"Enerģētiķu apvienošanās"

"Eesti Ekspress"

— 2000.05.18.

Otrdien no Tallinas lidostas startēja Igaunijas robežsargu lidmašīna. Uz klāja bija Igaunijas Enerģijas valdes priekšsēdētājs Gunnars Oks un Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons.

Pulksten 15.45 bija beigusies Igaunijas preses konference Olimpijas viesnīcā, un pulksten 17.30 bija jāsākas Latvijas preses konferencei SAS Radisona viesnīcā Rīgā.

Īsi pirms sēšanās lidmašīnā vīri saņēma ziņu, ka Latvijas valdība ir nolēmusi atbalstīt plānu "pastiprināt sadarbību starp Igaunijas Enerģiju un Latvenergo". Tādu pašu lēmumu gandrīz ar tādiem pašiem vārdiem pirms pāris stundām bija pieņēmusi arī Igaunijas valdība.

Preses konferencēs Tallinā un Rīgā kā Oks, tā arī Miķelsons atkārtoti pieminēja, ka gatavošanās divu firmu apvienošanai sākusies jau decembrī – janvārī. Domājams, ka kāda sākuma vienošanās noslēgta pagājušā gada decembrī, kad Latvijā grandiozi tika atzīmēta Latvenergo 60.gadadiena.

Oks gan preses konferencē Tallinā apliecināja, ka viņš izteicis apvienošanās priekšlikumu Latvenergo iepriekšējam vadītājam Valdim Ginteram jau pirms gada, taču Ginters šā gada sākumā aizgājis pensijā un tātad viņš nav bijis galvenā persona.

Bet uzmanīgi būtu jāvēro pavisam cits vīrs. Tas ir Latvenergo padomes priekšsēdētājs Ojārs Kehris, kas stājās amatā pagājušā gada septembrī. Kehris ir bijušais ekonomikas ministrs, viens no ekonomikas ideologiem pašlaik pie varas esošajā partijā "Latvijas Ceļš" un padomes loceklis vienā no Baltijas valstu varenākajām firmām – "Ventspils nafta".

Latvijas žurnālisti atceras, ka 7.februārī pie Latvijas premjera Andra Šķēles bijusi Igaunijas Rūpniecības un darba devēju apvienības delegācija. Jeb Juris Keo un Gunnars Oks. Tikšanās laikā bijis klāt arī Ojārs Kehris. Tātad Igaunijas valdību Oks un Keo informējuši kaut kad agrāk.

Premjeru slepenās tikšanās

Domājams, ka par plānu zināja kā ekonomikas ministrs Mihkels Pernoja, tā arī premjers Marts Lārs. 18.februārī Tallinā bija triju Baltijas valstu premjeru tikšanās. Taču, par pārsteigumu, Latvijas premjers Šķēle tika ievērots Tallinā jau iepriekšējā vakarā, un premjera birojam tuvu stāvoši cilvēki apliecina, ka Šķēle un Lārs kopā ar enerģētikas vīriem ēduši vakariņas kādā no Tallinas labākajiem restorāniem.

29.martā Šķēle un Lārs negaidīti tikušies Pērnavā, Ammende villā. Oficiālais paziņojums vēstī, ka premjeri runājuši par Latvijas un Igaunijas attiecībām, Baltijas valstu attiecībām ar Krieviju, par NATO paplašināšanos un ka tikšanās notikusi pēc Lāra iniciatīvas. Patiesībā galvenā tēma bijusi Igaunijas Enerģija un Latvenergo.

Pirmā stāva jūgendstila ēdamzālē noskaņojums ir svinīgs. Lārs pasūta degvīnu, kā piedienas īpaši nozīmīgos gadījumos. Prasa noteikti Igaunijas degvīnu. Tiek uzsaukti tosti Igaunijas un Latvijas sadarbībai. Droši vien tieši šīs tikšanās laikā vienojās par tālāko scenāriju. 4.aprīlī Latvijas valdība slēgtā kabineta sēdē apspriež Latvenergo un Igaunijas enerģijas sadarbību un atzīst plānu par labu. 11.aprīlī tā pati tēma ir Igaunijas valdības kabineta sēdē.

