Par izredzēm uz ārzemju investīcijām

Konsultāciju firmas “Konsorts” prezidents Dr.oec. Uldis Osis:

Foto: A.F.I.

Vairākas pazīmes liecina, ka Latvijas pagājušā gada ekonomiskā attīstība un pēdējās desmitgades ekonomiskās reformas tuvākajos gados materializēsies arvien pieaugošā ārvalstu investoru darbībā.

Pagaidām vēl ierobežotais Latvijas ekonomikas apjoms, kā arī zemā patērētāju pirktspēja jāvērtē kā investīciju atturoši nosacījumi īstermiņā. Toties no ilgtermiņa viedokļa investori to vērtē kā ievērojamu izaugsmes potenciālu nākotnē. Tādēļ Latvijā, kā uzskata daudzi rietumvalstu uzņēmēji, investēt daudzās jomās ir izdevīgāk nekā, piemēram, Vācijā, kur jau sasniegts augsts dzīves līmenis un tirgus ir piesātināts. Iedzīvotāju pirktspēja tur ir augsta, bet pieprasījums pieaug lēnām vai nepieaug vispār. Līdz ar to nepieciešamo investīciju apjomu daudzviet ar uzviju nodrošina amortizācija. Turklāt arī izmaksas ekonomiski attīstītajās valstīs parasti ir daudz augstākas nekā Austrumeiropā vai Baltijā. Nevar ignorēt arī to, ka Latvijā ir izglītots un salīdzinoši lēts darbaspēks, kā arī tiek attīstīta agrākos gados stipri nolietotā fiziskā infrastruktūra. Tādējādi ārvalstu investīcijām ir nepieciešamais resursu nodrošinājums, kā arī tiek radīti pievilcīgāki investēšanas apstākļi.

Ārvalstu investoru uzmanībai secen nepaiet arī tas, ka līdz ar straujo ekonomisko attīstību, ir pieaugusi arī Latvijas ekonomikas produktivitāte. Turklāt katru gadu ir vērojams progress uzņemējdarbību regulējošas likumdošanas ieviešanā, nodokļu sistēmas pilnveidošanā un Rietumu standartos balstītas konkurences un korporatīvo īpašumattiecību politikas realizēšanā.

Līdz ar iestāšanos ES un NATO Latvija un pārējās ES kandidātvalstis kļūs vēl pievilcīgākas investoru skatījumā, jo būs apliecinājušas sevi kā stabilas demokrātijas ar funkcionējošu tirgus ekonomiku.

Tomēr lielākā vai mazākā mērā visām valstīm izpildot ES pirmsiestāšanās mājasdarbus, potenciālie ārvalstu investori kā nākamo ekonomisko izaugsmi apliecinošo latiņu nostāda atbilstību t.s. konverģences kritērijiem, kas noteikti Māstrihtas līgumā un paredz priekšnosacījumus valstu iekļaušanai Eiropas Monetārajā savienībā. Šajā sakarā interesanti atzīmēt, ka vienīgi Latvija ar 3,8% gada vidējo inflāciju (kas, jāatzīst, ir ļoti pesimistisks novērtējums), budžeta deficītu 2,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta un kopējo valsts parādu 13,9% apmērā no IKP 2002. gadā bija vienīgā valsts, kas no minēto kritēriju viedokļa bija gatava eiro ieviešanai.

Eirozonas uzņēmēji daudz vairāk uzmanības kā perspektīvākām investīciju vietām pievērsīs tām valstīm, kas būs veiksmīgi pievienojušās Monetārajai savienībai, jo tur vairs nebūs valūtas kursa risku, kas vēl joprojām daudzus investorus dara piesardzīgus, jo dažām valstīm vēl joprojām nav izdevies nodrošināt valūtas stabilitāti. Turklāt pēc eiro ieviešanas pašreizējām ES kandidātvalstīm nāksies ievērot arī lielāku fiskālo disciplīnu. Tas ir saistīts ar ES Izaugsmes un stabilitātes paktu, kur viena no prasībām ir pienākums valstīm noturēt budžeta deficītu zem 3% no IKP, kas 2002. gadā nav bijis pa spēkam trijām no ES kandidātvalstīm. Praksē jau sen ir pierādījusies atziņa, ka fiskālās stabilitātes nozīme ilglaicīgā ekonomikas attīstībā ir daudz lielāka nekā īslaicīgi ieguvumi no palielināta deficīta.

Ārvalstu investori un eksperti pēdējos gados uzsver arī to, ka ES kandidātvalstīs un to starpā arī Latvijā uzņēmējdarbības aktivitāte bieži vien saskan ar valdības centieniem liberalizēt ekonomiku. Proti, lielākā daļa valstu ir īstenojušas deregulācijas pasākumus daudz lielākā mērā, nekā tas var tikt attiecināts, piemēram, uz Vāciju vai Franciju. Nereti kā piemērs tiek minēta Baltijas valstu ienesīgā, efektīvā un gandrīz pilnībā privatizētā banku sistēma.

Visu šo apstākļu rezultātā ES kandidātvalstu ekonomika daudzos aspektos ir sākusi pietuvoties tam attīstības līmenim, kāds vērojams jau esošajās ES dalībvalstīs. Jāatzīst tomēr, ka ekonomiskā integrācija vēl joprojām būs samērā ilgs process.

“DIENAS BIZNESS”; pēc U. Oša raksta “Investori uz Latviju sāk skatīties ar lielāku apetīti”