Par “vāciešu operāciju” Latvijā

1945. gada 5. – 6. februāris

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums – “LV” 5.02.2003., Nr.19; “LV” 6.02.2003., Nr.20; “LV” 14.02.2003., Nr.25

Latvijas PSR MP Valsts drošības komitejas

apakšvienības priekšnieka Pumpēna paskaidrojums par izsūtīto Birmanu īpašumu

Latvijas PSR prokurora palīgam Slepeni, Nr.10/3157

justīcijas vecākajam padomniekam Latvijas PSR Ministru Padomes

biedram D.F.Čibisovam Rīgā Valsts drošības komiteja

Atbildot uz 1968.g. 30. oktobra Nr.2/225 1968. gada 3. novembrī

Līdz ar šo nosūtām atpakaļ uzskaites lietu Nr.22, pārbaudes materiālus un pilsones Fainas Solomona meitas Birmanes sūdzību sakarā ar viņas īpašuma meklēšanu, kurš tika atstāts viņas dzīvoklī Rīgā, Bezdelīgu ielā 1, dz.4, pēc Birmanu ģimenes izsūtīšanas 1945. gada 6. februārī.

Visi materiāli par personām, kuras no Rīgas pilsētas tika izsūtītas 1945. gada februārī, 1954. gadā tālākai glabāšanai tika nodoti Latvijas PSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijai. Birmanu ģimenes īpašuma apraksta mums nav, un noskaidrot tā atrašanās vietu tagad nav iespējams.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Ļeņina rajona finanšu daļas 1968. gada 22. oktobra paziņojumu Nr.05-30/1750 dokumentu par īpašuma realizāciju laika posmā no 1944. līdz1950. gadam pēc adreses Rīga, Bezdelīgu iela Nr.1, dz.4, viņiem nav.

Ziņu par to, ka Birmanu ģimenes īpašums būtu konfiscēts, mums nav, un, kā tas redzams no Birmanu lietas materiāliem, tāds norādījums Rīgas pilsētas finanšu orgāniem netika dots.

Lietā ir pilsones Otīlijas Jāņa meitas Bergas saistības par to, ka viņa, būdama pilsoņa Birmana pilnvarotā persona, apņēmās realizēt viņas glabāšanā pieņemto Birmanu ģimenes īpašumu.

Lietas materiālos atrodas Latvijas PSR IeTK 1945. gada 5. februāra orderis, kurā norādīts, ka Birmanu ģimenes izsūtīšana uzdota leitnantam Sitnovam.

Pēc Latvijas PSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijas kadru daļas ziņām, Jevgeņijs Vasilija dēls Sitnovs, dzimis 1915. gadā, 1945. gadā strādāja Latvijas PSR IeM sistēmā un 1949. gadā tika aizkomandēts IeTK* Sahalīnas apgabala pārvaldes rīcībā. (..)

Latvijas PSR MP Valsts drošības komitejas apakšvienības priekšnieks

apakšpulkvedis Pumpēns

LVA, 1994.f., 1.apr., 12481.l., 42., 43.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Pareizi — IeM (1946. gada martā tautas komisariāti tika pārveidoti par ministrijām – J.R.)

Latvijas PSR Prokuratūras slēdziens

par Birmaņu ģimenes īpašumu

“Apstiprinu”

Latvijas PSR prokurors

justīcijas 2. klases valsts padomnieks V.Laiviņš

1969. gada 12. janvārī

Slēdziens

Rīgā 1969. gada 2. janvārī

Latvijas PSR prokurora palīgs justīcijas vecākais padomnieks Čibisovs sakarā ar saņemto sūdzību no pilsones Fanijas Solomona meitas Birmanes, izskatījis veiktās pārbaudes materiālus par šās sūdzības pamatotību, konstatēja:

Pilsone Fanija Solomona meita Birmane, dzimusi 1913. gadā, kopā ar vīru Henrihu Jevgeņija dēlu Birmani, dzimušu 1884. gadā, un divām meitām 1945. gada 6. februārī pēc bijušā PSRS valsts drošības tautas komisāra Merkulova (vēlāk notiesāts par naidīgu darbību) mutiska rīkojuma tika izsūtīti no Rīgas uz Komi APSR specnometinājumā.

Pēc Latvijas PSR prokuratūras 1968. gada 30. septembra slēdziena Birmaņu ģimenes izsūtīšana no Latvijas PSR 1945. gadā ir atzīta par nelikumīgu un Latvijas PSR VDTK lēmums par to ir atcelts. F.S.Birmane un viņas meitas, kā arī mirušais vīrs ir reabilitēti, par ko viņai ir izdota attiecīga izziņa.

1968. gada 12. decembra sūdzībā F.S.Birmane izvirza jautājumu par tā īpašuma atdošanu viņai, kurš palika viņas dzīvoklī pēc sūdzētājas izsūtīšanas, vai arī tā vērtības atlīdzināšanu, jo visas viņas mantas un vērtslietas tika aprakstītas, taču nekāds lēmums par to konfiskāciju netika pieņemts.

Šajā jautājumā izdarītajā pārbaudē ir noskaidrots, ka Birmaņu ģimenes izsūtīšanas laikā no Rīgas, kura tajā laikā dzīvoja Bezdelīgu ielā 1, dz. 4, Latvijas PSR VDTK darbinieki patiešām sastādīja visu mantu un vērtslietu sarakstu, kuras palika tajā dzīvoklī pēc sūdzētājas un viņas ģimenes izsūtīšanas uz Komi APSR. Visas viņas mantas un vērtslietas, kā tas redzams no neviena neapstiprinātās pilsones Otīlijas Jāņa meitas Bergas, Birmaņu kaimiņienes, paraksta lapas, palika O.J.Bergas glabāšanā, kura bez tam apņēmās viņai atstāto īpašumu realizēt un naudu pēc VDTK pirmās prasības nosūtīt Birmanim.

Kā apgalvo Birmane, atrodoties specnometinājumā, ne viņa, ne viņas vīrs nekādu paziņojumu no Bergas vai no Latvijas PSR VDTK par īpašuma realizāciju nesaņēma.

1956. gadā O.J.Berga nomira. Tuvu radinieku viņai nebija. Sūdzētājas īpašuma apraksta uzskaites lietā par viņas ģimenes izsūtīšanu nebija.

1968. gada 3. novembra vēstulē Latvijas PSR VDK paziņoja republikas prokuratūrai par to, ka Birmanes ģimenes īpašuma apraksts, kurš atstāts pēc viņas izsūtīšanas 1945. gada 6. februārī, arhīvā nav atrasts.

Laika posmā no 1945. gada februāra līdz tagadējam laikam dzīvoklī, no kura tika izsūtīta Birmaņu ģimene, nomainījās vairāk nekā 10 ģimenes. Nekādas vērtslietas vai mantas, kuras piederēja Birmaņu ģimenei, minētajā dzīvoklī patlaban nav saglabājušās.

Atrodoties specnometinājumā Komi APSR un pēc atgriešanās Latvijas PSR 1947. gadā, Birmane nekur nav griezusies ar iesniegumu par tā īpašuma atdošanu viņai, kurš palika dzīvoklī Bezdelīgu ielā 1, pēc viņas izsūtīšanas no Rīgas, visu laiku gaidot paziņojumu no VDTK orgāniem par viņas mantu un vērtslietu realizāciju.

Vēlāk, līdz pēdējam laikam, Birmane arī neizvirzīja jautājumu par viņas īpašumu, jo nebija reabilitēta.

Pēc reabilitācijas Birmane griezās ar jaunu sūdzību attiecībā uz viņas īpašumu ar lūgumu apmaksāt tā vērtību.

Izskatot minēto lūgumu, Latvijas PSR prokuratūrā tika ņemti vērā šādi apstākļi:

a) Birmanes īpašums pēc viņas un viņas ģimenes izsūtīšanas ne ar kādiem valsts orgānu lēmumiem konfiscēts netika;

b) ar Rīgas pilsētas Ļeņina rajona darbaļaužu deputātu padomes 1968. gada 22. oktobra vēstuli ir apstiprināts, ka arī administratīvā kārtībā Birmaņu ģimenes īpašums 1945. gada februārī netika izņemts un netika realizēts;

c) Latvijas PSR VDTK darbinieki nepieņēma nepieciešamos mērus, lai saglabātu no Rīgas pilsētas izsūtītās Birmanes ģimenes mantas un vērtslietas. Nezināmu iemeslu dēļ šo mantu un vērtslietu apraksts Birmanes ģimenes izsūtīšanas lietā nav atstāts un arhīvā nav saglabājies;

d) no Birmanes izsūtīšanas brīža no Rīgas ir pagājuši vairāk nekā 23 gadi, t.i., 3 gadu prasības termiņa ilgums, kurš noteikts Latvijas PSR Civilkodeksa 79. pantā, ir pagājis vairākas reizes, un

e) ka Birmanes atrašanās kādu laiku specnometinājumā nevarēja viņai traucēt griezties ar iesniegumu attiecīgajos orgānos par mantu un vērtslietu vērtības atlīdzināšanu, kuras no 1945. gada 6. februāra palika Latvijas PSR VDTK rīcībā, jo sūdzētājas īpašums konfiscēts netika. Līdz prasības termiņa noilgumam Birmane to neizdarīja.

Ņemot vērā augstāk teikto, kā arī to, ka tagad noskaidrot, kas ir izmantojis Birmanes ģimenes īpašumu, nav iespējams, vadoties no Latvijas PSR KPK 41. panta, es ieteiktu:

1. Pilsones Fanijas Solomona meitas Birmanes 1968. gada 12. decembra sūdzību, kurā viņa lūdz atlīdzināt mantu un vērtslietu vērtību, kuras palika viņas dzīvoklī Rīgā, Bezdelīgu ielā 1, dz. 4, pēc 1945. gada 6. februāra, t.i., pēc Birmanes ģimenes izsūtīšanas no Rīgas, sakarā ar prasības termiņa daudzkārtīgu noilgumu atstāt bez ievērības.

2. Birmanes sūdzības izskatīšanu pārtraukt.

Latvijas PSR prokurora palīgs justīcijas vecākais padomnieks D.Čibušovs

LVA, 1994. f., 1. apr., 12481. l., 45., 46. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Precizējot iepriekš publicēto

6.februāra “Latvijas Vēstnesī” nr.20 24.lpp. Jāņa Riekstiņa rakstā “Par “vāciešu operāciju” Latvijā” dokumentā “Izziņa par bezvalstnieci E.Raņķi” priekšpēdējai rindkopai pareizi jābūt: “Ar kādiem dokumentiem dzīvo patlaban: ar Nansena pasi* Nr.001108, izdotu 1938.g. 27.VII. Precīza dzīvesvietas adrese patlaban — Rīga, Kirova iela 6, dz.5.”; piezīmei pareizi jābūt: “* “Nansenisti, bezpavalstnieki, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta. Viņiem izsniedz īpašas pases, t.s. Nansena pases. Valstī, kur nansenistam atļauj apmesties uz pastāvīgu dzīvi, sociālā un civiltiesiskā laukā atzīst līdzīgas tiesības ar šīs valsts pilsoņiem.” Latviešu konversācijas vārdnīca, 14. sēj., 28414. sleja.”