Premjers informē ministrus par sarunām un saņem vienprātīgu atbalstu turpmākai darbībai.

Valdības oficiālam lēmumam ir jātiek publicētam 18.aprīlī. Taču Latvijas valdības krīze sajauc visus plānus. 12.aprīļa rītā Latvijas premjers Andris Šķēle paziņo, ka atkāpjas no amata. Lāra komanda paliek nogaidošā pozīcijā.

Tas nav sarežģīti, jo 18.aprīļa valdības sēdes oficiālajā dienaskārtībā punkta par abu enerģijas firmu apvienošanos nekad nav bijis. Šādas lietas tiek kārtotas citādi. Arī latvieši nolemj nogaidīt un skatīties, kā ies jaunajai valdībai. Iet labi, jo no amata aizejošais Šķēle 3.maijā paziņo Latvijas ziņu aģentūrai LETA, ka Igaunijas un Latvijas kopējais enerģētikas tirgus sāks darboties tuvākajā nākotnē. Arī Igaunijas ekonomikas ministrs Mihkels Pernoja dažādās sabiedrībās izsakās, ka Igaunijas un Latvijas sadarbībai enerģētikas jomā gaidāma nopietna attīstība.

Auksta duša skandināviem

Dzirdējuši jaunumu, ka Latvijas valdība ir atbalstījusi projektu, Miķelsons un Oks spiež viens otram roku. Lai gan visos paziņojumos vīri ir apgalvojuši, ka nekas vēl nav darīts un vispār ir par agru runāt par plāniem, visi patiesībā zina, ka ir panākts kaut kas ārkārtējs – četrarpus mēnešu sarunas ir padarījušas par iespējamu to, ka Igaunijas un Latvijas valsts enerģētikas firmas, ja labi veicas, var apvienoties.

Ārvalstu firmām, kuras ir ieinteresētas Igaunijas un Latvijas enerģijas tirgū, šis jaunums ir kā zibens no skaidrām debesīm. Par Narvas Elektrostacijām interesējusies ASV firmas "NRG Energy" vadība un uzzināja par sarunām tikai šajā otrdienā. Viņiem tomēr tas ir labs jaunums, jo, divām firmām apvienojoties, Narvas staciju elektrībai ir nodrošināts stabilāks tirgus. Visai nejauks šis jaunums turpretī ir Somijas firmai "Fortum" un Zviedrijas firmai "Wattenfall", kuras Baltijas valstu elektrības tirgu būtībā jau uzskatīja par savu. Viņu galvenajās mītnēs šīs nedēļas otrdiena nebija pati labākā diena. Par savu tirgu uzskatītais reģions sāk izslīdēt no rokām.

"Wattenfall" jau ir iesaistījusies Lietuvas bijušajā valsts enerģētikas firmā. Lietuvas Enerģija ir biržas uzņēmums, un Lietuvas valsts ļāva Lietuvas iedzīvotājiem ar akcijām privatizēt 15% firmas. Šodien "Wattenfall" ir jau lielāko daļu šo akciju uzpircis un panācis ievērojamu lomu firmas padomē. Zviedri ir mēģinājuši Latvijā un Igaunijā vest aktīvu lobby darbu, lai varētu nopietni piedalīties enerģētikas firmu privatizēšanā.

Igaunijā "Fortum" rokās ir jau benzīns ("Neste" benzīnu tanki), gāze (dalība Igaunijas "Gāzē") un daļa elektrības tīklu. Igaunijas Enerģija redz, ka somi medī elektriskos tīklus vai tieši daļu to tirgus plus gāzes tālapkure. Līdz ar to Igaunijas Enerģijai ir radušās reālas briesmas, ka lielie klienti pāries pie konkurentiem. Mazāki pretgājieni ir veikti nepārtraukti.

Pēc Tartu pilsētas mēra Andrus Ansipa vārdiem Igaunijas Enerģija grib Tartu pilsētas tālapkuri saņemt savās rokās. Pirms kāda laika sākts Igaunijas un Somijas jūras kabeļa projekts, kurā Igaunijas Enerģijas partneri ir Helsinku Enerģija, Somijas privāto firmu rokās esošā firma "Pohjolan Voima" un Zviedrijas privāto firmu kontrolējamā "Groninge".

