Budžets kā politisku lēmumu spogulis

14.februārī Ministru kabinets apstiprināja valsts budžeta projektu, vakar finanšu ministrs budžeta projektu 2003.gadam iesniedza Saeimā

Ar vienbalsīgu Ministru kabineta atbalstu

Vakar, 17.februārī, budžeta iesniegšanas brīdī: finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Trīs mēnešus ilgušo darba cēlienu, izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2003. gadam”, valdība noslēdza aizvadītās nedēļas nogalē — Ministru kabineta 14. februāra ārkārtas sēdē budžeta projekts tika apstiprināts vienprātīgi.

2003. gadā valsts konsolidētajā budžetā paredzēti 1,67 miljardu latu ieņēmumi un 1,83 miljardu latu izdevumi. Salīdzinājumā ar 2002. gadu šogad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti par 139 miljoniem latu, bet izdevumi — par 133,5 miljoniem latu lielāki.

Budžeta projekts veidots, prognozējot 2003. gadā 5,5% iekšzemes kopprodukta pieaugumu salīdzināmajās cenās un 3% inflāciju.

Budžets izveidots, ievērojot taupības principu un palielinot izdevumus prioritātēm.

Kā pirms likumprojekta apstiprināšanas norādīja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, budžetā ir atspoguļotas valdības galvenās prioritātes: valsts iekšējā drošība, spēcīga, neatkarīga tiesu vara, integrācija NATO un Eiropas Savienībā (ES) un izglītība. Par šo jomu prioritāro statusu liecina piešķirtais papildu finansējums. Policijas darbinieku algu paaugstināšanai atvēlēti 8,4 miljoni latu, tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielinājumam papildus piešķirts 1,01 miljons latu, bet valsts probācijas dienesta izveidei — 190 tūkstoši latu.

Budžeta programma “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” šogad saņems 110,7 miljonus latu, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2002. gadā.

Lai nodrošinātu sekmīgu Latvijas integrāciju ES, dažādu nozaru prioritāro pasākumu īstenošanai papildus piešķirti 21,5 miljoni latu.

Turpinot 2001. gadā uzsākto pedagogu darba samaksas reformu, šogad pedagoģiskā personāla algu palielinājumam valdība piešķīrusi par 23 miljoniem latu vairāk nekā pērn.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” 17.februārī budžeta iesniegšanas laikā: finanšu ministrs Valdis Dombrovskis un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre

Budžeta izdevumu lietderībai tiks sekots arī pēc tā apstiprināšanas, uzsvēra V. Dombrovskis. Ir jāturpina identificēt nelietderīgus tēriņus, lai, veicot grozījumus budžetā, iespēju robežās varētu samazināt budžeta izdevumus. Tāpat jāturpina darbs pie nodokļu iekasēšanas uzlabošanas. Decembra, janvāra un februāra pirmās dekādes budžeta sekmīgā izpilde ļauj cerēt, ka gada beigās būs iespējams samazināt budžeta deficītu. Patlaban valsts kopbudžeta deficīts plānots 3% no iekšzemes kopprodukta, kas ir 177,5 miljoni latu.

Ministru prezidents Einars Repše aicināja nekavējoties sākt gatavot budžeta grozījumus, lai samazinātu budžeta deficīta apjomu. “Pašreizējais budžeta deficīta līmenis nav un nevar būt apmierinošs,” sacīja E. Repše. Pirmos grozījumus likumā varētu virzīt izskatīšanai Saeimā tūlīt pēc budžeta izpildes pirmā ceturkšņa rezultātu apkopošanas.

Tāpat Ministru prezidents rosināja meklēt veidu, kā veicināt aktīvu un radošu nelietderīgo tēriņu un pārmērīgo izdevumu izskaušanu valsts pārvaldes institūcijās. Kā piemēru viņš minēja prēmiju piešķiršanu tiem ministriju vai iestāžu vadītājiem, kuri būs ietaupījuši valsts budžeta līdzekļus, ko, grozot šā gada valsts budžeta likumu, varētu novirzīt kādiem svarīgiem pasākumiem, kam pagaidām finansējums nav rasts.

V. Dombrovskis solīja, ka Finanšu ministrija šādus priekšlikumus sagatavos.

Līdz ar valsts budžeta projektu ir sagatavoti arī grozījumu projekti divos likumos.

Grozījumos likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem noteikts, ka akcīzes nodoklis būs jāmaksā arī par visiem degvielas aizstājējproduktiem un komponentēm, piemēram, metanolu.

Savukārt grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz izveidot publiski pieejamu ļaunprātīgo nodokļu nemaksātāju reģistru, uzlikt par pienākumu nodokļu maksātājiem pārliecināties, vai darījuma partneris ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs.

