Simt dienas aizvadītas — simt dienas strādāts valdībā

Ministru prezidents Einars Repše un finanšu ministrs Valdis Dombrovskis 14.februārī

Preses konferencē 14.februārī: finanšu ministrs Valdis Dombrovskis un Ministru prezidents Einars Repše Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Piektdien, 14. februārī, notika Ministru prezidenta Einara Repšes un finanšu ministra Valda Dombrovska preses konference, kas bija veltīta valdības pirmo simt dienu darbam.

Ministru prezidents Einars Repše:

— Ir pagājušas simt dienas, ko varētu saukt par iesildīšanās un iestrādāšanās dienām. Es uz šo preses konferenci sākotnēji nācu ar ļoti pieticīgām noskaņām, jo daudzi darbi ir tikai uzsākti. Ja jautātu, vai mēs esam ko dižu paveikuši, sākotnēji es biju noskaņots teikt, ka ne. Taču, vērojot masīvo pretestības kampaņu, kas ir sākta pret mūsu valdību, tai skaitā arī masu informācijas līdzekļos, šķiet, ka varbūt tik maz arī neesam izdarījuši. Varbūt tie darbi, kurus esam uzsākuši, ir vēl nopietnāk nobiedējuši jauno laiku pretiniekus, jaunās valsts pārvaldes pretiniekus. Pēc pretestības asuma spriežot, mēs esam uz pareizā ceļa un tik tiešām esam sākuši ļoti nopietnas, vajadzīgas un pareizas reformas.

Kas attiecas uz pretestības kampaņu, tiek īstenots tas, par ko mani brīdināja jau pirms laba laika. Proti, ja neizdosies sagraut partijas vadītāju, tad sāks koncentrēties uz citiem valdībā un tās tuvumā strādājošiem cilvēkiem, būs nomelnošanas un diskreditācijas kampaņa. Protams, ar prieku un interesi vēroju, kas tad notiek. Izrādās, ka valdībā un tās tuvumā strādā tikai zagļi un kontrabandisti, kukuļņēmēji un cilvēki ar aizdomīgiem darījumu partneriem, kuriem ir saikne ar citu valstu specdienestiem. Jā, un, protams, tiešā tuvumā strādā arī citu valstu spiegi. Es pats esmu jau sen atpazīts marsietis un arī traks.

Man radās vēlēšanās vērsties pie saviem kolēģiem no iepriekšējām valdībām un jautāt, kur tad viņi ir ņēmuši tos nevainojamos ministrus. Kā jau teicu, šī pretestība norāda, ka esam sākuši pareizi. Ar savām kļūdām, protams, bet lielie virzieni ir pareizi. Tas ir tas, kas mūsu pretiniekus ir nobiedējis.

No kā tad viņi bīstas? Es gribētu uzsvērt atklātības principu, kas tiek īstenots visos līmeņos un visos virzienos, nemaz jau nerunājot par atklātām valdības sēdēm, par ko daži žurnālisti un politiskie komentētāji atļaujas pat smīkņāt. Ja jums, godājamie komentētāji, ir slinkums nākt uz valdības sēdēm, tad nenāciet, bet nerakstiet par jums doto iespēju tik ņirdzīgā tonī! Vai būtu labi, ja valdības sēdes atkal notiktu aiz slēgtām durvīm? Vai būtu labi, ja valdības sēdēs atkal pārstātu uzklausīt sabiedrības domas? Vai būtu labi, ja valdība nebūtu atvērta jebkuram precīzi formulētam viedoklim? Vai būtu labi, ja presei būtu aizliegts tiešraidē sekot līdzi visam, kas notiek, tai skaitā arī sarežģītiem jautājumiem un varbūt kļūdām? Tas ir un būs palīgs valsts pārvaldes darbā.

Ir arī pirmie pozitīvie rezultāti. Atklātības princips iet daudz tālāk nekā žurnālistu pielaišana valdības sēdēm. Mēs reaģējam uz katru ziņu, kas liecinātu par jebkuru valsts iestāžu mēģinājumu slēpt kādu informāciju no sabiedrības. Kad agrāk ir bijis tā, ka parādītos ziņa, ka kāda valsts iestāde vai ministrija ir atteikusies sniegt likumīgi pieejamu informāciju, un valdība uzreiz rīkotos un rīkojumu kārtā uzdotu sniegt šo informāciju? Kad agrāk ir bijusi tik liela labvēlība jebkuras, tai skaitā arī nepatīkamas, informācijas pieejamībai? Mēs esam īstenojuši to, ko solījām pirms vēlēšanām un ko citas valdības nesadūšojās izdarīt, — esam ieviesuši pilnīgu atklātību valsts pasūtījumos un konkursos. Tā, lai sabiedrība visam varētu sekot līdzi.

Esam īstenojuši precīzas izmaiņas Valsts civildienesta likumā. Koncepcija, ko īstenojam, skan apbrīnojami vienkārši — valsts iestādei ir jādara tai uzliktais darbs. Jādara godprātīgi un pamatīgi. Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiekasē nodokļi, muitai ir jārūpējas par tai pakļauto kravu kontroli. Policijai ir jācīnās pret noziedzniekiem un jāsauc tie pie atbildības. No katras iestādes vadītāja mēs varam prasīt atbildību. To mēs arī darīsim. Ja nepieciešams, mainīsim atsevišķu valsts iestāžu vadītājus tik ilgi, kamēr jaunie vadītāji sāks strādāt tā, lai valsts iestāde izpildītu tai uzdotos pienākumus. Mēs skatīsimies, lai dažādas aģentūras dara to, kas ir jādara. Ja identificēsim kādu nevajadzīgu aģentūru, tad to likvidēsim. Bet tās, kuras paliks, būs spiestas strādāt, atskaitoties sabiedrībai, pamatojot, kāpēc, piemēram, tās vai citas zāles Latvijā ir nopērkamas par trīskārt dārgāku cenu nekā citur pasaulē. Kā tas varēja notikt? Kāpēc nelietderīgi tēriņi tiek attaisnoti ar it kā ļoti slavējamiem mērķiem?

Šis darbs nav izdarāms pirmajās simt dienās, bet tas ir sākts un tiks turpināts. Valsts izzagšanai, nelietderīgai līdzekļu iztērēšanai tiks pielikts punkts. Mēs varbūt daudz ko vēl nezinām. Budžeta izdevumu daļā, ko mēs šodien apstiprinājām, varbūt ir vēl daudz optimizējamu lietu. Bet uzstādījums ir tāds, ka mēs tiksim ar šīm lietām skaidrībā. Ar sabiedrības atbalstu, ar mūsu valsts ierēdņu atbalstu, organizējot tos pareizam darbam. Pamati šai ļoti nopietnajai valsts pārvaldes kapacitātes reformai ir ielikti.

Mēs esam izpildījuši savu solījumu nepalielināt nodokļus. Lai gan valsts budžeta situācija patiešām ir grūta. Jebkura valdība nonāk pie kārdinājuma risināt problēmas uz nodokļu maksātāju rēķina. Mēs esam izvairījušies no šī kārdinājuma, neesam palielinājuši nodokļus. Mēs esam konsekventi gājuši uz nodokļu samazināšanu, ko arī solījām saviem vēlētājiem. Tas, protams, ir radījis grūtības sabalansēt budžetu. Akcents tiks likts uz nodokļu iekasēšanu.

Ir sekmīgi sākts darbs visās ministrijās, arī jaunveidojamās. Ņemsim vērā, ka tikai diviem ministriem visā valdībā ir iepriekšēja valdības darba pieredze. Tie, kas ir jauni, ļoti sekmīgi sākuši darbu, guvuši pirmo pieredzi un pirmos belzienus, kļūdas un klupienus. Tas ir dabisks process, kas novedīs pie aizvien labāka ministru darba. Jaunu un talantīgu cilvēku Latvijā netrūkst, atliek tikai viņus aicināt valsts pārvaldes darbā un dot iespējas.

Apstākļos, kad neesam palielinājuši nodokļus, bet pat esam tos samazinājuši, tomēr esam spējuši ar šā gada janvāri palielināt minimālo darba algu par veseliem desmit latiem budžetā, tam paredzot 7,3 miljonus latu. Mēs esam iecerējuši no šā gada maija būtiski palielināt policijā strādājošo algas. Esam palielinājuši ģimenes valsts pabalstus bērniem, tam budžetā papildus ir paredzēti 10 miljoni latu. Ir paredzēts palielināt algas tiesnešiem, kā arī iecerēta tieslietu sistēmas reforma. Vairāk nekā 20 miljonus latu esam iedalījuši pedagogu algu paaugstinājumam.

Tās ir lietas, kas sekmīgi uzsāktas un izdarītas. Līdz ar to valdības pirmās simt dienas vērtēju kā cerīgu sākumu. Esam pilni apņēmības tā arī turpināt, lai novestu līdz galam sāktos darbus un nodrošinātu savu pirms vēlēšanām doto solījumu izpildi.

Šodien valdībā esam apstiprinājuši 2003. gada valsts budžetu. Tas arī ir liels sasniegums pirmajās simt dienās, kad normālos apstākļos valdības vēl tikai iestrādājas. Bet mēs nevarējām pieņemt iepriekšējās valdības budžetu, faktiski mums tas bija jāpārstrādā, īstenojot jaunas budžeta plānošanas, kontroles un izpildes metodes. Es nebūt nevaru apgalvot, ka esmu simtprocentīgi apmierināts ar sastādīto budžetu. It īpaši nevaru būt apmierināts ar deficīta apjomu, bet mēs turpināsim strādāt un gada laikā nāksim ar grozījumiem, kuru nolūks būs optimizēt budžeta izdevumu daļu un samazināt deficītu. Ir apņemšanās gadu beigt krietni labāk, nekā to uzsākot.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis:

— Šodien valdībā tika apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2003. gadam, kurš pirmdien tiks virzīts uz Saeimu. Budžeta prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Prioritāte ir arī valsts iekšējā drošība — policistu algu palielināšana, tiesnešu algu pielikums, probācijas dienesta izveide, arī VID struktūras stiprināšana. Trešā prioritāte ir izglītība, un pedagogu algu palielinājumam ir paredzēti 23 miljoni latu.

Bieži tiek diskutēts par budžeta ieņēmumu prognozi. Mans uzskats ir tāds, ka prognoze ir jāveido piesardzīgi reāli, jo budžeta prognoze, protams, vienkāršo budžeta sastādīšanu, taču, ja prognoze nepiepildās, tad ir jādomā, kam un ko nogriezt. Līdz ar to es uzskatu, ka ir nepieciešama piesardzīgi reāla budžeta prognoze.

Kas attiecas uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, mēs savu darbu esam sākuši. Decembrī bija rekordlieli ieņēmumi, arī janvārī tie ir visnotaļ labi. Arī februāris izskatās cerīgi, neraugoties uz dažām dziļumbumbām, kā, piemēram pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksa, kur MK noteikumi tika grozīti pagājušā gada vidū. Bet, neraugoties uz to, budžets pildās pietiekami sekmīgi. Mēs turpinām darbu pie nodokļu likumdošanas sakārtošanas. Esam izstrādājuši un nodevuši izskatīšanā Saeimai grozījumus likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem, kā arī grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Likumā par nodokļiem un nodevām esam paredzējuši plašāk lietot netiešās metodes VID darbā, tas uzlabos nodokļu administrēšanu. Tāpat veidosim publiski pieejamu ļaunprātīgo nodokļu nemaksātāju reģistru. Tāda arī ir Eiropas prakse. Ir pamats domāt, ka būs iespējams gadu beigt ar zemāku budžeta deficītu.

Atbildot žurnālistiem:

— Jūs runājat par nodokļu samazinājumu. Taču ir jauna nodeva — 10% dividendēm, noteikts PVN veterinārajiem medikamentiem u.c. Vai te nav pretruna?

Einars Repše: — Par nodokli dividendēm. Tas vēl nav ieviests. Tas nav domāts kā nodoklis, bet kā mehānisms, lai nevarētu izvairīties no fiziskas personas ienākumu nodokļa nomaksas. Piemēram, uzņēmuma ienākuma nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim vajadzētu sakrist. Ja tie nesakrīt, rodas kārdinājums un iespējas ar šiem nodokļiem manipulēt, piemēram, uzņēmumā nemaksāt algas, kuras apliek ar nodokļiem, bet maksāt šo algu dividendēs, kas tiek apliktas ar būtiski zemāku nodokli. Ja iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir 25%, tad uzņēmuma ienākuma nodoklis jau ir samazināts līdz 19% un ir paredzēts to samazināt uz 15%. Taču tas vēl ir diskutējams jautājums, mēs turpināsim diskusijas ar uzņēmējiem un sabiedrību. Par pārējiem nodokļiem. Bieži tās ir starptautiskas prasības, kur mums mūsu likmes ir jāsaskaņo ar kaimiņvalstīm.

Valdis Dombrovskis: — Par PVN. Tā tiek Eiropas Savienībā (ES) precīzi regulēta ar 6. direktīvu. Mēs esam gājuši uz lēnāku PVN ieviešanu. Iepriekšējā valdība bija plānojusi ieviest PVN visiem medikamentiem, kā arī grāmatām un apkurei jau no 2003. gada 1. janvāra. Mēs šo procesu esam atlikuši uz laiku, kad tiešām iestāsimies ES. Iepriekšējā valdība bija plānojusi palielināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Mēs to esam uz gadu atlikuši.

— Repšes kungs, vai jūsu mērķi, saskaroties ar reālo dzīvi, nav iedragāti?

E. Repše: — Nē. Es ticu Latvijas valstij, mēs varam sasniegt visus mērķus. Mums, kā jau teicu, ir daudz jaunu un talantīgu cilvēku, kas tikai ir jāaicina valsts pārvaldē.

— Vai jūs prognozējat, ka pretestība saasināsies?

E. Repše: — Jā, līdz sapratīs, ka ar mums cīnīties ir bezcerīgi. Bet es pie tā esmu pieradis, jo pret mani jau kā pret Latvijas Bankas vadītāju bija pretestība. Mūsu koalīcija ir stipra un stabila, tā ka atliek vien strādāt.

— Kāpēc, 100 dienas nenostrādājis, aizgāja Pēteris Viņķelis? Vai jūs zināt, kas bija skandāla ap viņu pasūtītājs?

E. Repše: — Tas mani pat neinteresē. Mēs jebkuru cilvēku pakļaujam pārbaudei, bet mēs nemeklējam, kas stāv aiz katras dezinformācijas. Bet šo gadījumu es uzdevu noskaidrot un gaidu rezultātus, jo ir bažas, ka notikusi neētiska un neprofesionāla slepenas informācijas izpaušana. Jāsaka gan, ka Pētera Viņķeļa iesniegtais atlūgums nebija saistīts ar izplatīto kompromitējošo materiālu. Es Pēteri Viņķeli cienu un priecātos arī turpmāk būt kopā ar tādiem cilvēkiem kā viņš.

— Vai jūs saskatāt kādas kļūdas savā darbā?

E. Repše: — Es neesmu apmierināts ar nodokļu iekasēšanu, neesmu pārliecināts, ka visi tēriņi ir pamatoti. Piemēram, policijas ēku būve Gaujas ielā, tāpat Liepājā, arī austrumu robežas izbūves izmaksas. Taču tas ir iepriekšējās valdības atstātais mantojums. Tāpat šobrīd nav izstrādāta likumdošana, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu darboties pēc Honkongas modeļa, kas ir visefektīvākais. Es negaidu skandalozas lietas, bet gan kvalitāti un uzticamību. Tai ir jābūt galīgajai instancei, kas tiek galā ar jebkura veida aizdomām. Būtu izslēdzami gadījumi, kad par kādu amatpersonu atbilde būtu — nepietiek pierādījumu. Par jebkuru aizdomās turamu personu es gaidīšu no KNAB skaidru atbildi: jā, ir pārkāpts likums vai — nē, likums nav pārkāpts.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

(Pēc ieraksta “LV” diktofonā)