Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.9

(prot. Nr.23, 2.§) Daugavpilī 2002.gada 28.novembrī

Kārtība koku un krūmu ciršanai ārpus meža zemes Daugavpils pilsētā

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.pantu, 21.pantu, MK 2000.gada 28.novembra noteikumu Nr.416 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” 4.punktu

NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

Avārijas koks — koks ar vizuāli redzamiem bojājumiem, kuri izraisa riska situāciju (aizlūzis vai nolūzis dabas radītu apstākļu rezultātā — pēc vētrām, lieliem vējiem vai koka vecuma dēļ).

Koku bojājums — koka augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums cilvēka darbības rezultātā.

Koka sakņu sistēmas rajons — koka vainaga diametra horizontālā projekcija uz zemes virsmas.

Koku vai krūmu ciršanas atļauja — šajos noteikumos noteiktā kārtībā izsniegta atļauja.

Krūmi — daudzgadīgi kokaugi bez krasi izteikta galvenā stumbra.

Parks — dabiskas un/vai cilvēku veidotas teritorijas, kuras veido dabas elementu, ēku un citu būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana.

Sabiedriskie apstādījumi — visai sabiedrībai brīvi pieejamas apstādījumu platības uz pilsētas, valsts vai privātā īpašumā esošas zemes.

 

1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1.1. Visi apstādījumi Daugavpils pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājams pilsētas apstādījumu fonds. Visi koki un krūmi Daugavpils sabiedriskos apstādījumos ir sabiedriska vērtība.

1.2. Noteikumi nosaka kārtību, kāda jāievēro juridiskām un fiziskām personām Daugavpils pilsētā, cērtot, izzāģējot, pārstādot, vainagojot kokus un krūmus (arī sausus un avārijas) ārpus meža zemes, kā arī nosaka atbildību par to pārkāpšanu.

1.3. Valsts, pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas ir atbildīgas par savās zemes platībās esošo koku un krūmu uzturēšanu, atjaunošanu un aizsardzību. Fiziskās vai juridiskās personas, kam zeme pieder īpašumā, kā arī zemes nomnieki, kuru teritorijā ir aizsargājamie koki, ir atbildīgi par to saglabāšanu — nedrīkst pieļaut zaru laušanu, mizas bojāšanu, dobumu izdedzināšanu, koku augšanas apstākļu pasliktināšanos. Ja nepieciešams, jāierīko koka stumbra balsti, jānostiprina zari un jāaizplombē dobumi.

1.4. Zemes īpašnieks un tiesiskais valdītājs kokus cērt, izzāģē, pārstāda, vainago, visos gadījumos saskaņojot to šajos noteikumos noteiktā kārtībā. Krūmu ciršanai nepieciešama atļauja gadījumos, kad:

1.4.1. krūmi tiek cirsti, izzāģēti, pārstādīti aizsargājamo teritoriju vai kultūras pieminekļu aizņemtajās platībās un to aizsargjoslās;

1.4.2. krūmi tiek cirsti, izzāģēti, pārstādīti teritorijā, kas paredzēta ielu, laukumu, skvēru, parku, kapu un citu koplietošanas objektu uzturēšanai.

1.5. Citas personas koku ciršanu, izzāģēšanu, pārstādīšanu, vainagošanu visos gadījumos rakstiski saskaņo arī ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

1.6. Juridisko un fizisko personu īpašumos zemes īpašniekiem un lietotājam vai to pilnvarotajām personām koku ciršanas, izzāģēšanas, pārstādīšanas, vainagošanas atļauja nav nepieciešama, ja izcērt, stāda, vainago vai veido:

1.6.1. augļu kokus un ogulājus;

1.6.2. krūmus, dzīvžogus.

1.7. Sabiedriskajos apstādījumos krūmu izciršanu, dzīvžogu un citu apstādījumu elementu veidošanu atļauts veikt tikai pēc saskaņošanas ar Daugavpils pilsētas ainavu tehniķi. Sabiedriskajos apstādījumos jaunu koku, krūmu stādīšana un citu apstādījumu elementu ierīkošana veicama saskaņā ar apstiprinātu labiekārtošanas un apzaļumošanas projektu.

1.8. Fizisko un juridisko personu īpašumos (izņemot slēgtās privātās teritorijas), kā arī pašvaldības iznomātajās teritorijās, kuras nav sabiedriskie apstādījumi, jaunu koku stādīšana veicama, saskaņojot ar pilsētas ainavu tehniķi (iesniedzot projektu vai skici).

