"Transatlantiskā vai Eiropas NATO?"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.05.23.

Alianses pavasara sesijā Florencē apspriedīs ne tikai Balkānu problēmu vien.

Šonedēļ NATO dalībvalstu ārlietu ministri Florencē sanāks kopā uz ikgadējo pavasara sesiju. Apspriežamo tēmu daudzveidība atspoguļo grūtības, kādas aliansei ir ne tikai ar problēmām, kuras tai sagādā citi, bet arī ar tām, kuras tās ir radījusi pati. Galvenās tēmas būs ES — Amerika, citiem vārdiem sakot, NMD — National Missile Defense — , ar ko ir domāta Savienoto Valstu aizsardzība pret starpkontinentālajām raķetēm. Tā skar ne tikai amerikāņu attiecības ar sabiedrotajiem Eiropā, bet arī ar Krieviju.

Tāpēc jo svarīgāk ir, ka arī Krievijas ārlietu ministrs Ivanovs pirmo reizi kopš Kosovas konflikta sākuma atkal piedalīsies NATO ministru sanāksmē. Tas, ka viņš to dara pēc Vladimira Putina ievēlēšanas prezidenta amatā un jaunās valdības izveidošanas, viņa klātbūtnei piešķir vēl papildu nozīmi. Kopš tikšanās ar Putinu 16. februāri NATO ģenerālsekretārs Robertsons ir pārliecināts par attiecību tālāko attīstību — par spīti būtiskai viedokļu un interešu atšķirībai, kam arī Florencē būs sava loma. Putins grib Krieviju tuvināt Eiropai. Kamēr Maskava pēc valdības izveidošanas savu ārlietu ministru pirmo reizi nosūta uz NATO, Klintona ārlietu ministre Madlēna Olbraita sesijā piedalās pēdējo reizi. Uz rudens sesiju decembrī dosies jau viņas pēctecis.

Ar Florenci NATO ne tikai izšķīrās par īpaši atraktīvu sesijas vietu vien. Itālija kā sanāksmes vieta ir zīmīga arī tāpēc, ka šī NATO valsts atrodas īpaši tuvu lielākajam NATO politiskās kārtības izaicinājumam — Balkāniem. Taču nav gandrīz nekā ko ziņot par tur panākto progresu. Taču labi ir tas, ka pēc bijušā Horvātijas prezidenta Tudžmana nāves, par kura uzticību demokrātijai ir radušās šaubas, Horvātija tagad ir spējīga iesaistīties "Partnerattiecībās mieram". Tudžmana pēctecis prezidents Racans ceturtdien parakstīs attiecīgu vienošanos. Līdz ar to loks ap izolēto Serbiju noslēgsies arvien ciešāk.

Taču citādi ne no Bosnijas, ne arī no Kosovas Padomei nav iepriecinošu vēstu. Arī nesenais ASV Pārstāvju palātas lēmums, ka nākamā gada 1. aprīlī ir jāsāk no šī reģiona izvest amerikāņu militārās vienības, palielina arvien augošās grūtības. Vašingtonā Kosovas konflikts ir izraisījis neapmierinātību ar līdzšinējo eiropiešu devumu. Amerikāņi Eiropas sabiedroto izstrādāto stabilitātes paktu grib paplašināt līdz sava veida Maršala plānam, lai arī pašiem nebūtu jāuzņemas finansiālie pienākumi. Turklāt viņi izdara spiedienu, lai nekavējoties tiktu pieņemta programma, kurā ir iekļauti 24 priekšlikumi. Pie tiem pieder arī kuģošanas atjaunošana pa Donavu, tātad sabombardēto tiltu novākšana. ASV ir droša par potenciālo saņēmēju atbalstu ES stabilitātes pakta papildināšanai virs 2,4 miljardiem dolāru, kā bija paredzēts līdz šim. Saņēmējvalstis Florencē būs pārstāvētas lielā skaitā: Bulgārija, Maķedonija, Albānija, Slovēnija, Rumānija un tagad arī Horvātija; tās visas kā "Partnerattiecību mieram" dalībnieces pieder arī pie "Eiroatlantiskās sadarbības padomes", un tās sēde ceturtdien noslēgs trīs dienu tikšanos.

Attīstība Bosnijā, tāpat kā Kosovā, līdz šim tālu atpaliek no NATO uz tās liktajām cerībām. NATO iestājas par teritoriālās kārtības saglabāšanu, taču konflikta partijas vēlas pretējo. Tas ir svarīgs politiskā progresa trūkuma iemesls. Kosovā pieaug spriedze. Tas padara neiespējamu tik ļoti gribēto NATO vienību klātbūtnes samazināšanu. Ņemot vērā situāciju, ar 23.000 vīru Bosnijā tik tikko pietiek, bet Kosovā pēc NATO karavīru skaita samazināšanas no 48.000 līdz 30.000 vīriem un 7.000 "Partnerattiecību mieram" karavīriem pat nepietiek, ko apstiprināja arī ekscesi pret NATO vienībām Mitrovicā. Un tomēr Nīderlande un Kanāda jau ir pieņēmušas lēmumu par savu vienību izvešanu. Papildu problēmas rada tas, ka NATO vienību izturēšanās nav vienota. Francijas vienības NATO ietvaros tiek uzskatītas par proserbiskām. Lēmumu pieņemšanu par aiziešanu veicina arvien skaidrākā atziņa, ka nav ilgstoša atrisinājuma. Jau tikai šī tēma vien sesijai dod pietiekami daudz vielas apspriešanai.

Iespējams, ka NATO padome trešdien nodarbosies ar amerikāņu plānu izveidot pretraķešu aizsardzību. Pēc tam, kad amerikāņi pēdējās nedēļās partneriem precīzi izskaidroja savus nodomus, viņiem tagad ir jādara zināms savs skatījums. Te pieder ne tikai iebildumi, ka tas apdraudēs kodolatbruņošanās progresu. Te sava loma ir arī šī plāna ietekmei uz Amerikas vadošo lomu, ko daudzi eiropieši uzskata par problemātisku, kā arī ASV tieksmei uz unilaterālismu. Francijas vēlmi mazināt amerikāņu ietekmi Eiropā tās partneri uzskata par noteicošo viņu rīcībai. Tas attiecas arī uz to uzdevumu nodošanu Eiropas Savienībai (ES), kas līdz šim atradās Rietumeiropas Savienības (RES) kompetencē, un ES militāro spēju nodrošināšanu. Francija ir pret to, ka ES varētu pārņemt starp NATO un RES noslēgtos līgumus par militāro sadarbību. Francija vēlas, lai ES par savām struktūrām, kas pilnībā neatbilst NATO struktūrām, pieņemtu patstāvīgus lēmumus, lai tādējādi panāktu kaut nelielu ES atdalīšanu no NATO un līdz ar to samazinātu amerikāņu ietekmi. Tas ir pamatā arī NATO iekšējām diskusijām par to, vai ES dalībvalstīm bruņoto spēku plānošana ir jāveic pilnīgā saskaņā ar mērķiem, ko pirms gada NATO galotņu sanāksmē Vašingtonā iekļāva NATO dokumentā "Defense Capabilities Initiative", vai arī ir pieļaujama zināma novirzīšanās. Kā formulē NATO iekšienē, lai arī ne atklāti, runa ir par transatlantiskas NATO saglabāšanu vai arī par jaunas "Eiropas NATO" izveidošanu.

Ir jāšaubās, vai Florencē pietiks laika un uzmanības, lai izskatītu visus šos jautājumus. Tas būs jāpaveic eiropiešiem, — Vašingtona leģislatūras perioda beigās liek citus uzsvarus. Taču Florencē vispirms ir jātiek galā ar pārāk blīvo dienas kārtību: NATO padome, NATO — Krievijas padome, vienošanās parakstīšana ar Horvātiju, tikšanās ar NATO — Ukrainas komisiju, Eiroatlantiskās Sadarbības padomes sanāksme, un nedrīkst aizmirst arī oficiālās pusdienas un darba pusdienas. Ar visu to ir jātiek galā. Tas viss kopā no otrdienas vakara līdz ceturtdienas pēcpusdienai nozīmē pārāk koncentrētu programmu un veicinās to, ka vairums problēmu, kas pašreiz atrodas NATO dienas kārtībā, tur paliks arī turpmāk.

Karls Feldmeiers

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS