• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai mākam veidot un vadīt projektus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.02.2003., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/71344

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Otrdiena, 18.02.2003.

Laidiena Nr. 26, OP 2003/26

Vēl šajā numurā

14.02.2003., Nr. 25

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai mākam veidot un vadīt projektus

Par gaidāmo konferenci “Latvija ceļā uz projektorientētu organizāciju”

Vakar, 13.februārī, gatavojoties 5. starptautiskajai zinātniski praktiskajai konferencei “Latvija ceļā uz projektorientētu organizāciju”, tās rīkotāji — Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija (LNPVA) un SIA “Birojs 2000” — rīkoja preses konferenci. Tajā piedalījās Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja, kā arī Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijas (International Project Management Association — IPMA) padomes locekle asoc. prof. Žaneta Ilmete, SIA “Birojs 2000” valdes priekšsēdētāja Selga Laizāne, SIA “Skanska Konstrukcija” tehniskā direktore un kvalitātes sistēmas vadītāja Anita Ozoliņa un “Eirovīzijas dziesmu konkursa 2003” izpildproducents Arvīds Babris.

LNPVA valdes priekšsēdētāja Ž. Ilmete iepazīstināja ar asociācijas izveidošanas vēsturi. Tā dibināta 1998.gadā un no 1999. gada ir starptautiskās asociācijas locekle. Asociācijā ir vairāk nekā 70 biedru. Par svarīgāko uzdevumu LNPVA ir izvirzījusi projektu vadīšanas ideju aktīvu iedzīvināšanu sabiedrībā. Lai šo izvirzīto mērķi īstenotu, asociācija rīko gan dažādus pasākumus — ikgadējas reģionālās konferences, forumus, gan informē par savu darbību īpašā izdevumā.

Par plānoto konferenci Ž. Ilmete stāstīja: “Šī būs jau piektā starptautiskā projektu vadīšanas konference Latvijā, ko rīko LNPVA sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Iepriekšējās konferencēs mēs centāmies noskaidrot, kāda mūsu valstī ir situācija projektu vadīšanā, bet šoreiz esam iecerējuši runāt vairāk profesionālā līmenī. Konferences mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību projektu vadīšanas būtiskajai lomai uzņēmumu, organizāciju, kā arī valdības darbībā. Arī šoreiz, kā ik gadu, referātus lasīs Latvijas un ārvalstu valdības pārstāvji, uzņēmēji, projektu vadītāji un augstskolu pasniedzēji.”

Norādot, ka jēdziens “projekts” sabiedrībā ir pieņemts un to lielākoties saprot kā iespējas piesaistīt ārējos finanšu resursus, Ž. Ilmete izteica vēlmi vērst valdības uzmanību uz profesionāla darbaspēka piesaisti valdības projektu izstrādē un realizācijā.

“Latvijā ir maz tādu nozaru, kur netiktu izmantota projektu vadīšana. Tomēr Latvijā projektu plānošanas standartmetodes tiek izmantotas reti. Konferencē tiks sniegts ziņojums par 2002. gadā veikto starptautisko pētījumu, kurā salīdzinātas projektu vadības kompetences dažādās Eiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā. Pētījuma rezultātā atklājās, ka Latvijā kompetences līmenis ir viszemākais, pat zemāks nekā Rumānijā. Zemais kompetences līmenis ir satraucoša parādība, kurai vajadzētu pievērst gan valdības, gan arī visas sabiedrības uzmanību. Latvijā tiek īstenoti daudzi lieli un nozīmīgi projekti, bet bieži vien šo projektu rezultāti ir neveiksmīgi, jo netiek izmantotas plānošanas metodes, kas naudas plūsmu padarītu caurskatāmu un kontrolējamu visā projekta laikā. Atļaušos vēlreiz atgādināt austrumu robežbūves projektu, ko tagad valdība ir apturējusi. Ja šim projektam būtu bijuši kompetenti projektu vadītāji, kas strādātu pēc projektu vadīšanas programmām, šāda situācija nebūtu izveidojusies. Nav pieļaujams, ka projekta vadītājs nevar pateikt, cik naudas vēl vajadzēs līdz darbu pabeigšanai,” skaidroja LNPVA valdes priekšsēdētāja.

Uz “LV” jautājumu, cik liela līdz šim Latvijā bijusi vēlme apgūt profesionālu projektu vadīšanu, Ž.Ilmete atbildēja, ka interese to darīt redzami pieaug. Sākotnēji uz to uzņēmēji, īpaši lielo uzņēmumu vadītāji, raudzījās ar skepsi, bet patlaban interesi izglītot savus darbiniekus izrāda daudzi. Vēl Ž. Ilmete piebilda, ka būtu vēlama arī valsts institūciju vadītāju ieinteresētība, lai izprastu projekta vadības būtību un “neraudzītos uz to nekompetenti”.

Konferencē paredzēts runāt par rīcības modeli, kas būtu jāievieš, lai projektu vadīšana spētu darboties līdzīgi kā daudzās attīstītās pasaules valstīs. Viena no konferences tēmām būs projektu vadīšanas kompetences celšana, ieviešot starptautisko projektu vadītāju sertifikācijas sistēmu. Paredzēts runāt par nepieciešamību ieviest Latvijā jaunu profesiju — projektu vadītājs, kā arī par izmaiņu veikšanu likumos un normatīvajos aktos, lai likumdošana nebremzētu veiksmīgu projektu ieviešanu. Piemēru šādai situācijai atainoja “Eirovīzijas dziesmu konkursa 2003” izpildproducents Arvīds Babris, kurš mācījies projektu vadību Latvijas Universitātes mācību centrā. Viņš norādīja, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss tā vadības ziņā ir atzīstams par nozīmīgāko un apjomīgāko projektu, kāds līdz šim īstenots Latvijā. Tādēļ grūti iedomāties, ka šādu projektu iespējams realizēt, neievērojot atbilstošu metodiku. Salīdzinājumā ar, piemēram, Dziesmu svētkiem, kas pēc struktūras ir daudz vienkāršāki, Eirovīzijas projekts ir ļoti komplicēts. Projekta aprakstā, pēc A.Babra teiktā, ir vairāk nekā tūkstoš punktu. Projekta īstenošanu — salīdzinājumā ar Igauniju — sarežģī Latvijas likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” piemērošana, jo tiek tērēti valsts līdzekļi un visiem norēķiniem jābūt noformētiem ar Valsts kases starpniecību. A.Babris gan uzsvēra, ka atzinīgi vērtē sadarbību ar valsts amatpersonām, nav bijis daudz tādu situāciju, kad likumdošanas ievērošana būtu bremzējusi dažādu konkursu rīkošanu un pasūtījuma līgumu slēgšanu.

SIA “Birojs 2000” valdes priekšsēdētāja Selga Laizāne atgādināja, ka arī Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas 2000. gada sanāksme Rīgā bija līdzīga vērienīguma projekts.

Bet SIA “Skanska Konstrukcija” tehniskā direktore un kvalitātes sistēmas vadītāja Anita Ozoliņa piebilda: “Skanska Konstrukcija” ir LNPVA biedrs jau gandrīz divus gadus, un šobrīd mūsu organizācijā būvprojektu vadība kā celtniecības pakalpojumu veids attīstās arvien straujāk, jo šo vadības metodi arvien biežāk pieprasa pasūtītājs. Ja jautātu, ko mēs vēlamies gūt no dalības asociācijā, tad tas būtu mūsu profesionalitātes apliecinājums. Tā kā LNPVA savu darbību organizē, balstoties uz starptautiskiem pamatiem, tā veicinot projektu vadīšanas metodes profesionālu attīstību, mēs esam ieinteresēti atbalstīt šo organizāciju. Mūsu mērķi sakrīt, un tie ir — kļūt par profesionāļiem.”

Piektā starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Latvija ceļā uz projektorientētu organizāciju” notiks 22. februārī. Konferences rīkotāji lēš, ka tās darbā piedalīsies ap 300 dalībnieku.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!