1.9. Koku izciršanu, izzāģēšana, pārstādīšana un vainagu veidošanu neatkarīgi no koku atrašanās vietas atļauts veikt tikai pēc koku ciršanas atļaujas saņemšanas, izņemot avārijas situācijas, kad avārijas koku ciršanas atļauju noformē pēc koku nociršanas, ne vēlāk kā 3 dienu laikā.

 

2. APSTĀDĪJUMU APSAIMNIEKOŠANA UN CIRŠANAS ATĻAUJU IZSNIEGŠANA

2.1. Daugavpils pilsētas sabiedrisko apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, uzraudzību un atļauju izsniegšanu koku un krūmu ciršanai (turpmāk tekstā “Atļauja”), veic Daugavpils PU “Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” (turpmāk tekstā “DzuKSU”).

2.2. Koku ciršanai, izzāģēšanai, pārstādīšanai un vainagu veidošanai atsevišķos gadījumos, saskaņojums bez DzuKSU, jāsaņem arī citās valsts institūcijās:

2.2.1. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās izveidota aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcija, koku ciršanu saskaņo ar pārvaldes institūciju, bet ja tādas nav — ar Reģionālo vides pārvaldi;

2.2.2. kultūras pieminekļu aizņemtās platībās un to aizsardzības zonās koku ciršanu saskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju;

2.2.3. ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās ārpus meža zemes augošu koku ciršanu saskaņo ar Reģionālo vides pārvaldi.

2.3. Atļauja tiek izsniegta, pamatojoties uz juridiskas vai fiziskas personas rakstiska pieteikuma pamata. Par atļaujas izsniegšanu tiek iekasēta maksa saskaņā ar maksas pakalpojumu izcenojumiem, kas noteikti Daugavpils pilsētas domes 21.12.2000. saistošajos noteikumos Nr.5.

2.4. DzuKSU izskata saņemto pieteikumu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un termiņos, par savu lēmumu rakstiski informējot pieteikuma iesniedzēju.

2.5. Pieņemto DzuKSU lēmumu pieteicējs var pārsūdzēt Daugavpils pilsētas ainavu tehniķim.

2.6. Ja kokus vai krūmus cērt, pārkāpjot šo noteikumu prasības, tā ir uzskatāma par patvaļu un vainīgās personas saucamas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

3. KOKU UN KRŪMU AIZSARDZĪBA, VEICOT BŪVDARBUS

3.1. Būvprojektu, inženierkomunikāciju un labiekārtošanas projekta dokumentācija jāizstrādā uz topogrāfiskā plāna, kurā uzrādīti visi esošie koki un krūmi.

3.2. Gadījumos, kad projekta ideja paredz koku izciršanu, būvētājam ēkas novietne skiču stadijā jāsaskaņo DzuKSU.

3.3. Kokus atļauts nocirst tikai pēc koku ciršanas atļaujas saņemšanas, pirms tam uzrādot Būvinspekcijas izsniegtu būvatļauju.

3.4. Veicot projektēšanu un būvdarbus, jāievēro:

3.4.1. attālumi no būvēm līdz kokiem un krūmiem (saskaņā ar LBN 100);

3.4.2. likumdošanā un būvnoteikumos paredzētie vides aizsardzības pasākumi;

3.4.3. koka sakņu sistēmas rajonā kabeļi un cauruļvadi jāiegulda, nepārcērtot koku saknes; ja darbu veikšanas gaitā saknes tomēr tiek bojātas, pārcirsto sakņu gali rūpīgi jānolīdzina un tranšeja jāpiepilda ar barības vielām bagātu augsni;

3.4.4. koku stumbrs 2,5 m augstumā jāapliek ar dēļu vairogu, nebojājot koka mizu; koku sakņu sistēmas rajonā jāuzber 20 cm biezs grants vai šķembu slānis, kurš lielu slodžu gadījumā jānosedz ar tērauda plātnēm;

3.4.5. ēku pamatu būvēšana koku sakņu sistēmas rajonā nav pieļaujama; ja darbu veikšanas gaitā tiek pārcirstas koku saknes, pārcirsto sakņu gali ir rūpīgi jānolīdzina ar 50 cm biezu auglīgas augsnes slāni;

3.4.6. ja koka apkārtējās grunts līmenis tiek būtiski paaugstināts vai pazemināts, visapkārt kokam jāveido reljefa maiņas atbalstsiena; par būtisku grunts līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu tiek uzskatīta augsnes slāņa biezuma izmaiņa par 30 cm;

3.4.7. veidojot koka sakņu sistēmas rajonā cieto materiālu iesegumu, atstarpēm starp seguma elementiem jāaizņem vismaz 5% no kopējā seguma laukuma; koka sakņu sistēmas vienlaidu iesegšana pieļaujama, veidojot zīmējumā attēloto gaisa un ūdens drenāžu (skat. 6.zīm.);

3.4.8. veicot ielu un laukumu cietā seguma ieklāšanas un remonta darbus, ap koku stumbriem atstāj apdobi bez cietā klājuma vismaz 1,5 m diametrā, krūmu apdobei jābūt vismaz 0,5 m platai.

3.5. Būvmateriālus aizliegts nokraut tuvāk kā 2 m attālumā no kokiem. Degvielas un smērvielu uzglabāšana pieļaujama ne tuvāk kā 10 m attālumā no kokiem.

3.6. Būvobjektu pievedceļu ierīkošana jāveic ārpus sabiedriskiem apstādījumiem. Gadījumā, ja pievadceļu ierīkošana ārpus apstādījumiem nav iespējama, pabeidzot būvniecību, minētās teritorijas rekultivējamas.

3.7. Inženierkomunikācijas un būvobjektus, kuru projekta dokumentācijā vai saskaņojumos ir ietvertas prasības teritorijas labiekārtojumam un apzaļumošanai, nevar nodot un pieņemt ekspluatācijā, ja nav saņemts Daugavpils pilsētas ainavu tehniķa slēdziens par labiekārtojuma un apzaļumošanas darbu izpildi un kvalitāti atbilstoši LR Būvnoteikumiem.

 

4. APSTĀDĪJUMU ATJAUNOŠANA

4.1. Lai metodiski un racionāli organizētu un finansētu Daugavpils pilsētas apstādījumu kopšanu, atjaunošanu un ierīkošanu, DzuKSU tiek izveidots apstādījumu atjaunošanas fonds.

4.2. Daugavpils apstādījumu atjaunošanas fondu veido atjaunošanas vērtības maksa, maksa par zaudējumiem apstādījumos, maksa par pakalpojumiem klientiem, Daugavpils pašvaldības budžeta dotācijas sabiedrisko apstādījumu kopšanai un attīstībai, ziedojumi un citādi iegūti ienākumi apstādījumu vajadzībām.

4.3. Daugavpils apstādījumu atjaunošanas fonda līdzekļus var izlietot Daugavpils pilsētas apstādījumos, mežaparkos, pludmalēs, ielu un ceļu zaļajā zonā:

4.3.1. stādāmā materiāla izaudzēšanai un iegādei;

4.3.2. apstādījumu ierīkošanai, atjaunošanai un kopšanai;

4.3.3. koku audžu atjaunošanai un pilsētas apzaļumošanai.

4.4. Daugavpils apstādījumu atjaunošanas fonda līdzekļu izlietojumu plāno un priekšlikumus izstrādā pilsētas ainavu tehniķis un DzuKSU.

4.5. Daugavpils apstādījumu atjaunošanas fonda līdzekļi, kas tam nodoti noteiktu sabiedrisko apstādījumu vajadzībām, izmantojami tikai šim nolūkam.

 

5. ATBILDĪBA PAR NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU

5.1. Par nelikumīgu koku ciršanu, izzāģēšanu, pārstādīšanu, vainagošanu vai citādu iznīcināšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50. Par nelikumīgu krūmu ciršanu vai citādu iznīcināšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 20.

5.2. Administratīvais sods pārkāpēju neatbrīvo no nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

5.3. Zaudējumu apmērs tiek noteikts saskaņā instrukciju “Par nodarīto zaudējumu aprēķinu un dokumentēšanu” (Pielikums).

5.4. Par šo noteikumu pārkāpšanu administratīvo pārkāpumu protokolu, ievērojot APK prasības, sastādīt ir tiesīgi:

5.4.1. Daugavpils pilsētas domes deputāts, Daugavpils pilsētas domes amatpersonas;

5.4.2. Daugavpils pilsētas domes Pašvaldības policijas policisti, pildot dienesta pienākumus;

5.4.3. Valsts policijas policisti, pildot dienesta pienākumus;

5.4.4. Daugavpils pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonas savas kompetences ietvaros, pildot dienesta pienākumus, ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņiem noteiktas ar Daugavpils pilsētas domes lēmumu.

5.5. Administratīvo pārkāpumu protokoli trīs dienu laikā jānosūta izskatīšanai Daugavpils pilsētas domes Administratīvajai komisijai. Administratīvā komisija var uzlikt naudas sodu saskaņā ar šiem noteikumiem.

