Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 13.februāra sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”.

2002.gada novembrī Latvija saņēma uzaicinājumu iestāties NATO. Tādējādi viens no prioritārajiem uzdevumiem ir attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), lai tie atbilstu NATO standartiem, kā arī apmācīt un sagatavot NBS pilnīgai dalībai visu veidu NATO vadītajās operācijās. NBS struktūras pārskatīšana tika sākta saskaņā ar Partnerības mērķī (PG) noteikto uzdevumu – pārskatīt NBS struktūru un sagatavot pārskatāmu spēku attīstības plānu. Pārskats tika pabeigts 2001.gada oktobrī, NBS jaunā struktūra tika prezentēta NATO 2001.gada novembrī un pozitīvi novērtēta. Jaunā struktūra radīs priekšnoteikumus valsts pašaizsardzības spēju paaugstināšanai, optimizēs finansiālo un cilvēku resursu izmantošanu. Ikvienas struktūras darbība būs koncentrēta uz konkrētas funkcijas izpildi – operacionālo darbību, nodrošinājumu vai militāro apmācību. Pašreiz uzdevumi šajās jomās ir sadalīti starp vairākām struktūrām, tādējādi radās sarežģījumi ar uzdevumu izpildes kontroli, standartizāciju un līdzekļu ekonomisku izmantošanu.

Lai ieviestu jauno NBS struktūru, nepieciešams grozīt Nacionālo bruņoto spēku likumu. Minētā likumprojekta akceptēšana ļaus ieviest jauno NBS struktūras modeli. Jaunas struktūras ieviešana ir saistīta ar izmaiņām NBS funkcionālajā struktūrā: kaujas vienības tiks apvienotas Apvienotajos operatīvajos spēkos (Apvienoto operatīvo spēku komandieris būs vienlaikus Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks); uz pašreizējo nodrošinājuma un mācību vienību pamata tiks izveidoti Nodrošinājuma spēki un Mācību vadības spēki, un tas ļaus centralizēt un padarīt efektīvāku NBS nodrošinājuma sistēmu un militāro apmācību.

NBS Apvienotais štābs kā NBS komandiera institūcija būs atbildīga par kara un miera laika operatīvo plānošanu, spēku attīstību, programmēšanas, plānošanas un budžeta veidošanas sistēmu (PPBS), kā arī administrēšanu utt. Jaunā struktūra nodrošinās iespēju īsā laika posmā pāriet no miera laika struktūras uz kara laika struktūru, izslēdzot pienākumu pārklāšanos, kā arī tā saīsinās vadības ķēdi un uzlabos resursu efektīvu izmantošanu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu ministriju, Valsts kanceleju.

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi””.

Ieroču aprites likums stājies spēkā 2003.gada 1.janvārī, tas nosaka fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu apriti Latvijas Republikā. Likuma 37.panta otrā daļa nosaka Aizsardzības ministrijas kompetenci izdot atļaujas militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļu un palīgierīču), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu utt. tranzītam, eksportam un importam, ražošanai utt.

Līdz ar to spēku zaudē Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumu Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi” 8. un 9.punkts, jo šie punkti nosaka Aizsardzības ministrijas kompetenci speciālo atļauju (licenču) izdošanā darbībām ar ieročiem, munīciju utt..

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Iekšlietu ministriju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”.

2002.gada 19.decembrī Saeimā pieņemtajā Komercdarbības atbalsta kontroles likumā lietotajos terminos nav iekļauts Eiropas Komisijas definētais mazais un mikrokomercsabiedrības veids.

Likumprojekts paredz papildināt Komercdarbības atbalsta kontroles likumu, tajā paredzot vidējo, mazo un mikrokomercsabiedrību definīciju.

Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Vides, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Eiropas integrācijas biroju, Valsts kanceleju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumos Nr.110 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti””.

Līdz 2003.gada 1.janvārim bija spēkā likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”, kas noteica, kādā veidā tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībās. Minēto kapitāla daļu pārvaldi šo kapitāla daļu turētāji īstenoja ar valsts vai pašvaldību pilnvarnieku starpniecību.

