Par finanšu ministra darbiem 100 dienās

1. Sagatavots 2003.gada budžeta projekts

Ministru kabinets 14.februārī apstiprinājis likumprojektu par valsts bud?etu 2003.gadam un makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes 2003.–2007.gadam.

Valsts budžetā paredzēti 1,67 miljardi latu ieņēmumi un 1,83 miljardi latu izdevumi. Fiskālais deficīts plānots 177,5 miljoni latu, kas ir 3% no iekšzemes kopprodukta un nepārsniedz Māstrihtas kritēriju.

Budžetā atspoguļotas valdības galvenās prioritātes – valsts iekšējā drošība, integrācija NATO un Eiropas Savienībā, izglītība.

2. Nodokļu sloga samazināšana un nodokļu sistēmas sakārtošana

• Uzņēmumu ienākuma nodoklis samazināts no 22% līdz 19%.

• Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinātas no 35,09% līdz 33,09%.

• Atcelti vairāki iepriekšējās valdības gatavotie nodokļu palielinājumi:

— netiek palielināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai;

— netiek piemērota 9% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme grāmatām un medikamentiem.

• Likumā par nodokļiem un nodevām iekļauta uzņēmējiem labvēlīga norma, kas paredz iespēju dzēst maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu tiem nodokļu maksātājiem, kuri samaksā visu nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu.

• MK akceptēti grozījumi likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem, kas noteic, ka akcīzes nodoklis būs jāmaksā arī par visiem degvielas aizstājējproduktiem un komponentēm, piemēram, metanolu.

• MK akceptēti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz izveidot publiski pieejamu ļaunprātīgo nodokļu nemaksātāju reģistru, uzlikt par pienākumu nodokļu maksātājiem pārliecināties, vai darījuma partneris ir PVN maksātājs. Lai nodrošinātu cīņu pret pievienotās vērtības nodokļa nemaksāšanu, pastiprinātas nodokļu administrācijas tiesības precizēt nodokļu lielumu, izmantojot netiešās metodes, kā arī nodokļu vajadzībām precizēt darījumu vērtību (cenas). Precizēta nodokļu administrācijas pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus naftas produktu aprites noteikumos, paredzot turpmāk vairs neizsniegt atsevišķas licences tikai degvielas vairumtirdzniecībai, t.i., visaugstākās riska grupas uzņēmumiem degvielas aprites jomā.

3. Nodokļu iekasēšanas uzlabošana

Jau 2002.gada decembrī gan valsts pamatbudžetā, gan lielākajā speciālajā budžetā – valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā – bija rekordlieli ieņēmumi. 2002.gada pēdējā mēneša Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu ieņēmumi bijuši 163 miljoni latu, kas par 5,8% pārsniedza plānu.

Arī janvāra ieņēmumi teju sasniedza rekordlīmeni – valsts pamatbudžets saņēma 75,6 miljonus latu, bet valsts speciālie budžeti – 72,2 miljonus latu. 2002.gada pirmajā mēnesī gan valsts pamatbudžetā, gan speciālajos budžetos veidojās ievērojams finanšu pārpalikums – attiecīgi 6,6 un 11,9 miljoni latu.

Valsts ieņēmumu dienests aktivizējis darbu kontrabandas samazināšanā un cīņā ar nelegālo ekonomiku, piemēram, “aplokšņu algām”.

4. Minimālās algas pieaugums: no 60 uz 70 latiem mēnesī, sākot ar 2003.gada 1.janvāri.

5. Palielināts atklātums

Valsts ieņēmumu dienesta darbībā: informācija par konfiscēto preču (piemēram, alkohola, tabakas) iznīcināšanu padarīta publiska, arī pašos iznīcināšanas pasākumos iespējama sabiedrības un mediju pārstāvju līdzdalība un uzraudzība.

Valsts budžeta izdevumos: Valsts kases mājaslapā tiek publicēta informācija par valsts budžeta iestāžu visiem maksājumiem.

6. Veiksmīga pirmā 10 gadu obligāciju emisija

Ļoti veiksmīga pirmā valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligāciju izsole – 10 gadu obligācijas pārdotas ar vidējo diskonta likmi 5,19% gadā. 10 gadu obligāciju procentu likme ir viens no Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, lai valsts varētu pretendēt uz uzņemšanu Eiropas Monetārajā savienībā. Pēc 2002.gada beigu rādītājiem šī maksimālā procentu likme bija 6,42% gadā, un Latvija ar jauno obligāciju emisiju ir pārliecinoši izpildījusi šo makroekonomisko kritēriju.

7. Parakstīti divi finanšu memorandi par ES atbalstu Latvijai:

1) finanšu memorands par PHARE 2002.gada Nacionālo programmu Latvijai, kas paredz no EK finansējumu Latvijas projektiem 32 miljonu eiro vērtībā.

2) ikgadējais finanšu līgums, kas paredz 2002.gada iespējamo finansējumu Latvijai SAPARD programmas ietvaros 23,3 miljonu eiro vērtībā.

Finanšu ministrijas preses dienests