5.6. Par nelikumīgu koku vai krūmu ciršanu fiziskās un juridiskās personas var tikt sauktas pie atbildības arī Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētajos gadījumos. Administratīvo pārkāpumu kodeksā minēto pārkāpumu gadījumos administratīvo pārkāpumu protokolu izskatīt tiesīgas Valsts meža dienesta amatpersonas (APK 233.pants) vai Vides aisardzības valsts iestādes (APK 231.pants), kurām attiecīgi nosūtāmi izskatīšanai administratīvo pārkāpumu protokoli.

5.7. Par nelikumīgu koku vai krūmu ciršanu fiziskās un juridiskās personas var tikt sauktas arī pie kriminaltbildības Latvijas Krimināllikumā noteiktā kārtībā.

 

6. PĀREJAS NOTEIKUMI

6.1. Ar šo noteikumu stāšanos spēkā zaudē spēku Daugavpils pilsētas domes 2001.gada 14.jūnija noteikumi Nr.16 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes Daugavpils pilsētā”.

6.2. Papildināt Daugavpils pilsētas domes 2000.gada 21.decembra saistošos noteikumus Nr.5 ar attiecīgu sadaļu Nr.2.8. par maksas pakalpojumiem attiecīgu atļauju saņemšanai.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs R.Eigims

 

Pielikums

Instrukcija par nodarīto zaudējumu aprēķinu un dokumentēšanu

VISPĀRĪGĀ DAĻA

1. Instrukcija nosaka kārtību kādā notiek koku un krūmu vērtības un nodarīto materiālo zaudējumu aprēķins, veicot patvaļīgu koku un krūmu ciršanu ārpus meža zemes Daugavpils pilsētā.

2. Kontroli par saistošajiem noteikumiem Nr.9 “Kārtība koku un krūmu ciršanai ārpus meža zemes Daugavpils pilsētā” veic DZuKSU, Daugavpils pilsētas ainavu tehniķis un Daugavpils pilsētas Pašvaldības policija.

3. Zaudējumus, kas nodarīti pilsētas mežiem, atlīdzina pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 24.oktobra noteikumiem Nr.370 “Kārtība, kādā aprēķināmi mežam nodarītie zaudējumi”.

 

KOKU UN KRŪMU VĒRTĪBAS NOTEIKŠANA UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZĪBA

4. No saistošo noteikumu Nr.9 “Kārtība koku un krūmu ciršanai ārpus meža zemes Daugavpils pilsētā” pārkāpējiem ir tiesības aprēķināt un iekasēt šādas maksas:

4.1. koku un krūmu atjaunošanas vērtību, kas ir Daugavpils pašvaldības noteikta maksa par likvidējamiem kokiem un krūmiem, kuru nosaka saskaņā ar šīs instrukcijas 1.–3.tabulām pēc DzuKSU sastādīta akta;

4.2. apstādījumu atjaunošanas vērtība netiek iekasēta gadījumos, kad apstādījumu sakopšanas darbi paredzēti sabiedriskajos apstādījumos, sausajiem un avārijas kokiem, kā arī, ja apstādījumu sakopšanas darbus finansē Daugavpils pilsētas pašvaldība;

4.3. apstādījumu atjaunošanas vērtības maksa ir atcelta Daugavpils pilsētas infrastruktūras vajadzībām cērtamajiem kokiem, t.i. komunikāciju un noteces sistēmas ierīkošanai ielās, esošo ielu paplašināšanai un jaunu ielu būvniecībai.

5. Maksu par zaudējumiem sabiedriskajos apstādījumos, kas radušies tīši bojājot vai iznīcinot apstādījumu augus, aprēķina atbilstoši sastādītam aktam par zaudējumiem:

5.1. nocērtot kokus bez koku ciršanas atļaujas, kā arī iznīcinot pārējos apstādījumu elementus (krūmus) sabiedriskās vietās bez saskaņojuma ar Daugavpils pilsētas ainavu tehniķi — pieckārtīgu zaudēto apstādījumu elementu atjaunošanas vērtību;

5.2. ja bojājumu dēļ koki, kā arī pārējie sabiedrisko apstādījumu elementi zaudē dekoratīvo vērtību (novīst, nokalst, maina lapu un ziedu krāsu utt.) vai pilnīgi iet bojā indīgu vielu, gāzu, rūpniecības atkritumu, rakumu, gruntsūdens līmeņa maiņu un citu līdzīgu darbību rezultātā — pieckārtīgu zaudēto apstādījumu elementu atjaunošanas vērtību;

5.3. par bojātiem kokiem, ja tie nav zaudējuši augtspēju, trīskārtīgu bojāto koku atjaunošanas vērtību;

5.4. ja augošiem kokiem veido vainagu vai apzāģē zarus bez rakstiskas atļaujas — trīskārtīgu bojāto koku atjaunošanas vērtību.

 

NODARĪTO ZAUDĒJUMU APRĒĶINA KĀRTĪBA UN PĀRKĀPUMA DOKUMENTĒŠANA

6. Apstādījumu atjaunošanas vērtību aprēķina saskaņā ar šīs instrukcijas 1.–3.tabulām, pamatojoties uz DzuKSU sastādītā akta.

7. Koku vērtēšanai mēra stumbra caurmēru krūšu augstumā (1,3 m) un vērtību nosaka pēc 1.tabulas caurmēra pakāpēm un koku sugu vērtības grupām. Ja koka caurmēru un vērtības grupu nevar noteikt, tad caurmēru aprēķina izmērot celmu un pēc celmu caurmēra korekcijas tabulām vērtē kā A vērtības grupas kokam.

8. Bojājuma vai iznīcināšanas gadījumā DzuKSU, piedaloties pārkāpējam vai tā pilnvarotam pārstāvim, sastāda aktu. Aktā uzrāda zaudējumu apmērus un naudas summu, norāda vainīgā vārdu, uzvārdu un citus datus, kas nepieciešami materiālās atbildības pierādīšanai.

9. Ja pārkāpējs neatrodas pārkāpuma vietā, viņam rakstiski paziņo par akta sastādīšanas laiku un vietu. Ja pārkāpējs (vai viņa pilnvarotais pārstāvis), kam savlaicīgi paziņots akta sastādīšanas laiks un vieta pēc izsaukuma neierodas, aktu sastāda bez viņa klātbūtnes. Par neierašanos aktā izdara atzīmi, kā arī aktam obligāti pievieno apstiprinājumu par paziņojuma izsūtīšanu (pasta kvīti par paziņojuma nosūtīšanu). Ja pārkāpumu izdara nepilngadīgie, akta sastādīšanā pieaicina viņu likumiskos pārstāvjus (vecākus, aizbildņus).

10. Aktu par nodarītiem zaudējumiem kopā ar piedāvājumu labprātīgi 15 dienu laikā tos atlīdzināt izsniedz vai nosūta pārkāpējam.

11. Ja pārkāpējs labprātīgi neatlīdzina nodarītos zaudējumus, tos piedzen civiltiesiskā kārtībā tiesas ceļā.

1.tabula

 

Apstādījumu atjaunošanas vērtības takses kokiem Daugavpils pilsētas apstādījumos (Ls par koku)

Koka caurmērs krūšu augstumā, cm	Koku vērtības grupas
	A	B	C	D
Stādi, sējeņi	5,90	1,18	0,59	0,24
8–14	11,80	5,90	2,36	1,18
15–19	23,60	11,80	4,72	2,36
20–29	35,40	17,70	7,08	3,54
30–39	47,20	23,60	9,44	4,72
40–49	59,00	29,50	11,80	5,90
50–59	70,80	35,40	14,16	7,08
60–69	82,60	41,30	16,52	8,26
70–79	94,40	47,20	18,88	9,44
80 un vairāk	106,20	53,10	21,24	10,62

Koku vērtības grupas:

A — priede, ozols.

B — egle, osis un visi svešzemju skuju un lapu koki.

C — purva un āra bērzs, zirgkastaņa, liepa, melnalksnis.

D — vīksna, goba, papele, apse, baltalksnis, vītols, pīlādzis, ieva, parastā kļava, ošlapu kļava u.c. lapu koki.

2.tabula

Apstādījumu atjaunošanas vērtības takses krūmiem Daugavpils pilsētas apstādījumos (Ls par 1 krūmu)

Vecuma grupas	Kvalitātes grupas
	A	B
līdz 5 gadiem (nesacerojuši)	3,54	0,24
5 — 10 gadiem (sacerojuši)	7,08	0,59
virs 10 gadiem (novecojuši)	10,62	1,18

Kvalitātes grupas:

A — skuju krūmi, mūžzaļi krūmi, krāšņi ziedoši, potēti krūmi un rododendri.

B — visi pārējie apstādījumu krūmi.

3.tabula

 

Apstādījumu atjaunošanas vērtības takses dzīvžogiem Daugavpils pilsētas apstādījumos (Ls par 1m dzīvžoga)

Vecuma grupas	Vienrindas dzīvžogs	Divu vai vairāk rindu dzīvžogs
līdz 5 gadiem	0,59	1,18
5 — 20 gadiem	1,18	2,36

Apstādījumu atjaunošanas vērtības takses no 2. un 3.tabulas ir izmantojamas, lai varētu noteikt maksu par zaudējumiem sabiedriskajos apstādījumos.

Visās taksēs ir ietverts PVN 18%.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs R.Eigims