Par Latvijas un Norvēģijas ciešāku sadarbību

Vakar, 17.februārī, Ekonomikas ministrijā (EM) uz tikšanos bija ieradies Norvēģijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Ansgars Gabrielsens, Norvēģijas Tirdzniecības padomes ģenerāldirektors Arilds Bliksruds un Norvēģijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības konfederācijas ģenerāldirektors Fins Bergesons jun., kā arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Jans Vesels Hegs. No Latvijas puses piedalījās ekonomikas ministrs Juris Lujāns, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts, Latvijas vēstnieks Norvēģijā Normunds Popens, kā arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Juris Lujāns un EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs iepazīstināja viesus ar Latvijas makroekonomisko attīstību, galvenajiem ekonomiskajiem rādītājiem un prognozēm par mūsu valsts tālāko ekonomisko attīstību.

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers pastāstīja par ekonomiskās attīstības prioritātēm un valdības pasākumiem ārvalstu investīciju piesaistīšanai, Norvēģijas puse atzinīgi novērtēja apņēmību koordinēt valsts ekonomiskās attīstības jautājumus valdības līmenī un apsveica Ministru prezidenta biedra iniciatīvu izveidot Ministru kabinetā Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomi. Tika pausts viedoklis, ka arī Norvēģijā būtu nepieciešama šāda padome labākai ekonomisko jautājumu koordinēšanai valdībā.

Savukārt Norvēģijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs, ieskicējot Norvēģijas ekonomikas sasniegumus, norādīja, ka Norvēģijas kā naftas ieguves lielvalsts ekonomiskais stāvoklis un problēmas krasi atšķiras no mūsējām. Ienākumi no naftas ieguves valsts budžetā radījuši 20 – 30% pārpalikumu. Pēdējos piecos gados Norvēģijā strauji augušas darba algas un vispārējā dārdzība valstī, kas savukārt apgrūtina uzņēmēju eksporta iespējas un konkurētspēju citu valstu starpā.

Pašreiz Latvijas un Norvēģijas tirdzniecības attiecības regulē brīvās tirdzniecības līgums. Latvija kā ES kandidātvalsts ir aktīvi iesaistījusies sarunās par pievienošanos Eiropas ekonomiskās telpas līgumam. Šis jautājums ir aktuāls arī Norvēģijai, jo arī tā gatavojas pievienoties šim līgumam. Tagad abu valstu vēlme ir pievienošanās sarunās panākt abpusēji izdevīgus noteikumus attiecībā uz Norvēģijas zivju eksportu uz Latviju. Norvēģijas puse izteica vēlmi un cerību, ka Eiropas ekonomiskās telpas līguma parakstīšanas un ES paplašināšanās rezultātā nepieaugs muitas tarifi.

Ekonomikas ministrs izteica vēlmi iepazīties ar Norvēģijas valsts pieredzi uzņēmējdarbības atbalstīšanā ar dažādiem finanšu instrumentiem. Īpaši svarīgi tas ir tiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam nav ķīlas nodrošinājuma, lai komercbankās iegūtu kredītu uzņēmējdarbības sākšanai. Savukārt A.Gabrielsens izteica gatavību dalīties šajā Norvēģijas pieredzē un uzaicināja Latvijas ekonomikas ministru un uzņēmējus atbildes vizītē uz Norvēģiju, lai gan teorētiski, gan praktiski Latvijas puses kolēģi tiktu iepazīstināti ar šo Norvēģijas pieredzi un veiksmīgi funkcionējošo sistēmu.

Pēc tikšanās Ministru prezidenta biedrs kopā ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un kuģniecības ministru apmeklēja Norvēģijas vēstniecības un Norvēģijas Tirdzniecības padomes rīkoto semināru par biznesa sadarbības iespējām, kur uzrunāja klātesošos par Latvijas ekonomiskās stratēģijas attīstības jautājumiem.

Sarunas laikā Norvēģijas puses pārstāvji pauda atzinību par Latvijas sasniegumiem ekonomikā pēdējo divpadsmit gadu laikā, kopš Latvija atguvusi neatkarību. Abu valstu pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas un Norvēģijas līdzšinējo sadarbību, kā arī izteica vēlmi un cerību, ka arī turpmāk, kad Latvija būs ES un NATO dalībvalsts, valstu sadarbība kļūs vēl ciešāka un sekmīgāka.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību un informācijas nodaļa, Ministru prezidenta biedra birojs