Lai cīnītos ar PVN nemaksāšanu, pastiprinātas nodokļu administrācijas tiesības precizēt nodokļu lielumu, izmantojot netiešās metodes, kā arī nodokļu vajadzībām precizēt darījumu vērtību (cenas). Precizēta arī nodokļu administrācijas pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

Šajā sēdē valdība apstiprināja arī “Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes 2003. — 2007. gadam”, kas saskaņā ar likumu “Par budžetu un finanšu vadību” jāiesniedz Saeimai kopā ar gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu un pavadošo likumu projektu paketi. Pamatnostādnēs raksturoti MK darbības prioritārie mērķi, sniegta informācija par valsts ekonomiskās attīstības galvenajām tendencēm un valdības fiskālās politikas virzību un mērķiem.

Sarunā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem V. Dombrovskis uzsvēra, ka budžets ir politisku lēmumu kopums. Valsts budžeta kopaina atkarīga no tā, kādus politiskos lēmumus par izdevumiem, nodokļiem un pieļaujamo budžeta deficīta līmeni pieņem valdība. Šā gada valsts budžets ir raksturojams kā “nepieciešamais minimums Latvijas virzībai uz ES un NATO”.

Finanšu ministrs pauda gandarījumu, ka izdevies pildīt vairākus pirms vēlēšanām izteiktos solījumus, piemēram, ir samazināts nodokļu slogs, palielināta minimālā alga, rasta iespēja palielināt darba samaksu iekšlietu, tieslietu un izglītības sistēmā strādājošajiem.

Turpretī ar budžeta izstrādes tempu ministrs nav gluži apmierināts. Lai gan, iedziļinoties izdevumu pozīcijās, izdevies novērst nelietderīgus tēriņus kopumā par 4,5 miljoniem latu, šim procesam būtu vajadzējis noritēt ātrāk, tad ieguvums būtu vēl lielāks.

Iesniedzot Saeimā

Vakar, 17. februārī, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis 2003. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi iesniedza Saiemas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei.

Saņemot budžeta likumprojektu, I. Ūdre pauda cerību, ka deputātiem pietiks laika to izskatīt. Pirmo no simt sagatavotajiem likumprojekta eksemplāriem viņa nodeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai Baibai Brigmanei.

Jautāts par budžeta likumprojekta izskatīšanas gaitu, V. Dombrovskis norādīja, ka saskaņā ar laika grafiku budžetu Saeimā vajadzētu apstiprināt otrajā lasījumā 28. februārī.

I. Ūdre atzina, ka deputāti, kas vēlējušies iesaistīties budžeta izstrādē, to ir varējuši darīt, jo visas MK sēdes ir atklātas. Ar ministriem diskutēt par budžeta jautājumiem bija iespējams gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem, tā ka vairums parlamentāriešu ar šo likumprojektu daļēji jau ir iepazinušies. Pieļaujot, ka deputātiem nāksies strādāt arī nedēļas nogalē, I. Ūdre apliecināja, ka vienpadsmit dienu laikā budžetu izskatīt būs iespējams.

Saeimas priekšsēdētāja paredz, ka priekšlikumu būs ne mazums, un tie visi tiks izvērtēti, jo deputāti ir gatavi strādāt “dienu un nakti, ja tas būs vajadzīgs”. V. Dombrovskis atgādināja, ka, iesniedzot priekšlikumus, kas būtu saistīti ar izdevumu palielināšanos, ir jānorāda finansēšanas avots. Šī prakse ļauj apstiprināt saprātīgus priekšlikumus, nepalielinot budžeta deficītu. B. Brigmane apliecināja, ka izskatīti tiks visi priekšlikumi neatkarīgi no tā, vai iesniedzēji būs pozīcijas vai opozīcijas deputāti.

Atbildot uz jautājumu, vai budžeta kavēšanās par diviem mēnešiem ir liela traģēdija, V. Dombrovskis sacīja: nebūt ne, jo tā tas notiek pēc katrām Saeimas vēlēšanām. Tas ir saprotams, jo jaunā valdība darbu sāk tikai novembrī. Šī valdība ilgāku laiku veltīja tam, lai iepazītos ar budžeta likumprojekta iestrādēm un tās koriģētu atbilstoši definētajām prioritātēm un lai novērstu nelietderīgus tēriņus.

Šis budžets ir veidots pilnīgi citādi nekā iepriekšējie, jo te nav iekļautas tā sauktās demokrātiskās kvotas — partiju lobētajām pašvaldībām un dažādām citām vajadzībām rezervētas summas, par kuru sadali vēlāk vienojas valdošās partijas, piebilda I. Ūdre. Tās pašvaldības, kurām tiešām ir nepieciešami līdzekļi, tos saņems, bet ne jau tāpēc, ka ir vienas vai otras partijas atbalstītāji vai biedri.

Vērtējot budžeta deficīta līmeni, I.Ūdre atzina, ka valstij, kas attīstās, šāds budžeta deficīts ir pieņemams, turklāt tas nepārsniedz Māstrihtas kritēriju. Vērojot tendences ES dalībvalstīs, piemēram, Francijā un Vācijā, kur budžeta deficīts tiek palielināts, lai varētu risināt aktuālas sociālās problēmas un attīstīt infrastruktūru, jāatzīst, ka mūsu valdība gājusi pareizu ceļu.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore