Par parlamenta gudrību krājumiem

Šogad Saeimas bibliotēkas grāmatām un žurnāliem plānots tērēt 25 500 latu. No tiem grāmatām izdos 9000 latu, bet periodiskajiem izdevumiem – 11 000 latu, kas ir par tūkstoti vairāk nekā pērn. Pārējā nauda tiks izlietota elektronisko (datorā lasāmo) žurnālu un datu bāzu abonēšanai.

Saeimas Informācijas nodaļas vadītāja Anita Dūdiņa stāsta, ka Latvijas parlamentārās bibliotēkas vēsture ir sena. Jau 1918. gadā, kad tikko bija nodibināta mūsu valsts un darbojās Tautas padome, radās doma par šādas bibliotēkas nepieciešamību:

“Rokoties arhīvā, atradu informāciju, ka 1919. gadā toreizējais deputāts, vēlāk Valsts prezidents Alberts Kviesis devās komandējumā uz Vāciju un viņam tika iedoti zelta rubļi, lai tur nopirktu grāmatas. Tāds bija sākums. Bibliotēka veidojās līdz 1934. gadam. Vācu laikā daudzas grāmatas aizveda uz Vāciju, bet krievu laikā iznīcināja. 1990. gadā, kad vēl bija Augstākā Padome, mēs šo bibliotēku sākām būvēt no jauna.”

Informācijas nodaļā strādā 26 darbinieki: bibliotekāri, vecākie konsultanti, datortehniķi. Šie darbinieki atbild arī par datu ievadīšanu datoros un to apstrādi. Parlamenta bibliotēka nav tikai plaukti un to saturs. Svarīgākais ir tas, ka Saeimas deputāti un darbinieki var bibliotēkas darbarūķiem pasūtīt visdažādākās uzziņas un tās saņemt. Gadā bibliotēkā strādājošie izpilda 7000 šādu pasūtījumu, kad pašiem jāmeklē informācija grāmatās, internetā vai citos ziņu avotos. Tāpēc svarīgākie šajā bibliotēkā ir cilvēki, kuri māk atrast informāciju. Tos, kuri neprot vismaz divas svešvalodas un strādāt ar datoru, darbā nemaz neņem.

“Strādājot parlamenta bibliotēkā ir svarīgi ievērot četrus principus: bezpartijiskums, precizitāte, savlaicīgums un konfidencialitāte, kas nozīmē, ka mēs nestāstām, ko kurš lasa. Protams, ka bibliotēkā ir savs reģistrs, lai zinātu, pie kā kas atrodas. Taču šim reģistram tiek klāt tikai bibliotēkas darbinieki,” saka A. Dūdiņa.

Kāpēc vajadzīga šāda slepenība? Vai tad deputātiem ir iespēja bibliotēkā lasīt ko nepieklājīgu?

“Nē, bet, piemēram, ja kāda frakcija sāk izstrādāt kādu likumprojektu un vēlas izpētīt citu valstu pieredzi šajā jomā, tad nav labi, ja viņu konkurenti redzēs, ko šīs frakcijas deputāti lasa. Savukārt bezpartijiskums nozīmē, ka bibliotēkas darbiniekiem jābūt vienādai attieksmei pret visiem deputātiem,” atbild A. Dūdiņa.

Kas tad konkrēti pieejams Saeimas bibliotēkā? 33 dažādi Latvijas un ārzemju laikraksti. No Latvijas avīzēm bibliotēka abonē “Dienu”, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, “Lauku Avīzi”, lielāko daļu vietējo krievu avīžu, kā arī citus izdevumus, pat reliģisko konfesiju avīzes “Latvijas Luterānis” un “Svētdienas Rīts”. No Krievijas avīzēm pieejamas, piemēram, “Izvestija” un “Ņezavisimaja gazeta”. Abonēti tiek arī starptautiski pazīstamie izdevumi “Financial Times”, “International Herald Tribune”. Te pieejami arī 39 rajonu laikraksti. Visi reģionālie izdevumi gan nav abonēti, taču vismaz pa vienai avīzei no katra rajona ir pasūtīts. Pēc reģionālās preses ir pastāvīgs pieprasījums.

Te pieejami arī visdažādākie žurnāli. Protams, juridiskie – “Likums un Tiesības”, “Gosudarstvo i pravo” un citi. Te ir arī pasaulē slavenais “The Time” un “The Economist”. Kopā – pavisam 56 žurnāli.

Saeimas bibliotēkā patlaban uzkrātas 7700 grāmatas. No tām lielākā daļa – 3872 – ir latviešu valodā, 2382 – angļu, 821 – krievu valodā, bet 695 ir citās valodās. Satura ziņā te pieejamas visdažādākās grāmatas, izņemot daiļliteratūru. Taču arī ļoti zinātniskas grāmatas netiek iepirktas.

“Savu grāmatu fondu komplektējam no uzziņu literatūras – enciklopēdijām, vārdnīcām, almanahiem – grāmatām, kurās atspoguļota parlamentārā darba pieredze, parlamentārisms. Pa druskai komplektējam no visa, kas varētu deputātus interesēt: politikas zinātnes, tiesības, vēsture, ekonomika. Tāpat pērkam grāmatas, kas tieši attiecas uz Latviju: vēsturiskā literatūra, memuārliteratūra,” skaidro Informācijas nodaļas vadītāja.

Saeimas deputāti un darbinieki visbiežāk pieprasa grāmatas par politikas zinātni, jurisprudenci, Latvijas vēsturi, Eiropas Savienību, biznesa vadību, psiholoģiju un filozofiju, informācijas tehnoloģijām un uzziņu literatūru. Bibliotēkas darbinieki sastādījuši visvairāk pieprasīto grāmatu topu, kurā, piemēram, iekļauta Ādolfa Šildes “Latvijas vēsture: 1914.–1940.”, Jura Bojāra “Starptautiskās tiesības” un “Starptautiskās privāttiesības”, Žanetes Ozoliņas “Eiropas Savienības paplašināšanās”, Henrija Kīsindžera “Diplomātija”.

Starp pēdējo mēnešu svarīgākajiem pirkumiem ir jaunizdotā Latvijas enciklopēdija piecos sējumos, no angļu valodas tulkotais darbs “Pasaules reliģijas”, Ērikas Šumilo grāmata “Pasaule un Latvija”, Ojāra Zandera sarakstītā “Gadsimtu silueti Rīgas bruģakmeņos”, Leona Dribina sastādītā “Mazākumtautību vēsture Latvijā” un citas, tostarp vairākas ārzemēs izdotas grāmatas.

Bibliotēkas atjaunošanas pirmsākumos daudzas grāmatas tai tika uzdāvinātas. Ļoti palīdzēja Amerikas Savienoto Valstu Kongress un trimdas latvieši, taču arī tagad Saeimas grāmatu krātuve saņem dāvanas. Pērn parlamenta bibliotēkai uzdāvinātas vairāk nekā 300 grāmatas. Nozīmīgākā velte saņemta no Anglijā dzīvojošas latvietes Ineses Auziņas–Smitas. Tās ir pirmskara Latvijā izdotas grāmatas, kā arī tā laika Saeimas stenogrammas. Vēl dāvinātāju vidū pērn bija A. Lēbera fonds, Latvijas Okupācijas muzejs, Latviešu–vācbaltu centrs, Vācijas parlaments, Jūrmalas dome, Sorosa fonds, ASV vēstniecība, Rīgas Juridiskā augstskola un reklāmas firma “Mediju tilts”.

“LAUKU AVĪZE”; pēc I. Kuzminas raksta “Saeimas gudrību krātuve”

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.