Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Muitas likumā

Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Muitas pārvalde" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Galvenā muitas pārvalde" (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izslēgt trešo daļu;

aizstāt piecpadsmitajā daļā vārdus "muitas procedūra" ar vārdiem "muitas procedūra vai cits muitas režīms";

aizstāt divdesmit otrajā daļā vārdu "attiecīgo" ar vārdu "muitas";

papildināt pantu ar divdesmit trešo, divdesmit ceturto, divdesmit piekto un divdesmit sesto daļu šādā redakcijā:

"(23) Muitas režīms — pasākumu un saistību kopums, kas nosaka rīcību ar precēm, kuras pārvietojamas pāri muitas robežai.

(24) Muitas maksājumu atmaksāšana — pilnīga vai daļēja samaksāto muitas maksājumu atmaksāšana, ko veic Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tā pieņemto lēmumu.

(25) Atbrīvojums no muitas maksājumiem — Valsts ieņēmumu dienesta vai — šajā likumā paredzētos gadījumos — muitas iestādes lēmums par pilnīgu vai daļēju muitas parāda summas neiekasēšanu vai attiecīgo muitas maksājumu visas summas vai nesamaksātās daļas iegrāmatojuma anulēšanu.

(26) Brīvā zona vai brīvā noliktava — attiecīgi Latvijas Republikas teritorijas daļa vai Latvijas Republikā norobežota telpa, kurā ārvalstu preces attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm, bet Latvijas precēm piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi."

3. Aizstāt 7.panta otrajā daļā vārdus "muitas procedūru" ar vārdiem "muitas procedūru vai citu muitas režīmu".

4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Konfidencialitāte

Muitas amatpersonām dienesta pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas dienesta attiecības, ir aizliegts publiski vai kādā citā veidā izpaust informāciju, ko muitas iestādēm sniedz personas saskaņā ar šo likumu un citiem muitas lietas regulējošiem normatīvajiem aktiem, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus."

5. Izteikt 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Muitas iestāžu amatpersonu lēmumos par lūgumu noraidīšanu vai par citu adresāta interešu ierobežošanu rakstveidā norāda šāda lēmuma pieņemšanas pamatojumu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību."

6. Papildināt 13.panta pirmo daļu pēc vārda "personām" ar vārdiem "pēc to rakstveida vai mutvārdos izteikta pieprasījuma".

7. Izteikt 13.¹ pantu šādā redakcijā:

"13.¹ pants. Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam

(1) Pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rakstveidā sniedz atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes sniegto atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam izmanto tikai preces izcelsmes noteikšanai vai preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Muitas iestādes minētos atzinumus izmanto tikai attiecībā uz precēm, kuru muitošana ir pabeigta.

(3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

(4) Atzinums par preces izcelsmi ir spēkā trīs gadus no tā izsniegšanas dienas, bet atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegto atzinumu, ja konstatē, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, kā arī tad, ja atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(6) Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vēl sešus mēnešus pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes rakstveida paziņojums par atzinuma spēkā neesamību, ja persona, kurai izsniegts atzinums, ir noslēgusi līgumu par preču iegādi, pamatojoties uz atzinumā sniegto informāciju."

8. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Muitas amatpersonu pieņemtos lēmumus personām ir tiesības pārsūdzēt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktajā kārtībā."

9. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ar preču muitošanu saistītā muitas iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

10. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem un muitas maksājumu veikšanai noteiktās kārtības neievērošanu

(1) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja par šiem pārkāpumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta kriminālatbildība un persona nav saukta pie kriminālatbildības.

(2) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas maksājumu pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu, par darbībām, kuru rezultātā muitas maksājumi nav samaksāti pilnā apjomā, kā arī par izvairīšanos no muitas maksājumu veikšanas iestājas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un citiem normatīvajiem aktiem."

11. Izteikt B sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"B sadaļa. Muitas režīmi ".

12. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"V nodaļa. Muitas režīmu vispārējie noteikumi ".

13. Aizstāt 20.panta piektajā daļā vārdus "muitas procedūrām" ar vārdiem "muitas procedūrām vai citiem muitas režīmiem".

14. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Ierobežojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai

Atsevišķu preču pārvietošanu pāri muitas robežai aizliedz vai ierobežo starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti, kas reglamentē tādus aizliegumus un ierobežojumus, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības morāle, valsts politika un sabiedrības drošība, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzība, dzīvnieku vai augu, nacionālo bagātību, mākslas, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzība vai rūpnieciskā īpašuma aizsardzība."

15. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Muitas režīmu veidi

(1) Lai realizētu muitas lietas, tiek noteikti šādi muitas režīmi:

1) muitas procedūras:

a) izlaišana brīvam apgrozījumam,

b) ievešana uz laiku,

c) izvešana uz laiku,

d) ievešana muitas noliktavā,

e) ievešana pārstrādei,

f) ievešana pārstrādei muitas kontrolē,

g) izvešana (eksports),

h) izvešana pārstrādei,

i) tranzīts;

2) citi muitas režīmi:

a) preču ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā,

b) preču atpakaļizvešana,

c) preču iznīcināšana,

d) atteikšanās no precēm par labu valstij.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt muitas režīmu izpildes kārtību.

(3) Muitas režīms jāpabeidz termiņā, kas pilnībā nodrošina šā režīma noteikumu izpildi."

16. Aizstāt 25. un 26.pantā vārdus "muitas procedūra" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "muitas režīmi" (attiecīgā locījumā).

