Ministru kabineta noteikumi Nr.74
Rīgā 2003.gada 11.februārī (prot. Nr.8, 30.§)
Prasības individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, to atbilstības novērtēšanas kārtība un tirgus uzraudzība
Izdoti saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 7.pantu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka būtiskās prasības individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un būtisko prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu, pirmo reizi individuālos aizsardzības līdzekļus piedāvājot iekšējā tirgū — pārdodot, dāvinot vai nododot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās, kā arī nosaka kārtību, kādā veicama individuālo aizsardzības līdzekļu tirgus uzraudzība.
2. Individuālie aizsardzības līdzekļi (turpmāk — aizsardzības līdzeklis) ir šādas valkāšanai (turēšanai rokā) paredzētas ierīces, izstrādājumi un sistēmas, ko izveidojis ražotājs personas aizsardzībai pret vienu vai vairākiem veselībai vai drošībai bīstamiem faktoriem:
2.1. ierīces, izstrādājumi un sistēmas, kas sastāv no vairākām atsevišķām savstarpēji saistītām daļām un paredzētas lietotāja aizsardzībai pret bīstamajiem faktoriem, ko rada viens vai vairāki apdraudējumi;
2.2. aizsardzības ierīces un mehānismi, kas apvienoti (atdalāmi vai neatdalāmi) ar neaizsargājošu līdzekli, kuru lietotājs izmanto (valkā vai tur rokā) noteiktu darbību veikšanai;
2.3. savstarpēji apmaināmas aizsardzības līdzekļa galvenās sastāvdaļas, kas nepieciešamas aizsardzības līdzekļa normālai darbībai.
3. Jebkuras sistēmas, kuras tiek piedāvātas tirgū kopā ar aizsardzības līdzekli tā pievienošanai citai ārējai papildu ierīcei, ir uzskatāmas par aizsardzības līdzekļa neatņemamu sastāvdaļu, pat ja attiecīgā sistēma nav paredzēta valkāšanai vai turēšanai rokā visu apdraudējuma laiku.
4. Noteikumi neattiecas uz:
4.1. aizsardzības līdzekļiem, kuri izstrādāti un ražoti speciāli bruņoto spēku vajadzībām vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai (piemēram, ķiveres, vairogi);
4.2. pašaizsardzībai paredzētajiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, aerosolu baloniņi);
4.3. tikai personīgai lietošanai projektētiem un ražotiem aizsardzības līdzekļiem aizsardzībai pret:
4.3.1. nelabvēlīgiem laikapstākļiem (piemēram, galvassegas, sezonas apģērbs, apavi, lietussargi);
4.3.2. mitrumu un ūdeni (piemēram, cimdi trauku mazgāšanai);
4.3.3. karstumu (piemēram, cimdi);
4.4. personu aizsardzībai vai glābšanai uz kuģiem un lidmašīnās paredzētajiem aizsardzības līdzekļiem, kurus nelieto pastāvīgi;
4.5. ķiverēm un ķiverēm ar sejsegu, kas paredzētas personu aizsardzībai, lietojot divu vai trīs riteņu transportlīdzekļus ar motoru.
5. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” adaptējamo standartu sarakstu.
6. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālā standarta statusā adaptēto Eiropas harmonizēto standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk — piemērojamie standarti).
7. Labklājības ministrs iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par kompetentu atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvarošanu, kuras novērtē aizsardzības līdzekļu atbilstību šiem noteikumiem (turpmāk — pilnvarotā institūcija). Pilnvarotā institūcija atbilst šādām prasībām:
7.1. pilnvarotās institūcijas rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums tehnisko un administratīvo uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar pārbaužu un uzraudzības procedūrām;
7.2. pilnvarotās institūcijas personāls novērtēšanu un apliecināšanu veic profesionāli, godprātīgi un tehniski kompetenti. Personāls ir atbildīgs par to, lai novērtēšanu un apliecināšanu neiespaidotu personas, kurām ir tiešas, ar sertifikāciju saistītas, komerciālas intereses;
7.3. pilnvarotās institūcijas personāls ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ko tas ieguvis, veicot pārbaudes (izņemot informāciju, kas pēc pamatota pieprasījuma tiek sniegta valsts uzraudzības un kontroles iestādēm);
7.4. pilnvarotā institūcija nodrošina savas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz darbībām, ko tā ir pilnvarota veikt.
8. Atkarībā no potenciālā riska aizsardzības līdzekļus iedala trijās kategorijās. Aizsardzības līdzekļa kategoriju nosaka ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs.
9. Pie pirmās kategorijas pieder vienkāršas uzbūves aizsardzības līdzekļi, kas aizsargā pret šādiem minimāli kaitīgiem vai minimāli bīstamiem faktoriem, kurus lietotājs pats spēj laikus novērtēt:
9.1. pret virspusēju mehānisko iedarbību;
9.2. pret vājas iedarbības ķīmiskās tīrīšanas līdzekļiem ar viegli novēršamu iedarbību;
9.3. pret bīstamiem faktoriem, kuri var rasties, darbojoties ar karstām detaļām, un lietotājs nav pakļauts par 50 °C augstākai temperatūrai;
9.4. pret atmosfēras parādībām (izņemot ekstremālās);
9.5. pret nelieliem triecieniem un vibrāciju, kas neietekmē cilvēka dzīvībai svarīgas funkcijas un nerada neatgriezeniskus veselības traucējumus;
9.6. pret saules starojumu.
10. Pie otrās kategorijas pieder aizsardzības līdzekļi, kas neatbilst ne pirmajai, ne trešajai kategorijai.
11. Pie trešās kategorijas pieder sarežģītas uzbūves aizsardzības līdzekļi, kas aizsargā pret bīstamiem faktoriem, kurus lietotājs pats nespēj pietiekami ātri novērtēt un kuri apdraud cilvēka dzīvību vai negatīvi un neatgriezeniski ietekmē cilvēka veselību:
11.1. filtrējošās respiratoru ierīces aizsardzībai pret cietu un šķidru daļiņu aerosoliem vai kairinošām, toksiskām vai radioaktīvām gāzēm;
11.2. respiratoru ierīces (arī tās, kuras izmanto niršanai), kas nodrošina pilnīgu izolāciju no atmosfēras;
11.3. aizsardzības līdzekļi ķermeņa aizsardzībai, kuri nodrošina daļēju aizsardzību pret bīstamajām ķīmiskajām un radioaktīvajām vielām, bīstamajiem ķīmiskajiem un radioaktīvajiem produktiem vai pret jonizējošo starojumu;
11.4. aizsardzības līdzekļi lietošanai 100 °C un augstākā temperatūrā un apstākļos, kur iespējams infrasarkanais starojums, liesmas vai liels daudzums izkusuša materiāla;
11.5. aizsardzības līdzekļi lietošanai mīnus 50 °C un zemākā temperatūrā;
11.6. aizsardzības līdzekļi pret kritieniem no augstuma;
11.7. aizsardzības līdzekļi aizsardzībai pret elektrisko strāvu un bīstamu spriegumu vai aizsardzības līdzekļi, ko lieto izolācijai, strādājot ar augstspriegumu.
12. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis sagatavo tehnisko dokumentāciju. Tehnisko dokumentāciju pēc pieprasījuma uzrāda tirgus uzraudzības iestādēm.
13. Tehniskā dokumentācija ietver šādu informāciju:
13.1. aizsardzības līdzekļa tehniskā lieta:
13.1.1. pilnīgi un detalizēti aizsardzības līdzekļa plāni (shēmas), kā arī aprēķini un prototipu pārbaužu rezultāti, kas pierāda aizsardzības līdzekļa atbilstību šo noteikumu 4.nodaļā noteiktajām prasībām;
13.1.2. būtisko prasību un piemēroto standartu saraksts, bet, ja tādu nav, projektēšanas laikā noteiktās tehniskās specifikācijas;
13.2. pārbaudes metodes apraksts un kontrolparametri, kuri izmantoti uzņēmumā, lai kontrolētu ražoto aizsardzības līdzekļu atbilstību piemērojamajiem standartiem un saglabātu kvalitātes līmeni;
13.3. šo noteikuma 57.punktā minētā informācija.
14. Ja importēto aizsardzības līdzekļu ražotājam nav reģistrēta pilnvarotā pārstāvja Latvijā, par šo noteikumu ievērošanu un par aizsardzības līdzekļa atbilstību būtiskajām prasībām ir atbildīgs aizsardzības līdzekļa importētājs.
2. Atbilstības novērtēšanas procedūras
15. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina aizsardzības līdzekļa kategorijai atbilstošu atbilstības novērtēšanas procedūru:
15.1. pirmās kategorijas aizsardzības līdzekļiem — A modulis;
15.2. otrās kategorijas aizsardzības līdzekļiem — B + C modulis;
15.3. trešās kategorijas aizsardzības līdzekļiem — B + C2 modulis vai B + D modulis (pēc ražotāja izvēles).
2.1. Ražotāja iekšējā kontrole (A modulis)
16. Ražotāja iekšējā kontrole (A modulis) ir procedūra, kurā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina aizsardzības līdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām un:
16.1. sastāda atbilstības deklarāciju (1.pielikums), apliecinot, ka tirgū piedāvātais aizsardzības līdzeklis atbilst šo noteikumu prasībām;
16.2. marķē aizsardzības līdzekli ar CE marķējumu atbilstoši šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām prasībām.
17. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina šo noteikumu 89.punktā noteiktajām tirgus uzraudzības iestādēm pieeju šo noteikumu 13. un 57.punktā minētajai dokumentācijai.
2.2. Aizsardzības līdzekļa tipa pārbaude (B modulis)
18. Aizsardzības līdzekļa tipa pārbaude (B modulis) ir procedūra, kurā pilnvarotā institūcija, pamatojoties uz ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieteikumu, pārbauda un apstiprina (sertificē) aizsardzības līdzekļa parauga atbilstību šo noteikumu prasībām.
19. Pieteikumu konkrētā aizsardzības līdzekļa tipa pārbaudei ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz tikai vienā pilnvarotajā institūcijā.
20. Pieteikumā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis norāda ražotāja un tā pilnvarotā pārstāvja nosaukumu (fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu), adresi un uzņēmuma reģistrācijas numuru (fiziskajām personām — personas kodu). Pieteikumam pievieno šo noteikumu 13. un 57.punktā minētos dokumentus un aizsardzības līdzekļa paraugus.
21. Pēc ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieteikuma saņemšanas pilnvarotā institūcija:
21.1. pārbauda ražotāja tehnisko dokumentāciju, lai noteiktu tās atbilstību piemērojamajiem standartiem. Ja ražotājs nav lietojis vai ir tikai daļēji lietojis piemērojamos standartus vai attiecīgie piemērojamie standarti nav izstrādāti, pirms šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minētās dokumentācijas pārbaudes pilnvarotā institūcija pārbauda ražotāja izmantoto tehnisko specifikāciju atbilstību šajos noteikumos noteiktajām būtiskajām prasībām;
21.2. pārbauda aizsardzības līdzekļa paraugu:
21.2.1. pārliecinās, vai paraugs izgatavots saskaņā ar ražotāja tehnisko dokumentāciju un aizsardzības līdzekli var pilnīgi droši lietot paredzētajam mērķim;
21.2.2. veic nepieciešamās pārbaudes un testus, lai pārliecinātos par parauga atbilstību piemērojamajiem standartiem. Ja ražotājs nav lietojis vai ir tikai daļēji lietojis piemērojamos standartus vai attiecīgie piemērojamie standarti nav izstrādāti, pilnvarotā institūcija veic nepieciešamās pārbaudes un testus, lai pārliecinātos, vai paraugs atbilst ražotāja izmantotajām tehniskajām specifikācijām un šajos noteikumos noteiktajām būtiskajām prasībām.
22. Ja paraugs atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz ražotājam aizsardzības līdzekļa tipa pārbaudes sertifikātu, kas apliecina aizsardzības līdzekļa atbilstību tipam. Sertifikātā norāda pārbaužu rezultātus un sertifikāta izsniegšanas nosacījumus. Ja nepieciešams, sertifikātam pievieno aprakstus un rasējumus, kas ļauj identificēt sertificēto paraugu.
23. Pilnvarotā institūcija aizsardzības līdzekļa tipa pārbaudes sertifikātu un tam pievienotos aprakstus un rasējumus glabā 10 gadus pēc pēdējā aizsardzības līdzekļa piedāvāšanas iekšējā tirgū un pēc pamatota pieprasījuma izsniedz sertifikāta kopijas tirgus uzraudzības iestādēm, citām pilnvarotajām institūcijām, kā arī Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai.
24. Ja pilnvarotā institūcija pieņēmusi lēmumu neizsniegt aizsardzības līdzekļa tipa pārbaudes sertifikātu, tā informē par to ražotāju vai ražotāja pilnvaroto pārstāvi un pārējās pilnvarotās institūcijas, kā arī norāda atteikuma iemeslu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.
