Vēstule

Par detālo plānojumu Dubultos

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai

Jūrmalas pilsētas dome 2002. gada 4. decembrī ir pieņēmusi lēmumu Nr. 944 “Par detālā plānojuma izstrādāšanu Jūrmalā teritorijai starp Parka ielu, Pils ielu, Zigfrīda Meierovica prospektu, Gončarova ielu un pludmali”. Detālā plānojuma izstrāde ir uzsākta, pamatojoties uz ekonomikas un attīstības nodaļu priekšlikumu zemesgabala Pils ielā 1 un zemesgabalu Jūrmalā, Zigfrīda Meierovica prospektā 1 un Gončarova ielā 4/6, īpašnieku iesniegumiem.

Vēl pirms lēmuma pieņemšanas par detālā plānojuma izstrādāšanu 2002. gada 10. oktobrī Jūrmalas pilsētas domes attīstības jautājumu komitejas sēdē tika nolemts iznomāt zemesgabalu Jūrmalā, Pils ielā 1, uz 20 gadiem sabiedriska objekta būvniecībai. SIA “Inter Unico” vēlas nomāt šo zemesgabalu un uzbūvēt viesnīcu, atpūtas, sporta un ārstniecības centru, saglabājot daļu no zemesgabala kā pilsētas centrālo laukumu masu pasākumiem. Tādējādi Jūrmalas dome un Valsts nekustamā īpašuma aģentūra ir pārkāpusi Aizsargjoslu likuma 36.panta 1.daļas 2.punktu: “ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešamas ikreizējs Ministru kabineta lēmums” un Aizsargjoslu likuma 36.panta 2.daļas 2.punktu: “Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts: (..) 2) celt jaunas ražošanas un sabiedriskās ēkas; (..)”

Detālā plānojuma teritorija atrodas Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā un Jūrmalas pilsētas dabas pamatnes teritorijā. Unikāls ir teritorijas ģeogrāfiskais izvietojums — tā ir aptuveni 300 metru plata zemes mēle, ka šķir Lielupi no jūras. Šī iemesla dēļ nepieciešama īpaši uzmanīga attieksme pret kāpām un zemsedzi — pastāv varbūtība, ka ekstremālos apstākļos Lielupe izskalo krastu un izveido jaunu ieteku jūrā. Uz zemesgabala Pils ielā 1 un arī citos zemesgabalos ir saglabājusies viena no nedaudzajām atlikušajām nelielajām krasta kāpu teritorijām ar īpatnēju vēja sanestu smilšu reljefu, dabisku zemsedzi un simtgadīgām priedēm. Meža vērtību vēl vairāk palielina tā atrašanās tuvu pilsētas centram. Blakus esošajos zemesgabalos jau ir sabūvētas daudzstāvu mūra ēkas, bet Pils iela 1 un pārējā neapbūvētā krasta kāpu aizsargjosla ir iecienīta jūrmalnieku un pilsētas viesu pastaigu vieta, tādēļ šim mežam ir arī liela sociāla un rekreatīva nozīme. Līdz šim nav veikta vietas ekoloģiskā ekspertīze, lai konstatētu aizsargājamās sugas un biotopus. Bet pat bez tās ir skaidrs, ka teritorija prasa īpaši saudzīgu un iejūtīgu attieksmi.

Sabiedriskā organizācija “Zaļais ordenis, pasaku māja “Undīne””, kura atrodas turpat blakus — Parka ielā 1, ar Jūrmalas domes atļauju zemesgabalā Pils ielā1 ir iekārtojusi ekoloģisko pastaigu taku. Šim nolūkam ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības PHARE programmas līdzekļus. Tagad pastaigu takas iekārtošanā ieguldītais darbs tiks iznīcināts.

Starptautisko tiesību un Latvijas Republikas likumu normas prasa īpaši saudzīgu attieksmi pret dabas objektiem. Šeit jāmin 1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro parakstītās konvencijas “Par bioloģisko daudzveidību” 8., 10. un 11.pants, Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva 92/43/EEC “Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”, Latvijas Republikas Sugu un biotopu aizsardzības likums, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 12.maija “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”, MK 2001.gda 30.janvāra noteikumi Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”.

Pašlaik tā vietā, lai veiktu ekoloģisko ekspertīzi, noskaidrotu objektā esošās dabas vērtības un vajadzības gadījumā izveidotu mikroliegumu, Jūrmalas pilsētas dome ir pieņēmusi pilnīgi pretēju lēmumu — atbalstīt detālā plānojuma izstrādāšanu minētajai teritorijai, pieļaujot apbūves iespēju pilsētas dabas pamatnes teritorijā un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā. Kā teikts Jūrmalas pilsētas domes lēmumā Nr.944, projekta mērķis, izstrādājot detālo plānojumu, ir izvērtēt attīstības priekšlikumu un veikt iedzīvotāju sabiedrisko aptauju par zemesgabala Jūrmalā, Pils ielā 1, izmantošanu — sabiedriska objekta vai viesnīcas — rekreācijas kompleksa izvietošanai zemesgabalā Pils ielā 1. Zemesgabalu Zigfrīda Meierovica prospektā 1 un Gončarova ielā 4/6 īpašnieku iesniegumi rada pamatu bažām, ka arī tur paredzēta papildu apbūve.

Līdz ar to Jūrmalas pilsētas dome pārkāpj:

— Latvijas Republikas Satversmes 115.pantu: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.”;

— Aizsargjoslu likuma 36.panta 1.daļas 2.punktu: “(..) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums”;

— Aizsargjoslu likuma 36.panta 2.daļas 2.punktu: “Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts: (..) 2) celt jaunas ražošanas un sabiedriskās ēkas; (..)”;

— Teritorijas plānojuma likuma 4.panta 7.punktu: “Saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti”.

Līdzšinējā Jūrmalas pilsētas domes prakse detālo plānojumu izstrādē liecina, ka tā ir uzsākusi darbību, lai, pārkāpjot pastāvošo likumdošanu vai arī pretrunā ar tās būtību un mērķi, to apietu un apbūvētu vienu no nedaudzajām atlikušajām nelielajām krasta kāpu teritorijām. Atgādinām, ka jau agrāk Jūrmalas pilsētas dome, lai panāktu kāpu meža “Vaivari 1307” apbūvi, ir pieņēmusi detālo plānojumu, kas ir pretrunā ar pastāvošo likumdošanu. Arī valstij piederošā zemesgabala “Bulduri 1001” iznomāšana dažādām juridiskām un fiziskām personām un zemesgabala Kauguros iznomāšana firmai “Ziemeļu nafta” apstiprina, ka Jūrmalas pilsētas domē pastāv īpaša sistēma likumdošanas aizliegumu apiešanai. Jūrmalas pilsētas dome ignorē iepriekš notikušo sabiedrības aptauju, kuras laikā 4052 jūrmalnieki parakstījās pret pludmales iežogošanu, simtgadīgo priežu izciršanu un kāpu meža apbūvi un atbalstīja viedokli, ka jaunā apbūve jāvirza uz mazvērtīgās apbūves un graustu rajoniem. Vērojot notikumu attīstību, rodas iespaids, ka Jūrmalas pilsētas dome nav vis demokrātiski ievēlēta pašvaldība, bet gan mehānisms atsevišķu personu rokās to iegribu īstenošanai pretēji sabiedrības interesēm. Varbūt domē darbojas kādi neredzami spēki, kas, piemēram, ekonomikas un attīstības nodaļai liek izteikt dīvainus priekšlikumus par dabas pamatnes un Rīgas jūras līča aizsargjoslas apbūvi?

Jūrmalas domes investoru piesaistes politika ir nemākulīga vienas dienas saimnieka rīcība un pretrunā ar pilsētas kā kūrorta attīstību. Jūrmalnieku, Latvijas iedzīvotāju un ārzemju viesu izpratnē Jūrmala tradicionāli ir kūrortpilsēta, un viens no apstākļiem, kas veido šo tēlu, ir simtgadīgās priedes, kuru paliek aizvien mazāk dabas pamatnes apbūves dēļ. Dabas postīšana īslaicīgu labumu dēļ ilgākā laika posmā mazinās pilsētas pievilcību pilsētas viesu un investoru acīs un tādējādi radīs reālus materiālos zaudējumus. Jūrmalas pilsētai nepieciešami īsti investori nolaisto sabiedrisko objektu rekonstrukcijai vai privātmāju celtniecībai mazvērtīgās apbūves vietā, nevis avantūristi bez pietiekama kapitāla, par ko liecina vēlme būvēties pilsētas dabas pamatnes teritorijā, kas nav šo “investoru” īpašums, lai vēlāk šos zemesgabalus privatizētu. Šāda Jūrmalas domes rīcība rada aizdomas, ka daļa pašvaldības deputātu un ierēdņu tīši pārkāpj iepriekšminētos likumus. Ir nepieciešams pārbaudīt, vai atsevišķi domes deputāti nav interešu konfliktā, pieņemot lēmumus par zemesgabalu iznomāšanu un detālo plānojumu izstrādāšanu, kas pieļauj apbūvi dabas pamatnes teritorijās.

Lūdzam izvērtēt Jūrmalas pilsētas domes un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras rīcību, iznomājot pilsētas dabas pamatnes un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas teritoriju, un veikt pasākumus, lai atceltu nelikumīgi noslēgto nomas līgumu.

Lūdzam paturēt savā redzeslokā detālā plānojuma izstrādāšanu Jūrmalā teritorijai starp Parka ielu, Pils ielu, Zigfrīda Meierovica prospektu, Gončarova ielu un pludmali un atbilstoši Prokuratūras likuma 18.pantam izteikt rakstisku brīdinājumu Jūrmalas pilsētas domes vadībai par likumu pārkāpumu vai gatavošanos pārkāpt likumu. Likumdošanas pārkāpumu gadījumā lūdzam nekavējoties iejaukties, lai pārtrauktu nelikumīgās darbības.

Lūdzam sniegt informāciju arī par to, vai prokurori ir izmantojuši savas Prokuratūras likuma 26.un 27.pantā paredzētās tiesības piedalīties Jūrmalas pilsētas domes un tās institūciju sēdēs, lai novērstu nelikumīgus lēmumus.

Ar cieņu,

8.Saeimas deputāti: L.Ozoliņš, J.Strazdiņš
2003. gada 3.februārī P.Kalniņš, I.Emsis, A.Bērziņš, A.Brigmanis