17. 29.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) vienreizējs galvojums — par vienreizēju preču pagaidu uzglabāšanu, par vienas muitas procedūras izpildi vai citu muitas režīmu vienreizēju piemērošanu. Šis galvojums var būt:

a) pilnas likmes galvojums,

b) fiksētas likmes galvojums;";

aizstāt piektajā daļā vārdu "procedūru" ar vārdiem "procedūru vai citu muitas režīmu";

izslēgt piektās daļas otro teikumu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Iespējamā muitas parāda apjomu nosaka pēc muitas maksājumiem, kas būtu jāmaksā, ārvalstu preces izlaižot brīvam apgrozījumam, bet Latvijas preces izvedot.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Galvojuma apjomu, tā iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, samazināšanas kārtību, kā arī kārtību atbrīvošanai no galvojuma nosaka Ministru kabinets."

18. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:

"VIII nodaļa. Atpakaļievestās preces

40.pants. Preču atpakaļievešanas noteikumi

(1) Latvijas precēm, kas ir bijušas izvestas no muitas teritorijas un triju gadu laikā no preču izvešanas dienas tiek ievestas atpakaļ šajā teritorijā un izlaistas brīvam apgrozījumam, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemēro arī tad, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) triju gadu termiņš pārsniegts attaisnojošu iemeslu dēļ;

2) pirms izvešanas no muitas teritorijas preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam, nepiemērojot vai samazinot muitas maksājumus uz lietošanas nosacījuma pamata, un, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums nav mainījies.

(3) Ja, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums ir mainījies, no tām piemērojamo muitas maksājumu summas atskaita muitas maksājumus, kas precēm tika aprēķināti, kad tās pirms izvešanas bija izlaistas brīvam apgrozījumam. Ja pirms preču izvešanas aprēķinātie muitas maksājumi pārsniedz to summu, kas aprēķināta, preces atpakaļievedot, muitas maksājumu starpību atmaksā.

41.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem piemērošana

Atbrīvojumu no muitas maksājumiem atpakaļievedamajām precēm piemēro, ja preces tiek atpakaļievestas tādas pašas, kādas tās bija izvešanas brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā.

42.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem nepiemērošana

Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nepiemēro precēm, kuras izvestas no muitas teritorijas un kurām bija piemērota muitas procedūra — izvešana pārstrādei, izņemot gadījumus, kad šīs preces tiek atpakaļievestas tādas pašas, kādas tās bija izvešanas pārstrādei brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā."

19. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:

"X nodaļa. Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā

56.pants. Ievešanas beznodokļu tirdzniecības veikalā darbības joma

Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā ir muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā — piemērošanas veids, kas atļauj ievest preces starptautiskajai satiksmei atvērtās lidostās vai ostās, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī atļauj realizēt šīs preces tikai tām fiziskajām personām, kuras izbrauc no muitas teritorijas uz ārvalstīm.

57.pants. Ievešanas beznodokļu tirdzniecības veikalā piemērošana

(1) Beznodokļu tirdzniecības veikalā var realizēt visas preces, izņemot tās, kuru pārvietošana pāri muitas robežai vai realizācija muitas teritorijā ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā kā muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā — veids tiek pabeigta ar preces realizācijas brīdi.

58.pants. Atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai

(1) Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs saņem muitas noliktavas turēšanas atļauju. Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs var būt tikai Latvijas Republikas persona.

(2) Beznodokļu tirdzniecības veikala darbības kārtību nosaka Ministru kabinets."

20. Aizstāt 65.panta 2.punkta "b" apakšpunktā skaitli un vārdu "63.pantā" ar skaitli un vārdu "64.pantā".

21. Aizstāt 70.panta pirmās daļas 2.punktā un ceturtajā daļā, 98.panta nosaukumā un otrajā daļā, 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106. un 133.panta trešajā daļā vārdus "brīvā zona" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "brīvā zona vai brīvā noliktava" (attiecīgā locījumā).

22. Aizstāt 71.pantā vārdu "ievedot" ar vārdu "izvedot".

23. Izteikt 77.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Preču izvešanas procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas."

24. Aizstāt 79.pantā vārdu "izvedot" ar vārdu "ievedot".

25. Izteikt 90.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) izmantojot kā tranzītdokumentu ATA karneti (atbilstoši 1990.gada 26.jūnija Stambulas konvencijai par pagaidu ievešanu)."

26. Izslēgt 92.panta otro daļu.

27. Izslēgt 93.panta otrās daļas 3.punktā vārdu "valsts".

28. Izteikt 94.panta nosaukumu šādā redakcijā:

"94.pants. Par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu atbildīgās personas ".

29. Izslēgt XVI nodaļu.

30. Izteikt XVII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"XVII nodaļa. Citi muitas režīmi".

31. Izteikt 97.pantu šādā redakcijā:

"97.pants. Brīvā zona un brīvā noliktava

(1) Preču ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā un izvešanu no tās kontrolē muitas iestāde.

(2) Ministru kabinets nosaka muitas kontroles kārtību brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību darbību veikšanai ar precēm brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību preču ievešanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību preču izvešanai no brīvajām zonām un brīvajām noliktavām, preču uzskaites kārtību brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kā arī nosacījumus muitas procedūru un citu muitas režīmu piemērošanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās."

32. Izteikt 98.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Brīvā zona un brīvā noliktava tiek izveidota speciālajos likumos noteiktajā kārtībā."

