar NATO lēmumiem, lietas būtība ir tāda, ka, šodien paskatoties, kas notiek Eiropā, paskatoties, kas notiek pasaulē, mēs redzam, ka Eiropa šodien ir tāda, kāda tā ir. Eiropā nav vienota viedokļa ļoti daudzos jautājumos. Un tāpēc tādai mazai valstij kā Latvijai ir ļoti grūta situācija.

Ko mums darīt? Mēs it kā gribam būt Eiropas Savienībā, mēs gribētu respektēt mūsu kolēģu viedokļus Eiropā, bet tanī pašā laikā mēs apzināmies, ka Eiropas militārā kapacitāte ir tikai 20% no ASV militārās kapacitātes. Un tāpēc es sagaidu, ka ministra kungs, aizsardzības ministra kungs, atnāktu šeit, tribīnē, un teiktu: kungi, parunāsim par lietas būtību. Mums šodien nekas cits neatliek, kā tikai izrādīt amerikāņiem, ka mēs par katru cenu esam ar viņiem. Mums ir nospļauties uz Apvienotajām Nācijām, mums nav vajadzīgi juridiskie, diplomātiskie lēmumi, mums ir par visu cenu jāizrāda savs atbalsts amerikāņiem. Pareizi vai nepareizi? Mūsu drošība ir amerikāņu rokās. Tāpēc viss pārējais neskaitās. Un tad Saeimā, runājot par šo patiesību, mēs tad būtībā arī lemtu, ko mēs darām, kāds ir Saeimas viedoklis šinī tik ļoti svarīgajā jautājumā, jo runa ir par mūsu bruņoto spēku piedalīšanos karā. Mums būs jālemj, sūtīt šos cilvēkus, nesūtīt šos cilvēkus karā, mums būs jādomā par visām iespējamajām konsekvencēm. Un tāpēc es sagaidu, ka šeit ir viena ļoti godīga runa. Un tikai tad, kad ir notikusi šī apspriede, kad ir Saeimas viedoklis, tad prezidente droši var paust viedokli, ko ir paudusi Saeima. Tad ārlietu ministrei nav jāmocās savos izteikumos, jo būtībā tas, kas tagad notiek, ir antikonstitucionāli. Nav tiesību nevienam paust par piedalīšanos karā bez mūsu akcepta. Tātad sāksim no pareizā gala. Izrunāsim šīs lietas būtību, pieņemsim lēmumu, un tad redzam, kā mēs dzīvojam.

Te bija runa par to, ka it kā televīzijā safabricēts, teiksim, tautas viedoklis. Nu es pieņemu, ka vienā pārraidē var safabricēt. Es pieņemu, ka viena aptaujas firma var kaut ko safabricēt, otra var safabricēt. Bet mēs taču nedzīvojam izolētā vidē, mēs dzīvojam sabiedrībā, kuras nostāju, attieksmi pret šo problēma mēs zinām un jūtam.

Un tāpēc, apsverot, saliekot to visu kopā, tad lemsim, un pats svarīgākais — lūdzu, nekrāpsim paši sevi, nemēģināsim slēpties aiz kaut kādiem izdomājumiem, aiz kādām Nīderlandēm un tā tālāk. Te nav runa par to, ir runa par to, ka mums par katru cenu ir jāizdabā Amerikas Savienotajām Valstīm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es ar lielu interesi un patiešām ar ļoti tādām īpatnējām jūtām noklausījos Dobeļa kunga nostaļģiskās atmiņas par Augstākās padomes laikiem. Es netaisos apšaubīt Dobeļa kunga personisko ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā. Bet tālākā loģika man īsti skaidra nav. Tātad, vai tad mums tagad jāsūta savi puiši uz Afganistānu, lai tādā veidā samaksātu par to sajūsmu, ar ko Dobeļa kungu sagaidīja Madridē 1991.gadā? (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kur tu biji tanī laikā?”)

Ko nozīmē neatkarība? Neatkarība nozīmē iespēju patstāvīgi pieņemt lēmumus, vadoties no savas valsts un savas tautas interesēm. Bet Dobeļa kungs tagad aicina bez ierunām pakļauties jaunā saimnieka pavēlēm. Un es pilnīgi piekrītu Jāņa Jurkāna teiktajam, ko tad Dobeļa kungs saprot ar neatkarību? Vai vienkārši viņam nepatika toreizējais saimnieks, bet tagad ir īstais saimnieks un tagad mums jāpilda tā jaunā labā saimnieka pavēles? Es domāju, ka ir ļoti būtiska atšķirība starp Augstākās padomes delegācijas braucienu uz Madridi 1991.gadā un Latvijas puišu braucienu uz Afganistānu 2003.gadā. Un par to nevajadzētu aizmirst! Un patiešām — drošību nenosaka ieroči šodien. Pasaule ir mainījusies kopš 1991.gada. Bet man šķiet, ka daži Saeimas deputāti vēl joprojām dzīvo uz barikādēm. Un, kamēr mēs dzīvosim uz barikādēm, mēs nevarēsim strādāt tā, lai patiešām nopietni rūpētos par Latvijas tautu un par tautas ekonomiskām, sociālām interesēm. Mēs joprojām karosim, un joprojām viss mums liksies tā kā nieki, izņemot karu, izņemot ieročus, un drošību var panākt tikai ar ieročiem rokās.

Es aicinu jūs būt mūsdienīgiem un tomēr sekot līdzi pasaules attīstībai. Pagātne ir pagātne, un katra nopelni vai tur vēl kas palika pagātnē. Bet šodien mēs esam tautas vēlētie pārstāvji, kam jāuzņemas atbildība par valsts tālāko attīstību un par valsts nākotni. Un, patiešām, es neredzu šobrīd šajā diskusijā, vismaz te, teiksim, to runātāju runās, kas aizstāv šo lēmuma projektu, to vēlmi un gatavību pārstāvēt patiesi neatkarīgu valsti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jā, Cileviča kungs, 1991.gadā es biju Augstākās padomes deputāts. Tikai kur jūs bijāt 1991.gadā un pirms tam tos gadus? Tas ir tāds blakus jautājums.

Tālāk. Šeit ir runa, es atkārtoju vēl vienu reizi un uzsveru, — Ulmes kungs ir nenopietni klausījies manā runā, nosaukdams to par kaut kādu militāristu runu, par zemūdenēm un kuģiem, par kuriem es nerunāju... Es gribētu akcentēt vēl vienu reizi... (No zāles deputāts A.Ulme: “Bet domāji!”) Arvīd, ar tevi mēs vēl parunāsim atsevišķi...

Tātad es uzsveru vēl vienu reizi galveno: runa ir par pienākumu. Par mūsu valsts pienākumu pret saviem partneriem, par pienākumu, kas nosaka tālāko mūsu virzību uz līdzdalību NATO, un neko citu. Un nav runa par brīvprātīgu pieteikšanos. Paldies Dievam, pagaidām mums daudz ir tādu un būs vēl! Es esmu pārliecināts, ka pieteiksies. Ir mums, paldies Dievam, vēl Latvijā pietiekami daudz apņēmīgu un arī drosmīgu cilvēku! Lūk!

Tālāk jautājums par saimnieku, kas te izskanēja. “Saimnieks” bija 6.Saeimā, daudzi deputāti ar Čeveru priekšgalā. 7.Saeimā “Saimnieks” vairs netika nemaz iekšā. Tas tā — par saimniekiem vispār domājot.

Es domāju, ka vienam kārtīgam latvietim nebūs nekāda saimnieka, gan jau viņš pats atradīs savu pieeju jautājumos, un viņam saimnieks būs Latvijas valsts un nekas cits. Un es gribētu noraidīt šos raudulīgos vārdus, kas te šad un tad ir jādzird: “Mazā Latvija... Nu ko tad nu mēs...” Latvija ir tāda pati valsts kā jebkura cita valsts pasaulē. Lūdzu to neaizmirst! Un latviešu tautai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā jebkurai citai pasaules tautai. Ne par vienu vārdu, ne par vienu darbu mēs neesam sliktāki par citiem! Un tāpat Apvienoto Nāciju Organizācijā mums ir viena balss kā jebkurai citai valstij. Lūdzu to nekad neaizmirst, kad te nāk un runā, un raud: “Cik mēs maziņi, cik mēs vārgi, un mēs neko nevaram...” Varam gan, kā redzat, lūk!