2003.gada 1.janvārī stājās spēkā likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas nosaka jaunu kārtību valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldē. Jaunais likums vairs neparedz pilnvarnieku institūtu un nosaka, ka kapitāla daļu turētāji paši pārvalda to turējumā esošās kapitāla daļas. Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” Pārejas noteikumu 1.punkts nosaka, ka minētā likuma normas par kapitāla daļu pārvaldi regulē arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi statūtsabiedrībās.

Ar 2003.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”, kas realizē minētās Pārejas noteikumu normas prasības attiecībā uz valsts un pašvaldību statūtsabiedrībām. Līdz 2003.gada 1.janvārim bija spēkā likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”, kas noteica, kādā veidā tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībās. Minēto kapitāla daļu pārvaldi šo kapitāla daļu turētāji īstenoja ar valsts vai pašvaldību pilnvarnieku starpniecību.

Ar 2003.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”, kas realizē minētās Pārejas noteikumu normas prasības attiecībā uz valsts un pašvaldību statūtsabiedrībām.

Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumos Nr.110 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti”” ir sagatavoti, ņemot vērā minēto likumu prasības.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Labklājības ministriju, Ministru prezidenta biedra biroju, Valsts kanceleju.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ielūgumu apstiprināšanas kārtība”.

2002.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemts jauns likums, kas regulē ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā – Imigrācijas likums, un tas stāsies spēkā 2003.gada 1.maijā. Imigrācijas likuma 13.pantā Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt kārtību ielūgumu apstiprināšanā Latvijas Republikas vīzas pieprasīšanai.

Līdz šim ielūgumu apstiprināšanas kārtību saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumu Nr.131 “Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība” 40.punktu noteica Iekšlietu ministrijas instrukcija, kas saskaņota ar Ārlietu ministriju.

Noteikumu projektā noteikta ielūgumu Latvijas Republikas vīzas pieprasīšanai apstiprināšanas kārtība, kā arī elektroniskās informācijas sistēmā – Ielūgumu datu bāzē iekļaujamo ziņu apjoms un tā izmantošanas kārtība.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Satiksmes ministriju, Eiropas integrācijas biroju, Valsts kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dokumentu paraugu informācijas sistēmas veidošanas un izmantošanas noteikumi”.

Projekts nosaka personu apliecinošu un tiesību apliecinošu dokumentu, kā arī spiedogu veidus, kuru paraugi (spiedogu nospiedumi) ir iekļaujami dokumentu paraugu informācijas sistēmā (Dokumentu paraugu reģistrā). Projekts nosaka Dokumentu paraugu reģistrā ievadāmās normatīvās, tehniskās un statistiskās informācijas apjomu un reglamentē Dokumentu paraugu reģistra veidošanas un izmantošanas kārtību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Aizsardzības, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministriju, Eiropas integrācijas biroju, Valsts kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Uzturēšanās atļauju noteikumi”.

Izsaukums ir dokuments, kurā persona, kura uzaicina ārzemnieku uzturēties Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, uzņemas noteiktas saistības par šo ārzemnieku. Pašlaik izsaukumu apstiprināšanas kārtību regulē ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka 2000. gada 27. oktobra pavēli Nr. 168 apstiprināta instrukcija “Par izsaukuma uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijas Republikā apstiprināšanu un pārsūtīšanu”. Uzturēšanās atļaujas saņemšanai un reģistrēšanai nepieciešamos dokumentus un uzturēšanas atļaujas izsniegšanas un reģistrēšanu kārtību regulē Ministru kabineta 2001. gada 15. maija noteikumi ”Uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtība”.

2002. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemtā Imigrācijas likuma 22. panta trešajā daļā Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt kārtību, kādā notiks izsaukumu apstiprināšana, un kārtību, kādā termiņuzturēšanās atļaujas izsniedz, reģistrē un anulē.

