C100 — 1951. gada Konvencija par vienlīdzīgu atlīdzību

Starptautiskās darba organizācijas Ģenerālā konference,

Kuras trīsdesmit ceturtā sesija tika sasaukta 1951. gada 6. jūnijā Ženēvā, un ko organizēja Starptautiskā darba biroja pārvalde, un

kurā tika pieņemti konkrēti priekšlikumi attiecībā uz vienlīdzīgu atlīdzību vīriešu un sieviešu kārtas strādniekiem par vienādu darbu, kas konferences sesijas darba kārtībā tika iekļauts kā septītais punkts, un

kurā tika noteikts, ka šie priekšlikumi tiks izteikti starptautiskas konvencijas formā,

tūkstoš deviņi simti piecdesmit pirmā gada divdesmit devītajā jūnijā pieņem sekojošu konvenciju, kas tiek oficiāli nosaukta par 1951. gada Konvenciju par vienlīdzīgu atlīdzību:

1. pants

Šīs Konvencijas mērķim:

(a) termins “atlīdzība” ietver regulāro, pamata vai minimālo darba samaksu vai algu, kā arī jebkuru citu tieši vai netieši maksājamu atalgojumu, ko darba devējs maksā skaidrā naudā vai natūrā, un kas saistīta ar darbinieka nodarbināšanu;

(b) termins “vienlīdzīga atlīdzība vīriešu un sieviešu kārtas strādniekiem par vienādu darbu” attiecas uz atlīdzības likmēm, kas noteiktas bez dzimumu diskriminācijas.

2. pants

1. Katram Konvencijas dalībniekam ar tā izmantotajām atlīdzības likmju noteikšanas metodēm jāveicina un, ciktāl tas ir saskaņā ar šīm metodēm, jānodrošina, ka visiem strādniekiem — vīriešiem un sievietēm — par vienādu darbu tiek piemērota vienlīdzīga atlīdzība.

2. Šo principu var piemērot ar sekojošu instrumentu palīdzību:

(a) valsts likumiem un normatīvajiem aktiem;

(b) juridiski iedibinātu un vispāratzītu algu noteikšanas sistēmu;

(c) koplīgumiem starp darba devējiem un strādniekiem; vai

(d) šo dažādo instrumentu kombinācijām.

3. pants

1. Kamēr šādas darbības palīdzēs ieviest praksē Konvencijas noteikumus, jādara viss iespējamais, lai veicinātu objektīvu amatu novērtējumu izstrādāšanu, pamatojoties uz veicamā darba raksturu.

2. Par amatu novērtējuma metodēm lemj institūcijas, kas ir atbildīgas par atlīdzības likmju noteikšanu, vai gadījumos, kur šādas likmes nosaka koplīgumi, šo koplīgumu parakstītājas puses.

3. Atšķirīgu likmju piemērošana strādniekiem par atšķirībām, ko nosaka objektīvs veicamā darba novērtējums, neņemot vērā dzimumu atšķirības, nav uzskatāma par pretrunā esošu ar principu par vienlīdzīgu atlīdzību vīriešu un sieviešu kārtas strādniekiem par vienādu darbu.

4. pants

Katram Konvencijas dalībniekam atbilstoši situācijai jāsadarbojas ar iesaistītajām darba devēju un strādnieku organizācijām, lai Konvencijas noteikumus ieviestu praksē.

5. pants

Šīs Konvencijas oficiālas ratifikācijas akti jāiesniedz Starptautiskā darba biroja ģenerāldirektoram to reģistrācijai.

6. pants

1. Šī Konvencija ir saistoša tikai tiem Starptautiskās darba organizācijas locekļiem, kuru ratifikācijas aktus reģistrējis ģenerāldirektors.

2. Konvencija stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no dienas, kad ģenerāldirektors ir reģistrējis divu Konvencijas dalībnieku ratifikācijas.

3. Turpmāk šī Konvencija stājas spēkā jebkuram no Konvencijas dalībniekiem pēc divpadsmit mēnešiem no dienas, kad reģistrēts šī dalībnieka ratifikācijas akts.

7. pants

1. Deklarācijās, kuras iesniegtas Starptautiskā darba biroja ģenerāldirektoram saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas Konstitūcijas 35. panta 2.daļu, jānorāda:

a) tās teritorijas, kurās attiecīgais Konvencijas dalībnieks apņemas piemērot Konvencijas noteikumus bez izmaiņām;

b) tās teritorijas, kurās attiecīgais Konvencijas dalībnieks apņemas piemērot Konvencijas noteikumus ar izmaiņām, sīkāk paskaidrojot šīs izmaiņas;

c) tās teritorijas, kurās Konvencija nav piemērojama, minot pamatojumu, kāpēc tā nav piemērojama;

d) tās teritorijas, attiecībā uz kurām attiecīgais Konvencijas dalībnieks līdz tālākiem pozīcijas apsvērumiem atturas no lēmuma pieņemšanas.

2. Pasākumi, kas minēti dotā panta 1. punkta apakšpunktos (a) un (b), uzskatāmi par ratifikācijas neatņemamu sastāvdaļu, un tiem ir ratifikācijas spēks.

3. Konvencijas dalībnieki jebkurā brīdī var, iesniedzot jaunu deklarāciju, atcelt visu vai daļu no sākotnējās deklarācijas 1. panta (b), (c) un (d) punktu nosacījumiem.

4. Konvencijas dalībnieki jebkurā laikā, kurā saskaņā ar šīs Konvencijas 9. pantu dalība šajā Konvencijā ir atsaucama, var iesniegt ģenerāldirektoram deklarācijas, ar kurām tiek ieviestas izmaiņas jebkurās iepriekš iesniegtās deklarācijās, lai fiksētu esošo situāciju attiecībā uz tajā minētajām teritorijām.

8. pants

1. Deklarācijās, kuras iesniegtas Starptautiskā darba biroja ģenerāldirektoram saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas Konstitūcijas 35. panta 4. vai 5. punktu, jānorāda, vai Konvencijas noteikumi attiecīgajās teritorijās tiks piemēroti ar vai bez izmaiņām. Gadījumā, ja deklarācijā norādīts, ka Konvencijas noteikumi tiks piemēroti ar izmaiņām, šīs izmaiņas sīkāk jāpaskaidro.

2. Konvencijas dalībnieks, dalībnieki vai atbilstošas starptautiskas institūcijas var jebkurā laikā ar turpmāku deklarāciju palīdzību pilnībā vai daļēji atteikties no tiesībām uz izmaiņām, kuras norādītas jebkurā no iepriekšējām deklarācijām.

3. Konvencijas dalībnieks, dalībnieki vai atbilstošas starptautiskas institūcijas var jebkurā laikā, kurā saskaņā ar šīs Konvencijas 9. pantu dalība šajā Konvencijā ir atsaucama, iesniegt ģenerāldirektoram deklarāciju, ar kuru tiek izmainīti jebkuri citi iepriekšējas deklarācijas noteikumi, un kurā tiek fiksēta esošā situācija attiecībā uz Konvencijas piemērošanu.

9. pants

1. Visi Konvencijas dalībnieki, kas ratificējuši šo Konvenciju, pēc desmit gadiem no šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienas var atsaukt savu dalību, iesniedzot Starptautiskās darba organizācijas ģenerāldirektoram aktu, kas tiek attiecīgi reģistrēts. Dalības atsaukšanai nevajadzētu stāties spēkā ātrāk kā pēc viena gada no akta reģistrācijas dienas.

2. Visi locekļi, kas ir ratificējuši šo Konvenciju, un kas viena gada laikā no iepriekšēja punktā minētā desmit gadu termiņa notecēšanas nav izmantojuši savas tiesības atsaukt savu dalību saskaņā ar šo punktu, uzņemas saistības uz nākošo desmit gadu termiņu, tādējādi saskaņā ar šo Konvencijas punktu Konvencijas dalībnieki var atsaukt savu dalību ik pēc desmit gadiem.

10. pants

1. Starptautiskā darba biroja ģenerāldirektoram ir jāziņo visiem Starptautiskās darba Konvencijas dalībniekiem par visu Konvencijas dalībnieku iesniegto ratifikācijas un dalības atsaukšanas aktu reģistrāciju.

2. Informējot Konvencijas dalībniekus par otrā iesniegtā Konvencijas ratifikācijas akta reģistrāciju, ģenerāldirektoram jāvērš Konvencijas dalībnieku uzmanība uz datumu, kurā Konvencija stāsies spēkā.

11. pants

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102. pantu Starptautiskā darba biroja ģenerāldirektoram jāiesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrācijai pilna informācija par visiem ratifikācijas un dalības atsaukšanas aktiem, kas reģistrēti saskaņā ar šīs Konvencijas iepriekšējo punktu noteikumiem.

12. pants

Pēc nepieciešamības Starptautiskā darba biroja pārvalde iesniedz Ģenerālajai konferencei atskaiti par šīs Konvencijas darbību un konstatē, vai konferences dienas kārtībā nebūtu iekļaujams jautājums par šīs Konvencijas daļēju vai pilnīgu pārskatīšanu.

13. pants

1. Gadījumā, ja konference pieņem jaunu Konvenciju, kas pilnīgi vai daļēji labo šo Konvenciju, tad, ja vien jaunā Konvencija neparedz citādi:

a) Konvencijas dalībnieki, ratificējot jauno Konvenciju, ja un tajā brīdī, kad jaunā labotā Konvencija stājas spēkā, ipso jure nekavējoties atsakās no šīs Konvencijas, neskatoties uz augšminētā 9. panta noteikumiem;

b) šī Konvencija pārstāj būt pieejama Konvencijas dalībnieku ratifikācijai sākot no dienas, kad jaunā labotā Konvencija stājas spēkā;

2. Tiem Konvencijas dalībniekiem, kuri ratificējuši šo Konvenciju un nav ratificējuši laboto Konvenciju, šī Konvencija jebkurā gadījumā paliek spēkā tādā formā un ar tādu saturu, kādu to ratificējuši minētie dalībnieki.

14. pants

Šīs Konvencijas angļu un franču valodas versijām ir vienāds spēks.