Un tāpēc es vienkārši gribētu uzsvērt vēl vienu reizi. Jautājumus par militāri tehniskiem paņēmieniem, par karavīriem, par bruņojumiem, tos mēs šeit diez vai īpaši izskatīsim. Šeit mēs izskatām savu attieksmi, savu politisko pieeju šādu jautājumu risināšanai.

Un pēdējais. Runājot par sabiedrību. Ir taisnība, ka sabiedrība ir mainījusies, Cileviča kungs! Pēc okupācijas Latvijā te sasūtīja simtiem tūkstošu civilokupantu. Protams, ka viņi mainīja sabiedrību. Kā gan citādi? Un dabīgi, ka šie iesūtītie cilvēki nav nekādi Latvijas patrioti. Un no viņiem nav nekāda īpaša patriotisma jāgaida, izņemot no kaut kādas nelielas daļas, bet nelielas daļas. Tā ka, runājot par sabiedrību, jūs jau esat šīs sabiedrības pārstāvis. Te jūs sēžat. Un sēžat ne pirmo Saeimu un sēdēsiet vēl ilgi. Patīk vai nepatīk, man ar to jārēķinās.

Cileviča kungs, mēs marta sākumā brauksim uz Parīzi, kā jūs zināt, un klausīsimies madam Dirjē domas par to, kas notiek Latvijā. Un mēs būsim tur trīs: delegācijas vadītājs Andris Bērziņš, jūs un es. Mēs esam abi divi Pārraudzības komitejā ar balss tiesībām. Nu, redzēsim, kā jūs tur runāsiet par Latviju un kā jūs atspoguļosiet stāvokli mūsu valstī ārpus mūsu valsts robežām. Un tad parunāsim par attieksmi pret savu valsti, patriotismu un par sabiedrības pārstāvniecību. Šodien, es domāju, mēs esam ar savu politisko attieksmi šajā jautājumā, ar savu attieksmi pret valsti, pret mūsu valsts pienākuma apziņu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kā jau parasti, Dobeļa kungs ar savu otro uzstāšanos ietvēra ļoti plašu jautājumu loku. Un, protams, es visiem tiem jautājumiem pieskarties nevaru. Bet es sāku domāt, ka patiešām Dobeļa kungam ir taisnība un man ir lielas problēmas ar valsts valodu, jo es pilnīgi skaidri pateicu par tām izmaiņām, kas notika sabiedrībā kopš 1991.gada. Un es kaut kā neatceros, ka kopš 1991.gada simtiem tūkstoši kolonistu tiktu iepludināti šeit un tā tālāk. Jā, pēc 1991.gada. Nu jā, varbūt kaut kas (No zāles deputāts J.Dobelis: “Cik ir okupantu?”)... Labi. Un paldies, Dobeļa kungs, par reklāmu. Jūs dodat kaut kādus mājienus, ko jūs darījāt 1991.gadā, kā kādreiz slavenais dzejnieks Majakovskis rakstīja: “Čem vi zaņimaļis do 1917.goda?” (Ar ko jūs nodarbojāties pirms 1917.gada?”)

Es atbildēšu. Man nav ko slēpt. Es strādāju Latvijas Universitātē. Biju Tautas frontes grupas pirmorganizācijas vadītāja vietnieks, Tautas frontes aktīvists. Sāku savu žurnālista karjeru Tautas frontes avīzē “Atmoda” un “Baltijskoje Vremja”, nu acīmredzot, protams, ka Dobeļa kungs strādāja tādā līmenī, ka nepamanīja, ko Tautas fronte darīja tepat Rīgā. Viņš acīmredzot pārāk bieži brauca uz Madridi un tā tālāk un tagad visu laiku domā par Parīzi un tādām lietām. (Aplausi.) Bet es patiešām neatkarīgi no visiem braucieniem domāju, ka mums būtu jādomā par tautas interesēm.

Jā, Dobeļa kungs, patiešām tauta ir mainījusies un tautas vairākums, tautas vairākuma viedoklis jums nav patīkams. Nu tādā gadījumā varbūt, ziniet, kā tā senā paruna saka, varbūt jums kā politiķim vajadzētu pameklēt citu tautu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Es aicinu deputātus tomēr pieturēties pie izskatāmā jautājuma būtības. Mēs vēlreiz diskutējam, atgādinu, par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā”.

Turpinām debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tik tiešām reizēm, šeit sēžu zālē sēžot, ir daudz interesantāk, nekā skatīties televizoru vai iet uz kādu labu teātri. Tās diskusijas ir tik spraigas, ka es nupat biju piemirsis, par ko mēs īsti runājam.

Atgādināšu sev un atgādināšu jums visiem. Mēs runājam par to, vai atbalstīt vai neatbalstīt ANO Drošības padomes rezolūciju nr.1444, kur rezolūcijas ietvaros Latvija tiek uzaicināta sūtīt palīdzību miera uzturēšanas darbā Afganistānā. Mēs šobrīd nelemjam par kara darbību, bet par miera uzturēšanas spēkiem. Par ko konkrēti iet runa? Iet konkrēti runa par divām mediķu vienībām. Kopumā astoņi cilvēki, kuri dotos uz Afganistānu un piedalītos miera uzturēšanas operācijās. Tātad visas runas, kas ir par karu un tā, ir emocionālas, bet absolūti ne par tēmu. Tēma ir atbalstīt miera uzturēšanas darbību Afganistānā, un es domāju, ka mums tas ir pilnībā jāatbalsta. Es nevaru iedomāties pat nevienu argumentu, kāpēc mēs to nevarētu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs patiešām izskatām jautājumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā un tā tālāk.

Pirmkārt, es ceru, ka jūs visi piekritīsit, ka jebkurš karš ir traģēdija.

Otrkārt, ja mēs piedalīsimies karā, palielināsies terorisma iespējamība Latvijas teritorijā.

Treškārt, jā, kā teica Dobeļa kungs, mums jādomā par partneriem, bet pirmkārt mums jādomā par Latviju, Latvijas iedzīvotājiem, un es negribu… Ja Kariņa kungs teica, ka ir plānojams, ka brauks divas ārstu vienības. Viņi neārstēs nabagus afganistāņus, tā būtu humāna akcija, tad Ministru kabinets drīkst sūtīt ar savu rīkojumu un viņam nevajag Saeimas atbalstu. Tātad faktiski mēs piedalīsimies karā. Un jebkurā karā šauj, un es negribētu, lai Latvijas vīri, sievas atgrieztos, un tas ir diemžēl iespējams, Latvijā zārkos.

Bez šaubām, es aicinu balsot pret šo likumprojektu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas deputāti! Es domāju, ka tas, ko mēs tik tikko dzirdējām, teiksim, par to, ka Latvija šobrīd kļūst par pievilcīgu objektu teroristiem vai kaut kādiem draudiem, kas apdraud visu pasauli, tikai tādēļ, ka mēs uz Afganistānu miera uzturēšanas operācijām, nevis kara darbībai nosūtīsim dažus cilvēkus, tās ir pilnīgākās muļķības, un man pat bija kauns to dzirdēt, sēžot zālē.

Es varu pateikt to, ka nevienam nav noslēpums, ka mēs dzīvojam globālajā pasaulē un ka šobrīd ļoti daudzas darbības, kas notiek pasaulē, ir tik cieši saistītas, ka mēs nevaram neizjust to iespaidu arī šeit, Latvijā. Sabrūkot kādai fondu biržai, arī Latvijas ekonomika kaut vai minimāli, bet tomēr jūt šo iespaidu. Un es gribētu šajā sakarā teikt, ka šajā gadījumā mums ir ne tik daudz jautājums, nevis tik daudz par to, cik cilvēku mēs nosūtīsim uz Afganistānu, bet gan jautājums par attieksmi. Respektīvi, Latvija kā valsts, kas vēlas NATO drošības garantijas, Latvijai arī šajā gadījumā jāparāda attieksme pret tām valstīm, kas jau ir Afganistānā, rūpējas par miera uzturēšanu, un es uzskatu, ka šeit nevar būt jautājums par to, vai mēs sūtām vai ne. Jo tas ir acīmredzami skaidrs, ka, ja mēs vēlamies drošības garantijas, mums jābūt arī valstij, kas arī palīdz citiem ar šādu drošības garantiju nodrošināšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. (Dep. J.Dobelis: “Aleksandr, okupācija bija vai nebija?”)

