Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) centrālā vadība — Eiropas Kopienas komercsabiedrības izpildinstitūcija vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas valdošās komercsabiedrības izpildinstitūcija;

2) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republika, Norvēģijas Karaliste, Lihtenšteinas Firstiste, kā arī Eiropas Savienības kandidātvalstis;

3) Eiropas Kopienas komercsabiedrība — komercsabiedrība, kurā dalībvalstīs nodarbināti ne mazāk kā 1000 darbinieki un divās vai vairākās dalībvalstīs — ne mazāk kā 150 darbinieki katrā;

4) Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupa — valdošās komercsabiedrības un vienas vai vairāku atkarīgo komercsabiedrību kopums, kas atbilst šādām pazīmēm:

a) grupā ietilpst komercsabiedrība, kurā dalībvalstīs nodarbināti ne mazāk kā 1000 darbinieki,

b) vismaz divas grupā ietilpstošās komercsabiedrības atrodas dažādās dalībvalstīs,

c) vismaz viena grupas komercsabiedrība, kurā nodarbināti ne mazāk kā 150 darbinieki, atrodas vienā dalībvalstī un vismaz viena cita grupas komercsabiedrība, kurā nodarbināti ne mazāk kā 150 darbinieki, — citā dalībvalstī;

5) konsultēšanās — viedokļu apmaiņa un dialogs starp darbinieku pārstāvjiem un centrālo vadību vai kādu citu attiecīgā līmeņa izpildinstitūciju.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt Eiropas Kopienas komercsabiedrību vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku tiesības uz informāciju un konsultēšanos.

3.pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Šis likums piemērojams Eiropas Kopienas komercsabiedrībās un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupās, ja valdošā komercsabiedrība veic komercdarbību Latvijā.

(2) Ja centrālā vadība neatrodas nevienā dalībvalstī, bet kādā dalībvalstī atrodas no centrālās vadības atkarīgās komercsabiedrības izpildinstitūcija, tad šā likuma noteikumi piemērojami gadījumos, kad atkarīgās komercsabiedrības izpildinstitūcija atrodas Latvijā.

(3) Šā likuma noteikumi nav piemērojami kuģu apkalpēm, kas nodarbinātas uz kuģiem, kuri veic komercdarbību.

4.pants. Valdošā komercsabiedrība

(1) Valdošā komercsabiedrība ir Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas komercsabiedrība, kurai ir tieša vai netieša izšķiroša ietekme vienā vai vairākās Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas komercsabiedrībās (atkarīgajā komercsabiedrībā) un kuru cita komercsabiedrība nevar tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt.

(2) Izšķirošā ietekme pastāv, ja valdošā komercsabiedrība attiecībā pret citu komercsabiedrību tieši vai netieši:

1) ir šīs citas komercsabiedrības parakstītā kapitāla lielākās daļas turētāja;

2) kontrolē lielāko daļu balsu, kas ir saistītas ar šīs citas komercsabiedrības akcijām (kapitāla daļām);

3) var ievēlēt vai atcelt šīs citas komercsabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu.

(3) Ja vairākas Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas komercsabiedrības vienlaikus atbilst vienam vai vairākiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, par valdošo komercsabiedrību atzīstama komercsabiedrība, kura atbilst šā panta otrās daļas 3.punktā minētajam kritērijam. Ja neviena no grupas komercsabiedrībām neatbilst šā panta otrās daļas 3.punktā minētajam kritērijam, par valdošo komercsabiedrību atzīstama komercsabiedrība, kura atbilst šā panta otrās daļas 2.punktā minētajam kritērijam, neizslēdzot iespēju pierādīt, ka izšķirošu ietekmi spēj īstenot cita komercsabiedrība.

(4) Valdošās komercsabiedrības tiesības attiecībā uz balsošanu un izpildinstitūcijas ievēlēšanu atbilstoši šā panta otrajai daļai ietver jebkuras citas atkarīgās komercsabiedrības tiesības un jebkuras tādas personas vai institūcijas tiesības, kura darbojas pati savā vārdā, bet valdošās komercsabiedrības vai jebkuras atkarīgās komercsabiedrības interesēs.

