Saeimas priekšsēdētāja:

Sarunā ar Baltijas jūras valstu padomes komisāri

Vakar Saeimā: Baltijas jūras valstu padomes komisāre Helli Degna un Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Foto: A.F.I.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre vakar, 18. februārī, tikās arī ar Baltijas jūras valstu padomes komisāri demokrātijas attīstības jautājumos Helli Degnu.

Tikšanās gaitā pārrunāti jautājumi, kas skar Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) dalībvalstu demokrātisko attīstību, balstoties uz cilvēktiesību normu ievērošanu.

Baltijas jūras valstu padomes demokrātiskas attīstības komisāra institūts izveidots 1994.gadā demokrātiskas attīstības veicināšanai dalībvalstīs.

BJVP komisāre apsveica Saeimas priekšsēdētāju I.Ūdri sakarā ar ievēlēšanu atbildīgajā amatā un Latvijas sasniegumiem Eiropas Savienības (ES) un Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās kontekstā. H.Degna interesējās par politisko situāciju Latvijā pēc 8.Saeimas vēlēšanām, jo īpaši par Saeimas deputātu sastāva izmaiņām, kā arī iespējām sadarboties BJVP, pilnveidojot parlamentāriešu darba pieredzi.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja komisāri par parlamenta darbību, uzsverot, ka pēc 8.Saeimas vēlēšanām mainījušās gandrīz divas trešdaļas deputātu. Jaunievēlētajiem deputātiem grūtības sagādā likumdevēja lomas apgūšana paralēli katra jau esošajām profesionālajām kvalitātēm, kā arī no iepriekšējās – 7.Saeimas palikušie ap septiņdesmit neizskatītie likumprojekti, kas faktiski jāskata no jauna. Tādēļ noderīgi ir BJVP rīkotie semināri parlamentāriešiem sadarbībā ar Ziemeļvalstu parlamentiem.

Tikšanās dalībnieces pārrunāja arī iespējamo referenduma norisi Latvijā. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja ideju par parlamenta nozīmīgo lomu sabiedrības informēšanā un pastāstīja, ka Latvijā deputāti, tiekoties ar iedzīvotājiem, daudz skaidro par ES, un visgrūtāk ir atbildēt uz personīgiem jautājumiem, kas skar konkrētus cilvēkus.

Saeimas priekšsēdētāja un BJVP komisāre pārrunāja arī drošības sistēmas izveides aktualitātes finanšu un komunikāciju jomās, ņemot vērā pašreizējo situāciju terorisma draudu ziņā, kā arī iespējas ratificēt Saeimā minoritāšu konvenciju. Abas puses bija vienisprātis par nepieciešamību rast līdzsvaru starp paaugstināto drošības līdzekļu cīņā pret terorismu ieviešanu un starptautisko cilvēktiesību normu ievērošanu.

Tiekoties lietišķā sarunā ar Kanādas vēstnieku

Vakar, 18.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Robertu Andrigo.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību aktualitātes.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Kanādas vēstnieks R.Andrigo atzina, ka, neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, Latvijas un Kanādas attiecības ir abpusēji draudzīgas. Pārrunāta Latvijas sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, ņemot vērā Latvijas sasniegto reformu procesā dalības perspektīvā Eiropas Savienībā un NATO. Abas puses izteica pārliecību, ka tuvākajā nākotnē Latvija kā ES un NATO dalībvalsts savas attiecības ar Kanādu veidos jau multilaterālā līmenī.

I.Ūdre un R.Andrigo īpašu uzmanību pievērsa jautājumiem, kas saistīti ar parlamentāriešu sadarbības tālāku veicināšanu. Atzinīgi tika novērtēts parlamentāro sadarbības grupu darbs un izteikta cerība jau tuvākajā laikā attiecības starp abu valstu parlamentiem padziļināt, diskutējot par jautājumiem, kas varētu būt interesanti abu valstu parlamentāriešiem. Vēstnieks ierosināja, ka varētu pārrunāt, piemēram, Kanādā uzkrāto pieredzi, izmantojot praksē parlamentāriešu ētikas kodeksu. Saeimas priekšsēdētāja atzina ētikas normu lietderību kopumā, jo tās liek cilvēkam pārdomāt, ko var atļauties un ko ne. Viņa arī uzsvēra, ka sabiedrības izpratne par ētikas noteikumiem un to ievērošana visaugstākajā līmenī varētu veidot lielāku uzticību likumdevējam.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī iespējamo referenduma norisi Latvijā. Saeimas priekšsēdētāja pauda pārliecību, ka ļoti nozīmīga ir sabiedrības vispusīga informēšana. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijai būtu noderīga Kanādas pieredze jautājumos par referendumu rīkošanu.

Sarunas noslēgumā abas puses pārrunāja arī ar dzimumu līdztiesību saistītus jautājumus un sieviešu iesaistīšanos politisko lēmumu pieņemšanā.

Saeimas preses dienests