2.3. Tipa atbilstības deklarēšana (C modulis)
25. Aizsardzības līdzekļa tipa atbilstības deklarēšana (C modulis) ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina un apliecina aizsardzības līdzekļa atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
26. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis sastāda atbilstības deklarāciju (1.pielikums).
27. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis marķē katru aizsardzības līdzekli, kas atbilst šo noteikumu prasībām, ar CE marķējumu atbilstoši šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām prasībām.
2.4. Aizsardzības līdzekļa gala novērtējuma uzraudzība (C2 modulis)
28. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz pilnvarotajā institūcijā pieteikumu gala novērtējuma uzraudzībai (C2 modulis).
29. Aizsardzības līdzekļa gala novērtējuma uzraudzība ietver šādus pasākumus:
29.1. ražotājs ražošanas procesā, kā arī aizsardzības līdzekļa galaprodukta pārbaudē un testos nodrošina aizsardzības līdzekļa viendabīgumu un atbilstību aizsardzības līdzekļa tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam paraugam un šo noteikumu būtiskajām prasībām;
29.2. pilnvarotā institūcija ne retāk kā reizi gadā izlases veidā veic nepieciešamās pārbaudes un izsniedz ražotājam aizsardzības līdzekļa gala novērtējuma uzraudzības pārskatu;
29.3. pilnvarotā institūcija atlasa aizsardzības līdzekļu paraugus un tos pārbauda, veicot piemērojamajos standartos noteiktos testus, kā arī testus, kas nepieciešami, lai noteiktu aizsardzības līdzekļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajām būtiskajām prasībām.
30. Ja pilnvarotā institūcija, kura novērtē paraugu atbilstību, konstatē, ka paraugu atbilstības novērtēšanai nepieciešamas papildu ziņas, bet aizsardzības līdzekļa tipa pārbaudes sertifikātu izsniegusi cita pilnvarotā institūcija, tad institūcija, kura novērtē paraugu atbilstību, informē par to pilnvaroto institūciju, kura ir izsniegusi aizsardzības līdzekļa tipa pārbaudes sertifikātu.
31. Ja pilnvarotā institūcija konstatē, ka aizsardzības līdzekļi nav viendabīgi vai tie neatbilst tipa pārbaudes sertifikātam vai šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tā attiecīgi informē tirgus uzraudzības institūcijas.
32. Ražotājs pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma uzrāda pilnvarotās institūcijas izsniegto aizsardzības līdzekļa gala novērtējuma uzraudzības pārskatu.
2.5. Aizsardzības līdzekļa kvalitātes nodrošināšanas sistēma (D modulis)
33. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz pilnvarotajā institūcijā pieteikumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprināšanai (D modulis). Pieteikumā ietver:
33.1. informāciju par aizsardzības līdzekļa kategoriju un apstiprinātā parauga dokumentāciju;
33.2. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;
33.3. rakstisku apņemšanos pildīt visas prasības, ko nosaka kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kā arī rūpēties par tās atbilstību un efektivitāti.
34. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijā ietver:
34.1. kvalitātes nodrošināšanas mērķi, organizatorisko shēmu, amatpersonu atbildību un pilnvaras attiecībā uz produkcijas kvalitāti;
34.2. pēc aizsardzības līdzekļa izgatavošanas veikto pārbaužu un testu aprakstu;
34.3. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitātes novērtēšanas līdzekļiem.
35. Pilnvarotā institūcija novērtē, vai kvalitātes nodrošināšanas sistēma atbilst attiecīgajā dokumentācijā aprakstītajai, novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementus, īpaši pārbaudot, vai kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina saražoto aizsardzības līdzekļu atbilstību apstiprinātajam paraugam. Pārbaudes atzinumu un pieņemto lēmumu nosūta ražotājam.
36. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto institūciju, kas sertificējusi attiecīgo aizsardzības līdzekļa kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par plānotajām pārmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā. Pilnvarotā institūcija novērtē, vai plānotās pārmaiņas ietekmēs aizsardzības līdzekļa atbilstību apstiprinātajam (sertificētajam) aizsardzības līdzekļa tipam, un pieņemto lēmumu paziņo ražotājam.
37. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina pilnvarotajai institūcijai aizsardzības līdzekļu inspicēšanas, testēšanas un uzglabāšanas kontroles iespējas, kā arī pieeju šādai informācijai:
37.1. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija;
37.2. tehniskā dokumentācija;
37.3. kvalitātes nodrošināšanas rokasgrāmata.
38. Pilnvarotā institūcija periodiski, bet ne retāk kā reizi trijos gados, veic aizsardzības līdzekļa kvalitātes nodrošināšanas sistēmas uzraudzību, kuras laikā pārliecinās, vai ražotājs ievēro sertificēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un izsniedz ražotājam pārbaudes (audita) pārskatu.
39. Pilnvarotā institūcija ir tiesīga veikt iepriekš nepieteiktas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārbaudes (auditus). Šādu pārbaužu nepieciešamību un biežumu nosaka atkarībā no izmantotās uzraudzības sistēmas. Pēc pārbaudes (audita) pilnvarotā institūcija izsniedz ražotājam pārbaudes (audita) pārskatu.
40. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma uzrāda pilnvarotās institūcijas izsniegto pārskatu.
3. CE marķējums
41. Ja pilnvarotā institūcija ir novērtējusi aizsardzības līdzekļa atbilstību un atzinusi, ka tas atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ražotājs ir nodrošinājis aizsardzības līdzekļa atbilstību būtiskajām prasībām. Ražotājs katru aizsardzības līdzekli un tā iepakojumu marķē ar CE marķējumu (2.pielikums) tā, lai marķējums būtu labi saskatāms un salasāms, kā arī nenodzēšams visā aizsardzības līdzekļa izmantošanas laikā.
42. Trešās kategorijas aizsardzības līdzekļiem CE marķējumam pievieno tās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veikusi C2 vai D moduļa pārbaudi.
43. Uz aizsardzības līdzekļa un tā iepakojuma nedrīkst izvietot zīmes vai uzrakstus, ko varētu sajaukt ar CE marķējumu.
44. CE marķējuma izmērus ražotājs var palielināt vai samazināt, ievērojot paraugā dotās proporcijas.
45. Abiem CE marķējuma komponentiem ir vienāds vertikālais izmērs, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem.
