Saeimā:
Simts dienas aizvadītas — simts dienas strādāts
Valdībā:

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Aprit 100 dienas, kopš pagājušā gada 5. novembrī uz pirmo kopsēdi sanāca jaunievēlētie 8. Saeimas deputāti un sācis darbu tagadējais Ministru kabinets. Kā vērtējat šo mūsu parlamenta un valdības aizvadīto darba cēlienu — gan kā deputāte un politiķe, gan kā Saeimas priekšsēdētāja?

— Domāju ka šajās 100 dienās ir paveikts diezgan daudz. Protams, varam runāt par to, cik labi vai slikti lēmumi ir pieņemti. Taču paveikto darbu apjoms, manuprāt, ir pietiekams un atbilst Saeimas un Ministru kabineta sūtībai. Vienīgais, ar ko pašreizējā Saeima nedaudz atšķiras no iepriekšējām, ir tas, ka tieši deputāti kā likumdevēji pagaidām biklāk nāk klajā ar likumdošanas iniciatīvām. Bet tas noteikti izskaidrojams ar to, ka ir daudz jaunu deputātu, kam vēl trūkst pieredzes parlamenta darbā. Tāpat, protams, ir jāņem vērā arī tas, ka no iepriekšējās 7. Saeimas darbības laika ir palikuši līdz galam nepadarīti darbi, līdz ar to ir diezgan daudz priekšlikumu attiecībā uz šo mantoto likumprojektu tālāko virzību. Turklāt, tā kā pavisam drīz steidzīgi jāpieņem valsts budžets 2003. gadam, ļoti daudzi likumu grozījumu projekti, kas tapuši Ministru kabinetā, ir tieši saistīti ar valsts budžeta sastādīšanu. Šķiet, līdz šim vismaz 80 procentus no izskatāmajiem likumprojektiem ir iesniegusi valdība. Bet jāsaka arī, ka Saeimas komisijas ir strādājušas ražīgi un visi saņemtie likumprojekti tajās tiek apspriesti un sagatavoti pieņemšanai.

Pēdējā laikā Saeimas plenārsēdēs bijušas ļoti dzīvas debates gan par adopcijas likumu, kur nebija vienota viedokļa arī koalīcijas partneru vidū, gan par Nacionālo bruņoto spēku mediķu grupas nosūtīšanu uz Afganistānu, gan par visai nepatīkamu jautājumu — neuzticības izteikšanu veselības ministram. Bet tāda jau ir parlamentārā demokrātija.

Runājot par valdības paveikto 100 dienās, teikšu tā. Var piekrist vai nepiekrist tam, ko valdība dara, bet redzams arī tas, ka tā patiešām strādā. Ir jūtama reāla darbība, piemēram, amatpersonu nomaiņā, īpaši Iekšlietu ministrijas struktūrās. Bet rezultātus mēs laikam gan manīsim nedaudz vēlāk. Vēl ir grūti pateikt, kādas būs sekas ierosinātajām disciplinārlietām un vai amatos nonākušie konkrētie cilvēki spēs dot savu ieguldījumu, veicinot valdības izvirzīto mērķu sasniegšanu. Jūtams arī, ka Ministru kabinetā nedaudz ir mainīta lēmumu pieņemšanas metodika un deklarētais atklātības princips tiek arī īstenots.

Sākumā sabiedrībai tas likās neparasti, bet tagad visi saprot, ka tam tā jābūt, jo ir skaidri redzams, kā notiek lēmumu pieņemšana Ministru kabinetā.

Tiesa, ne vienmēr mēs, Saeimas deputāti, esam apmierināti ar to, kā valdība pieņem lēmumus. Dažkārt liekas, ka parlamentam vajadzētu būt noteicošākai lomai likumdošanā, kā tas arī rakstīts Satversmē. Bet domāju, ka ar laiku tiks sakārtotas mūsu attiecības gan ar Ministru kabinetu kopumā, gan ar premjeru. Pašlaik mēs draudzīgi strādājam plecu pie pleca, un, ja arī kādreiz pastrīdamies, tas ir gluži normāli parlamentārās demokrātijas apstākļos.