(5) Neatkarīgi no šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem par valdošo komercsabiedrību netiek uzskatīta:

1) kredītiestāde, cita finansu sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība, kuras komercdarbība ietver darījumus un rīcību ar vērtspapīriem pašas sabiedrības vai citu personu interesēs;

2) tādu vērtspapīru turētāja, kura šos vērtspapīrus komercsabiedrībā ieguvusi uz noteiktu laiku, lai pēc tam pārdotu atpakaļ, paredzot, ka tā nerealizē balsstiesības attiecībā uz šiem vērtspapīriem, lai noteiktu attiecīgās komercsabiedrības konkurences darbību, vai realizē balsstiesības tikai un vienīgi, lai sagatavotu pārdošanai attiecīgo komercsabiedrību vai tās daļu, tās aktīvus vai minētos vērtspapīrus — ar nosacījumu, ka jebkura pārdošana notiek gada laikā no minēto vērtspapīru iegūšanas dienas;

3) finansu ieguldījumu komercsabiedrība, kuras vienīgais mērķis ir iegūt akcijas (kapitāla daļas) citās komercsabiedrībās un rīkoties ar šīm akcijām (kapitāla daļām), lai gūtu peļņu bez tiešas vai netiešas šīs komercsabiedrības piedalīšanās citu komercsabiedrību vadīšanā, neierobežojot šo komercsabiedrību tiesības, kas tām ir kā akcionāriem (kapitāla daļu turētājiem), kā arī paredzot, ka balsstiesības komercsabiedrību grupā tiek īstenotas attiecībā uz pārraudzības institūcijas un izpildinstitūcijas locekļu iecelšanu komercsabiedrībās, kurās tai ir akcijas (kapitāla daļas), saglabājot pilnu investīciju vērtību un nenosakot tieši vai netieši konkurences darbību šajās komercsabiedrībās.

(6) Izšķirošā ietekme nepastāv, ja likvidators vai administrators tikai pilda savas funkcijas saskaņā ar dalībvalsts normatīvo aktu, kas regulē komercsabiedrību likvidāciju, maksātnespēju, maksājumu pārtraukšanu, izlīgumu ar kreditoriem vai līdzīgas darbības.

(7) Lai noteiktu, vai komercsabiedrība ir atzīstama par valdošo komercsabiedrību, piemērojams tās valsts normatīvais akts, kurā attiecīgā komercsabiedrība veic komercdarbību. Ja komercsabiedrība veic komercdarbību ārpus dalībvalstu teritorijas, piemērojams tās dalībvalsts normatīvais akts, kuras teritorijā atrodas komercsabiedrības pārstāvis, vai, ja šāda pārstāvja nav, Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas komercsabiedrība, kurā nodarbināts lielākais darbinieku skaits.

II nodaļa

Eiropas Darbinieku padomes izveidošana vai citas darbinieku informēšanas

un konsultēšanās kārtības noteikšana

5.pants. Centrālās vadības pienākums

(1) Centrālā vadība nodrošina Eiropas Darbinieku padomes izveidošanu vai nosaka citu darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtību Eiropas Kopienas komercsabiedrībās un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupās.

(2) Gadījumos, kad Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupā ir viena vai vairākas Eiropas Kopienas komercsabiedrības, Eiropas Darbinieku padomi dibina tikai valdošajai komercsabiedrībai, ja vien nav panākta cita vienošanās.

(3) Ja centrālā vadība neatrodas dalībvalstī, šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu veic tās ieceltais pārstāvis Latvijā. Ja šāda pārstāvja nav, šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu veic tā Eiropas Kopienas komercsabiedrība vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas komercsabiedrība, kurā nodarbināts lielākais darbinieku skaits.

6.pants. Informācijas sniegšana

(1) Centrālā vadība pēc darbinieku vai viņu pārstāvju pieprasījuma sniedz informāciju par darbinieku skaitu Eiropas Kopienas komercsabiedrībās vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupās un to izvietojumu dalībvalstīs.

(2) Darbinieku skaits tiek aprēķināts no vidējā darbinieku skaita pēdējo divu kalendāro gadu laikā.

7.pants. Speciālās sarunu grupas izveidošana

(1) Lai rīkotu sarunas ar centrālo vadību par Eiropas Darbinieku padomes izveidošanu vai par citas informēšanas un konsultēšanās kārtības iedibināšanu, pēc centrālās vadības iniciatīvas vai pēc centrālajai vadībai iesniegta darbinieku vai viņu pārstāvju rakstveida pieprasījuma izveido speciālo sarunu grupu. Pieprasījumu paraksta ne mazāk kā 100 darbinieki vai viņu pārstāvji vismaz divās Eiropas Kopienas komercsabiedrībās, kas atrodas divās dažādās dalībvalstīs. Ja tiek iesniegti vairāki pieprasījumi, paraksti skaitāmi kopā.

(2) Ja šāds pieprasījums iesniegts Eiropas Kopienas komercsabiedrības izpildinstitūcijai, kas atrodas Latvijā, tā attiecīgo pieprasījumu nekavējoties nodod centrālajai vadībai un informē par to darbiniekus vai viņu pārstāvjus.

(3) Centrālā vadība informē darbiniekus vai viņu pārstāvjus, kā arī Eiropas Kopienas komercsabiedrības izpildinstitūciju, kas atrodas kādā no dalībvalstīm, par speciālās sarunu grupas izveidošanu.

8.pants. Speciālās sarunu grupas sastāvs

(1) Speciālajā sarunu grupā ir ne mazāk kā trīs, bet ne vairāk kā 17 locekļi.

(2) Speciālajā sarunu grupā iekļauj vismaz vienu pārstāvi no tās dalībvalsts, kurā Eiropas Kopienas komercsabiedrībai ir viena vai vairākas komercsabiedrības vai kurā Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupai ir valdošā komercsabiedrība vai viena vai vairākas atkarīgās komercsabiedrības, kā arī papildus:

1) vienu pārstāvi no katras dalībvalsts, kurā nodarbināti vismaz 25 procenti Eiropas Kopienas komercsabiedrības vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas darbinieku;

2) divus pārstāvjus no katras dalībvalsts, kurā nodarbināti vismaz 50 procenti Eiropas Kopienas komercsabiedrības vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas darbinieku;

3) trīs pārstāvjus no katras dalībvalsts, kurā nodarbināti vismaz 75 procenti Eiropas Kopienas komercsabiedrības vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas darbinieku.

(3) Ja speciālā sarunu grupa un centrālā vadība par to īpaši vienojas, speciālajā sarunu grupā iekļauj arī citu valstu darbinieku pārstāvjus, nosakot to skaitu un statusu.

9.pants. Darbinieku pārstāvju ievēlēšana speciālajā sarunu grupā

Eiropas Kopienas komercsabiedrībās vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupās speciālās sarunu grupas locekļus, kuri pārstāv darbiniekus Latvijā, ievēlē kā darbinieku pārstāvjus likumā noteiktajā kārtībā.

10.pants. Informācija par speciālās sarunu grupas dalībniekiem

Speciālā sarunu grupa nekavējoties informē centrālo vadību par šīs grupas locekļiem un norāda viņu vārdu, uzvārdu, adresi, kā arī komercsabiedrību, kuru attiecīgā persona pārstāv. Centrālā vadība šo informāciju nodod Eiropas Kopienas komercsabiedrības izpildinstitūcijai un darbinieku pārstāvjiem komercsabiedrībā Latvijā.

11.pants. Speciālās sarunu grupas un centrālās vadības vienošanās noslēgšana

(1) Speciālā sarunu grupa un centrālā vadība rakstveidā noslēdz vienošanos par Eiropas Darbinieku padomes izveidošanu vai par pasākumiem, kas veicami, lai iedibinātu kārtību, kādā notiek darbinieku informēšana un konsultēšanās.

(2) Centrālā vadība laikus nodrošina speciālo sarunu grupu ar tās uzdevumu pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentiem.

(3) Lai noslēgtu šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos, centrālā vadība organizē sarunas ar speciālo sarunu grupu un par to paziņo Eiropas Kopienas komercsabiedrību izpildinstitūcijām. Speciālā sarunu grupa ir tiesīga, ja nepieciešams, sarunās pieaicināt ekspertus.

(4) Speciālā sarunu grupa ir tiesīga ar vismaz divām trešdaļām balsu no visu locekļu balsu skaita pieņemt lēmumu nesākt sarunas saskaņā ar šā panta trešo daļu vai izbeigt jau iesāktās sarunas. Šāds lēmums aptur šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās noslēgšanu. Jaunu pieprasījumu organizēt sarunas ar speciālo sarunu grupu centrālā vadība vai speciālā sarunu grupa drīkst izteikt ne agrāk kā divus gadus pēc konkrētā lēmuma pieņemšanas, ja ieinteresētās puses nevienojas par īsāku periodu.