4. Būtiskās prasības aizsardzības līdzekļa lietotāja veselības un drošības aizsardzībai
46. Aizsardzības līdzeklis nodrošina pietiekamu aizsardzību pret attiecīgo paredzamo bīstamo faktoru.
47. Aizsardzības līdzeklis ergonomiski ir izveidots un izgatavots tā, lai lietošanas apstākļos lietotājs, veicot ar risku saistītas darbības, būtu maksimāli aizsargāts.
48. Iespējamais augstākais aizsardzības līmenis ir optimālais aiz- sardzības līmenis, kurš nodrošina aizsardzības līdzekļa efektīvu lietošanu.
49. Aizsardzības klase atbilst attiecīgajam piemērojamos standartos noteiktajam apdraudējuma līmenim. Ja mainās lietošanas apstākļi un ir iespējami tā paša riska dažādi līmeņi, izstrādājot aizsardzības līdzekli, ņem vērā augstāko iespējamā riska līmeni.
50. Aizsardzības līdzekli projektē un izgatavo tā, lai lietošanas apstākļos samazinātu bīstamo faktoru iedarbību līdz pieļaujamajam līmenim.
51. Aizsardzības līdzekļa materiāli un daļas (arī to sairšanas produkti) nedrīkst ietekmēt lietotāja veselību un higiēnu.
52. Aizsardzības līdzekļa daļām, kuras saskaras vai var saskarties ar lietotāju, nedrīkst būt virsmas negludumi, asi stūri, izciļņi un citi veidojumi, kas varētu izraisīt kairinājumu vai ievainojumu.
53. Projektējot aizsardzības līdzekli, pēc iespējas samazina tā radītos lietotāja uztveres, kustību vai ieņemamo pozu ierobežojumus. Aizsardzības līdzeklis nedrīkst izraisīt tādas lietotāja kustības, kuras rada draudus viņam vai citai personai.
54. Aizsardzības līdzekļa pareiza lietošana ir viegla un atbilstoša apstākļiem, lietotāja kustībām un pozām. Aizsardzības līdzekli piemēro lietotāja ķermeņa uzbūvei, izmantojot regulēšanas un piestiprināšanas sistēmas, kā arī nodrošina lietotāju ar attiecīga izmēra aizsardzības līdzekļiem.
55. Aizsardzības līdzekli projektē pēc iespējas vieglāku, tomēr nesamazinot konstruktīvo stiprību un efektivitāti, kura nodrošina pietiekamu aizsardzību pret konkrēto kaitīgo vai bīstamo faktoru.
56. Ja ražotājs paredz lietot vienlaikus vairākus dažādus aizsardzības līdzekļus aizsardzībai pret vairākiem bīstamiem faktoriem, aizsardzības līdzekļiem jābūt savstarpēji savietojamiem.
57. Piedāvājot tirgū aizsardzības līdzekli, tam pievieno ziņas par ražotāju un tā pilnvaroto pārstāvi (nosaukums un adrese) un šādu ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja sagatavotu informāciju valsts valodā:
57.1. aizsardzības līdzekļa lietošana (uzglabāšana, izmantošana, tīrīšana, apkope, apkalpošana un dezinfekcija). Ražotāja ieteiktie tīrīšanas, apkopes un dezinfekcijas līdzekļi, pareizi lietoti, nedrīkst kaitīgi iedarboties uz aizsardzības līdzekli vai lietotāju;
57.2. aizsardzības līdzekļa tehniskās iespējas, kuras konstatētas pārbaudēs, nosakot aizsardzības līdzekļa aizsardzības līmeni un klasi;
57.3. atbilstošie aizsardzības līdzekļa papildpiederumi un rezerves daļu raksturlielumi;
57.4. aizsardzības līdzekļa aizsardzības klasei atbilstošie riska līmeņi un lietošanas ierobežojumi;
57.5. aizsardzības līdzekļa novecošanās termiņš vai periods;
57.6. iepakojuma veids, transportējot aizsardzības līdzekli;
57.7. lietoto apzīmējumu un marķējumu nozīme;
57.8. tiesību akti, kuros noteiktās prasības ievērotas, projektējot un izgatavojot aizsardzības līdzekli;
57.9. tās pilnvarotās institūcijas nosaukums, adrese un identifikācijas numurs, kura apstiprinājusi aizsardzības līdzekļa tipu.
58. Aizsardzības līdzekļa regulēšanas sistēmas izveido tā, lai lietošanas apstākļos stāvoklis, kādā tās noregulētas, nevarētu mainīties bez lietotāja ziņas.
59. Aizsardzības līdzekļi, kas aptver aizsargājamās ķermeņa daļas, nodrošina to pietiekamu ventilāciju, lai samazinātu svīšanu aizsardzības līdzekļa lietošanas laikā. Ja tas nav iespējams, aizsardzības līdzekli apgādā ar sviedru uzsūkšanas līdzekļiem.
60. Sejas, acu un elpošanas trakta aizsardzībai paredzētie aizsardzības līdzekļi pēc iespējas mazāk ierobežo redzamību.
61. Aizsardzības līdzekļa optiskās neitralitātes pakāpe atbilst lietotāja darbības veidam. Ja nepieciešams, aizsardzības līdzekli apstrādā vai nodrošina ar pretaizsvīšanas līdzekļiem.
62. Aizsardzības līdzekļu modeļi, kas paredzēti lietotājiem, kuriem nepieciešama redzes korekcija, lietojami kopā ar brillēm vai kontaktlēcām.
63. Ja aizsardzības līdzekļa izmantošanu paredzētajiem mērķiem var ievērojami ietekmēt tā novecošanās, ražotājs uz katra tirgū piedāvājamā aizsardzības līdzekļa eksemplāra un iepakojuma vai uz nomaināmajām detaļām norāda skaidri salasāmu izgatavošanas datumu un, ja iespējams, — novecošanās termiņu un derīguma termiņu.
64. Ja ražotājs nenosaka aizsardzības līdzekļa novecošanās termiņu vai derīguma termiņu, tas sniedz informāciju, kas dotu iespēju lietotājam pašam noteikt lietošanas ilgumu, ņemot vērā attiecīgā aizsardzības līdzekļa kvalitāti, glabāšanas un lietošanas, kā arī tīrīšanas, apkopes un apkalpošanas apstākļus.
65. Ja ražotāja ieteiktā periodiskā tīrīšana veicina aizsardzības līdzekļa ātru nolietošanos, katram tirgū piedāvātajam aizsardzības līdzekļa eksemplāram pievieno vai lietošanas instrukcijā sniedz informāciju par maksimālo tīrīšanas operāciju skaitu pirms aizsardzības līdzekļa atkārtotas pārbaudes vai lietošanas pārtraukšanas.