— Rodas iespaids, ka tie daudzie Saeimas deputāti, kas pirmo reizi ievēlēti parlamentā, šo 100 dienu laikā jau ir daudzmaz iejutušies savā jaunajā statusā.

— Jā, tā ir. Jārēķinās ar to, ka šie cilvēki līdz šim nav konkrēti nodarbojušies ar politiku, taču viņu profesionālās iemaņas un kvalifikācija ir pietiekami augstā līmenī. Viņu vidū ir labi speciālisti, piemēram, sociālajās lietās vai vides aizsardzības jomā. Tiesa, šajā Saeimā ir mazāk juristu.

— Līdz Lieldienām, kad acīmredzot beigsies šī ziemas sesija, ir atlikuši vēl aptuveni divi mēneši. Kas varētu būt nozīmīgākais Saeimas darbā šajā laikā?

— Protams, nākamajās dažās nedēļās galvenā uzmanība tiks veltīta likumam par valsts budžetu. Bet domāju, ka ļoti nozīmīgi būs arī paredzamie grozījumi Satversmē un likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Acīmredzot deputāti ne tik daudz debatēs par to, ka šie grozījumi ir jāizdara, jo visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki jau ir deklarējuši, ka atbalsta Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Bet domstarpības varētu rasties par to, vai ierosinājumos paredzētā tautas viedokļa pārstāvība būtu pietiekama, lai pieņemtu lēmumu par iestāšanos Eiropas Savienībā visas sabiedrības vārdā. Taču neapšaubāmi jebkādi grozījumi Satversmē prasa īpaši nopietnu attieksmi. Domāju, ka deputātiem kā tautas priekšstāvjiem tuvākajā laikā sakarā ar septembrī paredzēto referendumu ļoti svarīgs pienākums būs vispusīgi un pārliecinoši izskaidrot plašai sabiedrībai jautājumus, kas saistīti ar līdzdalību Eiropas Savienībā, izsverot gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus. Manuprāt, tikai tiešās sarunās ar cilvēkiem ir iespējams pārliecināt viņus par to vai citu izvēli. Laikam gan katram deputātam vajadzētu uzņemties personisko atbildību par eiropeisko ideju skaidrošanu sabiedrībai, jo ne jau tikai īpaši izveidotā darba grupa spēs mazināt eiroskepticismu. Ja aktīvi nestrādās visas tās politiskās partijas, kas iestājušās par Eiropas Savienību, būs diezgan grūti prognozēt tautas nobalsošanas rezultātu.

— Kad Saeima varētu pieņemt otrajā jeb galīgajā lasījumā likumu par šā gada valsts budžetu?

— Domāju, ka Ministru kabinets līdz pirmdienai, 17. februārim, iesniegs Saeimai valsts budžeta likumprojektu. Un tad jau tajā pašā dienā Prezidija sēdē mēs varētu spriest par tā iekļaušanu nākamās ceturtdienas, 20. februāra, Saeimas plenārsēdes darba kārtībā, lai to pieņemtu pirmajā lasījumā un nodotu izskatīšanai komisijās. Parasti ikvienā Saeimā, pirmoreiz pieņemot valsts gada budžetu, deputātiem rodas ļoti daudz jautājumu, un droši vien tā būs arī šoreiz. Galvenokārt tas attiecas uz dažādajiem izdevumu posteņiem. Var rasties arī jautājumi par ekonomiskajām prognozēm, uz kuru pamata budžets tiek veidots. Gribas cerēt, ka budžeta izskatīšanai atvēlētais laiks, par ko vienosies politiskās partijas, būs pietiekami ilgs, lai mēs varētu to pieņemt tiešām pārdomātu un izsvērtu. Parasti starplaiks starp pirmo un otro lasījumu ir bijis dažas nedēļas. Bet jāņem vērā arī tas, kāda situācija pašlaik ir izveidojusies. Jau tuvojas marts, bet apstiprināta valsts budžeta vēl nav. Līdz ar to, protams, valsts un pašvaldību institūcijām rodas grūtības ar līdzekļu saņemšanu, ar iesākto projektu turpmāko realizēšanu, ar nodokļu nomaksu, ar samaksu par dažādiem pakalpojumiem. Tādēļ šis laiks starp pirmo un otro lasījumu šoreiz būtu saīsināms līdz pat vienai nedēļai. Domāju, ka budžeta izskatīšanai un priekšlikumu iesniegšanai ļoti aktīvi gatavojas opozīcijas frakcijas. Jau tagad no opozīcijas ir saņemta kritika attiecībā uz valsts budžeta projekta. Bet tas ir gluži normāli un dabiski. Arī es savulaik esmu strādājusi opozīcijā. Un vienmēr būs par ko kritizēt, jo nekad nav iespējams apmierināt visas vajadzības, tāpat nav iespējams jau pirmajā gadā izpildīt visu, kas lasāms valdības deklarācijā.

