Par korupcijas cēloņu novēršanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktors Guntis Rutkis:
Kas tad īsti ietilps KNAB kompetencē? Kādos gadījumos KNAB uzsāk izmeklēšanu?
Esam gatavi uzsākt izziņas procesu krimināllietās. Mums ir bijušas vairākas tikšanās Ģenerālprokuratūrā, kur esam risinājuši jautājumu par biroja kompetenci, par Krimināllikuma pantiem, kas ietilptu mūsu kompetencē, kā arī subjektu loku, kas būs biroja uzmanības lokā. Šos jautājumus ir nepieciešams rūpīgi atrunāt, lai birojs “nenoslīktu” mazās, nenozīmīgās lietās, izskatot katra muitnieka darbību. Tāpēc ir pieņemts kopīgs priekšlikums, ka birojs savu darbību varētu veikt, par savu subjektu loku uzskatot rajona domes priekšsēdētājus, viņu vietniekus un visas tās amatpersonas, kas pēc ieņemamajiem amatiem ir virs šīm divām nosauktajām – ministri, valsts sekretāri u.c.
Premjers E. Repše vairākkārt visai skeptiski ir izteicies par KNAB. Ar ko, jūsuprāt, ir izskaidrojama šāda nostāja?
Katram jau ir tiesības izteikt savu viedokli. No savas puses es varētu uzaicināt iedziļināties apstāklī, ka tiek no nulles veidota jauna struktūra, kam nav ne sava personāla, ne savu telpu. Es esmu spiests vākt kopā personālu no dažādām drošībsargājošajām iestādēm, rēķinoties ar to vadītāju nepatiku par to, ka pārvilinu viņu labākos darbiniekus. Lai mēs iegūtu šo biroju tādā izpratnē, kādā mēs to vēlētos, varētu paiet kāds gads. Mēs šobrīd runājam par biroja darba uzsākšanu, taču nevajag cerēt, ka tas uzreiz sāks strādāt ar pilnu kapacitāti.
Tātad ir nepieciešams gads, lai KNAB “iešūpotos”, sāktu strādāt ar pilnu atdevi?
Es gribētu būt piesardzīgs, nosaucot kādus konkrētus termiņus. Taču uzskatu, ka 2003. gads noteikti paies, apgūstot pieredzi, nokomplektējot biroju un radot tādu modeli, kāds no šā biroja tiek gaidīts. To nevar izdarīt vienā, divos vai trīs mēnešos.
No premjera puses bieži ir izskanējis viedoklis, ka korupcijas apkarošana ir jāveic pēc tā saucamā Honkongas modeļa. Kā jūs redzat šā jautājuma risināšanu?
Mēs veidojam šo biroju, vadoties pēc KNAB likuma, kurā ir paredzēti tā uzdevumi, funkcijas, izveidojot trīs blokus – novēršanas, izglītošanas un apkarošanas. Savā ziņā šie trīs komponenti ir līdzīgi Honkongas modelim. Vēl varu piebilst, ka kā konsultants šā biroja veidošanas procesā piedalās E. Repšes vairākkārt ieteiktais ārvalstu speciālists Deivids Volless, un tiek plānots, ka jau tuvākajā laikā kāds mūsu speciālists varētu aizbraukt uz Honkongu, lai paskatītos, kā šis modelis darbojas. Latvijā varētu tikt apvienots šis Honkongas modelis ar tām iespējām, ko dod mūsu valsts likumdošana.
Šobrīd KNAB kopā ar premjera padomniekiem un Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības komisiju strādā pie ierosinājumu izstrādes korupcijas apkarošanai, kas ietver arī lobiju legalizēšanu. Ko, jūsuprāt, dos lobiju legalizēšana?
Runa par politisko partiju lobismu un pamatideja šeit ir pavisam vienkārša. Tā kā no lobisma kā parādības mēs izvairīties nevaram, tad atliek panākt, lai šis lobisma būtu atklāts, godīgs un saprotams. Tas nozīmē, ka, virzot uz Saeimu vienu vai otru likumu, tas tiktu atklāti lobēts, izskaidrots, kāds kam no tā būs labums. Ir būtiski, lai nenotiktu slepena ietekmes sfēru dalīšana, aizkulišu cīņa, kuras rezultātā ir iespējams ieviest likumdošanā nevienam nesaprotamus lēmumus.
Jūs uzskatāt, ka, legalizējot lobismu, ir iespējams novērst ietekmes sfēru dalīšanu?
Domāju, ka zināmu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā tas varētu dot. Ļoti būtiski ir tas, vai paši politiķi pieņems šādus atklātus spēles noteikumus.
Vairākkārt ir izskanējusi informācija, ka kontrabandas sfērā lielā mērā ir iesaistītas VID institūcijas, vadoši muitas darbinieki, kā arī politiķi. Cik lielā mērā varat tam piekrist?
Manuprāt, es neveikšu nekādu jaunatklājumu, ja paziņošu, ka muita ir korumpēta. Lai gan es uzskatu, ka ir jābūt pietiekami motivētam pamatojumam, lai spriestu par vienas vai otras nozares korumpētību kopumā, atsevišķi pētījumi liecina, ka muita kā tāda korupcijas jomā ir uzskatāma par riska zonu.
Vai, jūsuprāt, tikai atbrīvojot no darba augstas amatpersonas, ir iespējams mazināt korupciju valsts institūcijās?
Manā skatījumā lietas būtība neslēpjas iepriekšējo amatpersonu atbrīvošanā. Būtiski ir tas, lai godprātīgas būtu tās amatpersonas, kas tiek ieceltas atlaisto vietā. Vienkārši jau savlaicīgi ir jāsāk sekot līdzi šo jauno amatpersonu rīcībai. Šobrīd vērtēt tās amatpersonas, kas ir atlaistas, īpaši nav jēgas – mums ir vajadzīgs skats uz nākotni. Nepārtraukti nodarbojoties ar pagātnes kļūdu labošanu, korupcijas problēma netiks atrisināta. Turklāt jāatzīst, ka ne jau vienmēr korupcijā ir vainojams kāds konkrēts cilvēks – bieži vien tā ir tieši sistēmas vaina. Mums ir jāraugās, kādas izmaiņas ir nepieciešamas likumdošanas sistēmā, lai liegtu iespēju vienai vai otrai amatpersonai korumpēties. Vienkārši ir jāatrod, kas ir tie cēloņi, kas kādai attiecīgajai amatpersonai ļauj korumpēties, un tie jānovērš.
“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Vaivara intervijas “Rutkis: KNAB nav nekāda zelta bedre”