Dome varēs savas intereses aizstāvēt

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” vakar

Intervija Latvijas Radio 17. februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Varbūt sāksim ar pārmaiņām kreiso spēku apvienībā. Vairāki pašas Tautas saskaņas partijas pārstāvji pieļauj, ka partijas lēmums pamest kreiso spēku apvienību var radīt grūtības valdošajai koalīcijai. Vicemērs Sergejs Dolgopolovs ir pret atsevišķas frakcijas veidošanu domē, bet Dainis Īvāns jau paspējis paziņot, ka tuvākajā laikā ar Tautas saskaņas partiju varētu noslēgt koalīcijas līgumu.

Gundars Bojārs: — Jā, Tautas saskaņas partija ir nogājusi pietiekami nopietnu politiskās attīstības ceļu, un kongress, manuprāt, ir šī attīstības ceļa loģisks turpinājums un aizsākums kam jaunam. Kongresā izskanēja daudzas jaunas idejas, varētu arī novērot zināmu kursa maiņu, atteikšanos no kādiem novecojušiem stereotipiem, un šis ir mēģinājums veidot jaunu pieeju Latvijas politiskajai situācijai, neveidot vairs to uz vienas vai otras tautības pretnostādīšanu, līdz ar to arī sociāldemokrātiem ir vieglāk turpināt sarunas tieši ar Tautas saskaņas partiju. Sarunām, protams, vēl ir jānotiek, ir jāvienojas un jāspriež par iespējamo koalīcijas līgumu. Manuprāt, šobrīd būtu pāragri izteikt kādus minējumus, bet šis kongress un kongresa rezultāti ir aizsākums un iespēja nopietnam politiskam dialogam.

— Tātad pēc jūsu teiktā iznāk, ka tuvākajā laikā, kā šorīt apgalvo arī prese, nekas nemainīsies?

G.Bojārs: — Nu, tuvākais laiks ir nosacīts jēdziens, tā var būt nedēļa, divas vai pusgads, tas viss ir relatīvi, tomēr sarunas iesākās jau šodien.

— Gatavību pievienoties jaunveidojamai koalīcijai esot pauduši arī divi Latvijas Zaļās partijas deputāti un “Latvijas ceļa” frakcija.

Gundars Bojārs: — Arī šīs sarunas vēl oficiālā līmenī nav notikušas, vairāk vai mazāk oficiālas sarunas ir bijušas ar zaļajiem, “Latvijas ceļš” līdz šim ir stāvējis malā un ieņēmis novērotāja pozīciju, taču arī šis dialogs paredzēts jau šonedēļ.

— Kā jūs vērtējat Birka kunga izteikumus, vai tomēr sava daļa taisnības Birka kungam nav, proti, Tautas saskaņas partijas nošķelšanās no PCTVL būtībā būs ārišķīga, formāla ar mērķi vienlaikus nodrošināt paša Jurkāna iekļūšanu Eiropā un saglabāt finansiālo saistību vienotību. Nenoliedzami, PCTVL pārstāvji ieņem daudzus nozīmīgus, ietekmīgus, sponsoriem izdevīgus amatus domē, nodrošinot zināmu komforta līmeni gan rubikiešiem, gan pašiem jurkāniešiem un arī “Līdztiesībai”.

G.Bojārs: — Es nedomāju, ka tā bija ārišķība, jo kā mēs visi novērojām, šis process bija diezgan “asiņains” un arī viedokļu iekšējā daudzveidība vēl ir pietiekami spēcīga. Manuprāt, Jurkāna kungs ir izgājis uz pietiekami lielu risku, viņam ir ko zaudēt, taču ieguvumi vēl nav tik acīm redzami.

— Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis šodien Saeimā iesniedza valsts budžeta portfeli ar pavadošo likumu grozījumu projektiem. Kā vērtējat mērķdotācijās pašvaldībām paredzēto daļu, aizņēmumu galvojumu pieļaujamo palielinājumu un vispār budžetu kopumā?