(5) Speciālā sarunu grupa un centrālā vadība savstarpēji vienojas par detalizētiem sarunu noteikumiem. Ja šāda vienošanās nav noslēgta, speciālā sarunu grupa un centrālā vadība pirmās sēdes protokolā nosaka kārtību, kādā organizējamas turpmākās sarunas. Speciālās sarunu grupas un centrālās vadības sēžu protokolus paraksta abu pušu pilnvarotie pārstāvji.

12.pants. Speciālās sarunu grupas darbība un ar to saistītie izdevumi

(1) Speciālā sarunu grupa lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šā likuma 11.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(2) Speciālā sarunu grupa no tās locekļu vidus ievēlē speciālās sarunu grupas priekšsēdētāju.

(3) Speciālajai sarunu grupai pirms tikšanās ar centrālo vadību ir tiesības rīkot atsevišķu tikšanos, kurā nepiedalās centrālās vadības pārstāvji.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar speciālās sarunu grupas izveidošanu un darbību, arī ar tās locekļu ievēlēšanu, ar sarunu organizēšanu (telpas, materiāli, nepieciešamais personāls, tulkošana), kā arī speciālās sarunu grupas locekļu apdrošināšanu un komandējumiem, ar viena eksperta pieaicināšanu speciālās sarunu grupas uzdevumu izpildes nodrošināšanai, sedz centrālā vadība.

13.pants. Vienošanās saturs

Vienošanās, kas, ievērojot pušu brīvprātības principu, noslēgta starp speciālo sarunu grupu un centrālo vadību, nosaka:

1) Eiropas Kopienas komercsabiedrību vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu, kā arī tajās ietilpstošās komercsabiedrības, uz kurām attiecas šī vienošanās;

2) Eiropas Darbinieku padomes sastāvu, amatu sadali, locekļu skaitu un pilnvaru laiku;

3) Eiropas Darbinieku padomes funkcijas un kārtību, kādā tiek informēta Eiropas Darbinieku padome un konsultējas ar to;

4) Eiropas Darbinieku padomes sēžu norises vietu, sēžu biežumu un ilgumu;

5) Eiropas Darbinieku padomei piešķiramos finansiālos un materiālos resursus;

6) vienošanās spēkā esamības laiku un kārtību, kādā tiek pagarināta vienošanās, kā arī izdarīti grozījumi tās noteikumos.

14.pants. Cita informēšanas un konsultēšanās kārtība

Speciālā sarunu grupa un centrālā vadība var izveidot vienu vai vairākus citus informēšanas un konsultēšanās mehānismus tādu starptautisku jautājumu risināšanai, kuri būtiski skar darbinieku intereses. Šādā gadījumā, izstrādājot šā likuma 11.panta pirmajā daļā minēto vienošanos, nosaka, kādu metodi darbinieku pārstāvji izmanto, lai rīkotu apspriedes un izskatītu iegūto informāciju.

15.pants. Vienošanās noteikumu attiecināšana

Vienošanās, kas noslēgta starp centrālo vadību un speciālo sarunu grupu, ir saistoša visām Eiropas Kopienas komercsabiedrībām un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu komercsabiedrībām.

16.pants. Citi noteikumi attiecībā uz vienošanās piemērošanu, pagarināšanu, izbeigšanu un jaunas vienošanās noslēgšanu

Ja šā likuma 11.pantā minētā vienošanās neietver noteikumus par tās piemērošanu, pagarināšanu, izbeigšanu vai jaunas vienošanās noslēgšanu, piemērojami šādi noteikumi:

1) uzskatāms, ka noslēgtā vienošanās piemērojama uz nenoteiktu laiku;

2) centrālā vadība un Eiropas Darbinieku padome vai darbinieku pārstāvji, kuri darbojas saskaņā ar citu darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtību, var izbeigt vienošanās darbību vismaz sešus mēnešus pirms tās darbības termiņa izbeigšanās, attiecīgi informējot otru pusi;

3) ja šī vienošanās tiek piemērota uz nenoteiktu laiku vai tajā nav ietverts noteikums par šīs vienošanās darbību uz noteiktu laiku, centrālā vadība un Eiropas Darbinieku padome vai darbinieku pārstāvji, kuri darbojas saskaņā ar citu darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtību, to var izbeigt vismaz sešus mēnešus pirms katra četru gadu perioda, kas skaitāms no dienas, kad vienošanās stājusies spēkā;

4) ja vienošanās termiņš izbeidzies un neviena no pusēm neierosina noslēgt jaunu vienošanos, termiņš uzskatāms par pagarinātu uz tādu pašu laika periodu, uz kādu vienošanās bija noslēgta;

5) ja vienošanās termiņš ir izbeidzies vai vienošanās ir izbeigta, tās noteikumi ir piemērojami līdz jaunas vienošanās noslēgšanai vai līdz brīdim, kad tiek piemēroti šā likuma 17.panta noteikumi;

6) Eiropas Darbinieku padomei ir tiesības speciālās sarunu grupas vietā no jauna noslēgt vienošanos, kuras termiņš ir izbeidzies vai kura ir izbeigta, kā arī pieņemt šā likuma 11.panta ceturtajā daļā minētos lēmumus. Ja ir paredzēts noslēgt jaunu vienošanos, lai iedibinātu citu informēšanas un konsultēšanās kārtību, izveidojama jauna speciālā sarunu grupa saskaņā ar šā likuma 7.pantu.

III nodaļa

Eiropas Darbinieku padomes

izveidošanas un darbības īpašie noteikumi

17.pants. Īpašo noteikumu piemērošana

Eiropas Darbinieku padomes izveidošanas īpašos noteikumus piemēro, ja:

1) par šādu noteikumu piemērošanu vienojas speciālā sarunu grupa un centrālā vadība;

2) centrālā vadība sešu mēnešu laikā no šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas atsakās sākt sarunas;

3) puses triju gadu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas nav noslēgušas šā likuma 11.pantā minēto vienošanos.

18.pants. Eiropas Darbinieku padomes sastāvs

(1) Eiropas Darbinieku padomes sastāvā ir Eiropas Kopienas komercsabiedrības vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas darbinieki, kurus no sava vidus ievēlē darbinieki vai viņu pilnvarotie pārstāvji.

(2) Eiropas Darbinieku padomē ir ne mazāk kā trīs, bet ne vairāk kā 30 locekļi.

(3) Eiropas Darbinieku padomi izveido, ievērojot šā likuma 8.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

19.pants. Eiropas Darbinieku padomes dibināšanas sapulce

(1) Centrālā vadība pēc Eiropas Darbinieku padomes locekļu ievēlēšanas nekavējoties organizē dibināšanas sapulci, kurā pieņem Eiropas Darbinieku padomes darbības noteikumus, kā arī no Eiropas Darbinieku padomes locekļu vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

(2) Eiropas Darbinieku padomi pārstāv padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks.

(3) Eiropas Darbinieku padome savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

20.pants. Sarunu sākšana

Četrus gadus pēc dibināšanas sapulces Eiropas Darbinieku padome ar vienkāršu balsu vairākumu izlemj, vai sākt sarunas ar centrālo vadību par šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētās vienošanās noslēgšanu vai arī turpmāk piemērot šā likuma 17.panta īpašos noteikumus. Ja Eiropas Darbinieku padome nolemj sākt sarunas par vienošanās noslēgšanu, tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā speciālajai sarunu grupai.

21.pants. Eiropas Darbinieku padomes locekļu pilnvaru laiks

(1) Eiropas Darbinieku padomes locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi, ja vien tas netiek pārtraukts pirms šā termiņa beigām pēc kāda padomes locekļa iniciatīvas vai citu iemeslu dēļ (sakarā ar rīcībspējas zaudēšanu, atteikšanos pildīt savus pienākumus, ilgstošu slimību, šā likuma noteikumu pārkāpšanu un citos gadījumos).

(2) Reizi divos gados, sākot no Eiropas Darbinieku padomes dibināšanas sapulces dienas, centrālā vadība pārliecinās, vai darbinieku skaits kādā no dalībvalstīm ir būtiski mainījies un vai Eiropas Darbinieku padomes sastāvā izdarāmi grozījumi, ievērojot šā likuma 18.panta trešās daļas noteikumus. Centrālā vadība informē Eiropas Darbinieku padomi par iegūto informāciju.

22.pants. Eiropas Darbinieku padomes apspriedes ar centrālo vadību

Eiropas Darbinieku padome vismaz reizi gadā rīko apspriedes ar centrālo vadību, lai saņemtu informāciju un konsultētos, pamatojoties uz ziņojumu, ko sniedz centrālā vadība par Eiropas Kopienas komercsabiedrības vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas komercdarbības attīstību un perspektīvām. Apspriedes norises vietu un laiku saskaņo ar centrālo vadību. Eiropas Darbinieku padome organizē papildu apspriedi, ja tam piekrīt centrālā vadība. Eiropas Darbinieku padomes un centrālās vadības apspriedes ir slēgtas.

23.pants. Informācija par Eiropas Darbinieku padomes locekļiem

Eiropas Darbinieku padome vai speciālā sarunu grupa nekavējoties informē centrālo vadību par Eiropas Darbinieku padomes locekļiem (vārds, uzvārds, adrese) un komercsabiedrībām, kuras attiecīgās personas pārstāv. Centrālā vadība šo informāciju nodod Eiropas Kopienas komercsabiedrības izpildinstitūcijai un darbinieku pārstāvjiem komercsabiedrībā Latvijā.

24.pants. Darbinieku pārstāvju ievēlēšana Eiropas Darbinieku padomē

Eiropas Kopienas komercsabiedrībās vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupās Eiropas Darbinieku padomes locekļus, kuri pārstāv darbiniekus Latvijā, ievēlē kā darbinieku pārstāvjus likumā noteiktajā kārtībā.

25.pants. Eiropas Darbinieku padomes sniegtā informācija un konsultācijas

Eiropas Darbinieku padome atbilstoši savai kompetencei sniedz informāciju un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Kopienas komercsabiedrību vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu kopumā vai vismaz ar divām komercsabiedrībām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs. Ja centrālā vadība neatrodas kādā no dalībvalstīm, tiek piemēroti šā likuma 5.panta trešās daļas noteikumi.

26.pants. Centrālās vadības kompetence

(1) Centrālā vadība tiekas ar Eiropas Darbinieku padomi, lai sniegtu informāciju un konsultētos par Eiropas Kopienas komercsabiedrības vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas komercdarbību.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā informēšana un konsultēšanās attiecas uz:

1) Eiropas Kopienas komercsabiedrības vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas struktūru, ekonomisko un finansiālo stāvokli;

2) iespējamo komercdarbības, ražošanas un realizācijas attīstību;

3) situāciju nodarbinātības jomā un tās iespējamo attīstību;

4) investīcijām (investīciju programmām);

5) būtiskām organizatoriskām pārmaiņām;

6) jaunu darba metožu vai ražošanas procesu ieviešanu;

7) kapitālsabiedrības mantas vai tās lielākās daļas (arī struktūrvienību) pārcelšanu uz citu vietu;

8) kapitālsabiedrību reorganizāciju (apvienošanu vai sadalīšanu);

9) kapitālsabiedrību likvidāciju vai struktūrvienību slēgšanu;

10) kolektīvo atlaišanu.

27.pants. Eiropas Darbinieku padomes komiteja

(1) Ja Eiropas Darbinieku padomē ir deviņi vai vairāk locekļi, tā izveido Eiropas Darbinieku padomes komiteju (turpmāk — Komiteja) triju locekļu sastāvā. Komitejā darbojas Eiropas Darbinieku padomes priekšsēdētājs, kā arī divi vēlēti locekļi, kuri pārstāv dažādu valstu komercsabiedrības.

(2) Komiteja vai, ja tādas nav, Eiropas Darbinieku padome rīko apspriedes ar centrālo vadību vai ar citu atbilstoša līmeņa Eiropas Kopienas komercsabiedrības vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas izpildinstitūciju, lai iegūtu informāciju un konsultētos par apstākļiem, kas minēti šā likuma 28.panta piektajā daļā. Tie Eiropas Darbinieku padomes locekļi, kurus ievēlējušas vai iecēlušas komercsabiedrības, uz kurām attiecas iepriekš minētie pasākumi, ir tiesīgi kopā ar Komiteju piedalīties apspriedēs. Tās rīkojamas iespējami drīz, pamatojoties uz ziņojumu, kuru sagatavojusi centrālā vadība vai cita atbilstoša līmeņa Eiropas Kopienas komercsabiedrības vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas izpildinstitūcija un par kuru Komitejas locekļi sniedz atzinumu apspriedes beigās, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā.

(3) Attiecībā uz šā panta otrajā daļā minēto apspriedi un Komitejas locekļiem tiek piemēroti šā likuma 11.panta piektās daļas noteikumi.