— Pēdējā laikā Saeimā lielākoties tiek pieņemti grozījumi jau esošajos likumos. Bet vai tuvākajā nākotnē ir paredzami arī kādi gluži jauni likumi?

— Nupat, tiekoties ar kino ļaudīm, spriedām par to, ka būtu vajadzīgs atsevišķs kino likums, kāds jau ir vairākās citās Eiropas valstīs. Palēnām top ordeņu un godazīmju jeb valsts apbalvojumu likums. Tiek domāts arī par Valsts heraldikas komisijas statusa, tiesību un pienākumu noteikšanu, bet to varētu izdarīt, arī papildinot likumu par valsts ģerboni. Vēl vajadzētu sagatavot un pieņemt likumu par vienu pavisam nereglamentētu sfēru, proti, par elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. Tas attiecas uz internetu, elektronisko pastu un citām lietām. Tā ir strauji attīstījusies uzņēmējdarbības nozare, kam nepieciešama pamatīga likumdošanas bāze.

Turklāt mums aizvien nāksies piemēroties izmaiņām Eiropas Savienības valstu likumdošanā. Tur paredzams plašs darbalauks.

— Kādas tuvākajā laikā paredzamas Saeimas ārpolitiskās aktivitātes?

— Jāatzīst, ka ļoti rosīgi darbojas Saeimā nodibinātās parlamentārās sadarbības grupas. Katru nedēļu tās tiekas ar dažādu ārvalstu parlamentu pārstāvjiem. Šādas tikšanās ir īpaši noderīgas patlaban, kad gatavojamies iestāties Eiropas Savienībā un NATO.

Pati tikko devos uz Tallinu, kur piedalījos trešajā starptautiskajā Baltijas jūras valstu sieviešu konferencē ar nosaukumu “Sievietes, vīrieši un demokrātija”. Tur runāju par sievietes lomu lēmumu pieņemšanas procesā. Taču nedomāju, ka Baltijas jūras valstīs pastāvētu lielas problēmas ar dzimumu līdztiesību. Sieviešu diskriminācija vairāk raksturīga Āfrikas un Āzijas zemēm, kur ir citādas tradīcijas un citāda kultūrvide. Protams, arī pie mums ir zināmi ierobežojumi sievietēm darbā vai politikā, taču tie nav tik satraucoši. Vizītes laikā koleģiālā sarunā tikos ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Tomasu Savi.

Nākamās nedēļas nogalē man ir paredzēta vizīte Vācijā, kur tikšos ar šīs valsts parlamenta abu palātu pārstāvjiem. Pašlaik Vācijai ir ļoti nozīmīga loma starptautiskajā politikā, turklāt tā ieņem no ASV atšķirīgu pozīciju Irākas jautājumā. Bet mums ir jāmāk pieņemt pareizākos jeb optimālos lēmumus, lai mēs varētu būt gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Domāju, ka tālab šī vizīte būs īpaši lietderīga viedokļu apmaiņas ziņā.

