"Esmu ļoti lepns, ka Dievs ir bijis latvietis"

"Ųhtuleht"

— 2000.05.20.

Latvijas vēstnieka Igaunijā Ginta Jegermaņa intervija žurnālistam Jurim Pino.

Latviešiem ir ļoti lepna vēstniecība. 1871.gadā celta jauka pils pilsētas centrā. Iekšā var apmaldīties. "Tas ir īsts labirints," saka Latvijas Republikas vēstnieks Igaunijā Gints Jegermanis. Starp citu, igauņu valodā.

Sākumā, zināms, mazliet joku. Jāuzskaita visi zināmie vārdi latviešu valodā: sveiki, labdien ...

"Saldējums," saka Gints Jegermanis.

Protams ... tad vēl alus, iela, draugs.

"Brīvība," saka Gints Jegermanis.

Ak, jā.

"Latviski "laev" ir laiva," viņš māca vēl.

Tālāk, tā kā esmu kādreiz lasījis kāda latviešu rakstnieka grāmatu, kurā tika iztulkoti visu darboņu vārdi, man ir jāuzstāda jautājums: ko nozīmē pirmā Latvijas vēstnieka Igaunijā Jāņa Seska uzvārds. Kaut ko tas nozīmē.

Vēstnieks prasa no vēstniecības darbinieces palīdzību.

"Sesks, tas ir," skaidro ļoti laipna kundze, "tas ir dzīvnieks ..."

Saarmas (bebris)?

"Nē, cits, stipri ož..."

Tuhkur (sesks)!

"Jā."

Ar to joku daļa iesākumam ir cauri.

Nu, pieveicāt mūs, tagad priecājaties, jā?!

Sarunās ar latviešiem neizbēgami rodas tāds ķildīgs tonis. Pēc jūsu domām, esat baigi jaukie, jā? Īpaši pašlaik, kad piedzīvojam nacionālu kaunu, jo latvieši Eirovīzijā mūs ir pieveikuši...

"Vai kāds domā, ka mēs pieveicām?" vēstnieks diplomātiski jautā.

Domā gan. Ieguva par mums augstāku vietu, ar nopūtām ir pilna visa daudzcietusī Mārjas zeme.

"Kad "Brainstorm" bija raidījumā "Dakšas" (Kahvel – populārs TV raidījums), es piezvanīju uz studiju, sasveicinājos ar viņiem un teicu, ka Latvija iegūs pirmo, Igaunija — otro vietu. Esmu priecīgs, ka mums tik labi veicās un man izdevās kaut cik pareizi pareģot. Žēl, ka Latvija nedeva Igaunijai maksimālo punktu skaitu, taču es domāju, ja mūsu balsošanas sistēma būtu strādājusi kārtīgi, Igaunija būtu tos saņēmusi. Jūsu dziesma patiesi bija ļoti laba. Uzstāšanās varbūt mums bija labāka."

Enerģiskāka.

Vai tagad latviešiem ir lieli svētki?

"Es domāju, ka nav nekādu īpašu svētku. Tas mums nav īpaši svarīgi, ka uzvarējām tieši igauņus. Svarīgi ir tas, ka latvieši ieguva tik augstu vietu. Rīgā "Brainstorm" sagaidīja varbūt pāris simtu meiteņu, turpretī, kad no hokeja čempionāta atgriezās mūsu komanda, tad viņus dzelzceļa stacijā sagaidīja pieci seši tūkstoši cilvēku. Hokejs latviešiem ir svarīgāks.

Varbūt tā bija arī tāpēc, ka eirodziesma lielākajai latviešu daļai ir jaunums. Tā bija pirmā reize, kad mēs piedalījāmies šajās sacensībās. Nebija īpašas reklāmas, mūs tas īpaši neinteresēja, neviens par to īpaši daudz nezināja."

Dievs ir latvietis.

Vai latviešiem ir analoģisks teiciens kā mums, ka, nu ...

"Nav," vēstnieks priecīgi paziņo.

Mhm. Nu, jā, pašlaik spīd skaista saule, taču, ja pēkšņi sāktu līt lietus, tad mēs teiktu ...

"Es zinu gan to teicienu," Gints Jegermanis kļūst vēl priecīgāks. "Un es esmu ļoti lepns, ka Dievs ir latvietis. Es domāju, ka šis teiciens parāda, cik svarīgi igauņiem ir latvieši. Ka Dievs nav krievs vai soms, bet tieši latvietis."