G.Bojārs: — Vispirms man kā Rīgas domes priekšsēdētājam ir viedoklis un, protams, arī viedoklis kā sociāldemokrātam, tātad tādas partijas pārstāvja viedoklis, kas pauž nedaudz atšķirīgu — kreisāku — ideoloģiju. Man gribētos atzīmēt dažas tēmas, kuras ir vissāpīgākās, — tas ir solītais pedagogu algu palielinājums no 1.septembra, kurš šobrīd budžeta projektā nav paredzēts, iepriekšējā Saeima par to ir nobalsojusi, un šim balsojumam ir likuma spēks. Arī veselībai paredzētās piemaksas un pielikumi tiek solīti tikai no šā gada 1.jūlija — ar nosacījumu, ka tiks veikti budžeta grozījumi. Un kā pašvaldības vadītājam man visvairāk rūp tieši investīciju samazinājums pašvaldībās. Šis solis, ko valdība, iespējams, ir spērusi budžeta sabalansēšanas nolūkos, tomēr ievērojamai daļai pašvaldību aptur iespējas finansēt ļoti nepieciešamus attīstības projektus. Manuprāt, šis dialogs ar valdību jau ir iesācies, plānojot nākamā gada budžetu un varbūt arī šā gada budžeta grozījumus, valdībai būtu jāuzņemas lielāka atbildība. Rīgas pilsēta savu iemaksu izlīdzināšanas fondā šogad ir plānojusi 23 miljonu latu apjomā, turpretī valsts budžetā šis skaitlis ir nedaudz pāri par 7 miljoniem, un ir pienācis laiks šo kārtību grozīt.

— Kad tiks balsots par pašas Rīgas jaunā budžeta kādiem galējiem skaitļiem?

G.Bojārs: — Šobrīd nekādu izmaiņu nav, mēs esam solījuši finanšu ministram Dombrovska kungam un arī Gatera kungam, pašvaldību ministram, ka 25.februārī par mūsu budžetu tiks balsots Rīgas domes sēdē.

— Izrādās, nemaz nav tik nepopulārs uzskats, ka domes iespējamais lēmums aizņemties, izmantot pirmpirkuma tiesības uz SIA „Stadions” nekustamo īpašumu demonstrē domes valdošās koalīcijas nepārprotamu rīcību savu sponsoru interesēs. Tas par Indriksonu un SIA „Stadionu”. Kā jūs skaidrojat šo soli, un vai šis lēmums vispār būs, jo pagaidām tas ir tikai projekta līmenī?

G.Bojārs: — “Skonto” un Guntis Indriksons nekad nav sponsorējis sociāldemokrātus un arī, cik es zinu, netaisās to darīt turpmāk. Manuprāt, vienīgais negatīvais šajā projektā ir SIA “Skonto” un Indriksona kunga personība, kura projektiem vienmēr tiek pievērsta īpaša uzmanība un darbība pētīta zem neskaitāmiem palielināmajiem stikliem. Šis projekts katrā ziņā ir vērsts uz ļoti nopietnas un nepieciešamas infrastruktūras nodrošināšanu Rīgas pilsētā, tas ir bērnu sports, tajā skaitā stadions ir izmantojams arī dažādu lielu pasākumu nodrošināšanai, kā, piemēram, šogad Eirovīzijai. Dome ļoti ilgi vairākās komiteju sēdēs ir vērtējusi šo projektu, gan Izglītības un jaunatnes lietu komiteja, gan arī Finanšu komiteja divas reizes ir skatījusi šo projektu un nolēmusi virzīt lemšanai domes sēdē. Ekonomiskie apsvērumi šeit ir rūpīgi izsvērti, jau zemes tirgus vērtība šajā vietā sasniedz 3 miljonus latu, un, pēc ekspertu vērtējuma, gatavā kompleksa vērtība varētu sasniegt ap 14 miljonu latu. Līdz ar to šis domes atbalsta līmenis nodrošina investoram, šinī gadījumā SIA „Stadions”, zemākus kredītprocentus un arī finansētājiem dod zināmas garantijas, ka šis objekts ir vajadzīgs pilsētai.

— Tātad nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka šobrīd Indriksona kungs uz izdevīgiem noteikumiem tiek pie kredīta, kuru pēc nenoteikta laika faktiski segs dome par mūsu naudu?

G.Bojārs: — Jā, nu to ir paudis apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Rīgas domē Jānis Birks, kurš gan finanšu komitejā, gan prezidija sēdē balsojot atbalstījis šo lēmumprojektu un šobrīd nezin kādēļ, varbūt ar mērķi nodrošināt zināmu publicitāti, ir paudis kādas šaubas.

— Daugavas sporta nama renovācijas kavēšanās iemesla izmeklēšanas nepieciešamība — un kad sāks darbu iespējamā komisija?

G.Bojārs: — Daugavas sporta nams, tāpat kā jebkurš objekts Rīgas pilsētā, kas tiek būvēts par Rīgas pilsētas līdzekļiem, ir saskāries ar tehniskām kļūdām projekta izpildē, un šajos līgumos tiek paredzēts, ka jebkuras kļūdas, ko ir pieļāvuši būvnieki, tiek novērstas par būvnieku līdzekļiem. Man ir žēl, ka notikusi kavēšanās laika ziņā, tomēr domei kā vienmēr ir garantijas, ka savas intereses tā varēs aizstāvēt.

— No šodienas līdz 3.martam notiks pirmais posms sabiedriskajā apspriešanā par teritorijas apbūvi starp Briāna, Palīdzības un Marijas ielu, iedzīvotāji kārtējo reizi tiek lūgti piedalīties, izvērtēt būvniecības iespējas, iesniegt savus priekšlikumus. Viss it kā būtu kārtībā, bet diemžēl nerimstas klausītāju replikas, ka šīs sabiedriskās apspriešanas tomēr kļuvušas par formalitāti, jo rīdziniekiem atsauksmes jādod, bet to rezumēšana notiek pilnīgi svešās vai ar grūtībām pieejamās vietās. It kā tādējādi tīši tiek mazināta interese par tām. Vai varat piekrist tam?

G.Bojārs: — Tā tas nav, Rīgas dome — tieši otrādi — ir nodrošinājusi papildu iespējas rīdziniekiem paust savu viedokli, tas tiek nodrošināts gan ar Rīgas domes mājaslapu, gan Rīgas domes vestibilā visi šie projekti ir pieejami apskatei un izvērtēšanai. Tie iedzīvotāji, kam patiešām tas interesē, informāciju var saņemt kā vienas pieturas aģentūrā pa telefonu 7026098, tā arī zvanīt un savus viedokļus izteikt laikrakstā „Rīgas Vēstis”— Rīgas domes oficiālajā ziņu biļetenā pa bezmaksas tālruni 8000800.

— Daudzi turpina zvanīt ar vienu vienīgu jautājumu — kur, kad un kas jādara, lai saņemtu kompensāciju par mazdārziņu Skanstes ielā?

G.Bojārs: — Acīmredzot šeit ir nepieciešams vēl papildu skaidrojums, un mēs šos skaidrojumus esam veikuši pietiekami daudz, kompensāciju naudas izteiksmē apņēmusies nodrošināt SIA „Multihalle”, tātad ir jāmēģina saistīties ar šo uzņēmēju. Rīgas dome ir nākusi pretī, un tiem, kas vēlēsies turpināt šo darbību ekoloģiski tīrākos apstākļos, par saviem līdzekļiem piedāvās lielākus zemesgabalus uz ilgāku termiņu Tīrainē, ierīkojot gan meliorāciju, gan ceļus un izveidojot šiem cilvēkiem pietiekami labvēlīgus apstākļus turpināt šo darbu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā