"ERAB pēc izturētajām ugunskristībām"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.05.22.

Negaidīti ātra atveseļošanās pēc finansu krīzes Krievijā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kas savu gada sesiju nedēļas beigās sarīkoja Rīgā, ir noskaņota optimistiski. Pretēji pagājušajam gadam, kad Viduseiropas un Austrumeiropas valstis dēļ finansu krīzes Krievijā atradās dziļā recesijā, šodien klātesošie politiķi runāja par panākumiem savu tautsaimniecību pārveidošanā. Arī bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Somijas finansu ministrs Sauli Nīnisto runāja par to, ka sliktākās prognozes nav piepildījušās un ka atveseļošanās pazīmes ir skaidri saskatāmas. Kā nopelnu Nīnisto atzīmēja, ka ERAB nav aizgājusi no Krievijas. Tas esot bijis svarīgs signāls visam reģionam kopumā. ERAB 1999. gads esot bijis jaunas orientācijas gads. Ugunskristības esot izturētas godam, ko apliecinot arī finansiālās situācijas uzlabošanās. Tomēr Nīnisto kritiski piebilda, ka banka Rietumu lielajiem uzņēmumiem bieži nav atstājusi interesanta partnera iespaidu. Arī firmas, kurām ir intereses Austrumeiropā, bieži nevēršas pie ERAB. Lai šīs attiecības uzlabotu, bankai ir nepieciešams ātrāks lēmumu pieņemšanas process, kā arī pēc iespējas jāsamazina birokrātija.

Banku sesijas atklāšanā pārstāvēja tās viceprezidents Šarls Franks, jo Horsta Kēlera pēctecis tiks ievēlēts tikai pirmdien. Franks uzrunā lielu nozīmi piešķīra politiskajiem uzlabojumiem, kas ir sasniegti gandrīz 10 pārmaiņu gados. Pat nabadzīgajā Rumānijā ir skaidri redzama uzlabošanās; iedzīvotāji vairs nedzīvo bailēs no autoritārā režīma represijām, un tirgus ekonomikas ieviešana principā netiekot apstrīdēta. Visā Viduseiropā un Austrumeiropā brīvas vēlēšanas ir parasta lieta. Franks pasvītroja arī galvenos bankas uzdevumus: investīcijas uzņēmumu kontroles uzlabošana, politiskā dialoga īstenošana, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu veicināšana līdz pat mikrofinansēšanai. Lai strādātu efektīvi, bankai ir jāsadarbojas ar citām starptautiskajām investīciju bankām un attīstības organizācijām. Turklāt tai esot jāizstrādā Austrumeiropas integrēto ekonomisko reģionu izglītošanas plāns.

Rīgā valdošais optimisms bija jūtams arī tēmās, par kurām tika diskutēts paralēli sesijai noorganizētajā Biznesa forumā. Par makroekonomiskās stabilitātes jautājumiem tur gandrīz netika runāts. Tur priekšplānā atradās pēdējo lielo valsts uzņēmumu privatizācija enerģijas un telekomunikāciju sektoros vai veselības aizsardzības un pensiju sistēmas reformas ES kandidātvalstīs.

Uzkrītoši, ka tās ir tās pašas jomas, kurās arī rietumvalstis brīžiem spēlē maz pagodinošu lomu, vai arī attiecīgās reformas tām nav tālu aiz muguras.

Arī Krievija valstu prezentācijā visādā ziņā bija optimistiski noskaņota. Krievijas ekonomikas ministrs Šapovaļjancs gandrīz eiforiski izteicās par straujo rūpniecības produkcijas apjoma pieaugumu, kā arī inflācijas savaldīšanu. Finansu ministra vietnieks Kolotuhins teica, ka ekonomiskās attīstības iemesls nav tikai rubļa devalvācija vien. Arī pašas Krievijas centieni likvidēt krīzi esot bijuši veiksmīgi. Daudz esot darīts arī ilgtermiņa finansiālās stabilitātes nodrošināšanā. Gan uzņēmumi, gan arī valsts sektors esot piespiesti rēķinus pārsvarā nomaksāt skaidrā naudā, nevis dzīvot uz parāda; tas ir jebkuras naudas politikas funkcionēšanas priekšnoteikums.