Par vienlīdzīgu reklāmas tirgu Latvijas masu medijos

Vakar, 12.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar vairākiem plašsaziņas līdzekļu vadītājiem.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar komercmedijus kā uzņēmējdarbības veidu; iespējamos reklāmas ierobežojumus televīzijā un radio; Nacionālās radio un televīzijas padomes mērķus un lomu radio un televīzijas tirgus vides veidošanā, kā arī eventuālos grozījumus likumdošanā.

Sarunā ar Saeimas priekšsēdētāju piedalījās Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava, Latvijas Neatkarīgās televīzijas ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, TV5 programmu direktore Gunta Līdaka, Radio SWH prezidents Zigmars Liepiņš, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, kā arī Latvijas Radio, televīzijas “Dzintare”, “Eiropas Hitu radio”, akciju sabiedrības “Preses nams”, izdevniecības nama “Petits” un izdevniecības “Santa” pārstāvji.

Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs O.Rubenis uzsvēra, ka jautājums par politiskās reklāmas aizliegumu vai ierobežojumu elektroniskajos masu medijos jārisina, apzinot un izpētot cēloņus, kāpēc šis jautājums sabiedrībā vispār ticis aktualizēts, nevis vadoties no sekām, kā tas notiek šobrīd.

Radio SWH prezidents Z.Liepiņš pauda viedokli, ka pirms grozījumu pieņemšanas likumdošanā, kas saistīta ar mediju darbību, nepieciešama to ekspertu un profesionāļu aptauja. Viņš arī atzīmēja, ka ar reklāmas ierobežojumiem, arī attiecībā uz tabaku un alkoholu, nedrīkst deformēt tirgu, tādējādi pārkāpjot vienlīdzīgas konkurences un brīvā tirgus pašregulējošos principus.

Savukārt Latvijas Neatkarīgās televīzijas ģenerāldirektors A.Ēķis aicināja televīzijas kompānijas būt sabiedrotajiem, kas normāli sadarbojas vēlamā rezultāta panākšanai.

Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors U.Grava atzīmēja, ka reklāma ir pieprasīta informācija, kas ļauj cilvēkiem izvērtēt, salīdzināt un izdarīt brīvu izvēli, uzsverot arī, ka reklāma ir Eiropas standarts. Viņš runāja par demokrātijas apdraudējumu un vienpusējas informācijas sekām reklāmas ierobežošanas vai aizlieguma gadījumā.

Akciju sabiedrības “Preses nams” viceprezidente Lilita Seimuškāne izteica priekšlikumu – pirms diskusijas par to, ko un kur aizliegt, runāt par politisko organizāciju finansēšanas kārtību. Viņa arī atzīmēja, ka mediju pārstāvji netiek aicināti piedalīties daudzu uz viņiem attiecināmu jautājumu apspriešanā, bet viņi tiek iepazīstināti ar rezultātiem - tā tas noticis ar sabiedriskās organizācijas “Delna” pētījumiem. Arī TV 5 programmu direktore G.Līdaka atzīmēja, ka neviens līdz šim nav pievērsis uzmanību tam, ka “Delnas” pētījumos ir neprecīza informācija un statistika, kas neļauj pret tiem attiekties kā pret kvalitatīviem, profesionālu ekspertu veiktiem darbiem.

Lilita Seimuškāne piebilda, ka atsevišķu sabiedrisko organizāciju aktivitātes ir nostādījušas protesta pozīcijās dažus medijus, jo nav sagaidīts nekas lietderīgs mediju tālākās darbības uzlabošanai.

Vairāki tikšanās dalībnieki atzina, ka jautājums par to, kā partijas iegūst un izmanto savas finanses, ir sākums problēmu risināšanai.

Rezumējot tikšanās rezultātus, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka aizliegumi nekad neko labu nav devuši. Viņa arī atzīmēja, ka “Delnas” pētījumi pārstāv vienu viedokli, bet Saeimas deputātiem jāzina visu pušu uzskati. I.Ūdre sacīja, ka pašreizējā likumdošana jau nodrošina to, ka politiskās organizācijas informē sabiedrību par saviem ienākumiem.

Saeimas priekšsēdētāja bija vienisprātis ar tikšanās dalībniekiem, ka veidot nevienlīdzīgu reklāmas tirgu ir nepareizi un tas būtu jālīdzsvaro. I.Ūdre arī pauda viedokli, ka sabiedrībai vajadzētu diskutēt par tabakas un alkohola reklāmas ierobežojumu lietderību.

Tikšanās nobeigumā I.Ūdre aicināja mediju pārstāvjus izstrādāt priekšlikumus likumu grozījumiem, uzsverot, ka priekšlikumi Saeimas komisijām būtu jāiesniedz tiem, kas vislabāk pārzina reālo situāciju. Tika panākta vienošanās, ka Latvijas raidorganizāciju un izdevēju asociācijas izstrādās priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, kas attiecas uz mediju darbību, lai pēc tam tos iesniegtu un kopīgi apspriestu Saeimas komisijās.

Saeimas priekšsēdētāja arī izteica cerību, ka tikšanās laikā skartie jautājumi tiks atrisināti pozitīvi attiecībā uz medijiem un partijām, bet galvenokārt – Latvijas iedzīvotājiem.

Saeimas preses dienests