"Es domāju, ka igauņi un latvieši ir ļoti dažādi, raksturs ir pilnīgi atšķirīgs. Taču mēs visu laiku esam dzīvojuši vienā reģionā, bijuši ciešos savstarpējos sakaros, viens otru iespaidojuši. Lībieši, kas bija jūsu radinieki, dzīvoja tur, kur pašlaik ir Rīga, un Kurzemē. Es domāju, ka trešdaļa vai ceturtdaļa latviešu patiesībā cēlušies no lībiešiem. Es personīgi domāju, ka igauņi un latvieši ir daudz tuvāki, nekā viņi paši domā. Somi un igauņi, protams, ir cēlušies no vienas valodu grupas, bet, lai gan jūs varbūt tā nedomājat, liekas, ka somu domāšana ir vairāk atšķirīga no igauņu nekā mūsu."

No kurienes Latvijā jūs pats nākat?

"Rīgas puika".

Vai Latvijā ir svarīgi, no kurienes tieši cilvēks nāk — no Rīgas, Latgales, Kurzemes?

"Tas ir gan svarīgi. Pirmkārt, rīdziniekam ir kaudze priekšrocību. Izglītība un daudz kas cits Rīgā ir pieejamāks. Cilvēks, kas nāk no Austrumlatvijas, runā savādāk, izloksnē, kas skan ļoti atšķirīgi. Ir cilvēki, kuri saka, ka tā ir pilnīgi cita valoda. Latgalē, Austrumlatvijā, ir spēcīgs lietuviešu valodas iespaids. Kurzemniekiem arī ir savas izloksnes, Latvijā ir ļoti vienkārši uzzināt, vai esi no austrumiem, vai rietumiem."

Rīga un citi.

"Taču Rīga nav Latvijā pati svarīgākā vieta," stāsta Gints Jegermanis. "Mums ir arī citas pilsētas. Daugavpils, Liepāja, Ventspils. Tas nav tik svarīgi, ka būtu jādzīvo tieši Rīgā. "

Tātad latviešiem nav kampaņas — brauciet visi uz Rīgu, tur ir darbs un maize, kā mums ar Tallinu?

"Nav."

Kā jums tas izdodas?

"Visi cilvēki vienkārši nebrauks uz Rīgu. Igaunijā jau arī visi nebrauks uz Tallinu. Nav iespējams panākt stāvokli, ka visi pārvāktos uz galvaspilsētu. Cilvēki vēlas dzīvot citur. Vai jūs varat iedomāties, ka ikviens pārvācas uz Tallinu vai Rīgu?"

Uz Rīgu gan. Skaista liela pilsēta, pietiek vietas daudziem.

"Bet mums ir daudz vairāk skaistu vietu. Tās varbūt ir mazākas, taču skaistas un jaukas gan."

Siguldā ir uzraksts "Sigulda – Latvijas Šveice".

"Mums ir arī Kurzemes Šveice", saka vēstnieks.

Taču salu jums nav!

"Kā, lūdzu?

Latviešiem nav salu (Dievs zina, pēkšņi kādu pa starpu ir sadabūjuši?).

"Ir gan salas, taču ne jūrā. Tā ir viena lieta, kāpēc latvieši labprāt brauc uz Igauniju, lai pabūtu salā."

Cik daudz latviešu ir Igaunijā?

"Jānogaida tautas skaitīšanas rezultāti," saka Gints Jegermanis, "precīzu skaitu nezinu. Kad es ierados Igaunijā, dzirdēju, ka trīs tūkstoši. Grūti teikt. Kad mūsu prezidente tagad bija Igaunijā, tad vēstniecībā ar viņu tikties atnāca apmēram simts cilvēku. Citādi Latviešu biedrībā sanāk kopā ap piecdesmit cilvēku."

Vai tā ir taisnība, ka igauņi par latviešiem neko īpaši nezina?

"Tā nevar teikt. Tikai par mums ir daudz mītu, kas neatbilst patiesībai."

Kurš ir visnepareizākais?

"Pašlaik nenāk prātā. Grūti pateikt."

Bet pretēji, vai ir kāds mīts par igauņiem, kas patiesībā nav pareizs?

"Es nezinu, vai ir. Nenāk prātā."

Grūta ir diplomāta dzīve ...

Ko jūs esat mācījies?

"Latviešu filoloģiju. Es strādāju Zinātņu akadēmijā, pētīju latviešu literatūras vēsturi. Pēc tam, kad pasaule mainījās, 1990.gadā aizgāju darbā uz "Dienas" izdevniecību. Par galvenā redaktora vietnieku. Sākumā es gribēju rakstīt par kultūru, bet pēc tam, kad Viļņā tika nogalināti 14 cilvēki, galvenais redaktors lika man rakstīt par Krieviju. Man bija jāveido visgarlaicīgākā avīzes daļa, domu apskats.

Pēc tam mācījos Šveicē starptautiskās drošības institūtā. 1993.-94.gadā Ženēvā. Pēc tam atgriezos Latvijā, Ārlietu ministrijā. Tad trīs gadus biju darbā vēstniecībā Maskavā un 1998.gadā tiku norīkots par vēstnieku šeit."

Vai vēstnieks Igaunijā Latvijas Ārlietu ministrijas hierarhijā ir augsta vieta?