Latvenergo ir nodota Latvijas privatizācijas aģentūras administrēšanā, un tā ir pirmsprivatizēšanas stadijā. Tajā pašā laikā Latvijā ir izveidojusies spēcīga kustība pret firmas privatizēšanu, un vasaras beigās var pat notikt tautas balsošana par to, vai firmu privatizēt, vai nē. Kā Igaunijā, tā arī Latvijā Skandināvijas firmu lobiji darbojas, lai ar politiķu atbalstu palielinātu noskaņu par labu privatizēšanai. Un tādējādi viņi ir atstājuši bez ievērības apstākli, ka abās enerģijas firmās ir izveidojusies spēcīga vadība, kam ir spēcīgs atbalsts vietējās uzņēmējdarbības aprindās.

Ir vai nav apvienošanās?

Igaunijas Enerģijā valdes priekšsēdētājs Gunnars Oks ir bijis šajā amatā divus gadus. Latvenerego vadība nomainījās šā gada martā.

Tāpat kā Igaunijā tas notika konkursa kārtībā, un par firmas jauno prezidentu kļuva Kārlis Miķelsons. Cilvēks, kas pirms tam strādājis Latvijas "Statoilā". Taču Oks un Miķelsons nav vieni. Igaunijas Enerģijas padomes priekšsēdētājs ir Juris Keo, kas veiksmīgi pratis nodrošināt firmai kā lielo uzņēmēju, tā arī politiķu klusējošu atbalstu. Savukārt Latvenergo padomē svarīgākā figūra ir bijušais ekonomikas ministrs Ojārs Kehris

Kā Keo, tā arī Kehris uzskata par labāku savu seju atklātībai īpaši bieži nerādīt. Otrdien, kad jaunums nāca atklātībā Latvijā un Igaunijā, Keo bija Krievijā. Kehris tomēr piedalījās preses konferencē Rīgā.

Visi dalībnieki cenšas atvairīt jautājumu, vai abas firmas apvienosies. Tiek runāts par "tālāko sadarbību enerģētikas jomā, Baltijas Elektrības tirgus veidošanu un sadarbību elektrības tirgus atvēršanā". Mērķis esot ekonomiskā sadarbība, kuras viena forma var būt arī apvienošanās, taču precīzāk teikt esot vēl par agru.

Tajā pašā laikā ekonomiski divu enerģētikas firmu apvienošanās ir ārkārtīgi izdevīga. Pirmkārt, rodas daudz lielāks vietējais tirgus, kas palielina iespējas saglabāt enerģētikas firmu patstāvību.

Otrkārt, Igaunijas Enerģija un Latvenergo viena otru lieliski papildina. Latviešiem ir hidroenerģija, kas ir atkarīga no Daugavas ūdens līmeņa. Savukārt Igaunijai ir degakmens stacijas, kuru ražošanas jaudu var regulēt. Tajā pašā laikā Igaunijai šajās stacijās nepārtraukti ir jānotur zināma jauda, un tāpēc ir vajadzīgi pastāvīgi patērētāji.

Tātad politiķi un elektrības jomas biznesmeņi atturas no runām par apvienošanos, lielākoties uzmanības pēc, negribot par agru dot lielus solījumus. Tomēr ir ticams, ka jūnija beigās tiks paziņots par plānu veidot kopēju uzņēmumu.

Tas droši vien ir pasaulē pirmo reizi, kad divu valstu lielākās enerģijas firmas apvienojas. Tā kā firmai ir nepieciešams kapitāls investīcijām, tad acīmredzot tiks piesaistīti arī finansu investori un firma tiks ievesta biržā.

Taču ir maz ticams, ka tuvākā nākotnē spēlē tiks iesaistītas konkurējošas firmas no kaimiņvalstīm. Somu un zviedru valodas mācīšanos var atbīdīt uz tālāku laiku.

Āvo Koka, Gunnars Oks

un Juris Keo