— Kā pavadāt brīvās dienas šajā laikā, kad ārpus Rīgas visapkārt meži un lauki pārklāti ar balto sniega segu? Vai iznāk arī paslēpot?

— No darba pienākumiem brīvajās sestdienās un svētdienās pēc iespējas vairāk laika cenšos pavadīt mājās, bieži vien kopā ar bērniem un dzīvesbiedru dodos slēpot. Ne jau uz Austrijas, Itālijas vai Šveices Alpiem. Tepat Latvijā ir ļoti jaukas vietas. Esmu pārliecinājusies, ka mūsu Latvija patiešām ir ļoti skaista zeme. Nupat Milzkalnē, netālu no Tukuma, atklājām lielisku un pietiekami garu nobrauciena trasi. Bijām Zviedru cepurē, Siguldā, Baiļu kalnā pie Valmieras. Esam izbraukājuši gluži vai visas Latvijas kalnainās vietas. Ja vien ir iespējams, pat abas brīvdienas pavadām uz kalna. Dažkārt gan visapkārt ir milzum daudz cilvēku. Taču neko darīt — visiem taču gribas baudīt slēpošanas priekus.

— Vai tagad, kad esat augstā amatā, neapgrūtina tas, ka esat kļuvusi daudz pazīstamāka?

— Tiesa, jau agrāk mani pēc izskata diezgan labi pazina. Taču tagad jau nenoliedzami vēl vairāk. Tomēr par savas popularitātes iespējamību necenšos īpaši domāt. Labi gan, ka vismaz uz kalna mani nepazīst, kad galvā cepure, uz acīm brilles, pavisam cits ietērps. Tad nemaz prātā nenāk mans pašreizējais amata stāvoklis.

Mintauts Ducmanis,  “LV” Saeimas lietu redaktors

Satiksmes ministrs Roberts Zīle — masu medijiem

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Atskatoties uz satiksmes ministra amatā aizvadītajās simt dienās paveikto, Roberts Zīle vakar, 13. februārī, atzina, ka pirmajos trīs mēnešos lielāko daļu laika viņš veltījis valsts budžeta likumprojekta sagatavošanai, ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo uzņēmumu darbības iepazīšanai un izvērtēšanai, kā arī pašreizējās situācijas apzināšanai katrā no astoņām nozarēm, par kuru politikas izstrādi un īstenošanu ir atbildīga Satiksmes ministrija (SM).

Runājot par budžeta izstrādi, R. Zīle informēja, ka SM, tāpat kā citām valsts pārvaldes institūcijām, tika piešķirti līdzekļi vairāku prioritāru pasākumu īstenošanai. Tomēr ministrs pauda nožēlu, ka nav izdevies īstenot ieceri par akcīzes nodokļa naftas produktiem pārdali, Valsts autoceļu fondam atvēlot 70 %, bet valsts budžetā ieskaitot 30 % no ieņēmumiem. Ir saglabāts līdzšinējais nodokļa ieņēmumu sadales princips: fondā tiek ieskaitīti 60 %, bet 40 % paliek valsts budžetā. R. Zīle apliecināja, ka šis jautājums atkārtoti tiks izvirzīts priekšplānā, tiklīdz tiks veikti budžeta grozījumi.

Tāpat satiksmes ministrs nav apmierināts ar to, ka šogad netiek sākti jauni Valsts investīciju programmā ietvertie projekti. Visai nopietni tas ietekmēs informācijas tehnoloģiju nozares attīstību. Valdība neatbalstīja SM izstrādāto investīciju projektu e-pārvaldes attīstībai. E-pārvaldes ieviešanas plānā iekļauto desmit pasākumu īstenošanai pavisam būtu jāinvestē aptuveni 2,1 miljonu latu. Bet no SM pieteiktajiem divpadsmit informātikas investīciju projektiem Valsts investīciju programmā 2003.—2005.gadam valdība atbalstīja tikai divus, atvēlot nelielus līdzekļus Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkla un ministrijas informācijas sistēmas uzlabošanai.