"Es domāju, ka vēstnieks kaimiņvalstī vienmēr ir viena no svarīgākajām vietām," saka Gints Jegermanis. "Un Igaunija mums vienmēr ir bijusi ļoti svarīga. Tāpēc, es domāju, ka vēstnieks nav pats svarīgākais, taču svarīgs gan."

Valodas jautājums.

Vēlreiz: visa saruna risinājās igauņu valodā. Jegermanis runā uzmanīgi, mazliet šauboties. Katrā gadījumā korekti. Es liktu, teiksim, četrinieku. Uz galdiņa ir angļu –igauņu vārdnīca, ko viņš ne reizi neizmanto.

Cik sen jūs mācāties igauņu valodu?

"Mācības sāku, kad ierados šeit. Lai sāktu runāt, pagāja vairāk nekā pusgads," stāsta Gints Jegermanis. "Es arī tagad izmantoju vārdnīcu. Lasīšana un saprašana ir apgūta, bet ar runāšanu ir grūtības."

Dumjš jautājums: kāpēc visiem latviešu vārdiem ir beigās s?

"Visiem nav," vēstnieks strīdas pretī.

Ir gan! Gints Jegermanis. Vilis Lācis. Jānis Seskis. Vot!

"Bet mūsu ekonomikas padomnieks ir Māris Zvaigzne," paziņo vēstnieks.

Tas laikam tāpēc, ka tā ir sieviete?

"Tas ir vīrietis. Arī sievietei "s" var būt beigās. Uzvārds ar s. Anna Lācis, piemēram. Tātad visiem latviešiem nav vārda beigās s. Latviešu valodā ir sešas deklinācijas. Jums vispār nav deklināciju ..."

Ir gan!

"Varbūt, ka arī ir ..."

Pēc neliela strīda vienojamies, ka viņiem ir vairāk deklināciju, bet mums — locījumu.

Par Latviju un literatūru.

"Latviešu valoda ir tikpat sarežģīta kā igauņu," secina Gints Jegermanis. "Varbūt pat sarežģītāka. Ārzemniekiem ir grūti iemācīties..."

Nu, labi, lai paliek uzvara Latvijai.

Kā dzīvo Latvijas studenti?

"Tas bija sen," izvairās Jegermanis.

Ne pārāk.

"Es mācījos vēl p. laikā," viņš turpina izvairīties.

Es arī.

Vēstnieks nopūšas: "Es mācību laikā arī strādāju. Tikai mācīties vien nebija iespējams, stipendija bija tik maza. Nepalika tik daudz laika priekiem. Tas palika blakus. Es neesmu labs avots no jautrās studentu dzīves viedokļa."

Ko jūs tieši pētījāt latviešu literatūrā?

"Dzejnieku Vili Plūdoni. Tas ir viens no mūsu svarīgākajiem un labākajiem dzejniekiem. Sāka aizpagājušā XIX gadsimta beigās un mira tieši pirms p. okupācijas. Visnozīmīgāko sarakstīja pagājušā gadsimta pirmajos 20 gados."

Tartu, Tehtvere ielā pie viena grausta ir piemiņas plāksnīte: šeit dzīvojis Eduards Veidenbaums. Kas tas tāds bija?

"Eduards Veidenbaums bija dzejnieks un filozofisku darbu tulkotājs. Mācījās un dzīvoja Tartu. Viens no pirmajiem latviešu īstajiem dzejniekiem. Līdz pat šodienai vēl diezgan populārs."

Mazliet arī par politiku.

Kā jūs izmantojat savas dažas brīvās vakara stundas?

"Eju ar sievu uz Tallinas restorāniem, piemēram. Vienu reizi bijām arī naktsklubā "Hollywood", taču tā nebija gluži tāda gaisotne, kas man patiktu. Gribētu atrast vietu, kur varētu vienkārši padejot, naktsklubs ir mazliet par trokšņainu. Neatbilst mūsu gaidām. Bieži braucam apkārt pa Igauniju, pagājušajā nedēļā bijām Otepē."

Rīgas pilsētas centrā ir milzīgs Brīvības piemineklis. Vai p. vara nepamanījās to uzspridzināt?

"Tas patiesībā ir garš stāsts," runā Gints Jegermanis. "Maskavā bija viens iespaidīgs latviešu zinātnieks, kurš spēja pierādīt, ka tas ir ar mākslas vērtību, ka nedrīkst uzspridzināt."

Kāpēc Krievija vienmēr piesienas Latvijai – tur ir gan fašisti, gan citādi slikti cilvēki?

"Viņi jau iepriekš mēģināja izbiedēt Igauniju, bet neizdevās, tagad ir pienākusi mūsu rinda," saka vēstnieks. "Latvija varbūt ir tas saldākais kumoss no Baltijas pīrāga. Mēs esam labs kumoss."