"Austrumeiropas banka sēž uz savas naudas"

"Sūddeutsche Zeitung"

— 2000.05.22.

Žana Lamjēra ievēlēšana prezidenta amatā un līdz ar to par Horsta Kēlera pēcteci ir droša. Institūts plāno izsniegt lielākus kredītus.

Francijas vadošā ierēdņa Žana Lamjēra ievēlēšana bankas prezidenta amatā formāli ir galvenais punkts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) sesijā, kas svētdien sākās Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Banka, kurai pēc rubļa krīzes vajadzēja konsolidēties, šogad atkal ir paplašinājusi savu darbību.

Jau informatīvajās sarunās ikgadējās sesijas sākumā kļuva skaidrs, ka pirmdien Austrumeiropas bankas prezidenta amatā tiks ievēlēts Žans Lamjērs. Pēc tam, kad valdība Madridē atsauca kāda spāņu vadošā politiķa kandidatūru, viņš palika vienīgais kandidāts. Piecdesmit gadu vecais Lamjērs pašreiz ir Francijas Finansu ministrijas vadītājs, un līdz šim viņš pārstāvēja Franciju ERAB kā direktora vietnieks. Viņam kā pašreizējam Parīzes kluba priekšsēdētājam ir zināmas Austrumeiropas ekonomiskās problēmas.

Bankas izpilddirektors Norberts Radermahers, līdzīgi kā bankas vadība, šķita apmierināts, ka ir ātri un bez trokšņa izdevies vienoties par kandidātu bankas prezidenta amatam. Tās līdzšinējais vadītājs Vācijas Finansu ministrijas valsts sekretārs Horsts Kēlers ir ievēlēts par Starptautiskā valūtas fonda ģenerāldirektoru un jau ir atstājis Londonu, kur atrodas ERAB mītne. Saskaņā ar tradīciju bankas prezidenta amatu ieņem kāds no Eiropas Savienības politiķiem, lai gan pēc ES lielākā bankas akciju turētāja ir ASV.

Pārmaiņas skars arī ietekmīgo bankas galvenā ekonomista posteni. Šo amatu ieņems "Bank of England" valdes loceklis Vilems Buiters, kas nevēlas ieņemt šo posteni vēl vienu pilnvaru laiku.

Vienprātība ir arī par to, ka ERAB turpmāk atkal ir jāpaplašina sava darbība. Lielākie akciju turētāji pārskatāmā nākotnē sola ik gadu piešķirt kredītus 3 miljardu eiro apjomā. Šogad plāno, ka šī summa sasniegs 2,5 miljardus eiro. Tomēr par pašu kapitāla palielināšanu līdz 20 miljardiem eiro – no tiem 5,2 miljardi eiro ir iemaksāti faktiski — pašreiz acīmredzot neviens nedomā. Ņemot vērā tās atturīgo komercdarbību, to darīt vēl ilgi nebūs nekāda iemesla.

ERAB, kam 1998. gada augustā Krievijas rubļa devalvācijas dēļ vajadzēja no jauna pārkārtot darījumu jomas, pagājušajā gadā izsniegto kredītu summu samazināja no 2,4 miljardiem eiro līdz 2,2 miljardiem eiro. Būtībā izmaksātā summa 1999. gadā pat samazinājās no 2,4 līdz 1,4 miljardiem eiro.