Iepazīstot SM pārraudzībā esošo uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, aģentūru un inspekciju darbu, ministrs secinājis, ka to korporatīvā pārvalde un finanšu vadība daudzviet nav iespējami labākajā līmenī. Tā kā ar šā gada pirmo janvāri stājušies spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, situācija uzņēmumos uzlabosies, cer ministrs.

Preses konferencē R. Zīle sniedza detalizētu informāciju par plānoto infrastruktūras attīstību un Eiropas Savienības līdzekļu potenciālo izmantojumu.

No 2000. līdz 2006. gadam Latvijai ik gadu ir pieejami apmēram 23 miljoni eiro transporta nozarei no pirmspievienošanās strukturālā fonda ISPA. Bet, iestājoties ES, Latvija varēs apgūt arī Kohēzijas fonda līdzekļus – aptuveni 70 miljonus eiro gadā. Par šo naudu SM jau īsteno un turpinās lielus autoceļu un dzelzceļu rekonstrukcijas, pārbūves un izbūves projektus. Piemēram, par ISPA fonda līdzekļiem tiek veikta “Via Baltica” ceļa posmu un lidostas “Rīga” pievedceļa pārbūve, kā arī Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora modernizācija. Savukārt Kohēzijas fonda finansējumu plānots izmantot, piemēram, lai uzlabotu autoceļus no Rīgas līdz Koknesei, no Rēzeknes līdz Terehovai un citus ceļa posmus, kā arī otrā sliežu ceļa izbūvei maršrutā Rīga – Krustpils. Šie lielā mēroga projektos ietvertie objekti iekļaujas starptautiskajās ceļu tīkla kartēs un atbilst Eiropas transporta attīstības stratēģijai.

Raksturojot situāciju uz valsts nozīmes ceļiem, R. Zīle atzina, ka tā aizvien straujāk pasliktinās. Atlikto darbu izmaksas sasniegušas jau 327,4 miljonus latu. Valsts autoceļu tīkla normatīvās periodiskās un ikdienas ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir aplēstas 109,1 miljona latu vērtībā, bet 2002. gadā šim mērķim tika atvēlēti tikai 35,9 miljoni latu, tātad līdzekļu valsts autoceļu uzturēšanai nepietiek. Viens no situācijas uzlabošanas risinājumiem varētu būt jau minētā akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu pārdale par labu Valsts autoceļu fondam. Taču ar to vien nekas daudz nebūtu līdzēts. Tāpēc R. Zīle atzīst nepieciešamību ņemt ilgtermiņa kredītu no starptautiskajām finanšu institūcijām, jo pašlaik tā ir vienīgā iespēja apturēt ceļu segumu straujo sabrukšanu. Sarunas par aizdevumu izsniegšanu SM jau sākusi ar Eiropas investīciju banku, bet otra aizdevuma izsniedzēja varētu būt Ziemeļu investīciju banka, informēja R. Zīle. Plānots, ka laikā no 2004. līdz 2007. gadam kopējais kredītlīdzekļu apjoms varētu sasniegt 50 miljonus latu. Šie līdzekļi tiktu izmantoti reģionālo un lauku ceļu rekonstrukcijai, nevis bedrīšu lāpīšanai. Tomēr, ņemot minēto kredītu, no Valsts autoceļu fonda līdzekļiem aptuveni trīs miljonus latu gadā būtu iespējams papildus atvēlēt ceļu uzturēšanai ziemas apstākļos un aptuveni astoņus miljonus latu izmantot grants ceļu pamatīgai uzlabošanai, gadā sakārtojot aptuveni 40—50 kilometrus šāda tipa ceļu.

Melno ceļu segumu kapitālajam remontam līdzekļu tuvākajā laikā vēl nepietiks, tāpēc diemžēl nāksies izlīdzēties ar bedrīšu aizlāpīšanu. Tomēr uz situāciju cerīgāk ļauj raudzīties fakts, ka pēc iestāšanās ES Latvijai būs pieejami arī Reģionālās attīstības fonda līdzekļi – apmēram 15 miljoni latu gadā. Par šo naudu iecerēts rekonstruēt Reģionālajā valsts autoceļu tīkla sakārtošanas un attīstības programmā 2002. – 2007. gadam iekļautos maršrutus, kas ir saskaņoti ar pašvaldībām.

Šie divi finanšu instrumenti ļaus uzlabot situāciju ne tikai konkrētos ceļu posmos, bet valsts autoceļu sistēmā kopumā, atzina R. Zīle.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze — preses relīzē

Valdības darbības pirmajās simt dienās Zemkopības ministrijā ir paveikts viss iecerētais, bet pats svarīgākais– decembrī noslēgta lauksaimniecības sadaļa iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību. Tieši lauksaimniecības sadaļa sarunu gaitā izraisīja vislielākās diskusijas un gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) iebildumus.

“Faktiski var teikt, ka esam panākuši šim konkrētajam brīdim vislabāko un racionālāko, uz ko iestāšanās sarunu gaitā varējām cerēt,” uzskata zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš līdz darba sākšanai ministra amatā vadīja iestāšanās sarunu lauksaimniecības sadaļu, tādēļ – var droši teikt – bijis klāt visās sarunu peripetijās. “Protams, līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā mums vēl ir pietiekami daudz darāmā, tāpat jāturpina aizstāvēt mūsu lauksaimnieku intereses Eiropas varas gaiteņos, jo tieši tas Eiropas Savienības kontekstā ir viens no ministrijas galvenajiem uzdevumiem.”

Valdības pirmajās simt dienās ministrija nav nodarbojusies tikai ar ES lietām vien. Paveikti arī vairāki citi nozīmīgi darbi, tostarp izveidota Pārtikas nozaru sadarbības padome, izstrādāts pasākumu plāns cūkkopības nozares stabilizēšanai, sagatavota un iesniegta valdībā koncepcija “cukura krīzes” atrisināšanai. Šajā lietā būtiski, ka ministrijas sagatavotajā projektā panākta vienota izpratne starp cukurbiešu audzētājiem, pārstrādātājiem un saldumu ražotājiem. Jaunās valdības darbības laikā sākts īstenot “Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmu”, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, izstrādāts “Lauku attīstības plāns”, kas jau tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai. Šis plāns nepieciešams, lai Latvija varētu saņemt ES maksājumus lauku attīstībā.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

“Ir jāsaprot, ka valdības darba pirmās simt dienas nenozīmē, ka esam nosēdušies ministru krēslos un sākuši visu būvēt no jauna,” ir pārliecināts zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, “tik nopietnās nozarēs kā lauksaimniecība vai zivsaimniecība visu ilgtermiņa programmu un projektu īstenošana ir procesa jautājums, kur līdz ar ministra atnākšanu viss nesākas no nulles punkta. Šajās simt dienās esam turpinājuši jau iesākto, vairāki projekti sākti no jauna, vēl citi – jau iepriekš sākti – veiksmīgi pabeigti un iesniegti gan Ministru kabinetā, gan mūsu nozares struktūrās, gan sabiedrības apspriešanai.”

Jautāts, par kuru no “simt dienu darbiem” jaunajam ministram vislielākais prieks un kas palicis neizdarīts, ministrs uzsver: “Tādu plānotu un pavisam neizdarītu darbu ministrijā nav. Var teikt, ka ir darbi un problēmas, kas atrodas risināšanas procesā. Bet no izdarītā man pašam prieks par iestāšanās sarunu Eiropas Savienībā pozitīvu noslēgšanu, kā arī par to, ka vismaz ministrija no savas puses izdarījusi visu, lai konstruktīvi atrisinātu “cukura problēmu”, tagad, protams, jāgaida Ministru kabineta lēmums par Zemkopības ministrijas iesniegtā nozares problēmu risināšanas varianta apstiprināšanu.”

Kopumā ministrijas darbu valdības pirmajās simt dienās ministrs vērtē kā veiksmīgu, sakot, ka ir izdevies labi sastrādāties ar ministrijas dienestu, struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa