Par godīgu sabiedrību arī Latvijā

Dānijas Ārlietu ministrijas Eiropas tiesību un komerclikumdošanas speciālists Kristens Boie Jakobsens:

Kā sākās jūsu darbs Baltijā?

Baltijas valstīs īsu laiku strādāju jau agrāk – 1991. gadā, kad Dānijas valdība atjaunoja diplomātiskās attiecības un atzina triju valstu neatkarību. Toreiz tika lemts, ka baltiešu labā būtu kaut kas jādara. Šodien mums ir detalizēta programma un zinām, kur, ko un kā palīdzēt. 1996. gadā, kad ieradāmies otrreiz, bija izveidota Dānijas atbalsta programma Austrumeiropas kandidātvalstīm un vienlaikus atbalstu piedāvājām Polijai un trim Baltijas valstīm. Patlaban Baltijā darbojas vairākas Dānijas atbalsta programmas un sadarbības līgumi, kurus lieluma ziņā var salīdzināt ar Eiropas Savienības finanšu atbalsta programmu PHARE. Piemēram iestāšanās ES atbalsta programma, kurā Dānijas valdība palīdz kandidātvalstu ierēdņiem iegūt papildu zināšanas, kuras būs nepieciešamas, Latvijai esot ES dalībvalstij. Dānijas valdības finansētās programmas nav domātas rūpniecības vai iedzīvotāju atbalstīšanai, mēs strādājam vienīgi ar valsts institūcijām. Devām naudu nevis tādēļ, ka esam labi vai to paredz mūsu likumi. Mēs atbalstījām Baltijas valstis, jo gribējām un gribam, lai jūs iestātos Eiropas Savienībā. Tāpēc mūsu darbība bija ļoti mērķtiecīga: jānovērš jebkurš šķērslis vai problēma, par kuru Brisele varētu teikt: ahā, tas ir šķērslis Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas uzņemšanai savienībā.

Kādi ir redzamākie šā darba augļi?

Mans uzdevums bija atrast, kādās likumdošanas nozarēs ir problēmas un kur tās varētu rasties, ņemot vērā Latvijas mērķi iestāties Eiropas Savienībā. Konkurences likums bija pirmais un lielākais darbs, pie kura strādāju kopā ar Inesi Birznieci. Tā sagatavošana man deva vērtīgu pieredzi par Latvijas Saeimas darbu. Otrs likums, pie kura tapšanas pieliku savu roku, bija komerclikums. Esmu arī palīdzējis rakstīt atbildes Briselei par to, kas paveikts un sasniegts, – Latvijas Ārlietu ministrijas progresa ziņojumus.

Atskatoties uz padarīto, varu atzīt, ka uz desmit kandidātvalstu fona Latvija sevi pasniedz un aizstāvēja ļoti labi. Taču Briselē vērtē nevis attīstību, bet paveikto, tādēļ, pat ja esat sākuši no nulles un nu jau esat pie 90, neviens neaplaudēs, bet drīzāk norādīs, ka vēl nepaveikti palikuši tie 10 un kas vēl nav sasniegts. Un sarežģītākais ne tikai Latvijas, bet arī pārējo kandidātvalstu gadījumā ir tas, ka arvien parādās jaunas problēmas.

Kādas ir jaunās grūtības Latvijā?

Latvijas gadījumā minēšu trīs lietas. Viena – minoritātes. Tomēr šī problēma patiesībā ir jau atrisināta. Dot vai nedot simtprocentīgas tiesības cilvēkiem, kas valstī apmetas okupācijas rezultātā, ir tikai Latvijas ziņā. Apdraudot nāciju tās visdziļākajā būtībā, nav iespējam pieprasīt, lai to pilnīgi aizmirstu. Protams, ir cilvēktiesības, kuras nedrīkst pārkāpt. Bet tas, kas stāv ārpus tām, jālemj tikai un vienīgi pašai nācijai. Tātad jautājums ir par līdzsvara panākšanu un, dzīvojot Latvijā, secināju, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju ir panākuši šo līdzsvaru. Starp latviešiem un krieviem, kā arī citu tautību pārstāvjiem nav naida, to galu galā pierāda jauktās ģimenes, darba kolektīvi un fakts, ka arvien vairāk jaunu nelatviešu uzskata par nepieciešamu apgūt latviešu valodu. Daudz svarīgākas man šķiet divas citas problēmas – korupcija un Latvijas robežkontrole. Iespējams, jums radīsies jautājums, kāpēc korupciju Latvijai tik ļoti pārmetam. Varu apgalvot, ka skandināvu zemes ir no korupcijas brīva Eiropas zona. Visā mūžā man nekad nav piedāvāts kukulis, nekad neesmu darījis neko nelikumīgu un neesmu mēģinājis panākt ko tādu no citiem vai izmantot savu dienesta stāvokli. Tāpēc daudzi dāņi par korupcijas eksistenci jūsu zemē ir šokēti. Trešā problēma – robežkontrole. ES sistēma paredz, ka preces, kas iekļūst savienības iekšējā tirgū, tiek kontrolētas tikai pirmajā ieceļošanas valstī un pēc tam tās var brīvi pārvietot visā ES. Baltijas valstīm iestājoties ES, Latvija un Lietuva visvairāk būs atbildīgas par to, kādas preces iekļūs ES tirgū. Tādēļ jūsu robežsardzei un muitai jābūt godīgai un tehniski augstā līmenī.

Korupciju ir grūti pierādīt ar faktiem. Bet kā no šīs neredzamās sērgas atbrīvoties?

Viena no negatīvākajām parādībām Austrumeiropā ir korumpēti tiesneši. Protams, Latvijas tiesu sistēmas vājums slēpjas arī tiesu pārslogotībā. Turklāt daudzās Rietumeiropas valstīs, arī Dānijā, Norvēģijā, tiesnešiem ir daudz lielāka rīcības brīvība, pieņemot lēmumus. Tomēr Lielbritānijā salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu tiesnešu ir daudz mazāk nekā Latvijā. Tādēļ tiesnešiem jāsaprot, ka savā ziņā viņi ir kā uzņēmēji, un tāpat kā citiem uzņēmējiem viņiem jāorganizē savs darbs, jāstrādā produktīvi. Patlaban Latvijā uzsākts sešu miljonu dāņu kronu vērts sadarbības projekts starp Latvijas un Dānijas universitātēm. Ieceres pamatā ir vairākas reformas studiju kārtībā, mācību metodēs Juridiskajā fakultātē, jo uzskatām, ka nekvalitatīva izglītība Juridiskajā fakultātē ir daudzu sabiedrības problēmu cēlonis.

Daudz kas uzlabosies, Austrumeiropas iedzīvotājiem kļūstot turīgākiem, jo, kad darba alga nodrošinās cilvēka cienīgu dzīvi, vairs nebūs nekāda attaisnojuma ņemt pa kluso. Turklāt gandrīz pabeigta privatizācija, līdz ar to slēgts nozīmīgs korupcijas avots.

Tomēr korupcija jau nav tikai Latvijas problēma?

Jā, arī citās pasaules valstīs šāda ņemšana ir sena tradīcija un sabiedrības politiskās kultūras daļa, kura neiznīkst, pat valstīm kļūstot bagātākām. Situācijas risināšanai nepieciešami strikti likumi un izmaiņas sabiedrības apziņā un politiskajā kultūrā. Jūtamākās izmaiņas Latvijā visticamāk notiks, mainoties paaudzēm, jo jaunā paaudze būs uzaugusi ar citādu lietu un vērtību izpratni. Tomēr pozitīvas izmaiņas var redzēt arī jau šodien. Pat ja korupcija būtu samazinājusies tikai par 10 procentiem, tas jau ir sasniegums, jo tā ne tikai piekvēpina tautas dvēseli, bet arī ļoti dārgi izmaksā. Godīgas sabiedrības ir bagātākas par korumpētām.

20. septembrī Latvijā paredzēts referendums par iestāšanos ES. Patlaban Latvijas iedzīvotāji Austrumeiropā ir vieni no skeptiskākajiem.

Iestājoties jūs iegūstat trīs lietas. Pirmkārt, naudu. Daudz naudas, pie kuras nav citādas piekļūšanas iespējas. Otrkārt, drošību. Neviens negarantē, ka NATO pastāvēs mūžīgi. Bet visi vadošie ekonomisti ES sola garāku mūžu. Treškārt, demokrātiju, cilvēktiesības un piederību Eiropas ģimenei. Tas ietver arī balsstiesības, lemjot par tālāko Eiropas likteni. Jūs jau tagad esat sevi apliecinājuši kā spējīgus un strādīgus cilvēkus.

“LAUKU AVĪZE”; pēc J. Bogustovas intervijas “Dānis, kas Latvijai palīdz saprast Briseli”