ATSAUCĒ IETVERT:
"Lietuva prasa atmaksāt nodarītos zaudējumus". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.05.2000., Nr. 189/190 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7136
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
"Lietuva prasa atmaksāt nodarītos zaudējumus"
"Frankfurter Allgemeine Zeitung"
— 2000.05.19.
Lietuva prasa, lai Krievija atmaksātu padomju okupācijas laikā valstij nodarītos zaudējumus.
Parlaments pieņēma likumu, kas valdībai Viļņā uzliek par pienākumu runāt ar Krieviju par šīm prasībām. Likumprojektu izskatīšanai iesniedza konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība" priekšsēdētājs un parlamenta prezidents Vītauts Landsberģis. Viņš savu iniciatīvu pamatoja ar 1992. gada 4. jūnijā notikušo referendumu, kura laikā vairums lietuviešu izteicās par Padomju armijas vienību izvešanu no valsts, kā arī par kompensāciju par gandrīz 50 gadu ilgo padomju okupāciju. Padomju vienības Lietuvu atstāja 1993. gadā un gan Lietuvā, gan Latvijā aiz sevis atstāja piesārņotu zemi, kas tagad atkal tiek kultivēta daļēji ar Eiropas Savienības palīdzību. Kreisā opozīcija gan atbalstīja šo priekšlikumu, taču Landsberģa iniciatīvu nosauca par vēlēšanu cīņas dāvanu pirms parlamenta vēlēšanām rudenī. Arī bijušais Lietuvas prezidents Alģirds Brazausks, kas blakus Landsberģim vadīja neatkarības kustību, tāpat atbalsta sarunas ar Krieviju. Krievija Baltijas valstu okupāciju no Padomju savienības puses nav atzinusi. Pēdējos gados Kremlis vairāk atsaucas uz padomju versiju par "brīvprātīgu" Baltijas republiku iestāšanos Padomju Savienībā. Lietuvas kompensācijas likums, starp citu, paredz izveidot fondu, kas apkalpotu prasības par zaudējumu atmaksāšanu. Kā viens no finansu avotiem likumprojektā ir minēts tranzīts starp Krieviju un tās Kaļiņingradas anklāvu. Anklāva apgāde, kā arī krievu militāro vienību transportēšana kopš Padomju savienības norieta regulē starp Lietuvu un Krieviju noslēgtā vienošanās par tranzītu.