33. Papildināt 100.panta ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"izsniedzot preču statusu apstiprinošu dokumentu. Preču statusu apstiprinošā dokumenta veidlapu, preču statusa apliecināšanas kārtību un nepieciešamos dokumentus nosaka Ministru kabinets."

34. 104.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"104.pants. Muitas procedūru un citu muitas režīmu piemērošana precēm brīvajā zonā un brīvajā noliktavā ";

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) atteikties par labu valstij;";

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) bez īpašas atļaujas pakļaut saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākpārdošanai.";

izslēgt otro daļu;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Piemērojot precēm muitas procedūras vai citus muitas režīmus brīvajā zonā un brīvajā noliktavā, nav jāsniedz galvojums muitas parāda vai iespējamā muitas parāda segšanai."

35. Papildināt likumu ar 105.¹ pantu šādā redakcijā:

"105.¹ pants. Preču izvešana no brīvās zonas vai brīvās noliktavas

(1) Preces, kuras izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, var:

1) izvest vai atpakaļizvest no muitas teritorijas;

2) ievest pārējā muitas teritorijas daļā.

(2) Muitas kontroles vispārīgos noteikumus piemēro precēm, kuras ieved pārējā muitas teritorijas daļā, izņemot gadījumus, kad preces izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas pa jūras vai gaisa ceļiem, nepiemērojot tranzīta vai citu muitas procedūru."

36. 106.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā pakļauj saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākpārdošanai, preču veidu, muitas vērtību un preču daudzumu, kas radies saglabāšanas un apstrādes metožu piemērošanas laikā, pēc deklarētāja rakstveida lūguma muitas iestāde neņem vērā, nosakot muitas maksājumu summu muitas parāda aprēķināšanai atbilstoši šā likuma 184.panta noteikumiem.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

37. Papildināt likumu ar 106.¹ un 106.² pantu šādā redakcijā:

"106.¹ pants. Preču statusa apstiprinājums

(1) Ja preces ir ievestas vai atpakaļievestas pārējā muitas teritorijas daļā vai tām piemēro muitas procedūru, šā likuma 100.panta ceturtajā daļā minēto dokumentu var izmantot Latvijas vai ārvalstu preču statusa apstiprinājumam.

(2) Ja Latvijas vai ārvalstu preču statuss netiek apstiprināts ar šo dokumentu, preces uzskata par:

1) Latvijas precēm, ja, preces izvedot, tām piemēro muitas maksājumus un tirdzniecības politikas pasākumus;

2) ārvalstu precēm — pārējos gadījumos.

106.² pants. Izvedamo preču muitas kontrole

Muitas iestāde veic muitas kontroles pasākumus, lai pārliecinātos, ka, preces izvedot vai atpakaļizvedot no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, tiek ievēroti preču izvešanas un atpakaļizvešanas noteikumi."

38. 107.pantā:

aizstāt vārdus "muitas procedūra" ar vārdiem "muitas režīms";

papildināt pirmo daļu ar šādu teikumu:

"Par preču atpakaļizvešanu paziņo attiecīgajai muitas iestādei.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja preces, kurām piemēro muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, pārstrāde muitas kontrolē, ievešana uz laiku un izvešana pārstrādei, ir paredzētas atpakaļizvešanai, par šīm precēm iesniedz muitas deklarāciju. Šādos gadījumos piemēro šā likuma 76.panta trešās un ceturtās daļas noteikumus."

39. 108.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"108.pants. Muitas režīma — iznīcināšana un atteikšanās par labu valstij — piemērošanas noteikumi ";

aizstāt trešajā daļā vārdus "muitas procedūra" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "muitas režīms" (attiecīgā locījumā).

40. Izteikt 109.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Muitas teritorijā ievestās preces tiek pakļautas muitas kontrolei no šo preču ievešanas brīža. Muitas iestādes ir tiesīgas veikt visu veidu kontroli, kuru tās uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu muitas lietas regulējošu normatīvo aktu ievērošanu un pareizu piemērošanu."

41. Izslēgt 112.pantu.

42. Aizstāt 113.panta pirmajā daļā vārdus "viņu aizstājošās" ar vārdiem "viņa pilnvarotās".

43. Izteikt 114.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču pagaidu uzglabāšanu, izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, ievešanu uz laiku, izvešanu uz laiku, atpakaļievešanu, ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalā, izvešanu pārstrādei, tranzītu un atteikšanos par labu valstij.

(4) Kontrafakta prece šā likuma izpratnē ir prece [ieskaitot tās iesaiņojumu, pavaddokumentus, lietošanas instrukciju, garantijas dokumentus un reklāmas materiālus (kopā ar preci vai atsevišķi)], kas bez likumīgā preču zīmes īpašnieka atļaujas marķēta ar tām pašām vai līdzīgām precēm reģistrētu preču zīmi vai ar plaši pazīstamu preču zīmi. Par kontrafakta preci atzīstama arī prece, kas marķēta ar preču zīmi, kura ir tik līdzīga reģistrētai vai plaši pazīstamai preču zīmei, ka iespējama to sajaukšana, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota kontrafaktu preču zīmju vai ar šādām preču zīmēm marķētu preču izgatavošanai.

(5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (arī dizaina darba) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību vai dizainparauga tiesību īpašnieka atļaujas, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota pirātisku preču ražošanai. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to īpašnieka tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Dizaina darba vai dizainparauga tiesību īpašniekam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības."

44. Izslēgt 115.pantā vārdus "brīvam apgrozījumam".

45. Papildināt 120.pantu pēc vārdiem "muitas procedūras" ar vārdiem "vai cita muitas režīma".

46. 121.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"121.pants. Preču un dokumentu uzrādīšana muitas iestādē (muitas punktā) un paziņošana par transportlīdzekļa avāriju vai nepārvaramas varas apstākļiem ";

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tiklīdz preces tiek uzrādītas, ar muitas iestāžu atļauju attiecīgās personas tās var pārbaudīt vai ņemt šo preču paraugus, lai varētu piemērot muitas procedūru vai citu režīmu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja nepārvaramas varas dēļ kuģis vai gaisakuģis uz laiku nokļūst lidostā vai ostā, kas atrodas muitas teritorijā, persona, kura ieved šo kuģi vai gaisakuģi muitas teritorijā, vai tās pilnvarota persona par šiem apstākļiem nekavējoties paziņo attiecīgajai muitas iestādei, kas veic normatīvajos aktos noteiktos muitas kontroles pasākumus."

47. Izteikt 122.pantu šādā redakcijā:

"122.pants. Pirmsmuitošanas dokuments un rīcība ar precēm

(1) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz muitas iestādei, tiklīdz preces ir tai uzrādītas pirms muitas procedūras vai cita muitas režīma uzsākšanas. Muitas iestādei ir tiesības pagarināt pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanas termiņu, bet ne ilgāk kā par vienu darbadienu pēc preču uzrādīšanas muitas iestādei. Pirmsmuitošanas dokumentā iekļauj informāciju par muitas iestādei uzrādītajām precēm. Pirmsmuitošanas dokumentā ir tikai pašas nepieciešamākās ziņas, kas nodrošina preču identificēšanu turpmākajā muitošanā.

(2) Pirmsmuitošanas dokumenta piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Par pirmsmuitošanas dokumentu var izmantot Ministru kabineta apstiprinātu noteikta parauga veidlapu, Ministru kabineta noteiktus transporta, tirdzniecības vai cita veida dokumentus, ja šajos dokumentos ir ietvertas pirmsmuitošanas dokumentam nepieciešamās ziņas.

(3) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz persona:

1) kas ievedusi preces muitas teritorijā, vai jebkura persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc to ievešanas;

2) kuras vārdā rīkojušās šīs daļas 1.punktā minētās personas.

(4) Ja tas nav pretrunā ar šo likumu attiecībā uz fizisko personu ievestajām precēm un vēstuļu vai paku pasta sūtījumiem, muitas iestādes nepieprasa iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu ar nosacījumu, ka tas netraucē veikt preču muitas kontroli gadījumos, kad pirms muitas iestādes noteiktā termiņa beigām tiek veiktas formalitātes, kas nepieciešamas, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.

(5) Preces izkrauj vai pārkrauj no tās pārvadājošā transportlīdzekļa vienīgi ar muitas iestāžu atļauju muitas iestāžu noteiktajās vietās. Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga, ja preces ir tieši apdraudētas un ir nepieciešams izkraut visas preces vai to daļu. Par to preču valdītājs informē muitas iestādi nekavējoties (tiklīdz tas iespējams).

(6) Lai veiktu preču un tās pārvadājošā transportlīdzekļa apskati, muitas iestādes jebkurā laikā var pieprasīt, lai preces tiek izkrautas un izpakotas.

(7) Preces nedrīkst pārvietot no to sākotnējās atrašanās vietas bez muitas iestāžu atļaujas."

48. 123.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) No brīža, kad preces tiek uzrādītas muitas iestādei, līdz muitas procedūras vai cita muitas režīma piemērošanas brīdim preces atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas kontrolē.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Muitas iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai precēm šā panta otrajā daļā minētajos termiņos piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja šā panta otrajā daļā minētie termiņi pārsniegti, muitas iestādes drīkst pārvietot preces uz Valsts ieņēmumu dienesta noteiktu vietu, kas atrodas muitas kontrolē, līdz tam brīdim, kad tiek nokārtotas attiecīgās formalitātes, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu. Preču valdītājs ir atbildīgs par preču pārvietošanu un sedz visus ar pārvietošanu un uzglabāšanu saistītos izdevumus, ja termiņš ir pārsniegts preču valdītāja vainas dēļ.

(5) Kārtību, kādā muitas teritorijā ievestās preces uzrādāmas un piesakāmas muitas iestādē, kā arī preču pagaidu uzglabāšanas vietas un pagaidu uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

49. Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:

"125.pants. Darbības ar precēm pagaidu uzglabāšanas laikā

Ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm veic tikai tādas darbības, kas nodrošina šo preču saglabāšanu nemainītā veidā, nemainot to ārējo izskatu vai raksturojumu, to skaitā:

1) preču izkraušanu;

2) preču apskati un izmērīšanu;

3) preču paraugu ņemšanu."

50. Izteikt 126.pantu šādā redakcijā:

"126.pants. Muitošanai nepieciešamie dokumenti un ziņas

(1) Pārvietojot preces pāri muitas robežai un veicot darbības, ko kontrolē muitas iestādes, preču deklarētājs vai viņa pārstāvis līdz muitas iestādes noteiktajam termiņam uzrāda vai iesniedz bez maksas muitas iestādēm visus muitošanai nepieciešamos dokumentus un ziņas, kas var būt arī svešvalodā.

