Par sava cukura tirgus sakārtošanu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze:

Ja zemnieki tiešām rīkos protesta akcijas, vai jūs centīsieties viņus atrunāt no šī soļa?

Šajā situācijā galvenais nav atrunāšana, bet gan dialoga ceļā atrast optimālo risinājumu. Es ticu, ka ir atrodams tāds variants, kas apmierinātu zemnieku prasības un reizē būtu arī reāli izpildāms.

Viens no šo iespējamo protesta akciju iemesliem ir nesakārtotais cukura jautājums. Kāds, jūsuprāt, būtu labākais risinājums nozarei kopumā?

Labākā situācija cukura nozarē būtu tāda, ja uz vietas saražoto cukuru varētu konkurētspējīgi pārdot iekšējā tirgū. Lai to panāktu, ir jābūt izlīdzinātai ķēdei visā garumā, sākot no cukurbiešu audzētājiem, beidzot ar cukura pārstrādātājiem un pircējiem veikalā. Pašlaik izlīdzinātība pastāv tikai daļēji, jo Baltijas valstu brīvā tirdzniecības līguma režīms neļauj mums pilnā apmērā izmantot tos ražošanas potenciālus, kādi ir Latvijā. Ja pašlaik ir izveidojusies paradoksāla situācija, ka mūsu saldumu ražotājiem ir izdevīgāk konkurēt ar “Kalev” Igaunijā nekā ar “Kalev” Latvijā, tad acīmredzot kaut kas kārtībā nav.

Lai situāciju cukura nozarē stabilizētu, ir jāievieš cukura nodoklis, bet līdz šī nodokļa ieviešanai valstij ir jākompensē cenas starpība. Protams, risinot cukura jautājumu, ir jāņem vērā ne tikai saldumu ražotāju intereses, bet arī cukurfabriku un zemnieku intereses, jo visiem šiem cukura ķēdes dalībniekiem ir jābūt konkurētspējīgiem.

Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai saldumu ražotāji saņemtu kompensācijas un tiktu ieviests cukura nodoklis?

Domāju, ka to var izdarīt diezgan ātri. Sarunās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, ekonomikas ministru Juri Lujānu un Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera padomnieku Juri Radzēviču esam apsprieduši to, kādam vajadzētu izskatīties mūsu cukura tirgum pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Cukura nodoklis ir daļa no tās sistēmas, kādai būs pakļauta mūsu iekšējā un ārējā tirdzniecība kopējā ES tirgū. Un tā jau būs augstāka pakāpe nekā cukura nodoklis vien. Tās ietvaros tiks aprēķināta lauksaimnieciskā komponente visiem ievestajiem pārtikas produktiem. Šai sistēmai ir jābūt darboties spējīgai līdz ar Latvijas iestāšanos ES. Ja pieņemam, ka par ES dalībvalsti kļūsim 2004. gada maijā, tad mums šāda sistēma ir jāievieš jau šā gada novembrī.

Līdz tam saldumu ražotājiem ir jāsaņem kompensācija. Tās lielums ir sarunu jautājums. Ja no cukurfabrikām sagaidīsim pretimnākšanu, tad varbūt pat nebūs nepieciešama tik liela summa, kā sākotnēji tika pieprasīta.

Vai pastāv iespēja, ka tiks atvērta robeža brīvam cukura importam?

Iespējams, ka robeža būs jātver brīvākā režīmā nekā pašlaik. Bet tas nenozīmē, ka nebūs vajadzīgas licences un ka cukuru varēs ievest bez muitas nodokļa.

Ja tā notiks, vai arī vairumtirgotāji nepieprasīs tiesības ievest cukuru brīvam apgrozījumam?

Protams, tāda iespēja pastāv. Un tieši tas mums liek domāt, ka ar kompensācijām vien cukura tirgu nevarēs sakārtot.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES”  pielikums “BIZNESA LAIKS”;   pēc I. Šteinfeldes raksta “Zemkopības ministrs streika vietā piedāvā dialogu”