Sagatavotais noteikumu projekts paredz noteikt izsaukumu apstiprināšanas, termiņuzturēšanās atļauju un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību, uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus, t.sk. anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un Izsaukumu datu bāzē un Ārzemnieku reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un to izmantošanas kārtību.

Salīdzinot ar spēkā esošo kārtību, noteikumu projekts paredz vienkāršāku dokumentu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai procedūru, uzaicinātājam izsaukums tikai jānoformē, bet nav jānosūta uzaicinātajam ārzemniekam, samazināts iesniedzamo dokumentu skaits, atvieglota uzturēšanās atļauju pieprasīšanas kārtība investoriem. Nav nepieciešams saņemt darba izsaukumu Nodarbinātības valsts dienestā, tādējādi nav nepieciešams vērsties divās valsts iestādēs, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieņem un izskata dokumentus. Investoriem kopējais dokumentu skaits ir būtiski samazinājies.

Anketa uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai izstrādāta, lai ārzemnieks sniegtu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, kā arī iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā.

Izsaukumu datu bāze nodrošina Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības ārzemēs ar informāciju par ārzemniekiem, kuriem apstiprināti izsaukumi un kuriem saskaņā ar Imigrācijas likuma 16. panta pirmās daļas 8. punktu vīza nav izsniedzama.

Samazināts izsaukuma apstiprināšanas termiņš – divas darbdienas, tikai gadījumos, kad nepieciešama papildu pārbaude, apstiprināšanas termiņš ir līdz desmit darbdienām.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Labklājības, Vides, Aizsardzības, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministriju, Eiropas integrācijas biroju, Valsts kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekta mērķis ir pastiprināt atbildību par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, mazināt iedzīvotāju apdraudējumu ugunsdrošības jomā, kā arī veicināt ugunsdrošības uzlabošanos valstī.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus 179.pantā un noteikt, ka pie administratīvās atbildības par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu vai neievērošanu fiziskās un juridiskās personas var saukt gadījumos, kad: tiek pārkāptas vai neievērotas normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības; persona nav ņēmusi vērā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora priekšrakstā minētās ugunsdrošības prasības; netiek pildīts valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora rīkojums par objekta, ēkas, telpas vai iekārtas darbības apturēšanu.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus arī 215.pantā, precizējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas un nosakot to kompetenci: galvenajam valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoram un viņa vietniekam ir tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, juridiskajām personām līdz trīs tūkstošiem latu.

Pārējās galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora pilnvarotās amatpersonas ir tiesīgas izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz simts latiem.

Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Satiksmes ministriju, Valsts kanceleju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Darba likuma 61.pantā trešajā daļā ietverto normu izpildi. Ministru kabinetā akceptēšanai iesniegtais koncepcijas projekts “Koncepcija par minimālo darba algu” paredz izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros jāiestrādā koncepcijā akceptētie minimālās darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipi.

Viens no galvenajiem minimālās mēneša darba algas noteikšanas pamatprincipiem ir: “Minimālā mēneša darba alga ir valsts noteiktais minimums, kuru nosaka % no Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu, pakāpeniski palielinot %”. Projektā paredzēts, ka minimālā mēneša darba alga valstī, sākot ar 2004.gada 1.janvāri, ir 43,2% no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu, no 2005.gada 1.janvāra – 45,5%, no 2006.gada 1.janvāra – 47,7% un no 2007.gada 1.janvāra – 50%. Sākot ar 2003.gada 1.janvāri, minimālā mēneša darba alga valstī ir 40,5% no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu.

Plānots, ka minimālo mēneša darba algu pārskatīs līdz 2008.gadam, bet pēc tam tikai tad, ja palielināsies tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Valsts kanceleju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, saskaņojumi jāsagatavo līdz 21.februārim.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

No 2004.gada 1.janvāra tiek noteikta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) juridiskā statusa maiņa no bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības uz valsts aģentūru. Tā kā līdz VSAA reorganizācijai par publisko aģentūru, t.i., līdz 2004.gada 1.janvārim, uz to ir attiecināmas likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” normas (spēkā no 2003.gada 1.janvāra), likumprojektā tiek regulēti arī VSAA padomes izveides un darbības pamatprincipi pārejas posmā atbilstoši iepriekš minētajā likumā noteiktajam.

Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu ministriju, Eiropas integrācijas biroju, Valsts kanceleju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, saskaņojumi jāsagatavo līdz 25.februārim.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1996. gada 12. marta noteikumos Nr. 61 “Humānās palīdzības kravu uzskaites, izsniegšanas un izmantošanas kārtība””.

Grozījumi 1996.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 61 “Humānās palīdzības kravu uzskaites, izsniegšanas un izmantošanas kārtība” izstrādāti sakarā ar nepieciešamību deleģēt līdzšinējās Labklājības ministrijas funkcijas veselības aprūpes jomā Veselības ministrijai atbilstoši 2003.gada 10.janvāra Ministru kabineta rīkojumam “Par Labklājības ministrijas reorganizāciju un Veselības ministrijas izveidošanu”.

Noteikumu projekts paredz, ka farmaceitisko produktu, zāļu, higiēnas līdzekļu, pārtikas, zīdaiņu pārtikas, specializēto ārstniecisko produktu un citu ārstniecības līdzekļu humānās palīdzības kravu saņemšanai nepieciešama Veselības ministrijas atļauja.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Veselības ministriju, saskaņojumi jāsagatavo līdz 21.februārim.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”.

2003.gada 1.janvārī spēkā stājās Valsts sociālo pabalstu likums, kas nosaka pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, piešķiršanu. Pašreiz pabalsta apmēru transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, kā arī pabalsta piešķiršanu un izmaksu regulē Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumi Nr. 40 “Noteikumi par valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās”, kuri saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu būs spēkā ne ilgāk kā līdz 2003.gada 30.jūnijam. “Noteikumi par valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās” nav noteikta minētā pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtība, tādēļ regulāra pabalsta apmēra pārskatīšana un tai sekojoša pabalsta apmēra palielināšana netika veikta.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz noteikt, ka pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, apmērs par pilnu sešu mēnešu periodu 2003.gadā ir 28 lati. Paredzēts noteikt arī pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, apmēra pārskatīšanas kārtību, kas, sākot ar 2004.gada 1.aprīli, tiek veikta katru gadu atbilstoši Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajam iepriekšējā kalendāra gada vidējam faktiskajam patēriņa cenu indeksam, kā arī nosaka minētā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Salīdzinot ar 2003.gadu, 2004.gadā no valsts budžeta būs papildus nepieciešami 20,9 tūkst. latu, 2005.gadā – 40,9 tūkst. latu, 2006.gadā – 63,9 tūkst. latu, kas ir izskaidrojams ne tikai ar pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, apmēra pārskatīšanu un tai sekojošo pabalsta apmēra palielināšanu, bet arī ar prognozēto kontingenta pieaugumu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Satiksmes ministriju, Eiropas integrācijas biroju, Valsts kanceleju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā prokuroram, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, nosakāma kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, un kompensācijas apmērs”.

Noteikumu projekts nepieciešams, lai nodrošinātu Prokuratūras likuma 58.pantā garantēto prokurora sociālo garantiju un segtu viņam radušos papildu izdevumus par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, dienesta interesēs pārceļoties uz citu apdzīvoto vietu.

Noteikumu projekts paredz, ka prokuroram kompensācijas apmērs nosakāms faktisko dokumentāri pierādīto izdevumu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem attiecīgajā mēnesī apmērā, bet ne vairāk kā 50% procentu apmērā no kompensācijas pieprasītāja mēnešalgas.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Eiropas integrācijas biroju, Ģenerālprokuratūru, Valsts kanceleju.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.

Grozījumi, kas izdarīti Civillikumā, Civilprocesa likumā un Notariāta likumā (stājās spēkā ar 2003. gada 1. janvāri), nosaka, ka zvērinātu notāru kompetencē ietilpst mantojuma lietu kārtošana un apstiprināšana mantojuma tiesībās. Notariāta likuma 318. pants nosaka, ka mantojuma apliecībā jānorāda mantojamās mantas sastāvs. Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 16. punkts paredz, ka valsts nodeva par kustamām lietām maksājama pirms mantojuma apliecības izsniegšanas un notārs par to izdara apliecinājumu mantojuma apliecībā.

Minēto likumu prasības zvērinātiem notāriem nav iespējams izpildīt gadījumos, kad mantojums ir naudas noguldījums kredītiestādē. Saskaņā ar spēkā esošo Kredītiestāžu likumu (63. panta pirmā daļa) mantojuma lietā noguldītāju nāves gadījumā kredītiestādes ir tiesīgas sniegt ziņas par fizisku personu kontiem tikai tiesai un prokuratūrai. Sakarā ar minēto Kredītiestāžu likuma noteikumu zvērinātiem notāriem nav iespējams saņemt no kredītiestādēm ziņas par mantojuma atstājēju naudas noguldījumiem, kas nepieciešamas, lai varētu izsniegt mantiniekiem apliecību par tiesībām uz mantojumu – naudas noguldījumu kredītiestādē. Nesaņemot mantojuma apliecību, mantinieki nevar iegūt šo mantojumu un valsts budžetā netiek iemaksāta valsts nodeva.

Lai notāri varētu saņemt mantojuma lietu kārtošanai nepieciešamās ziņas par mantojuma atstājēju naudas noguldījumiem kredītiestādēs, sagatavotie grozījumi likumā paredz noteikt, ka noguldītāja nāves gadījumā kredītiestāde sniedz ziņas par attiecīgās personas kontu zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu. Līdz ar to noguldītāja mantiniekiem netiktu liegta iespēja saņemt mantojuma apliecības par tiesībām uz mantojumu – noguldījumu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministriju, Valsts kanceleju, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Apaļo kokmateriālu uzskaites likums”.

Nepietiekami reglamentētās kokmateriālu uzskaites, nepareizi uzrādītu koku izciršanas, eksporta, importa un tranzīta apjomu un kļūdaini norādītu kokmateriālu izcelsmes vietu dēļ Latvijā ik gadus netiek uzskaitīts ievērojams daudzums apaļo kokmateriālu. Līdz šim likumā nebija noteikts deleģējums piemērot kokmateriālu transporta pavadzīmes – rēķina vai citu dokumentu, uz kuru pamata apaļos kokmateriālus reģistrē uzskaitē un izslēdz no uzskaites, pielietošanu visiem kokmateriālu apritē iesaistītiem subjektiem.

Spēkā esošie likumdošanas akti nenosaka atbildību par apaļo kokmateriālu uzskaites pārkāpumiem atbilstoši kaitējuma raksturam, kā arī neregulē precīzu konfiskācijai pakļauto kokmateriālu konfiskācijas kārtību.

Likumprojekts nosaka kokmateriālu transporta pavadzīmes – rēķina vai citu dokumentu, uz kuru pamata apaļos kokmateriālus reģistrē uzskaitē un noņem no uzskaites, pielietošanu visām fiziskām un juridiskām personām un vienotu apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, sākot no ciršanas apliecinājuma saņemšanas brīža līdz tā nodošanai pirmajai pārstrādei jeb brīdim, kad apaļais kokmateriāls iegūst citu formu. Apaļo kokmateriālu uzskaite noliktavās jākārto tā, lai kontrolējošās institūcijas jebkurā brīdī varētu konstatēt noliktavās ienākušo un no tām izgājušo apaļo kokmateriālu apjomu, kā arī pārliecināties par noliktavā faktiski esošo apaļo kokmateriālu atlikuma atbilstību uzskaites datiem.

Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministriju, Valsts kanceleju, Valsts kontroli, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi.

Aivis Freidenfelds, Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks