"ERAB ir jāapgūst grūta, sarežģīta teritorija"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.05.23.

Cik Austrumeiropas banka joprojām ir vajadzīga Vidusaustrumeiropai?

Cik aktīvai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) joprojām ir jābūt Polijā, Ungārijā vai Baltijā, kuras uzrāda strauju progresu savu tautsaimniecību attīstībā? Šis jautājums ERAB konferencē aizņēma daudz laika. Galvenokārt ASV un Francija prasa, lai banka dotos tālāk uz austrumiem.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas direktoru padomes ikgadējā sesijā Žana Lamjēra ievēlēšanai bankas prezidenta amatā nekāda pretestība izrādīta netika. Tāpat ir skaidrs arī tas, kas tiek gaidīts no jaunā ERAB prezidenta: vislabāk būs tad, ja viņš ievēros to pašu kursu, ko pirms diviem gadiem izvēlējās iepriekšējais bankas prezidents Horsts Kēlers. Viņš uzsvaru lika uz mazo un vidējo uzņēmumu veicināšanu. Viņš arī mēģināja samazināt bankas finansēšanas risku, pievēršot lielāku uzmanību projektu pamatīgai pārbaudei. ERAB Krievijas krīzes iespaidā cieta jūtamus zaudējumus.

Augstāks risks vai mazāka efektivitāte

Lai gan no ERAB turpmāk tiek gaidīta kontinuitāte, uzrunās Rīgā bija saklausāmi atšķirīgi priekšstati par vēlamo ilgtermiņa stratēģiju. Nākamais bija jautājums par to, vai Austrumeiropas bankai nav vairāk jāpievēršas reģioniem, kuriem ir patiesi smagas problēmas. Jautājums ir delikāts, jo bankas kā attīstības veicinātājas lomas uzsvēršana vienlaikus nozīmē arī lielāku finansēšanas risku. Tieši 1998. gadā dēļ krīzes Krievijā piedzīvotie zaudējumi banku noveda līdz negatīviem rādītājiem.

Un tomēr gan Francija, gan arī ASV aicina ERAB darbību pavirzīt tālāk uz austrumiem. Francijas ekonomikas ministrs Lorāns Fabiuss paziņoja, ka bankai ir aktīvi jādarbojas tur, kur patiesi trūkst privāto investoru. Tikai tad tā attaisnošot savu pārmaiņu procesa veicinātājas misiju. Turklāt liela nozīme jāpiešķir veselīga finansu sektora izveidošanai, kā arī lielo uzņēmumu restrukturizācijai, jo Krievijas krīze parādīja, cik svarīgs ir progress šajās jomās. ASV valdības pārstāvis Timotijs Geitners pat prasīja, lai ERAB atstātu progresu guvušās valstis. Šajā punktā bija jūtamas viedokļu atšķirības ar Vāciju. Tomēr arī Vācijas delegācijas vadītājs valsts sekretārs Kajo Kohs - Vezers atzina, ka bankai ir jāapgūst "sarežģīta teritorija", ja tā grib dot pēc iespējas lielāku ieguldījumu progresa veicināšanā. Taču viņš izteicās arī par to, ka arī progresu guvušajās valstīs joprojām ir "konsekventi" jāizmanto finansēšanas iespējas.

Tāpat Kohs — Vezers aicināja intensificēt arī sadarbību ar Eiropas Investīciju banku un ES finansēšanas mašinēriju. Sadarbības uzlabošana ar pārējām finansu institūcijām ir viens no svarīgākajiem ERAB izaicinājumiem. Ja tā grib atbrīvoties no pārmetumiem par neefektivitāti, tai savi pasākumi ES kandidātvalstīs ir rūpīgi jāsaskaņo ar Eiropas Investīciju banku. ASV banku arvien uzstājīgāk aicina ar procentu likmju palīdzību rūpēties par to, lai labumu no ERAB aizdevumiem negūtu tās valstis, kurām tāpat ir iespējams piekļūt privātajam kapitālam.

Paskāls Kušepēns, kas Rīgā ir ieradies kā Šveices delegācijas vadītājs, savā runā aicināja Austrumeiropas banku kļūt atraktīvākai arī vidēji lielajiem stratēģiskajiem partneruzņēmumiem. Viņš uzsvēra arī to, ka ir jāņem vērā dažādo valstu kultūras atšķirības. Tieši Vidusāzijas valstīs neesot stingri iesakņojušās demokrātiskās tradīcijas. Šis apstāklis esot jāņem vērā, novērtējot valstis. Tomēr principā viņš cieši atbalstīja noteikumus un pat atsevišķu projektu ieviešanu valstīs, kuru sabiedrībā ir manāmas demokrātijas pavājināšanās pazīmes.

Strīdīgā atomelektrostaciju finansēšana

Aplausus ERAB Rīgā saņēma par centieniem palielināt atomiekārtu drošību. Turpretī strīdīga jau gadiem ir atklātā divu atomreaktoru būves finansēšana Ukrainā, kam ir jādod iespēja pilnībā slēgt Černobiļas atomreaktorus. Greenpeace ar transparentiem Rīgas Kongresu nama priekšā pievērsa uzmanību šai tēmai un aicināja pilnībā atteikties no t.s. "K2R4" projekta, jo tā nepavisam neesot izmaksu ziņā labākā alternatīva Ukrainas apgādei ar elektroenerģiju. Tomēr Kušepēns pret apkārtējās vides organizācijas prasību izturējās noraidoši. Nevarot no Ukrainas vieglprātīgi prasīt, lai tā vēl vairāk palielinātu savu atkarību no Krievijas naftas un gāzes piegādēm. Ar priekšnoteikumu, ka "K2R4" ir lētākā enerģijas apgādes forma, tiks realizēts ERAB finansējums, kā banka jau ir apsolījusi.