Par zemes pārdošanu ārzemniekiem

Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis:

Latvijas valdībā ietilpstošās partijas ir piekritušas noteikt ierobežojumus zemes iegādei ārvalstniekiem. Šāds solis liegs ārvalstniekiem par lētu naudu iegādāties Latvijas zemes platības, un tādējādi būs vērtējams kā pretimnākšana vietējiem zemniekiem.

Jāpiebilst, ka šāda iespēja ir paredzēta Eiropas Savienības direktīvās. Atliek tikai pabrīnīties, kāpēc mūsu iepriekšējā valdība nenolēma izmantot ES piedāvātos pārejas periodus, kas paredz brīvā zemes tirgus ierobežošanu jeb ierobežotu zemes pārdošanu ārzemniekiem. Šādus pārejas noteikumus izmantoja visas ES kandidātvalstis, izņemot Latviju un Slovākiju.

Šī kļūda ir jālabo pēc iespējas īsākā laikā, jo šiem grozījumiem ir jāstājas spēkā līdz 16. aprīlim. ES ir nolēmusi, ka Latvijai būs tiesības piemērot pārejas noteikumus, kas apstiprināti esošajos nacionālajos tiesību aktos, septiņus gadus no līguma par iestāšanos ES parakstīšanas brīža.

Neierobežojot brīvo zemes tirgu, vietējo zemnieku ieguvums no šīs zemes nav adekvāts tam, ko no tās iegūst ārzemju zemnieki. Nav savietojamas tās izmaksas, ar kurām ir jārēķinās mūsu zemniekiem, ar tām, kas skar ārvalstniekus. Pašreizējās ES dalībvalstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir sasniegusi ļoti augstu cenu. Piemēram, Dānijā viens hektārs lauksaimniecības zemes maksā ap 6000 latu. Pie tam gan Dānijā, gan arī Vācijā zemnieki subsīdiju veidā no valsts saņem 250 līdz 350 latus par katru apstrādāto hektāru. Turpretī Latvijā šādas lauksaimniecības zemju cenas svārstās no 100 līdz 200 latiem par hektāru, bet valsts atbalsta politika ir gaužām vāja - par katru ar graudaugiem apsēto hektāru zemnieks nesaņem vairāk par 16 latiem. Tādējādi ir skaidri redzams, ka mūsu zemnieki ir ārkārtīgi nevienlīdzīgā situācijā ar pašreizējo ES valstu zemniekiem.

Jāņem vērā arī apstāklis, ka rietumvalstu zemniekiem ir iespēja saņemt ļoti lētus kredītus zemes iegādei, kas nav pieejams mūsu zemniekiem. Tas nozīmē, ka ārvalstu zemniekiem ir iespēja, saņemot lētus kredītus savā valstī, iegādāties šeit zemi par smieklīgām cenām. Faktiski viņi šo zemi var pat neapstrādāt, bet vienkārši investēt naudu tās iegādē un pārdot vēlāk, kad tās vērtība būs ievērojami pieaugusi, izlīdzinājusies ar pašreizējo ES valstu zemes cenām.

Pārejas perioda laikā ārvalstu pilsoņi un juridiskās personas varētu lauku apvidos iegādāties lauksaimniecības zemi un mežus tikai tad, ja attiecīgā zemes platība ir bijusi nomā vismaz trīs gadus un tā ir tikusi izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Vienkārši nebūtu iegansts liegt cilvēkiem iegādāties zemi, ja viņi jau līdz šim šeit ir dzīvojuši un izmantojuši šo zemi ražošanai. Jāsaka, ES pieļauj arī iespēju, ka šis septiņu gadu pārejas periods tiek pagarināts vēl par trīs gadiem, kas nozīmē, ka ārvalstu pilsoņi Latvijas lauksaimniecības zemi un mežus nevarētu iegādāties desmit gadus.

Vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka Latvijā ir ļoti liels daudzums neizmantotas lauksaimniecības zemes, tāpēc nekas ļauns nenotiks, ja tā tiks izpārdota ārzemniekiem. Šādu apgalvojumu es gribētu nosaukt par mītu. Lielākā daļa no Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir meliorēta, kas nozīmē, ka, lai to apsaimniekotu, nav nepieciešami lieli ieguldījumi. Mums vienkārši ir jārada apstākļi, lai vietējie zemnieki efektīvi varētu uz šīs zemes nodarboties ar ražošanu un pelnīt.

“DIENAS BIZNESS”;  pēc A. Brigmaņa raksta “Kļūda jālabo pēc iespējas ātrāk”