Par valsts ekonomikas dzinējspēku

Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks:

Foto: A.F.I.

Politiķiem ir jāsaprot, ka patiesībā tieši uzņēmēji ir valsts ekonomikas dzinējspēks numur viens. Jo vairāk Latvijā būs uzņēmēju, jo vairāk arī būs dažādas ekonomiskās aktivitātes un bagātāka būs valsts. Uzskatu, ka tieši negatīvās attieksmes dēļ Latvija uzņēmumu skaita ziņā ievērojami atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem šajā jomā. Rietumeiropas valstīs uz 1000 iedzīvotājiem ir 51 uzņēmums, bet Latvijā - tikai 17. Tātad no Eiropas valstīm uzņēmējdarbības jomā mēs atpaliekam trīs reizes. Vēl joprojām valdībai ir attieksme pret uzņēmējiem kā pret, piemēram, kaut kādiem spekulantiem, potenciālajiem noziedzniekiem vai labākajā gadījumā kā nepaklausīgiem bērniem, kas jāvada pavadā. Tā rezultātā uzņēmēji bieži vien nespēj savlaicīgi reaģēt uz atsevišķiem valdības lēmumiem, jo jūtas nepietiekami droši. Mūsu uzņēmējdarbības vidi vēl joprojām nevar nosaukt par kaut cik stabilu, un tas ir ļoti traucējošs faktors.

Jāuzsver, ka Latvijā nav nevienas reālas programmas ekonomikas attīstībai. Tā vietā politiķi ir aprobežojušies tikai ar skaļiem saukļiem par nepieciešamību atbalstīt uzņēmējus. Lai nodrošinātu līdz šim praktiski neesošo saikni starp uzņēmējiem un valdību, manuprāt, ir nepieciešams beidzot pieņemt Likumu par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kas jau ilgāku laiku tiek virzīts uz Saeimu. Šajā likumprojektā ir iestrādāts punkts, kas paredz, ka visiem uzņēmējiem ir jābūt šīs kameras biedriem. Protams, no vienas puses, var teikt, ka nevar taču visiem uzņēmējiem spiest stāties vienā sabiedriskajā organizācijā. Tāda ir spēcīgākās Eiropas valsts Vācijas pieredze. Taču, no otras puses, šodien ir izveidojusies situācija, ka tie uzņēmēji, kuri vēlas valdības lēmumus ietekmēt legāli, ir iestājušies daudzās mazās organizācijās, taču daudzi mēģina ietekmēt sev labvēlīgas politikas realizāciju, uzpērkot augsta ranga ierēdņus. Turklāt pašreizējā situācija visvairāk ir izdevīga tieši pelēkās ekonomikas parstāvjiem.

Nav racionāli, ja valstī ir ap 200 dažādu uzņēmēju asociāciju, bet neviena no tām nespēj nopietni pārstāvēt uzņēmēju intereses valdībā. Maz ticams, ka, pastāvot pašreizējai kārtībai, kāda no daudzajām asociācijām spēs kaut vai nolīgt spēcīgus juristus, kas vismaz izskaidrotu uzņēmējiem jaunpieņemtu likumu būtību vai spētu piedāvāt valdībai priekšlikumus likumdošanas izmaiņām.

No politiķu puses daudzkārt ir izskanējis viedoklis, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, mūsu uzņēmēji no šīs valstu savienības saņems ievērojamu finansējumu. Kaut vai šā iemesla dēļ vien ir nepieciešams runāt par nopietnu, bet neatkarīgu struktūru, kas sadarbojas ar valdību attiecībā uz šā finansējuma sadali. Ir būtiski, lai jebkura veida finansējumu, arī dažādu ES programmu piešķirtos līdzekļus, saņemtu tie uzņēmēji, kuriem tie patiešām pienākas un kuri ar šā finansējuma palīdzību ir spējīgi attīstīt uzņēmējdarbības vidi. Pie tam mūsu uzņēmēji var izrādīties nekonkurētspējīgi ar citu ES valstu uzņēmējiem. Ja šādas spēcīgas, neatkarīgas struktūras nebūs, tad man ir pamatotas aizdomas, ka ES piešķirtais finansējums tiks tām personām, kurām vienkārši ir labas pazīšanās varas gaiteņos, bet Latvijas uzņēmumi kopumā no šiem līdzekļiem reālu labumu negūs.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi gan attiecībā uz valsts attieksmi pret uzņēmējiem, gan arī dažādu piešķirto līdzekļu izlietojumu, jāsaka, ka daudzām amatpersonām šodien ir faktiski viens sauklis - jāizveido plāns, kā mēs “izšiverēsim” ES piešķirto naudu.

“DIENAS BIZNESS”;  pēc J. Birznieka raksta “Uzņēmējiem jākļūst spēcīgākiem”