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tikko, tikko izskanēja, ka mēs sūtām tur ārstus. Par to neviena vārda šajā lēmuma projektā nav. Mēs tagad balsosim, lai nosūtītu Afganistānā militārās vienības. Un jūs, Dobeļa kungs, kā viens no cīnītājiem par neatkarību padomājiet, ka jūs tagad balsosiet par to, ka mūsu karaspēks okupēs Afganistānu. Tā ka nebalsojiet par to! (No zāles dep. Dobelis: “Paldies, Aleksandr !”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns. Otro reizi.

J.Jurkāns (PCTVL). Es gribu uzrunāt Kastēna kungu. Kastēna kungs, tautā jūsu partiju sauc par mācītāju partiju. Jūs zināt, ka vakar notika Pasaules baznīcu konfederācijas liela sanāksme, kurā pasaules baznīcas iestājās pret karu, pret militārām darbībām un tā tālāk.

Arī jūsu struktūrā ir cilvēki, kuri sevi dēvē par mācītājiem. Paskatieties atpakaļ savās programmās un tajos morālajos kritērijos, par kuriem jūs rakstāt, par kuriem jūs runājāt, un tā tālāk.

Vai tad tas, par ko jūs tagad iestājaties, galīgi jeb pilnīgi sakrīt ar visiem tiem principiem, vai karš, sūtīt cilvēkus karā, un nemēģiniet te kādam iestāstīt, ka tie ārsti brauks apbruņojušies tikai ar skalpeļiem. Jūs zināt, ka tie ir bruņoti cilvēki. Tad kā tas iet kopā ar visiem jūsu kristīgās morāles principiem? Paskaidrojiet to, pirms mēs balsojam par tik svarīgām lietām!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātiem reģistrēties ar reģistrācijas kartēm.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Reira kungam.

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs). Pēc Prezidija sēdes frakciju vadītāju un Prezidija kopējā sēde. Tas ir ap 10.40. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Nebija režīms ieslēgts… es atvainojos… Zvanu lūdzu!

Vārds paziņojumam Jēkabsona kungam. Lūdzu!

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie kolēģi! Lūdzu ņemt vērā ziņojumu par Latvijas un Šveices parlamentu sadarbības grupas tikšanos šā gada 11.februārī, otrdien, 16.00 Saeimas Viesu zālē.

Un 13.februārī Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās arī Viesu zālē. 13.februārī Latvijas un Francijas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Reira kungam.

J.Reirs (Saeimas sekretārs). Bērziņš Gundars, Esta Jānis, Krasts Guntars, Laksa Arnolds, Liepiņa Liene, Pīks Rihards, Stepaņenko Vjačeslavs, Kučinskis Māris, Tolmačovs Andris, Vaidere Inese, Zunda Ēriks. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre

Sēdes vadītāja. Deputāti! Turpinām debates. Nākošais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš. Lūdzu!

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Kolēģi! Es esmu arī ārsts un šodien negribu uzstāties kā militārists vai ar pieredzi militārajā sfērā, ne arī ārlietās. Bet es gribētu vērst jūsu uzmanību, cik pasaule ir maziņa, un, kaut mēs lai cik gribētu būt neitrāli, lai cik mēs gribētu dzīvot mierīgi, lai nekur negribētu iejaukties, mēs esam tai mazā pasaulē iekšā. Un te nu man gribētos Turlā kunga runai pieskarties, kurš varonīgi izvedis simts tūkstošus karotāju. Bet tad, 90.gadu vidū, vienā krievu avīzē es izlasīju ļoti bēdīgu rakstu, kurš saucās “Krievija uz talibu adatas”. Tiem tēviem, kurus jūs izvedāt, no talibu adatām, no tā heroīna, kas ieplūda Krievijā un ieplūda arī Latvijā, nomira ļoti daudz dēlu un meitu. Tā ka kara sekas vēl tagad ir jūtamas. Un gribu nosaukt jums citu piemēru. Es nupat sazvanīju Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru un noskaidroju, cik pēc Ņujorkas notikumiem, pēc Amerikas iejaukšanās Afganistānā pagājušajā gadā ir nomiruši Latvijā no heroīna. Tikai 8 cilvēki! Bet 2000.gadā mums bija 129 miruši jauni cilvēki, galvenokārt mira no heroīna. Tā kā viena valsts varēja atrast sev spēku un pārraut šo noziedzīgo ķēdi, un izmainījās situācija. Tagad mēs savus mediķus tur sūtām palīdzēt amerikāņu karotājiem. Es domāju, tas nebūtu nekāds pārkāpums neviena cita priekšā. Tā ir mūsu humāna akcija. Mums nevajadzētu šeit liet krokodila asaras un tādā veidā pašiem sevi pazemot, un parādīt savu vājumu un arī bezatbildību.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Nākošais — Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons.

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie kolēģi! Šeit tika jautāts par Latvijas Pirmās partijas un kristietības attieksmi pret karu un tika arī pieminēts, ka daži no Latvijas Pirmās partijas sevi sauc par mācītājiem. Tā ir sanācis, ka beidzamos 13 gadus es esmu strādājis kā ordinēts mācītājs, un tāpēc es gribētu dažus vārdus bilst.

Ir tāds teiciens, kas saka: “Patiesība bez mīlestības kļūst par cinismu, un mīlestība bez patiesības — par gļēvumu.” Šodien man ir tāds iespaids, ka šīs daudzās patiesības, kuras mēs dzirdam bez dziļākas mīlestības un savstarpēja respekta pret dzīvību, pret ciešanām, ir tas, kas veido šo cinismu un cinisma sadursmes, kas nespēj rast racionālas, konstruktīvas, visus apmierinošas atbildes. Un otrādāk: šis morālais teorētisms un bieži vien optimistiskais labestīgums kā mīlestība — jo kristietība esot mīlestības reliģija — īstenībā ir bailes, gļēvums un neizšķiršanās. Viens no kristīgās demokrātijas un militārās stratēģijas un ētikas pamatlicējiem lielais filozofs Augustīns ir teicis ļoti svarīgus vārdus, kas ir pamatā visai tā saucamajai militārās ētikas disciplīnai. Un viņš ir sacījis, ka taisnība ir tiem, kas saka, ka karš un vardarbība ir vislielākais ļaunums un mēris pasaulē. Bet, turpina Augustīns, karš un vardarbība nav cilvēku brīvprātīgas izvēles lieta, bet gan grēcīgās un ļaunās pasaules uzspiestā dilemma. Tiktāl Augustīns.

Un uz šo ļaunuma dilemmu, kāda ir pasaulē vardarbība tautu, valstu starpā, ne tikai fiziskā, uz to, gribam vai negribam, mums ir jāreaģē. Un Augustīns ir tas, kas ir izstrādājis kristietībā — un šeit uzreiz gribu teikt, ka kristietība nav pacifisms, — tā saucamo “taisnā kara” jēdzienu. Taisnais karš ir kara vai militāra darbība, kas ir vērsta uz savas valsts, savas Dzimtenes, Tēvzemes aizsardzību un arī uz tādu darbību, kas var ierobežot un ar militāru spēku var novērst daudz lielāku ļaunumu, karus un asinsizliešanu.

Protams, visi kristīgie domātāji un ētiķi šodien saprot, ka tāds taisnais vai svētais karš vispār tīrā veidā nav iespējams. Un tāpēc tiek runāts par tā saucamo attaisnojamo karu.

Es šobrīd negribu varbūt daudz runāt un analizēt “par” vai “pret” karu, bet vērst uzmanību uz vienu lietu mūsu diskusijās, kas vakar izskanēja, pareizāk sakot, neizskanēja arī televīzijā un arī šodien, kad mēs runājam vairāk par šīm te rezolūciju, politisko likumu, lēmumu tehniskām un paragrāfiem, kā Latvijai būtu pareizi rīkoties, kur vieni mūs redz kā mazu, bailīgu valsti jeb pakalpiņus lielajai Amerikai, kas tūlīt bumbos “miermīlīgo” Irāku. Un otri redz to savādāk un trešie vēl savādāk.

Ja šeit tika piesaukta kristietība, ja šeit tika piesaukts “Nē asinis par naftu!” Ja šeit mēs visi sakām, visi vienādi, ka mēs negribam karu, ka mēs gribam tā vietā kaut ko kristīgu, garīgu, pozitīvu, mieru, harmoniju, laimi, lai valda miers visur pasaulē! Tad paraudzīsimies dziļāk uz tiem cēloņiem, kas šo mieru neļauj realizēt. Un tas, kas mums neļauj šo mieru realizēt un es, domāju, arī mūsu diskusijās un sapratnēs neļauj mums pieņemt šo mūsu kā valsts, morālu attieksmi un vērtējumu par to, kas notiek Afganistānā vai Irākā. Mums trūkst vispār jebkādas definīcijas arī mūsu starpā. Kāds ir mūsu vērtējums par to, kas notiek Irākā? Par to, kas notiek Afganistānā? Un šeit tieši tas iemesls ir iekš tam, ka mums trūkst šīs žēlastības vai līdzjūtības. Mēs varam daudz par to runāt un tomēr Huseins ir salīdzināms gan ar Hitleru, gan ar Staļinu. Mēs varam daudz runāt par militārām operācijām un par to, kā tas izskatās politiski.

Bet es gribētu vērst uzmanību uz to, vai mēs esam pieminējuši arī tos simtiem, tūkstošiem cilvēku upurus, kurus Huseins jau ir noslepkavojis, kas ir miruši no ķīmisko ieroču iedarbības? Es esmu runājis ar amerikāņiem, kuru ģimenes cilvēki ir bijuši Kuveitā gūstā vairākus mēnešus. Es esmu runājis ar amerikāņiem un citu valstu cilvēkiem, kas ir staigājuši pa telpām, kurās ir atradušies 600, 300 un citviet vēl vairāk līķu ar sašķaidītiem galvaskausiem. Vai to Huseins nedarīs? Viņš jau to ir arī darījis. Un tamlīdzīgi. Kur ir mūsu līdzjūtība? Kur ir mūsu morālā attieksme, nejautājot par to, ko teiks Amerika vai citas valstis. Mēs kā valsts, kā cilvēki par tām šausmām, par to tirāniju, asinsizliešanām, kas jau ir notikušas un turpina notikt.

Tāda ir mana, varbūt nedaudz emocionāla, bet atbilde jeb definīcija par to, ka kristietība kā mīlestības un piedošanas reliģija, kā miera nesēja reliģija vienlaicīgi arī ir patiesības reliģija.

Un es aicinu arī mūsu kā valsts, arī Saeimas varbūt vērtējumā, turēt šo līdzsvaru no abām pusēm. Skatīsimies bezbailīgi acīs patiesībai un reālajai situācijai, nevis ko citi saka, rezolūcijas vai lielvalstis, bet ko mana kā garīga vai kristīga, vai morāla cilvēka sirdsapziņa saka, un kā būs praktiski rīkoties un kādu attieksmi pieņemt.

Un šā iemesla dēļ arī kristīgais stratēģis fon Klonševics, slavenais prūšu ģenerālis, kurš bija kristietis. (Turlaja kungs to zina labāk nekā es), kura militārā ētika un stratēģija tiek mācīta visās koledžās un militārajās augstskolās. Ir teicis šos slavenos vārdus: “Ja gribi mieru, gatavojies karam!”

Un vai nebija tā, ka mēs, latvju tauta, kas gribējām mieru, bijām spiesti gatavoties karam. Cēlām barikādes, sadevāmies rokās, lūdzām Dievu un dziedājām, jo mums kaut kā vajadzēja reaģēt uz šo grēcīgās, ļaunās pasaules uzspiesto dilemmu, vai nu bēgt un slēpties un izlikties, ka tāds ļaunums neeksistē, vai arī tomēr stāties pretī tam ticībā.

Tāpēc es aicinu visus varbūt paraudzīties nedaudz dziļāk. Un, ja mēs redzēsim šo lietu pamatbūtību, un principus, tas mums arī palīdzēs nedaudz līdzjūtīgāk, iecietīgāk, bez demagoģiskas paukošanās tomēr rast arī konstruktīvu risinājumu, lai parādītu solidaritāti tur, kur valda un plosās šie asiņainie un tirāniskie režīmi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš. (LPP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man nebija nodoms šeit nākt runāt par tik vienkāršām, skaidrām sakarībām, kādas ir šinī lēmumā, kas mums jāpieņem zināšanai un kas mums jādara. Tas arī ļoti skaidri tika pateikts no visiem, kas grib saprast un spēj saprast, tur nav nekāda augstākā matemātika.

Bet es centos saprast arī mūsu opozīcijas kolēģu viedokļus. Kāpēc viņi tik neloģiski runā? Kāpēc viņi tik tiepīgi sakarības negrib ievērot? Runā par karu, nu, protams, virsraksts šim lēmuma projektam dod vislabāko iespēju runāt par karu, jo te ir lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā”. Ja šeit pieliek punktu un ar to, tā sakot, mēs kaut ko pieņemam, pēc šī virsraksta tad jau nu varētu arī domāt, nu jau sūtīs pāris bataljonus latviešu tur un nu būs piedalīšanās Afganistānas iekarošanā, kā viens no opozīcijas cienījamiem deputātiem izteica domu. Nu jau gan kaut kas grandiozs notiks. Bet es brīnos par Jurkāna kungu, kurš tomēr ir cilvēks ar zināmu filozofisku pieeju dzīvei. Kā var tik ačgārnā veidā, un tas skāra mani kā deputātu un mūsu partiju, kuru ne bez pamata sauc par mācītāju partiju, man patīk šis vārds, kas ir pievienots mūsu Pirmajai partijai, ka mēs, lūk, kristieši, esot par karu. Par karu. Vai tad jūs nedzirdējāt, ko Arvīds Ulme teica? Kādus karavīrus un cik karavīrus mēs esam nodomājuši sūtīt. Par ko ir runa vispār? Par dažu medicīnas personāla un viena šofera sūtīšanu vienā humanitārā akcijā miera uzturēšanas ietvarā, un runa ir par Apvienoto Nāciju Organizācijas lēmumu. Nu nav par amerikāņiem. Tie amerikāņi ir tie ļaunie, tas lielais ļaunums no Amerikas. Ja kaut ko var saistīt ar Ameriku, tad ir beigas. Cik nožēlojami! Bet es saprotu tā, lai cik prasta jums izdodas šī demagoģija, un cik nesvarīgas un cik neloģiskas ir tās jūsu tēzes, ko jūs ceļat priekšā, laikam taču ir viena daļa jūsu atbalstītāju, kuriem to vajag dzirdēt, jo citādi nav pamatojuma, kāpēc jūs vispār šeit esat Saeimā un ko jūs šeit darāt. Nu, ar to būs laikam jāapmierinās. Es tikai ceru, ka jūs pievērsīsities vairāk lietai un nevis iespējai izteikties katrā gadījumā, ja virsraksts, jebkur kāds vārds dod šo iespēju, lai sevi izceltu un savus politiskos pretiniekus, es neteikšu —ienaidniekus, es uzskatu, ka šeit mēs neesam starp ienaidniekiem. Mēs esam visi demokrātiski ievēlēti tautas pārstāvji. Pretinieki gan mēs esam daudzos jautājumos. Un tieši tanīs svarīgajos un izšķirošajos jautājumos, kur ir runa par mūsu piederību un par piederību vienai humanitārai pasaulei, kurā valdīs miers, kā tas ir valdījis Rietumeiropā nu jau kopš Otrā pasaules kara. Uz to pusi mēs ejam. Tur mēs gribam būt. Tas ir mūsu nodoms — pievienoties arī Ziemeļatlantijas aizsardzības sistēmai un Eiropas Savienībai miera dēļ. Un miera dēļ, arī miera uzturēšanas dēļ tā ir pat tikai simboliska piedalīšanās, var teikt, pagodinājums mūsu valsts politikai, ka mūs vispār aicina piedalīties ar šiem dažiem cilvēkiem šinī Afganistānas miera uzturēšanas operācijā. Derētu to vienreiz saprast un tā patvarīgi nešķirt un nerunāt par karu, iebrukumu un visām tām sakarībām, kas ir saistītas ar karu.

Runāsim labāk par mieru. Mēs esam pie miera uzturēšanas nonākuši, un, paldies Dievam, tādas iespējas nekad mums vēsturē vēl nav bijis kā tagad, ka mūs vairs nespēs apdraudēt ne vara no Austrumiem, ne vara no Rietumiem. Pateicoties tam, ka brīvu cilvēku, brīvi ievēlētu valdību vienošanās spēja par kopēju miera uzturēšanu ir sasniegusi arī mūsu zemi un mēs varam būt tās dalībnieki.

Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Šodien izskatāmais jautājums faktiski kārtējo reizi izvirzīja mums, Saeimai, un Latvijas sabiedrībai jautājumu, ar ko būt kopā. Ar ko būt kopā tuvākajā un arī tālākajā mūsu tautas nākotnē, vai ar valstīm, kas cīnās pret terorismu un līdz ar to pret kara cēloņiem, vai būt kopā ar valstīm, kas atbalsta terorismu vai pašas ir terorisma avoti. Un šodienas debates ļoti labi parādīja, ka šobrīd Saeimā ir pārstāvēts viens politiskais spēks, kurš vēlas un ir izvēlējies ceļu būt kopā ar Lībiju un Sudānu, kuras atbalsta aktīvu terorismu un pašas ir bijušas terorisma izraisītājas, būt kopā ar tādu valsti kā ar Irāku, kas piekopj genocīdu pret kurdu tautu,un lielākais pamats laikam ir būt kopā ar tādu valsti, diemžēl man jāsaka, kā Krieviju, kas piekopj genocīdu pret čečenu tautu. Es tomēr ceru, ka Saeimas vairākums atbalstīs mūsu nākotni kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kopā ar Eiropas Savienības valstīm un citām valstīm, ar valstīm, kas cīnās pret terorismu, kas cīnās līdz ar to par mieru pasaulē un kuras ir arī mums apsolījušas garantēt mūsu valstij un sabiedrībai drošību tālākajā nākotnē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka es arī esmu nācis tribīnē un aizkavēšu jūsu laiku, bet es domāju, ka mēs ļoti labi saprotam deputātu aktivitāti debatēs šajā jautājumā, jo jautājums jau ir ļoti nopietns. Ne tik daudz, lai izšķirtu ar jā vai nē balsojumā, bet lai diskutētu par to, kāda tad ir Latvija, kāds ir Latvijas parlaments, kādi esam, par ko iestājamies, ar ko gribam iet kopā.

Lūk, tas ir visai būtiski, un tādēļ arī es gribu sacīt dažus vārdus, jo mums ir tādi deputāti, tāda frakcija, es ļoti maigi teikšu, tādi dīvaiņi, kā Golubova kungs, kurš vēl šodien sēž šeit, Saeimā, un skaidri un gaiši no šīs tribīnes ir teicis, ka Latvija nav bijusi okupēta. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Jā!”) Un tāds “izraktenis” sēž mūsu vidū Latvijas Saeimā. Citi klusē, savādāk runā, bet faktiski domā to pašu. (No zāles deputāts A.Golubovs: “To pašu!”)

Un te ir tā bēda, ka ceturtā daļa no Saeimas ir šāda, un Jurkāna kungs, Turlā kungs un vēl daži citi kungi nāk šeit tribīnē, nodarbojas ar demagoģiju, stāstot pavisam kaut ko citu, prātā paturot savu domu par īsto saimnieku, kuram viņi kalpo un kuram gribētu kalpot. Un te nu ir tagad runa... Turlā kungs ir izgājis no zāles, bet viņš vislabāk zina, kas notika Afganistānā, kā tur krita Latvijas dēli un cik krita.

Un tagad es pateikšu vēl: kristu arī šodien, rīt, parīt un visus daudzus šos gadus būtu krituši, ja mēs būtu cita saimnieka — Krievijas — rokās vai ietekmes zonā. Čečenijā iet bojā simtiem, tūkstošiem Krievijas puišu. Tas pats notiktu ar mūsu Latvijas puišiem, ja mēs būtu tur šī spēka ietekmē vai nebūtu izrāvušies 1991.gadā no šī okupanta nagiem.

Lūk, tāda ir patiesība, par kuru mums šodien vēl un vēlreiz ir jāpadomā! Un muļķības te ir runāt par karu, ka mēs žvadzinām ieročus un gribam karot. Katrai, vienalga, cik liela valsts tā ir, ir jābūt gatavai aizstāvēt sevi. Lūk! Vai tāpēc armijai dodam 3 procentus no sava budžeta — milzīgu naudu? Jā, mēs esam gatavi aizstāvēt savu valsti, būsim gatavi. Bet vai jūs tur, Golubova kungs, esat gatavs? Vai jūs varat atnākt šeit un pateikt, ka jūs būsiet gatavs cīnīties par šo valsti, būdams Saeimas deputāts? Ja jūs neatzīstat, ka Latvija ir bijusi okupēta no jūsu saimnieka...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, deputāta kungs! Lūdzu tuvāk pie izskatāmā jautājuma būtības!

P.Tabūns. Tas ir vistuvāk, tas tieši par to arī ir, šī saruna, ka vajag saprast un izšķirt šīs vērtības, par ko tad mēs īsti iestājamies un ar ko kopā iet, un kā nodrošināt savu drošību, savas valsts drošību un neatkarību. Jo ir tīkotāji gan no ārienes, gan no iekšienes. Mēs ļoti labi zinām. Un, lūk, tāpēc neņemiet ļaunā, ka arī es esmu tribīnē un runāju par šo lietu. Par to mums nāksies domāt visus četrus gadus. Par to, ka Latvijā vairojas diemžēl šis “kreisais flangs”, kurš nav noskaņots aizstāvēt šo valsti, cīnīties par šīs valsts neatkarību, par drošību, bet, lūk, kā ļoti viltīgi, kā te Jurkāna kungs stāsta savā versijā, met sprunguļus riteņos ceļā uz mūsu drošību.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, es aicinu neizteikt arī personīgus apvainojumus jūsu kolēģiem deputātiem.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Kolēģi deputāti! Cienījamie Latvijas cilvēki! Šodien pie mums jau karsti, tāda “mazā Afganistāna”. Daudz kas runāts par Latvijas starptautisko prestižu, tēlu, par drošību, par simbolisku palīdzību un tamlīdzīgām lietām. Bet jāatgriežas uz zemes. Kas patiešām būs Afganistānā? Tur taču jāiztērē 260 tūkstoši. Vai mūsu mediķiem Latvijā, piemēram, to pašu narkomānu ārstniecībai, šajā grūtajā ziemā cietušajiem cilvēkiem apsaldēšanās dēļ tik liela summa nav vajadzīga? Vai ceturtā daļa no miljona nav derīga mūsu sirmgalvjiem, bērniem? Protams, politiķiem ļoti patīkami pirkt tādas ekskluzīvas lietas kā militārās operācijas. Bet neaizmirsīsim arī to, ka Latvijai trūkst naudas. Šodien jau ir nobalsots par mūsu policijas sūtīšanu uz Bosniju. Manuprāt, pietiek!

Sēdes vadītāja. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 5.panta pirmo daļu un Saeimas lēmumu “Par bruņoto spēku vienības piedalīšanos starptautiskajās operācijās” jānosaka piedalīšanās noteikumi. Apspriežamajā lēmuma projektā tas nav izpildīts. Un mums faktiski jābalso “par” vai “pret” Latvijas neierobežotu iejaukšanos militārajā konfliktā Afganistānā. Jāņem arī vērā Latvijas augstākās izpildvaras amatpersonu bezatbildīgie aicinājumi iejaukties konfliktā Irākā pat bez ANO piekrišanas.

Pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā tas būs jau otrais konflikts Afganistānā, kur piedalījās Latvijas iedzīvotāji. Par pirmo lēmumu pieņēma tā saucamais politbirojs aizklātā sēdē. Par otro mēs, paldies Dievam, atklāti debatējam, bet diemžēl rezultāts gaidāms tas pats. Diemžēl!

Ja iepriekšējā karā piedalījās ap 6000 Latvijas iedzīvotāju, 60 aizgāja bojā, ap 100 kļuvuši par invalīdiem, ap 10% no kara veterāniem pēc tam bija cietumā, tika reģistrētas arī daudzas pašnāvības. Tā arī jaunā karā Afganistānā proamerikāņu karaspēka rindās zaudējumi jau ir vairāk nekā 60 cilvēku. Un tūkstošiem starp civiliedzīvotājiem. Tikai janvāra beigās vismaz 16 cilvēki nogalināti netālu no Kandahāras, pasažieru autobusam uzbraucot uz mīnas.

Saskaņā ar to es aicinu balsot pret piedāvāto lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Es nekavēšu jūsu uzmanību un nerunāšu par to, ko kolēģi jau ir teikuši. Protams, es runāšu tikai par divām lietām.