66. Ja aizsardzības līdzeklis lietošanas laikā var saķerties ar kustīgiem objektiem un apdraudēt lietotāju, aizsardzības līdzeklim jābūt noteiktai stiprības robežai, kuru pārsniedzot attiecīgā sastāvdaļa salūst un novērš bīstamību.
67. Aizsardzības līdzekļus, kuri paredzēti lietošanai sprādzienbīstamā vidē, projektē un izgatavo tā, lai tie nevarētu kļūt par elektriskās strāvas, elektrostatiskā lādiņa vai trieciena radītas dzirksteles avotu un aizdedzināt sprādzienbīstamo maisījumu.
68. Lietošanai avārijas situācijās vai ātrai uzstādīšanai un/vai noņemšanai paredzētos aizsardzības līdzekļus projektē un izgatavo tā, lai uzstādīšanas un/vai noņemšanas ilgums būtu pēc iespējas mazāks. Jebkuras savienojamās sistēmas, kuras nepieciešams pareizi novietot vai noņemt, ir ātri un viegli lietojamas.
69. Ja aizsardzības līdzeklis paredzēts lietošanai paaugstinātas bīstamības apstākļos (trešās kategorijas aizsardzības līdzekļi), ražotājs kopā ar aizsardzības līdzekli piegādā informāciju — aizsardzības līdzekļa noregulēšanas un lietošanas gatavības noteikšanas procedūru aprakstu —, kas paredzēta tikai īpaši apmācītām personām, kuru kvalifikācija ļauj to skaidrot un attiecīgi izmantot.
70. Ja aizsardzības līdzeklī ir trauksmes signalizācijas ierīce, kas iedarbojas, ja netiek nodrošināts normāls aizsardzības līmenis, ierīci novieto tā, lai lietotājs lietošanas apstākļos labi uztvertu trauksmes signālu.
71. Aizsardzības līdzekļa sastāvdaļas, kuras lietotājs var regulēt, piestiprināt vai noņemt, lai nomainītu, ir tādas, lai minētās darbības varētu veikt, neizmantojot instrumentus.
72. Ja aizsardzības līdzekli ir paredzēts pievienot citai ierīcei, pievienošanas mehānisms ir tāds, lai to varētu savienot tikai ar paredzēto ierīci.
73. Ja aizsardzības līdzeklī ir šķidruma cirkulācijas sistēma, tai jānodrošina šķidruma cirkulācija aizsargājamā ķermeņa tiešā tuvumā neatkarīgi no lietotāja žestiem, ķermeņa stāvokļa vai kustībām lietošanas apstākļos.
74. Uz aizsardzības līdzekļa norāda pazīšanas zīmes, kas tieši vai netieši attiecas uz lietotāja veselību un drošību. Minētajām zīmēm jābūt skaidrām un nepārprotamām visā aizsardzības līdzekļa lietošanas laikā. Ieteicams lietot Eiropas Savienības valstīs izmantojamās piktogrammas un ideogrammas. Ja attiecīgās zīmes satur vārdus vai teikumus, tekstam jābūt valsts valodā.
75. Ja aizsardzības līdzeklis vai tā sastāvdaļas ir par mazu, lai uz tām izvietotu piktogrammas un ideogrammas, tās kopā ar attiecīgajiem skaidrojumiem norāda uz iepakojuma un lietošanas instrukcijā.
76. Ja aizsardzības līdzeklis (piemēram, apģērbs, apavi) paredzēts, lai vizuāli un individuāli noteiktu lietotāja atrašanās vietu, aizsardzības līdzeklī nepieciešama viena vai vairākas signalizācijas ierīces vai līdzekļi, kas izstaro tiešu vai atstarotu saskatāmu attiecīgās intensitātes gaismu, kurai ir nepieciešamās fotometriskās vai kolorimetriskās īpašības.
77. Ja aizsardzības līdzeklis paredzēts lietotāja aizsardzībai vienlaikus pret vairākiem bīstamiem faktoriem, tam jāatbilst prasībām, kas nodrošina aizsardzību pret katru no šiem faktoriem.
78. Aizsardzības līdzekļi lietotāja aizsardzībai pret mehāniskiem triecieniem (grūdieniem) atbilst arī šādām prasībām:
78.1. aizsardzības līdzeklim ir pietiekamas triecienabsorbēšanas īpašības, lai novērstu traumas, kuras var rasties no krītošu, lidojošu vai mestu priekšmetu triecieniem vai lietotāja ķermeņa daļu sadursmes ar šķērsli. Aizsardzības līdzeklis aizsargā ķermeņa daļas pret triecienu vai kāda priekšmeta iespiešanos aizsargātajā ķermeņa daļā vismaz līdz tādam triecienenerģijas līmenim, kādu triecienabsorbējošās daļas izmēri un masa nodrošina lietošanas apstākļos;
78.2. aizsardzības līdzekļi lietotāja aizsardzībai pret kritieniem:
78.2.1. lai novērstu paslīdēšanu, apavu pazoles izveido vai papildina ar papildu elementiem tā, lai nodrošinātu pietiekamu sasaisti ar virsmu, izmantojot saķeri un berzi (atkarībā no virsmas īpašībām un stāvokļa);
78.2.2. lai novērstu kritienus no augstuma, aizsardzības līdzekli aprīko ar drošības jostām un piestiprināšanas sistēmām, ko pievieno drošam atbalsta punktam. Aizsardzības līdzeklis samazina līdz minimumam lietotāja nokrišanas iespēju, novērš sadursmes un lietotāja pakrišanu vai traumas, tam strauji bremzējot (apstādināšanas spēks nedrīkst sasniegt robežlielumu, kad tiek bojāta kāda no aizsardzības līdzekļa sastāvdaļām), kā arī nodrošina, lai pēc bremzēšanas lietotāja ķermenis paliktu tādā stāvoklī, kādā lietotājs var sagaidīt nepieciešamo palīdzību;
78.2.3. lietošanas instrukcijā ražotājs īpaši raksturo drošu atbalsta punktu, informē, kādā augstumā drīkst atrasties lietotājs, kā arī norāda, kā pareizi uzvilkt (lietot) drošības jostas un kā piestiprināšanas sistēmas pievienot drošam atbalsta punktam;
78.3. aizsardzības līdzekļi lietotāja aizsardzībai pret mehānisko vibrāciju nodrošina, lai samazinātos kaitīgo vibrāciju ietekme uz lietotāja apdraudētajām ķermeņa daļām vai visu ķermeni. Pārnestajai vibrācijai iedarbojoties uz lietotāju, paātrinājuma vērtības nedrīkst pārsniegt maksimāli ikdienā pieļaujamās vibrācijas vērtības.
79. Aizsardzības līdzekļi lietotāja aizsardzībai pret ķermeņa daļu saspiešanu vai satriekšanu pavājina minēto iedarbību, lai novērstu traumas vai pastāvīgas neērtības.
80. Aizsardzības līdzekļi lietotāja ķermeņa daļu aizsardzībai pret virspusējām traumām (piemēram, nobrāzumiem, dūrieniem un caurdūrieniem, sagriezumiem, kodumiem) nodrošina pietiekamu pretestību berzei, perforācijai, sagriezumiem un citiem paredzamajiem riskiem normālos lietošanas apstākļos.
81. Aizsardzības līdzekļi lietotāja aizsardzībai pret noslīkšanu atbilst šādām prasībām:
81.1. aizsardzības līdzeklis pēc iespējas ātri, neapdraudot lietotāja veselību, izceļ viņu virs šķidrās vides arī tad, ja lietotājs pēc kritiena ir bezspēcīgs vai bezsamaņā, un notur lietotāju virs šķidrās vides līdz palīdzības ierašanās brīdim, nodrošinot elpošanu;
81.2. atbilstoši paredzamajai lietošanas videi aizsardzības līdzeklis var būt pilnīgi vai daļēji peldošs, pildīts ar gaisu vai gāzi, kas var iepildīties aizsardzības līdzeklī automātiski, uzpildi var iedarbināt ar roku vai aizsardzības līdzekli var piepūst ar muti. Piepūšams aizsardzības līdzeklis piepūšas viegli un pilnībā;
81.3. aizsardzības līdzekļa normālu darbību nedrīkst ietekmēt triecieni pret šķidruma virsmu un vides iedarbība;
81.4. ja to nosaka lietošanas apstākļi, aizsardzības līdzekli aprīko ar piepūšanas ierīcēm, kā arī ar gaismas vai skaņas signālierīcēm;
81.5. ja to nosaka lietošanas apstākļi, aizsardzības līdzeklim ir ķermeņa aizāķēšanas un piestiprināšanas ierīces, lai varētu izcelt lietotāju no šķidrās vides;
81.6. ja lietotājs, kurš valkā aizsardzības līdzekli (apģērbu), ir pakļauts riskam iekrist šķidrā vidē vai viņam nepieciešams tajā iegremdēties, attiecīgo aizsardzības līdzekli (apģērbu) projektē un izgatavo ilgstošai lietošanai;
81.7. aizsardzības līdzeklis (apģērbs) nodrošina lietotāja pietiekamu aizsardzību pret noslīkšanu, neierobežo lietotāja kustības un palīdz viņam peldēt vai veikt attiecīgas darbības, lai izvairītos no slīkšanas vai glābtu citu personu.
82. Aizsardzības līdzekļi trokšņa kaitīgās iedarbības novēršanai nodrošina, lai lietotāja uztvertie trokšņi nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās pieļaujamās normas. Marķējumā uz aizsardzības līdzekļa, bet, ja tas nav iespējams, — uz aizsardzības līdzekļa iepakojuma norāda trokšņa pazemināšanas līmeni un komforta rādītājus, ko nodrošina attiecīgais aizsardzības līdzeklis.
83. Aizsardzības līdzekļi aizsardzībai pret karstumu un/vai liesmu atbilst šādām prasībām:
83.1. aizsardzības līdzekļi nodrošina lietošanas apstākļiem atbilstošu termisko izolāciju un mehānisko izturību;
83.2. aizsardzības līdzekļos izmantotās sastāvdaļas un materiāli ir piemēroti lietotāja aizsardzībai pret starojošu un konvektīvu (dabīgas gaisa cirkulācijas) karstumu, tiem ir atbilstošs siltuma vadīšanas koeficients, lai lietošanas apstākļos nepieļautu aizsardzības līdzekļa aizdegšanos;
83.3. aizsardzības līdzeklim ar atstarojošu ārējo virsmu atstarošanas spēja atbilst karstuma plūsmas intensitātei attiecīga starojuma infrasarkanajā spektrā;
83.4. īslaicīgai lietošanai augstā temperatūrā paredzētiem aizsardzības līdzekļiem un aizsardzības līdzekļiem, kuriem var uzpilēt karsts šķidrums vai uz kuriem var nonākt liels daudzums karsta izkusuša materiāla, ir tāda siltumietilpība, lai uztvertu lielāko daļu karstuma, līdz lietotājs atstāj apdraudēto vietu un noņem vai novelk aizsardzības līdzekli;
83.5. aizsardzības līdzekļu materiāliem un sastāvdaļām, kam var uzšļākties liels daudzums karsta šķidruma, ir šo noteikumu 78.1.apakšpunktā minētajām prasībām atbilstošas triecienabsorbējošas īpašības;
83.6. ugunsdzēsības līdzekļos izmantoto aizsardzības līdzekļu materiāliem un sastāvdaļām, kas var nokļūt saskarē ar liesmām, ir lietošanas apstākļiem atbilstoša ugunsizturības pakāpe. Minētie materiāli un sastāvdaļas nekūst liesmu iedarbībā, kā arī neveicina liesmu izplatību;
83.7. no aizsardzības līdzekļa uz lietotāju pārvadītais karstums ir pietiekami mazs un aizsardzības līdzekļa valkāšanas laikā nerada siltuma uzkrāšanos (akumulēšanu) uz kādas ķermeņa daļas līdz tādam riska līmenim, kad tiek pārsniegta sāpju robeža vai traucēta elpošana;
83.8. ja nepieciešams, aizsardzības līdzekļa aizsargvirsma novērš šķidruma vai tvaika caursūkšanos, lai neradītu apdegumu lietotājam;
83.9. ja aizsardzības līdzeklī ir dzesēšanas ierīces karstuma absorbēšanai ar šķidruma iztvaikošanas vai sublimācijas (cietas vielas iztvaikošanas) metodi, tās tvaikus izvada uz ārpusi, nevis lietotāja virzienā;
83.10. ja aizsardzības līdzeklī ir elpošanas ierīce, tā nodrošina lietošanas apstākļiem atbilstošu aizsardzību;
83.11. ja aizsardzības līdzeklis paredzēts īslaicīgai lietošanai augstā temperatūrā, ražotājs lietošanas instrukcijā norāda maksimāli pieļaujamo laiku, cik ilgi lietotājs drīkst atrasties augstā temperatūrā.
84. Aizsardzības līdzekļi aizsardzībai pret aukstumu atbilst šādām prasībām:
84.1. aizsardzības līdzekļi nodrošina lietošanas apstākļiem atbilstošu termisko izolāciju un mehānisko izturību;
84.2. aizsardzības līdzekļos izmantoto materiālu un sastāvdaļu siltumvadīšanas koeficients ir zems, kas nodrošina atbilstošu lietotāja termisko izolāciju lietošanas apstākļos. Izmantošanai zemā temperatūrā paredzētie elastīgie materiāli un aizsardzības līdzekļu sastāvdaļas saglabā atbilstošu elastību, lai lietotājs varētu ieņemt nepieciešamo pozu un atbilstoši kustēties;
84.3. aizsardzības līdzekļiem, kuriem var uzšļākties liels daudzums auksta šķidruma, ir šo noteikumu 78.1.apakšpunktā minētajām prasībām atbilstošas triecienabsorbējošas īpašības;
84.4. no aizsardzības līdzekļa uz lietotāju pārvadītais aukstums ir pietiekami mazs un aizsardzības līdzekļa valkāšanas laikā aukstums nevienā aizsargājamā ķermeņa daļā (arī kāju un roku pirkstu galos) nekādos apstākļos neakumulējas (neuzkrājas) līdz tādam riska līmenim, kad tiek pārsniegta sāpju robeža vai radīti veselības traucējumi;
84.5. novērš šķidruma (piemēram, lietusūdens) caursūkšanos, kā arī traumas, kas var rasties, virsējai aukstuma aizsargkārtai saskaroties ar lietotāju;
84.6. ja aizsardzības līdzeklī ir elpošanas ierīce, tā nodrošina lietošanas apstākļiem atbilstošu aizsardzību;
84.7. ja aizsardzības līdzeklis paredzēts īslaicīgai lietošanai zemā temperatūrā, ražotājs lietošanas instrukcijā norāda maksimāli pieļaujamo laiku, cik ilgi lietotājs drīkst atrasties zemā temperatūrā.
85. Aizsardzības līdzekļi aizsardzībai pret elektrisko strāvu atbilst šādām prasībām:
85.1. aizsardzības līdzeklis pietiekami izolē lietotāju no sprieguma, kuram viņš var tikt pakļauts lietošanas apstākļos;
85.2. aizsardzības līdzekļa materiāli un konstrukcija nodrošina, ka noplūdes strāvas ir pēc iespējas mazas un jebkurā gadījumā mazākas par maksimāli pieļaujamo robežlīmeni;
85.3. ja aizsardzības līdzeklis lietojams, darbojoties ar elektroiekārtām, kurās ir vai var būt spriegums, uz aizsardzības līdzekļa norāda tā aizsardzības klasi, darba spriegumu, sērijas numuru un izgatavošanas datumu;
85.4. uz aizsardzības līdzekļa paredz pietiekamu vietu lietošanas uzsākšanas datumam un veikto vai veicamo periodisko pārbaužu datumam;
85.5. ražotājs lietošanas instrukcijā norāda aizsardzības līdzekļa izmantošanas jomu un lietošanas laikā veicamo dielektrisko pārbaužu metodi un biežumu.
86. Aizsardzības līdzekļi aizsardzībai pret starojumu atbilst šādām prasībām:
86.1. aizsardzības līdzekļi lietotāja aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu:
86.1.1. aizsardzības līdzeklis lietošanas apstākļos nepieļauj akūtas vai hroniskas acu traumas, absorbē vai atstaro lielāko daļu kaitīgo viļņu spektrā izstarotās enerģijas, netraucējot uztvert nekaitīgo redzamo viļņu spektru, kontrastus un krāsas;
86.1.2. aizsardzības līdzekļa aizsargstikli nodrošina tādus spektrālās transmisijas (caurlaidības) koeficientus katrā no kaitīgo viļņu spektra diapazoniem, lai izstarotās enerģijas gaismas blīvums, kas varētu sasniegt lietotāja acis caur filtru, būtu minimāls un nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo lielumu;
86.1.3. aizsardzības līdzekļa aizsargstikli lietošanas apstākļos nebojājas un nezaudē savas īpašības starojuma ietekmē;
86.1.4. uz katra tirgū piedāvātā aizsardzības līdzekļa ir norādīts starojuma spektrālā sadalījuma līknei atbilstošs aizsardzības koeficients;
86.1.5. viena tipa starojuma avotiem paredzētos aizsargstiklus klasificē augošā kārtībā atbilstoši to aizsardzības koeficientam. Ražotājs norāda tās starojuma raksturlīknes, pēc kurām izvēlēties vispiemērotāko aizsardzības līdzekli, ņemot vērā attālumu līdz starojuma avotam un izstarotās enerģijas spektrālo sadalījumu attiecīgajā attālumā. Ražotājs atbilstošo aizsargfaktora numuru norāda uz katra aizsargstikla;
86.2. aizsardzības līdzekļi lietotāja aizsardzībai pret jonizējošo starojumu:
86.2.1. aizsardzībai pret radioaktīvajiem putekļiem, gāzēm, šķidrumiem vai to maisījumiem paredzēto aizsardzības līdzekļu materiāli un sastāvdaļas nodrošina, ka minētais piesārņojums lietošanas apstākļos nenokļūst līdz lietotājam;
86.2.2. nepieciešamo izolāciju (atkarībā no piesārņojuma veida) nodrošina necaurlaidīgs aizsardzības līdzekļa aizsargapvalks, ventilācija vai spiediensistēmas;
86.2.3. aizsardzības līdzekļa attīrīšanas process no piesārņojuma nedrīkst aizsardzības līdzekli bojāt un ietekmēt tā turpmāko lietošanu paredzētajā lietošanas laikā;
86.2.4. aizsardzības līdzeklis lietotāja pilnīgai vai daļējai aizsardzībai pret ārējo radiāciju nodrošina aizsardzību pret vāju elektronu avota beta starojumu vai vāju fotonu avota gamma starojumu. Aizsardzības līdzekļa materiāli un sastāvdaļas nodrošina tādu lietotāja aizsardzības pakāpi, kura nepieļauj starojuma ekspozīcijas laika pieaugumu uz lietotāju, ja viņš kustas vai maina ķermeņa stāvokli. Uz aizsardzības līdzekļa norāda materiālu, no kā tas izgatavots, un lietošanas apstākļiem atbilstošu materiāla biezumu.
87. Aizsardzības līdzekļi aizsardzībai pret bīstamajām ķīmiskajām vielām, bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem un infekciozām daļiņām atbilst šādām prasībām:
87.1. aizsardzības līdzekļi elpošanas ceļu aizsardzībai:
87.1.1. aizsardzības līdzeklis piegādā lietotājam pietiekamu elpojamā gaisa daudzumu, ja apkārtējā atmosfēra ir piesārņota vai tajā nav pietiekami daudz skābekļa;
87.1.2. gaiss, ko lietotājs saņem caur aizsardzības līdzekli, ir filtrēts caur aizsargierīci vai tiek piegādāts pa caurulēm no nepiesārņotas gaisa krātuves;
87.1.3. aizsardzības līdzekļa materiāli un sastāvdaļas nodrošina lietotājam lietošanas apstākļos normālu elpošanu un higiēnu visā valkāšanas laikā;
87.1.4. lietotāja sejas izolācija, ieelpošanas spiediens (filtrēšanas ierīcēm) un elpojamā gaisa attīrīšanas pakāpe ir tāda, lai piesārņotā atmosfēra neapdraudētu lietotāja veselību vai higiēnu;
87.1.5. uz aizsardzības līdzekļa ir ražotāja identifikācijas zīme un attiecīgās kategorijas aizsarglīdzekļu raksturlielumi, lai lietotājs pēc iepazīšanās ar lietošanas instrukciju varētu pareizi lietot aizsardzības līdzekli;
87.1.6. ja aizsardzības līdzeklim ir filtrēšanas ierīces, ražotājs lietošanas instrukcijā norāda filtru derīguma termiņu;
87.2. aizsardzības līdzekļi lietotāja ādas un acu aizsardzībai:
87.2.1. aizsardzības līdzeklis lietotāja ādas un acu aizsardzībai pret bīstamām vielām un infekciozām daļiņām lietošanas apstākļos novērš to tiešu nokļūšanu uz lietotāja ķermeņa vai difūziju caur aizsardzības līdzekļa aizsargkārtu;
87.2.2. aizsardzības līdzekļa konstrukcija, materiāli un elementi nodrošina tā hermētiskumu vai, ja tas nav iespējams, — daļēju hermētiskumu (minētajā gadījumā aizsardzības līdzekļa nepārtrauktas lietošanas laiks ir ierobežots);
87.2.3. ja attiecīgajām bīstamo ķīmisko vielu vai infekciozajām daļiņām ir augsta caurkļūšanas vai difūzijas spēja un aizsardzības līdzekļa lietošanas laiks ir ierobežots, aizsardzības līdzeklim veic piemērojamā standarta pārbaudes (testus) atbilstoši aizsardzības līmeņa klasifikācijai un efektivitātes līmenim;
87.2.4. ja aizsardzības līdzekļa īpašību vai lietošanas apstākļu dēļ atsevišķas vielas vai ļoti spēcīgs infekciozais reaģents ierobežo aizsardzības līdzekļa aizsardzības ilgumu, aizsardzības līdzeklim veic pārbaudes, lai noteiktu lietošanas ierobežojumus;
87.2.5. aizsardzības līdzekļa lietošanas instrukcijā iekļauj lietoto kodu atšifrējumu, piemērojamo standartu pārbaužu (testu) detalizētu aprakstu un informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu aizsardzības līdzekļa maksimālo lietošanas laiku dažādos lietošanas apstākļos.
88. Niršanai paredzētie aizsardzības līdzekļi atbilst šādām prasībām:
88.1. aizsardzības līdzeklis apgādā lietotāju ar elpošanai piemērotu gāzu maisījumu, ņemot vērā maksimālo iegremdēšanās dziļumu;
88.2. ja tas nepieciešams attiecīgajos lietošanas apstākļos, aizsardzības līdzeklis:
88.2.1. aizsargā lietotāju pret dziļuma radīto spiedienu un, ja nepieciešams, pret aukstumu;
88.2.2. ir apgādāts ar dzīvības glābšanas komplektu, kas lietotājam nodrošina iespēju atgriezties šķidrās vides virspusē;
88.2.3. ir apgādāts ar signālierīci, kas lietotāju laikus brīdina par iespējamiem traucējumiem apgādē ar elpošanai derīgo gāzu maisījumu.
5. Tirgus uzraudzība
89. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā un Valsts darba inspekcija darba vietās veic aizsardzības līdzekļu tirgus uzraudzību, nodrošinot, lai tirgū tiktu piedāvāti tikai tādi aizsardzības līdzekļi, kas atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un, atbilstoši uzstādīti, uzturēti un lietoti, neapdraud cilvēku veselību un dzīvību.
90. Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka aizsardzības līdzeklis neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tā veic normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, lai nepieļautu attiecīgā aizsardzības līdzekļa piedāvāšanu tirgū un lietošanu.
91. Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka aizsardzības līdzeklis, kam ir CE marķējums, pareizi lietots paredzētajiem mērķiem, tomēr rada draudus cilvēku veselībai un dzīvībai vai nodara zaudējumus videi, tā aptur attiecīgā aizsardzības līdzekļa piedāvāšanu tirgū un aizliedz tā lietošanu. Attiecīgo informāciju, norādot iemeslus, tirgus uzraudzības iestāde nosūta aizsardzības līdzekļa importētājam un ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim.
92. Šo noteikumu prasībām neatbilstošu aizsardzības līdzekļu prezentācija (reklāma) tirdzniecības gadatirgos, izstādēs un citās vietās ir pieļaujama tikai tad, ja tiem ir pievienota skaidri salasāma norāde, ka minētie aizsardzības līdzekļi nav nopērkami vai izmantojami līdz laikam, kad ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis būs nodrošinājis to atbilstību šo noteikumu prasībām.
6. Noslēguma jautājumi
93. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumus Nr.248 “Noteikumi par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr).
94. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.aprīli.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 89/686/EEC, 93/68/EEC, 93/95/EEC un 96/58/EC.
Ministru prezidents E.Repše
Labklājības ministre D.Staķe
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.aprīli.
2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.februāra noteikumiem Nr.74
CE marķējums
CE marķējumu, kas apliecina aizsardzības līdzekļa atbilstību būtiskajām prasībām, veido lielie burti “CE”. Marķējuma paraugs ir šāds:
Labklājības ministre D.Staķe