(2) Ārvalstu un Latvijas Republikas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri veic preču un pasažieru starptautiskos gaisa, jūras un sauszemes pārvadājumus, sniedz bez maksas muitas iestādēm informāciju par šo pārvadājumu maršrutu un galamērķi, kā arī citu ar preču un pasažieru pārvadājumiem saistītu muitas kontrolei nepieciešamo informāciju, kuru pieprasījušas muitas iestādes."

51. Izteikt 132.pantu šādā redakcijā:

"132.pants. Vienkāršotā muitošanas kārtība

(1) Vienkāršotās muitošanas kārtības veidi ir šādi:

1) vienkāršotā deklarēšana;

2) nepilnā deklarēšana — tādas muitas deklarācijas pieņemšana muitas iestādē, kurā trūkst atsevišķu ziņu vai kurai nav pievienoti atsevišķi pavaddokumenti;

3) vietējā muitošana — preču pieteikšana muitas procedūrai deklarētāja telpās vai citā muitas iestādes apstiprinātā vietā;

4) atzītais nosūtītājs vai atzītais saņēmējs — Valsts ieņēmumu dienesta atzīta persona, kurai ir tiesības vienkāršot muitas formalitātes, uzsākot muitas procedūru atļaujā norādītajās telpās, neuzrādot preces vai attiecīgos dokumentus muitas iestādē.

(2) Vienkāršotā deklarēšanas kārtība noteikta šā likuma XXXIII¹ nodaļā.

(3) Vienkāršotās muitošanas piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Pārvietojot pāri muitas robežai preces, kas paredzētas stihiskas nelaimes, avārijas vai katastrofas seku likvidēšanai, to muitošana izdarāma vienkāršotā un prioritārā kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets."

52. 134.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) mutvārdos deklarējot preces;";

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) citos veidos, kas noteikti normatīvajos aktos."

53. Papildināt 136.panta pirmo daļu pēc vārdiem "var uzrādīt" ar vārdiem "vai ir uzrādījusi".

54. 137.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kurus regulē šā likuma 147.³ pants.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

55. Izteikt 147.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) preces nav pārvietotas noteiktā laikā pēc to izlaišanas."

56. Izteikt XXIII¹ nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"XXIII¹ nodaļa. Vienkāršotā deklarēšanas kārtība un deklarācijas pēcmuitošanas pārbaude ".

57. Papildināt likumu ar 147.³ pantu šādā redakcijā:

"147.³ pants. Pēcmuitošanas pārbaudes kārtība

(1) Muitas iestādes pēc savas iniciatīvas vai arī pēc deklarētāja lūguma var izdarīt labojumus muitas deklarācijā pēc preču izlaišanas.

(2) Pēcmuitošanas pārbaudes laikā muitas iestāde ir tiesīga pārliecināties par deklarācijā sniegtās informācijas precizitāti un pārbaudīt darījuma dokumentus un informāciju par attiecīgo preču pārvietošanu. Tādu pārbaudi var veikt deklarētāja vai jebkuras citas tieši vai netieši darījumos ar minētajām precēm iesaistītas personas telpās vai arī tās personas telpās, kuras valdījumā ir darījuma dokumenti un informācija. Muitas iestādei ir tiesības pārbaudīt preces, ja to uzrādīšana ir iespējama.

(3) Ja deklarācijas pārbaude vai papildpārbaude pēc muitas formalitāšu nokārtošanas parāda, ka muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju, muitas iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem izdara labojumus muitas deklarācijā, ņemot vērā pārbaudē iegūto informāciju."

58. Izslēgt 149.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus "vai pasludina sevi".

59. 164.pantā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) personas ir laulībā vai arī radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei.";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personas, kuras darbojas vienā uzņēmumā un no kurām viena ir otras vienīgais aģents, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs, uzskatāmas par savstarpēji saistītām tikai tad, ja tās atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

60. Izteikt 169.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) procenti saskaņā ar vienošanos, ko ir noslēdzis pircējs un kas attiecas uz izvedamo preču pirkšanu, neatkarīgi no tā, vai šos procentus maksā pārdevējs vai kāda cita persona, ja šī vienošanās ir noslēgta rakstveidā un pircējs var pierādīt, ka:

a) šādas preces tiešām ir pārdotas par cenu, kas deklarēta kā cena, kura ir faktiski samaksāta vai arī būtu jāmaksā,

b) izdevumi, kas saistīti ar procentu maksām, nepārsniedz šādu darījumu vidējās izmaksas attiecīgajā valstī un laikposmā;".

61. 172.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja preces ražošanā piedalās vairākas valstis, šīs preces izcelsmes valsts ir tā, kur prece ir pakļauta pēdējai būtiskai, saimnieciski pamatotai apstrādes vai pārstrādes operācijai, kuras rezultātā rodas jauna prece, vai kur šī apstrāde vai pārstrāde ir nozīmīgs preces ražošanas posms. Preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un pārbaudes institūcijas nosaka operācijas, kuras uzskatāmas par nozīmīgu preces ražošanas posmu vai pēdējām būtiskām, saimnieciski pamatotām apstrādes vai pārstrādes operācijām.";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Preču izcelsmes sertifikāts iesniedzams muitas iestādei četru mēnešu laikā no dienas, kad precei piemērota attiecīgā muitas procedūra."

62. Izteikt XXX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"XXX nodaļa. Muitas maksājumu atmaksāšana un atbrīvojums no saistības veikt muitas maksājumus ".

63. 174.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šo termiņu muitas iestāde var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nevarēja iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka muitas maksājumi samaksāti nepamatoti, tā pēc savas iniciatīvas atmaksā attiecīgo summu."

64. Papildināt likumu ar 175.¹, 175.² un 175.³ pantu šādā redakcijā:

"175.¹ pants. Atbrīvojums no saistības veikt muitas maksājumus

(1) Personu atbrīvo no saistības veikt muitas maksājumus, ja muitas iestādei tiek dokumentāri pierādīts, ka muitas parāda iegrāmatošanai vai muitas maksājuma iekasēšanai nav bijis likumīga pamata.

(2) Pieprasījumu par atbrīvojumu no saistības veikt muitas maksājumus iesniedz ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā muitas parāda iegrāmatošanas. Šo termiņu muitas iestāde var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nevarēja iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.

(3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka minētajā laikā bija iespējama viena no šā panta pirmajā un otrajā daļā norādītajām situācijām, tā pēc savas iniciatīvas atbrīvo no saistības veikt attiecīgos muitas maksājumus.

175.² pants. Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana, ja preces ir bojātas

(1) Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana ir iespējama, ja konstatē, ka brīdī, kad muitas maksājumu summas tika iegrāmatotas, no precēm, kas pakļautas attiecīgajai muitas procedūrai, ir atteicies šo preču valdītājs, jo laikā pirms muitas procedūras uzsākšanas tās atbilstoši šā likuma 28.panta otrajā daļā minētajam dokumentam tika uzskatītas par bojātām vai arī vairs neatbilda tā līguma saistībām, uz kura pamata bija ievestas. Bojātās preces šā panta izpratnē ir tādas preces, kas ir bojātas pirms to izlaišanas.

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem piešķir un tos atmaksā, ja:

1) preces nav izmantotas, izņemot tādu attiecīgo preču izmantošanu, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai tās ir bojātas vai neatbilst līguma saistībām;

2) preces ir izvestas no muitas teritorijas. Pēc ieinteresētās personas lūguma tā vietā, lai preces izvestu, muitas iestāde var atļaut iznīcināt preces vai arī atpakaļizvešanas nolūkā piemērot tām tranzīta procedūru vai procedūru — ievešana muitas noliktavā, vai citu muitas režīmu — ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā. Lai precēm piemērotu vienu no muitas procedūrām vai citiem muitas režīmiem, tās uzskatāmas par ārvalstu precēm.

(3) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu nepiemēro precēm, kas pirms deklarēšanas tika ievestas uz laiku pārbaudei, ja vien nav konstatēts, ka preču bojājumus vai neatbilstību līguma saistībām nebija iespējams noskaidrot tādā pārbaudē.

(4) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, ja pieteikums attiecīgajai muitas iestādei iesniegts 12 mēnešu laikā no dienas, kad par šo maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Normatīvajos aktos paredzētos gadījumos muitas iestāde ir tiesīga lemt par šā termiņa pagarināšanu.

175.³ pants. Citi gadījumi, kad piemērojams atbrīvojums no muitas maksājumiem un muitas maksājumu atmaksāšana

(1) Muitas maksājumus atmaksā vai no tiem atbrīvo gadījumos, kurus izraisījuši apstākļi, kas nevar tikt saistīti ar faktu, ka attiecīgā persona izdarījusi krāpšanu vai pieļāvusi nolaidību, kā arī Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem vai to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, ja pieteikums attiecīgajai muitas iestādei iesniegts 12 mēnešu laikā no dienas, kad par šo maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Normatīvajos aktos paredzētos gadījumos muitas iestāde ir tiesīga lemt par šā termiņa pagarināšanu."

65. Izteikt 176., 177. un 178.pantu šādā redakcijā:

"176.pants. Muitas parāds, ja preces izlaistas brīvam apgrozījumam vai ievestas uz laiku

(1) Muitas parāds rodas, ja:

1) preces, par kurām veicami muitas maksājumi, izlaistas brīvam apgrozījumam;

2) precēm piemēro ievešanu uz laiku un tās daļēji atbrīvo no muitas maksājumiem.

(2) Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

(3) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā iesniegta deklarācija. Ja muitas deklarācija sastādīta, pamatojoties uz informāciju, kuras dēļ netiek iekasēti visi noteiktie muitas maksājumi vai to daļa, personas, kuras sniedza nepieciešamo informāciju un kuras zināja vai kurām vajadzēja zināt, ka šī informācija ir nepareiza, uzskatāmas par parādniekiem.

177.pants. Muitas parāds, ja veikta preču izvešana

(1) Muitas parāds, izvedot preces, rodas, ja:

1) preces, par kurām veicami muitas maksājumi, izvestas no muitas teritorijas, neveicot muitas maksājumus. Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī;

2) netiek ievēroti noteikumi, kas reglamentē kārtību, kādā preces atļauts izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem. Parāds rodas brīdī, kad preces nonāk citā galapunktā, nevis tajā, uz kuru muitas iestāde bija atļāvusi attiecīgās preces izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem, vai, ja muitas iestādei nav iespējams noteikt šo brīdi, datumā, kad izbeidzas iesniegšanas termiņš dokumentiem, kas pierāda faktu, ka ir izpildīti attiecīgie noteikumi, kuri preces ļauj neaplikt ar muitas maksājumiem.

(2) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā iesniegta deklarācija.

178.pants. Muitas parāds, ja veikta preču nelikumīga pārvietošana

(1) Muitas parāds, ievedot preces, rodas, ja nelikumīgi ieved:

1) muitas teritorijā preces, kas apliekamas ar muitas maksājumiem;

2) pārējā muitas teritorijā preces no brīvās zonas vai brīvās noliktavas.

(2) Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek nelikumīgi ievestas.

(3) Parādnieki ir personas, kuras:

1) nelikumīgi pārvietojušas preces;

2) piedalījušās šajā preču pārvietošanā un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka šāda pārvietošana ir nelikumīga;

3) iegādājušās attiecīgās preces vai kuru valdījumā tās ir atradušās un kuras iegādāšanās vai valdījuma rašanās brīdī zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces ir pārvietotas nelikumīgi."

66. 179.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "pakļaut preces" ar vārdiem "par kurām veicami muitas maksājumi";

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "kurām tās ir piederējušas" ar vārdiem "kuru valdījumā tās atradušās";

papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pienākums ir saistību izpilde, kas rodas, precēm piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgu muitas procedūru."

67. 180.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) netiek izpildīti noteikumi attiecībā uz preču atbrīvojumu no muitas maksājumiem, kas piešķirts, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi, gadījumos, kas nav minēti šā likuma 179.pantā, ja vien pārkāpumi nav būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanas vai attiecīgās muitas procedūras izpildi.";

papildināt otro daļu ar vārdiem "kas piešķirts, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi".

68. Papildināt likumu ar 180.¹ pantu šādā redakcijā:

"180.¹ pants. Apstākļi, kas nerada muitas parādu

(1) Apstākļi, kas nav uzskatāmi par tādiem, kas būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgās muitas procedūras izpildi un nerada muitas parādu šā likuma 180.panta pirmās daļas izpratnē, ir šādi:

1) tā termiņa pārsniegšana, kurš noteikts precēm, piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas režīmu, kuru muitas iestāde būtu pagarinājusi, ja pagarinājums būtu pieprasīts savlaicīgi;

2) tā termiņa pārsniegšana, kurš, piemērojot precēm tranzīta procedūru, noteikts preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē, ja šīs preces uzrādītas termiņā, kas vairāk nekā vienu reizi nepārsniedz termiņu, kurš noteikts preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē;

3) tādu preču apstrādāšana bez muitas iestādes iepriekšējas atļaujas, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā, ja apstrādes atļauja būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

4) tādu preču izmantošana citādi, nekā norādīts procedūras piemērošanas atļaujā, kurām piemērota muitas procedūra — ievešana uz laiku, ja atļauja preces izmantot citādi būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

5) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, neatļauta pārvietošana ar nosacījumu, ka preces pēc muitas iestāžu pirmā pieprasījuma tām tiek uzrādītas;

6) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, izvešana no muitas teritorijas vai ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, neveicot nepieciešamās formalitātes;

7) tādu preču, kurām piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, nosūtīšana, pirms tās izmantotas atbilstoši mērķim, par to nepaziņojot muitas iestādei, ar nosacījumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

a) ziņas par preču nodošanu tiek ierakstītas preču nosūtītāja uzskaites reģistros,

b) preču saņēmējs ir tādas atļaujas turētājs, saskaņā ar kuru minētajām precēm piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz to izmantošanas mērķi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi nav uzskatāmi par būtiskiem un nerada muitas parādu, ja persona pierāda, ka šie apstākļi iestājušies un ka:

1) tie nav saistīti ar mēģinājumu nelikumīgi pārvietot preces, kas atrodas muitas kontrolē;

2) tie nav saistīti ar attiecīgās personas apzinātu rīcību vai nolaidību;

3) pēc tam tiek veiktas visas nepieciešamās formalitātes.

(3) Šajā pantā minētie apstākļi, kas neietekmē muitas parāda rašanos, neizslēdz normatīvajos aktos paredzēto personas atbildību par muitas noteikumu pārkāpumiem."

69. Izteikt 181.pantu šādā redakcijā:

"181.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja tiek veiktas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā neatļautas darbības ar precēm

(1) Muitas parāds rodas, ja brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā preces, par kurām veicami muitas maksājumi, patērē vai izmanto citādi, nekā to paredz šis likums un citi normatīvie akti par muitas lietām.

(2) Muitas parāds rodas, ja preces pazūd un par to pazušanu muitas iestādes nav saņēmušas dokumentāri pamatotu paskaidrojumu. Šādā gadījumā muitas iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka attiecīgās preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ir patērētas vai izlietotas.

(3) Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek patērētas vai tiek pirmoreiz lietotas citādi, nekā to paredz spēkā esošie normatīvie akti.

(4) Parādnieki ir personas, kuras:

1) veikušas darbības ar precēm;

2) piedalījušās šajās darbībās un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces izmantotas tādiem mērķiem, kas nav paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

(5) Ja muitas parāds rodas par pazudušām precēm, parādnieks ir persona, kura pēdējā bija šo preču valdītājs."

70. 183.pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Muitas parādu, ja veikta preču ievešana, nevar uzskatīt par radušos attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar preču izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, un kas pirms tam ir izvestas vai atpakaļizvestas ar muitas iestāžu atļauju.

(3) Ja atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai tiek uzskatīts, ka muitas parāds nerodas attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar to izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, jebkuri lūžņi vai atkritumi, kas rodas šo preču iznīcināšanas rezultātā, tiek uzskatīti par ārvalstu precēm.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

71. Papildināt likumu ar 183.¹ pantu šādā redakcijā:

"183.¹ pants. Muitas parāds, kas radies par precēm, kuras pakļautas ierobežojumiem un aizliegumiem

Muitas parāds, kā noteikts šā likuma 176., 177., 178., 179., 180., 181. un 182.pantā, rodas arī tad, ja tas attiecas uz precēm, kuru jebkāda veida ievešana vai izvešana saistīta ar aizliegumiem vai ierobežojumiem."

72. Izteikt 184.pantu šādā redakcijā:

"184.pants. Aprēķināšanas pamats

(1) Ja šā likuma noteikumi neparedz citu kārtību, muitas parādu aprēķina saskaņā ar tām normatīvajos aktos noteiktajām normām, kuras ir spēkā muitas parāda rašanās brīdī.

(2) Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad tieši muitas parāds radies, par muitas parāda rašanās brīdi tiek uzskatīts brīdis, kad muitas iestāde konstatējusi, ka par precēm ir radies muitas parāds.

(3) Ja muitas iestādes rīcībā ir informācija, kas apstiprina to, ka muitas parāds radies jau pirms tam, kad muitas iestāde konstatējusi muitas parāda rašanos, muitas maksājumu apjomu par attiecīgajām precēm nosaka ar visagrāko muitas parāda rašanās brīdi, kuru iespējams konstatēt pēc tās rīcībā esošās informācijas.

(4) Lai nepieļautu nepamatotu finansiālu priekšrocību iegūšanu, nosakot vēlāku muitas parāda rašanās brīdi vai vēlāku tā uzrādīšanu uzskaites dokumentos, piemēro normatīvajos aktos noteikto nokavējuma naudu."

73. Papildināt 185.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja normatīvie akti paredz atbrīvojumu no muitas maksājumiem, šāds atbrīvojums ņemams vērā, aprēķinot muitas parādu."

74. Papildināt 188.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties no jauna tikai attiecībā uz daļu no parāda summas, par kuru iesniegts galvojums, pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidzas daļa no galvojuma saistībām, ja attiecīgā summa to nodrošina."

75. Izslēgt 189.pantu.

76. Izteikt 190.pantu šādā redakcijā:

"190.pants. Muitas parāda dzēšana

(1) Muitas parādu dzēš:

1) samaksājot muitas maksājumu;

2) atbrīvojot no saistības samaksāt muitas maksājumu;

3) anulējot muitas deklarāciju;

4) preces aizturot un konfiscējot, iznīcinot vai personai atsakoties no tām par labu valstij, ja preces pirms to izlaišanas tiek sabojātas vai tās ir neglābjami sabojājušās nepārvaramas varas darbības rezultātā;

5) preces, par kurām radies muitas parāds šā likuma 178.pantā noteiktajā kārtībā, aizturot to nelikumīgas ievešanas brīdī un nekavējoties vai vēlāk konfiscējot.

(2) Preču aizturēšanas un konfiscēšanas gadījumā muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem soda apmēru nosaka, pamatojoties uz nodokļa lielumu, vai attiecīgā muitas parāda apjoms var būt par iemeslu krimināllietas vai administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai."

77. Papildināt likumu ar XXXII¹ nodaļu šādā redakcijā:

"XXXII¹ nodaļa. Nodokļu samaksas termiņa atlikšana

191.¹ Nodokļu samaksas termiņa atlikšanas piemērošana

(1) Pēc deklarētāja lūguma Valsts ieņēmumu dienests piešķir attiecīgo muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu uz laiku līdz 30 dienām ar nosacījumu, ka uz nodokļu samaksas termiņa atlikšanas laiku tiek iesniegts galvojums.

(2) Pēc deklarētāja lūguma Valsts ieņēmumu dienests apkopo par kalendāro nedēļu vai kalendāro mēnesi nodokļu summas, attiecībā uz kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana.

(3) Ja nodokļu summas, attiecībā uz kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana, tiek apkopotas par kalendāro nedēļu, šo nodokļu samaksas termiņš ir ceturtās nedēļas piektdiena pēc šīs kalendārās nedēļas.

(4) Ja nodokļu summas, attiecībā uz kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana, tiek apkopotas par kalendāro mēnesi, šo nodokļu samaksas termiņš ir nākamā mēneša 15.datums.

(5) Ja, samaksas termiņam beidzoties, persona, kurai piešķirta nodokļu samaksas termiņa atlikšana, nav samaksājusi atlikto nodokļu maksājumu šajā pantā noteiktajā kārtībā, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma nauda par nesamaksāto daļu tiek aprēķināta likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

(6) Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu, un kārtību, kādā šīs nodokļu summas tiek apkopotas par kalendāro nedēļu vai kalendāro mēnesi, nosaka Ministru kabinets."

78. Izteikt 195.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ministru kabinets nosaka TARIC klasifikatora piemērošanas kārtību atbilstoši Eiropas Savienības TARIC klasifikatoram un ņemot vērā informatīvās sistēmas ieviešanas pakāpi. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina TARIC klasifikatora elektroniskās datu bāzes uzturēšanu un aktualizēšanu atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos."

79. Papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"4. Grozījumi likuma 132.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

5. Grozījumi likuma 1., 7. un 13.¹ pantā, B sadaļas un V nodaļas nosaukumā, 20., 24., 25., 26., 29. un 70.pantā, VIII, X un XVII nodaļā, 120., 122., 123., 125., 134., 137. un 147.pantā, 147.3 pants, grozījumi XXX nodaļā un H sadaļā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

6. Likuma XVI nodaļa zaudē spēku 2002.gada 1.jūlijā."

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 29.martā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 18.aprīlī