28.pants. Eiropas Darbinieku padomes un Komitejas darbība

(1) Eiropas Darbinieku padome, kurā ir mazāk nekā deviņi locekļi, ikdienas darba veikšanai deleģē tās priekšsēdētāju vai kādu citu Eiropas Darbinieku padomes locekli.

(2) Pirms jebkuras apspriedes ar centrālo vadību Eiropas Darbinieku padome un Komiteja ir tiesīgas savstarpēji tikties bez šīs vadības piedalīšanās.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Darbinieku padomes un Komitejas darbību, arī ar šo institūciju locekļu ievēlēšanu vai iecelšanu, apspriežu organizēšanu (telpas, materiāli, nepieciešamais personāls, tulkošana), kā arī Eiropas Darbinieku padomes un Komitejas locekļu apdrošināšanu un komandējumiem, ar viena eksperta pieaicināšanu, sedz centrālā vadība, nodrošinot šīs institūcijas ar materiālajiem un finansiālajiem resursiem.

(4) Centrālā vadība informē komercsabiedrību izpildinstitūcijas par centrālās vadības un Eiropas Darbinieku padomes apspriedes rīkošanu.

(5) Ja rodas īpaši apstākļi [kapitālsabiedrības mantas vai tās lielākās daļas (arī struktūrvienību) pārcelšana uz citu vietu, kapitālsabiedrības likvidācija vai tās struktūrvienību slēgšana, kolektīvā atlaišana u.c.], kas būtiski skar darbinieku intereses, centrālā vadība laikus informē Komiteju vai, ja tādas nav, Eiropas Darbinieku padomi par šiem apstākļiem un nodrošina tai nepieciešamo informāciju un konsultācijas.

(6) Komiteja vai, ja tādas nav, Eiropas Darbinieku padome informē Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas komercsabiedrību darbinieku pārstāvjus vai, ja tādu nav, visus darbiniekus par informēšanas un konsultēšanās norisi.

(7) Komiteja vai Eiropas Darbinieku padome izmanto pēc saviem ieskatiem izraudzītu ekspertu palīdzību, ja tas ir nepieciešams tās uzdevumu veikšanai.

IV nodaļa

Nobeiguma noteikumi

29.pants. Konfidenciāla informācija

(1) Eiropas Darbinieku padomes un speciālās sarunu grupas locekļi un darbinieku pārstāvji citas informēšanas un konsultēšanās kārtības ietvaros, kā arī eksperti un tulki, kas sniedz viņiem savus pakalpojumus, nedrīkst atklāt trešajām personām informāciju, kas iegūta kā konfidenciāla.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums attiecībā uz konfidenciālas informācijas sniegšanu trešajām personām ir spēkā neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona pilda vai ir beigusi pildīt savus pienākumus.

(3) Centrālā vadība var atteikties sniegt informāciju, kuras atklāšana vai izmantošana, ņemot vērā tās raksturu un objektīvos iemeslus, var būtiski kaitēt vai nodarīt zaudējumus Eiropas Kopienas komercsabiedrībai vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupai.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktās tiesības neattiecas uz informāciju par darbinieku skaitu komercsabiedrībā.

30.pants. Darbinieku pārstāvju aizsardzība

(1) Speciālās sarunu grupas locekļiem, Eiropas Darbinieku padomes locekļiem un darbinieku pārstāvjiem, kuri informē un konsultē saskaņā ar šā likuma noteikumiem, šo pienākumu pildīšanas laikā ir piemērojama tāda pati aizsardzība un garantijas kā darbinieku pārstāvjiem nacionālajā līmenī tajā valstī, kurā viņi darbojas saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai praksi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem darbinieku pārstāvjiem piešķir atvaļinājumu, lai viņi varētu apmeklēt ar centrālo vadību organizēto tikšanos, kā arī tikšanos, kas organizēta, lai noslēgtu šā likuma 11.pantā minētās vienošanās, saglabājot par šo laiku vidējo izpeļņu.

(3) Puses var vienoties par labvēlīgākiem apstākļiem darbinieku pārstāvju aizsardzībai, nekā noteikts šajā pantā.

31.pants. Atbildība par šā likuma noteikumu neievērošanu

Par šā likuma noteikumu neievērošanu personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Komerclikuma spēkā stāšanos.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 29.martā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 18.aprīlī

 

Likums stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.