Es gribu atgādināt 8.Saeimas deputātiem atcerēties faktu, ka kopš 6.Saeimas viena vakara balsojuma mēs atrodamies... Mēs esam vienīgā valsts pasaulē, kas atrodas kara stāvoklī ar tādu valsti kā Irāka. Un tas notika līdzīgā veidā kā tagad. Kad atnāca toreizējais Valsts prezidents Ulmanis un teica, ka ātri vajag pieņemt lēmumu un teica, ka debatēt ir pretvalstiski. Un toreiz mēs visi ātri nobalsojām par to, un tur formulējumi bija daudz viennozīmīgāki, nekā, teiksim, skan no aizsardzības ministra Ramsfelda (ASV) un no citiem. Mēs joprojām esam vienīgā valsts, kas ir kara stāvoklī ar Irāku.

Šodien par ko vispār ir runa? Redziet, kolēģi, ja mēs runājam par ārstu brīvprātīgu braukšanu no valsts puses, teiksim, atbalstu šādai braukšanai un amerikāņu, vācu, angļu karavīru ārstēšanai, kuri guvuši ievainojumus miera uzturēšanas laikā Afganistānā, tad tā vajadzētu arī rakstīt un tā būtu godīgi un saprotami, nevis sākt ar to, ka bruņoto spēku tur kontingentā un tā tālāk. Bet rakstīt: lēmuma projekts par Latvijas ārstu braukšanu, būšanu, ārstēšanu un braukšanu mājās.

Redziet, šajā situācijā taisnība ir tiem maniem kolēģiem, kuri runā par to, ka šāds lēmums ļauj braukt ne tikai ārstiem. Un vismaz nemelosim paši sev. Mēs varam melot, kā tas ir vēlēšanu kampaņās, kad mēs stāstām pasakas, kur mēs tagad brauksim un ko darīsim, un pēc tam ignorējam aptuveni 80% iedzīvotāju attieksmi pret jebkādu Latvijas iesaistīšanos jebkādā kara darbībā. Manā skatījumā es neceru, uzrunājot jūs, mainīt balsojuma rezultātu. Vienkārši es saprotu, kāds tas būs. Bet es balsošu “pret”, tādā veidā aicinot nākošos militāristus, kas nāks ar nākošajiem... nākošo, teiksim, vēlmi braukt uz kādu citu valsti izkaroties, mūsu karotājgribētājiem tomēr formulēt precīzi, tā, lai lēmums būtu par konkrētiem cilvēkiem, konkrētā laika un ģeogrāfijas vietā, nevis vispār braukt un karot Afganistānā.

Es gribētu Strazdiņa kungam teikt, ka nupat nesen izplatītajā Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālā apkārtrakstā bija publicēts tāds cipars, protams, man ir prieks, ka Latvijā mazāk no heroīna mirst, redziet, pirms šīs te miera operācijas Afganistānā, Afganistānas narkotiku sadaļa pasaules narkotiku tirgū bija 30%, tagad, šodien ir 70%. Labi, ka viņi neiet uz Latviju, bet ir vismaz divarpus reizes vairāk palikuši. Un tā ir patiesība. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Urbanoviča kungs, varbūt jūs priekšvēlēšanu kampaņā stāstiet pasakas vēlētājiem. Es lūdzu neattiecināt šo apgalvojumu uz visiem 8.Saeimas deputātiem. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Tālāk debates turpina Jakovs Pliners. Otro reizi.

J.Pliners (PCTVL). (Starpsauciens: „Velk laiku...”) Godājamie deputāti! Vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz izskatāmo lēmuma projektu. Lēmuma projektā nav neviena vārda par ārstu vienībām. Un ja arī ārsti, viņiem taču obligāti būs pistoles pie sāniem. Padomājiet! Agrāk Maskavā tikai par kaut ko sāka domāt, Latvija jau skrēja pirms vilciena un centās visu izpildīt. Šodien to pašu varam teikt par Vašingtonu. Kur ir mūsu neatkarība un nacionālais lepnums? Uzstājās godājamais Kļaviņa kungs. It kā cilvēks ar rietumu domāšanu, solīdā vecumā, ar solīdu pieredzi, bet savās uzstāšanās viņš paspēja mūs apvainot demagoģijā, viņš mūsu frakciju, es varu viņu, bet es uzskatu, ka tas ir tas pats, kas pateikt — tu esi muļķis, tu pats esi muļķis, un tas nav mūsu oponēšanas arguments.

Kļaviņa kungs runāja un balstījās uz kristīgajām vērtībām, it kā aicināja, aģitēja mums balsot par mieru, bet faktiski viņš piedāvāja, aicināja mums balsot par… tomēr par karu. Es uzskatu, ka lēmuma projekts nav pieņemams un aicinu jūs balsot par mieru. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man arī gribētos paust savu viedokli par jautājumiem, kuri liekas svarīgi. Protams, šādu jautājumu nav daudz, bet man šodien gribētos pakavēties pie Ministru kabineta lēmuma projekta. Daži mūsu kolēģi runā — nu lai tie mediķi brauc uz Afganistānu, lai viņi tur brīvprātīgi strādā! Bet man ir tāds jautājums, tātad nākotnē varbūt mēs runāsim par mūsu karavīru sūtīšanu uz Afganistānu? Šodien brauks mediķi, bet rīt karavīri.

Un otrais. Mūsu Saeimā ir daudz skaistas, pievilcīgas, jaunas sievietes.(Starpsauciens: „Kur jums ir sievietes? Neviena nav.”) Mūsu Saeimā ir arī bērnu aizstāvji. Atcerieties, kā mēs diskutējām par bērnu adopciju. Un līdz ar to man ir tāds jautājums: vai viņas ir gatavas sūtīt savus dēlus bruņoto konfliktu risināšanai pasaulē? Kāpēc viņas klusē? Es personīgi un visa PCTVL frakcija balsos pret šo lēmumu, un es ceru, ka mūsu sievietes, mūsu bērnu aizstāvji arī balsos pret.

Un pēdējais. Ja mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, tad droši vien pie mums, Latvijā, brauks dzīvot musulmaņu kopienas pārstāvji. Priekš kam mums ar viņiem strīdēties? Jārunā par īsto integrāciju, visiem jādzīvo kopā, nevis blakus. Es personīgi esmu pret karu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (JL). Cienītā priekšsēdes kundze! Cienītie kolēģi! Es domāju, es varu tieši piekrist iepriekšējam runātājam, kurš teica, ka viņš ir pret karu. Es domāju, ka mēs visi šajā telpā esam pret karu. Es domāju, ka mēs neviens nevēlamies karu, mēs apzināmies, cik karš ir drausmīgs. Es domāju, ka visa latviešu tauta un Latvijas valsts iedzīvotāji ļoti labi zina par karu, jo pēdējā pasaules kara iespaidā mēs esam pazaudējuši kādu trešo daļu no mūsu iedzīvotājiem.

Personīgi varbūt pretēji ļoti daudziem šajā zālē es esmu pietiekami vecs, lai atcerētos pēdējo pasaules karu, un esmu arī to redzējis, tās šausmas. Es varu teikt, ka es arī, dzīvodams 80.gadu beigās Londonā, esmu redzējis terorismu, ko nozīmē, braucot vilcienā, nevarēt apstāties metrostacijā, jo tā ir slēgta dēļ terorisma bumbām.

Es domāju, ka mēs visi vēlētos dzīvot miermīlīgā valstī, dzīvot drošībā, gan jūs, gan es. Mēs vēlētos, lai mūsu bērni, lai mūsu mazbērni dzīvotu mierā, dzīvotu drošībā.

Vienīgais jautājums, ko mēs šodien šeit pārrunājam, un vienīgais, kas ir bijis politisks jautājums, ir, kā mēs šo mieru un drošību sasniegsim? Pirms Otrā pasaules kara Latvija mēģināja šo mieru un drošību sasniegt, paliekot neitrālai, respektīvi, mēģināt atdalīties no pārējās pasaules un izlikties, ka nekas nenotiek. Diemžēl ar šo politiku mums nelaimējās un mēs par to ļoti dārgi maksājām. Mēs tagad, atgūstot neatkarību, esam mācījušies no šīs vēstures stundas, un mēs esam nolēmuši, ka mēs saistīsimies kopā ar sabiedrotajiem, respektīvi, mēs saistīsimies kopā ar citām valstīm, kuras atbalstīs mūs, ja mēs esam apdraudēti, un tajā pašā laikā mēs palīdzēsim viņiem, ja viņi ir apdraudēti. Respektīvi, mēs izvēlējāmies politiku, kas ir vērsta uz līdzdalību kolektīvā drošības aliansē. Kolektīvā drošības aliansē ar Amerikas Savienotajām Valstīm un ar Eiropas demokrātiskajām valstīm. Esot šādā kopējā aliansē, kurā mēs esam pašlaik uz sliekšņa, saprotams, ka mēs saņemam jeb saņemsim šīs drošības garantijas, bet tajā pašā laikā mums ir arī pašiem pienākums, mums ir pašiem jāpieliek plecs un jāatbalsta šie sabiedrotie.

Un tādēļ tas, ko mēs šodien darām, par ko mēs šodien šeit balsojam, ir, ka mēs apliecinām savu gatavību palīdzēt šiem sabiedrotajiem, sūtot šīs medicīnas vienības uz Afganistānu.

Es gribētu arī atgādināt, ka šī ir operācija, kas notiek ANO rezolūcijas ietvaros. Šī ir starptautiskās sabiedrības juridiski atbalstīta operācija.

Es tādēļ jūs uzaicinu stāvēt kopā ar mūsu sabiedrotajiem un balsot “par” šo lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš, otro reizi.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Plinera kungs! Demagoģija sākas tur, kur kādu lietu līdz pusei lasa un tālāk nelasa un tad secinājumus izdara uz pirmās puses izteiksmi, ignorējot nākošo. Ja mēs zinām, par ko ir runa, un runa ir par ANO — Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautisko drošības spēku uzturēšanos Afganistānā —, tad mums būtu jāzina, ka šī organizācija patlaban uztur mieru Afganistānā saskaņā ar afgāņu ievēlēto, demokrātiski ievēlēto valdību. Uztur mieru! Un, ja tad runā par karu tikai tāpēc, ka mūsu šī lēmuma projektam nosaukumā ir runa par drošības spēkiem un visa tā tāda nostādne ar bruņoto spēku vienību piedalīšanos, tā liktu domāt, ir pamats, cienījamais Plinera kungs, teikt, ka jūs negribat šīs sakarības saprast, un, ja tā, ja to tā pasniedz publikai, kurai nav šie teksti priekšā, tā pati ANO rezolūcija, tad tā ir demagoģija jeb es maldos. Un tāpēc, es domāju, mēs varam izbeigt mierīgi šīs diskusijas, mēs zinām, par ko ir runa, mēs esam pasnieguši katrs savu viedokli. Atliek tikai balsot.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dainis Turlais, otro reizi.

D.Turlais (PCTVL). Godātie kolēģi! Es ar pilnu izpratni uztveru to politisko kritiku, kura gan vairāk varbūt ir cīņa katram par savām interesēm, mazāk kritika, un daļēji uzskatu par pienākumu arī atbildēt uz jautājumiem, kuri tika izvirzīti, jo tāds ir mans pienākums. Kā šeit izskanējis, es kaut ko arī zinu, kas notiek Afganistānā un notika tur. Un tādēļ man arī ir viedoklis par šīm problēmām, jo tik tiešām es zinu, un es zinu, ko maksā šis karš un iepriekšējie kari. Jā, Tabūna kungs, tik tiešām, arī latvieši tur krita, un konkrēti 23 cilvēki krita Afganistānā. Pavisam krituši vairāk nekā 14 tūkstoši, vairāk nekā 40 tūkstoši guvuši ievainojumus un dažādas traumas. Gandrīz pusmiljons ir izslimojuši smagas infekcijas slimības un dažādas citas slimības. Tā ir tā cena, kuru maksāja sabiedrība, cilvēki konkrēti par nepareiziem politiskiem lēmumiem. Un tas ir tas iemesls, kāpēc arī šodien, pieņemot politiskos lēmumus, es zinu, kāda ir to cena, jo es zinu, kāda ir jebkura mana vārda cena, kad man ir dota vara, ar kuru es varu rīkoties.

Šodien mēs sakām, ka tiek uzturēts miers Afganistānā. Jā, 40.armija Afganistānā uzturēja to pašu valdību, tos pašus politiskos spēkus, kurus šodien uztur Amerikas Savienotās Valstis un viņu sabiedrotie. Pretinieki bija tie paši, kuri šodien ir pretinieki. Tikai tad tos, kas šodien ir pretinieki, uzturēja Amerikas Savienotās Valstis un sabiedrotie, un tās valstis, ko šeit pieminēja arī Ābiķa kungs. Tāda ir tā sūrā patiesība. Tad par kādu mieru un kā labad mēs šobrīd runājam? Jā, mēs esam, un es konkrēti esmu Eiropas cilvēks. Mēs dzīvojam Eiropā, un es zinu, ka Latvija var būt droša tad, kad viņa būs šajā sabiedrībā. Bet mēs esam Eiropā, ne tajā reģionā, kur līst asinis.

Un viņas lija, šodien līst un līs arī turpmāk. Apvienotās Nācijas piedalīties šajā operācijā mūs nav aicinājušas. Un tas neizskan ne no viena dokumenta, kas ir iesniegts izskatīšanai. Ir tāds politisks aforisms: “Ar durkļiem var panākt daudz, sēdēt uz viņiem ilgi nevar!” Un to ir visa vēstures gaita, visiem režīmiem, visām varām pierādījusi un pierādīs arī turpmāk, jo tautu vēlme būt patstāvīgiem un risināt savus jautājumus pašiem ir stiprāka par jebkuriem ieročiem. Un to pierāda arī mūsu pašu tautas vēsture. Tad kāpēc mēs gribam kādam pierādīt kaut ko citu?

Es esmu pārliecināts, ka šodien mēs jau arī nevarēsim neko izlemt, jo diemžēl vairākiem šeit sēdošajiem nav dotas tiesības šeit uz vietas lemt. Bet jebkuram no mums ir tiesības aizstāvēt savu viedokli, un vēsture jau parādīs to, kura pozīcija ir bijusi precīzāka un tālredzīgāka un kas ir nesusi kaut kādu konkrētu labumu savai tautai. Žēl, ja mums atkal tas būs jāiziet caur asinīm un zaudējumiem. To man personīgi negribētos nemaz un ne pie kādiem apsvērumiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrs — Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas deputāti! Šeit tika teikts, ka tiek gaidītas vīru cienīgas runas. Godīgas runas. Uz to aicināja, manuprāt, pieredzējuši politiķi. Bet es gribu teikt, ka šīm runām ir jābūt arī profesionālām.

Tikko mēs dzirdējām, es domāju, pietiekami pieredzējušu gan militāri, gan politiski cilvēku, kurš teica, ka pie savas mātes gulošs ir teicis, ka godīgi dosies pildīt savus pienākumus. Toreiz arī militārajos laikrakstos bija rakstīts zem virsrakstiem: “Visu zemju proletārieši, savienojieties!” Tas, ko mēs šodien šeit runājam, tā ir runa par solidaritāti. Un tā ir runa par pasaules nākotni.

Dažas runas, ko mēs šeit šodien dzirdam, ir kā vēlme graut mūsu ticību, graut mūsu pašapziņu un ticību, ka mēs varam būt solidāri ar pasaules demokrātiju.

Nepareizi politiski lēmumi. Šeit tika teikts no Jurkāna kunga, ka mums esot nospļauties par Apvienoto Nāciju deklarācijām.

Gluži pretēji, Jurkāna kungs! Es domāju, ka jūsu runa atbilda tam jēdzienam vai tai funkcijai, ko jūs atļāvāties šeit, no šīs tribīnes teikt.

Es domāju, ka mūsu... (No zāles deputāts J.Jurkāns: “Kur tad ir tā jēga? Es nesaprotu...”) Jūs daudz ko nesaprotat. Jūs daudz ko neesat sapratis (Aplausi.), neskatoties uz to, ka jūs esat pietiekami ilgi bijis atbildīgos valsts amatos. Jūs gribat teikt, ka mūsu drošība ir ASV rokās. Lielā mērā jā. Lielā mērā jā, jo ASV, neskatoties uz to, lai arī kādas nebūtu ASV problēmas, ir un būs, es domāju, vēl ilgu laiku stabilitātes pamats pasaulē. Un es domāju, ka Apvienotās Nācijas arī būs ilgu laiku stabilitātes pamats. Es domāju, ka mēs runājam pašreiz par to, ka mēs piedalāmies otrajā fāzē, un tā ir miera stabilizācijas fāze, un mūsu pienākums ir būt tur klāt!

