"Deviņi klauvē pie NATO durvīm"

"Dagens Nyheter"

— 2000.05.24.

Baltijas valstis un Balkāni. Sanāksmē Viļņā ārlietu ministri pieprasa vienlaikus uzņemšanu.

Deviņas valstis no Baltijas un Balkāniem pieprasa iespēju kopā kļūt par militārās alianses NATO dalībniecēm. Tās grib iestāties arī Eiropas Savienībā.

Šīs prasības nedēļas nogalē Viļņā sarīkotajā sanāksmē formulēja deviņu valstu ārlietu ministri. Nolūks - izspiest lēmumu no NATO par jaunu dalībvalstu uzaicināšanu alianses nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē 2002. gadā.

Visu kandidātvalstu vienlaikus akceptēšanas pamatā ir doma, ka tādējādi būs vieglāk panākt NATO dalībvalstu parlamentu atbalstu vienam "big bang" jeb lielajam sprādzienam nekā pakāpeniskai alianses paplašināšanai. Izšķiroša būs Amerikas senāta nostāja. Lai tajā notiktu akceptēšana, ir nepieciešams divu trešdaļu atbalsts.

Deviņas valstis, kas klaudzina pie NATO durvīm, ir Albānija, Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Maķedonija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Savā labi formulētajā paziņojumā šīs bijušās komunistiskās zemes norāda, ka tās pārlieku ilgi bijušas spiestas sadzīvot ar apkārtējās pasaules politiskās vienaldzības rezultātu un tagad pieprasa iespēju iestāties un uzņemties savu atbildības daļu no Eiropas kopīgās aizsardzības.

Kad NATO pirms gada paplašinājās ar Poliju, Čehiju un Ungāriju, alianse solīja turēt durvis atvērtas tieši tām valstīm, kuras tagad atgādina savu vēlmi. Tās jau ir iedibinājušas sadarbību ar NATO, kas tiek saukta par dalības rīcības plānu. Tomēr NATO iekšienē uzskati radikāli atšķiras par to, kuras valstis būtu jāielaiž pa šīm durvīm.

Vispozitīvāk noskaņotas par paplašināšanos, kurā būtu iekļauta vismaz kāda Baltijas valsts, ir ASV, Norvēģija un Dānija, bet Vācija un Francija vairāk šaubās. Nenosaucot nevienu valsti, NATO ģenerālsekretārs šajās dienās teica, ka ielūgumi tiks piešķirti 2002. gada augstākā līmeņa sanāksmē. Apmeklējot Igauniju šī gada sākumā, ASV ārlietu ministres vietnieks Stroubs Talbots teica, ka Baltijas valstu liktenis amerikāņiem ir visa Eiropas kontinenta likteņa pārbaudījums un ka ASV esot apņēmušās radīt priekšnoteikumus Baltijas valstu uzņemšanai NATO.

Izšķirošais lēmums būs jāpieņem ASV nākamajam prezidentam. Viļņas sanāksmē kandidātvalstis varēja atgādināt prezidenta amata pretendentiem savu eksistenci. Viņi saņēma sveicienus gan no republikāņu kandidāta Džordža V. Buša, gan demokrāta Ela Gora. Abi pozitīvi izteicās par NATO paplašināšanos.

ASV diplomātijas lietpratēji uzskata, ka baltiešu izredzes iestāties NATO varbūt būs nedaudz lielākas, ja par prezidentu kļūs Gors.

Izšķirošais būs tas, cik lielā mērā nākamais prezidents un pārējās NATO dalībvalstis būs gatavas ņemt vērā Krievijas prasību nepieļaut NATO pietuvošanos Krievijas robežai.

Fakti par NATO:

• North Atlantic Treaty Organisation (NATO, Atlantijas pakts) tika izveidota 1949. gadā kā Ziemeļamerikas (ASV un Kanādas) un Rietumeiropas militārā alianse.

• Līdz pagājušajam gadam tajā bija 16 dalībvalstu: Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Islande, Itālija, Kanāda, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Spānija, Lielbritānija, Turcija, Vācija un ASV.

• 1999. gada aprīlī ievēlēja trīs kādreizējā Varšavas pakta dalībvalstis Poliju, Ungāriju un Čehiju.

• Pēc aukstā kara NATO savus uzdevumus ir papildinājusi ar miera uzturēšanas pasākumiem. Visas Eiropas valstis (izņemot bijušo Dienvidslāviju) un valstis, kas radās pēc Padomju savienības sabrukuma, ir saistītas ar NATO kā partneres sadarbības struktūrā "Partnerība mieram" (PFP) , kas izveidota 1994. gadā.

Bengts Albonss