Šeit Cileviča kungs teica, ka mēs joprojām dzīvojam uz barikādēm. Bet es domāju, ka mums ir pienākums atcerēties tos laikus, kad mēs bijām uz barikādēm. Un es ļoti labi tos laikus atceros, jo toreiz daudzi cilvēki nāca klāt gan žurnālistiem, kuri šeit bija ieradušies un kuri gāja zem lodēm un tika arī ievainoti, un cilvēki prasīja arī tiem, kuri bija pie valsts varas, jautājumu: kāpēc Apvienoto Nāciju zilās ķiveres neieradās mūs pasargāt toreiz. Un mums nebija ko atbildēt. Un jums toreiz nebija ko atbildēt kā ārlietu ministram. Jo jūs neviens nevēlējās acīmredzot toreiz uzklausīt. Pats jūs bijāt ārlietu ministrs toreiz. (No zāles deputāts J.Jurkāns: “Kā tev nav kauna!...”) Taču jūs uzklausīja. Taču jūs uzklausīja. Jūs uzklausīja. Šeit iet runa par pakļaušanos jauno saimnieku pavēlēm. Cileviča kungs minēja tādu lietu. Nē, mēs nepakļaujamies. Mūs aicina atbalstīt. Tā ir mūsu griba — piedalīties vai nepiedalīties. Tā kā runas par kaut kādām saimnieka pavēlēm, lūk, tā ir bezkaunība. Tā ir bezkaunība attiecībā pret mūsu cilvēkiem un mūsu iedzīvotājiem.

Ja jūs šeit aicināt runāt par godīgām runām, tad arī šīs godīgās runas vajadzētu realizēt. Šeit ir runa par solidaritāti. Šeit ir runa par mūsu atbildību. Jā, arī to karavīru, to mediķu priekšā, kuri mūsu valsts atbildīgo stāju nes pasaulē. Un es domāju, ka šeit tika arī izteikti apvainojumi mūsu valsts augstākajām amatpersonām par viņu stāju. Mēs zinām savā vēsturē, mums bija valsts prezidents, kurš pateica — jūs paliekat savā vietā, es palieku savā vietā, un mēs varam šodien tikai vērtēt, kādi bija zaudējumi tikai tāpēc, ka toreiz, iespējams, valsts prezidents nepieņēma pareizo lēmumu, un mēs šodien vēl par to maksājam, un droši vien mēs vēl ilgi par to maksāsim, kamēr mums izdosies tiešām reāli solidaritāti panākt. Vienotas intereses pasaules demokrātijas un tautu draudzības interesēs. Un es domāju, to šodien ar savu lēmumu mēs apliecināsim šeit. Es pateicos ikvienam, kurš saprot, par ko cīnās valdība, par ko cīnās tās partijas, kuras ir ievēlējuši cilvēki. Un tajā pašā laikā arī šis balsojums nav pretrunā ar tiem cilvēkiem, kuriem uzdodot jautājumu, vai viņi vēlas karu vai nevēlas karu, kuri pasaka, ka viņi nevēlas karu. Un, es domāju, šeit Bērziņa kungs ļoti precīzi pateica, ka neviens šeit, kuri arī šodien balsos, nevēlas karu. Arī es kā aizsardzības ministrs nevēlos karu. Un es varu pateikt — man nav jākaunas par to šeit no tribīnes jums to paziņot.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70 deputāti, pret — 23 deputāti, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.225c. Tie būs grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ienākuši septiņi priekšlikumi, ko mēs esam izskatījuši.

1.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2.priekšlikums — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3.priekšlikums no deputāta J.Sokolovska. Slēdziens — daļēji. Ietverts 5. panta otrās daļas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu par 3. — deputāta Sokolovska priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 4. — deputāta J.Sokolovska priekšlikums. Komisijas slēdziens — atbalstīt daļēji. Ietverts 4.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 4. — Sokolovska priekšlikumu —iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. — J.Strazdiņa priekšlikums. Atbalstīts, un pēc tam mainīt tālāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. — deputāta J.Sokolovska priekšlikums. Komisijasviedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 6. — Sokolovska priekšlikumu — iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 7.priekšlikumu iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Sakarā ar to, ka šis likums tika skatīts steidzamības statusā un vairāk priekšlikumu nav, tad lūdzu balsot par likuma stāšanos spēkā pēdējā redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” galīgajā lasījumā pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” . Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokumenta numurs ir 308.

1.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Un tā būtība ir tāda, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizējami un koordinējami dzelzceļa pārvadājumi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Līdz ar to daļēji ir atbalstīts arī 2.priekšlikums, ko ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Makarovs.

Sēdes vadītāja. Par 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 3.priekšlikumu arī iesniedzis Juridiskais birojs pasakot, kādā kārtībā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Līdz ar to nav balsojams 4.priekšlikums, jo tas paredzēja izslēgt 24.panta 7.daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir šo priekšlikumu nedaudz precizējusi un izteikusi savā priekšlikumā, kurš ir minēts tabulā kā 6. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 5. un 6.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Šis bija pēdējais lasījums. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija ir izskatījusi savā sēdē likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 25, dokumenta nr. 53.

1.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 2.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums. Deputāti nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 3.priekšlikums. Tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 4. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 5.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt. Vēršu deputātu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums izslēdza no likuma to, kas bija… kas bija iesniegts kā priekšlikums, ka nostiprinājuma līgumu Zemesgrāmatā var iesniegt tika notāri. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 6.priekšlikums. Tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt daļēji, saistībā ar 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 9.priekšlikums. Tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 9. — tieslietu ministra priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 10.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 11.priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 11. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 13.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — skatāms kopā ar 14. — tieslietu ministra priekšlikumu, jo daļēji atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums, 14.atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 15. priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 16. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 17. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 17. — tieslietu ministra priekšlikumu —deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 18. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 19.— tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 20.priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 21. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 21. — tieslietu ministra priekšlikumu —deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 22.priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 23.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 23. — Juridiskā biroja priekšlikumu —deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Līdz ar to visi priekšlikumi otrajam lasījumam izskatīti. Es aicinātu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta ”Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Likumprojekts ir radies sakarā ar to, ka gandrīz jau pirms gada ir pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kur visi vārdi tekstā “būvprakses sertifikāts” ir aizstāti ar vārdiem “būvprakses un arhitekta prakses sertifikāts”. Šajā sakarā ir nepieciešams arī veikt labojumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Komisija, izskatot šo te likumprojektu, atzina to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. “Par” un “pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret nav neviena, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.februāris. (Starpsauciens: „Jānobalso par pieņemšanu pirmajā!”)

Sēdes vadītāja. Vispirms būtu jānobalso par pieņemšanu pirmajā lasījumā un tad. Ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret— nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

B.Brigmane. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 10.februāris. Paldies!

Nākamais... (No zāles dep. A. Golubovs: “Kad izskatīšana?”) Jā. Paldies! Un izskatīšanas datums otrajā lasījumā?

B.Brigmane. Izskatīšanas datums otrajā lasījumā 13.februāris.

Sēdes vadītāja. Izskatīšanas datums 13.februāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām ”otrajam lasījumam līdz šā gada 7.februārim”.

Vai Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Nē.

Lūdzu balsosim par lēmuma projektu? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jāņa Estas, Gundara Bērziņa, Riharda Pīka, Ērikas Zommeres, Mihaila Pietkeviča jautājumu veselības ministram Ārim Auderam, ko mēs viņam arī nodosim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis atbildi uz politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas jautājumu Labklājības ministrijai. Vai jūs esat apmierināti ar rakstisko atbildi? Frakcija ir apmierināta ar rakstisko atbildi? Frakcija ir apmierināta ar rakstisko atbildi. Tātad pulksten 17.00 jautājumu sesija nenotiks. Paldies!

Līdz ar to mūsu darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs). 10.februārī notiks Latvijas un ASV starpparlamentārās sadarbības grupas tikšanās Saeimas Viesu zālē. Pulksten 11.00. 10.februārī 11.00. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (JL). Cienījamie kolēģi! Pulksten 13.00 “Jaunā laika” frakcijas telpās Publisko izdevumu un revīzijas komisijas ārkārtas sēde. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Reira kungam.

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs). Valērijs Agešins, Andrejs Aleksejevs, Andris Ārgalis, Vilnis Edvīns Bresis, Vladimirs Buzajevs, Jēkabsons ir, Andis Kāposts, Klauss ir, Guntars Krasts, Aigars Pētersons ir, Rihards Pīks, Jānis Straume ir šeit. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 6.februāra sēde ir slēgta.