Par valdības darbu 100 dienās lauksaimnieku skatījumā

Simt dienas – tas nav daudz, bet nav arī tik maz, lai lauksaimnieki nevarētu sniegt savu vērtējumu par valdības līdzšinējo darbību.

Tā kā lauksaimniecības nozare nav iekļauta valdības prioritāro nozaru sarakstā, tad īpaši pozitīvu nostāju no lauksaimniekiem nebūtu loģiski sagaidīt.

Vērtējot valdības darbības prioritātes, diemžēl jāsecina, ka tās ir galvenokārt līdzekļus tērējošas, nevis saistītas ar ražošanu. Ar nožēlu jāatzīst, ka attieksme pret lauksaimniecību ir kā pret neperspektīvu nozari, kurā nav vērts ieguldīt valsts finanses, jo nebūs pietiekamas atdeves. Valdībā tiek intensīvi aizstāvētas tirgotāju intereses, kas zināmā mērā traucē attīstīties pašmāju ražotājiem.

Kritiski uz valdības darbu raugās cukurbiešu audzētāji, jo cukura ražošanas nozarē apdraudēti ir ne tikai cukurbiešu audzētāji, bet arī pārstrādātāji un cukurfabrikas. Nozarē strādājošie ir izmisumā – lēmums par atbalsta pasākumu ieviešanu cukura ražošanai ir jāpieņem pēc iespējas agrāk, kamēr nav radušies neatgriezeniski zaudējumi.

Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas priekšsēdētāja vietas izpildītājs U.Caune jūtas sarūgtināts: “Valdības sēdēs jautājumi izskatīti tikai informatīvi un nevis pēc būtības, visu laiku pārceļot jautājumu uz nākamajām sēdēm. Uzmanīgu dara fakts, ka nav konkrēta Ministru prezidenta viedokļa par cukura nozari. Līdz martam jābūt skaidrībā par nozari, jo citādi cukurfabrikas nevar pilnvērtīgi turpināt savu darbību.”

Arī laukaugu sektorā strādājošie lauksaimnieki nav apmierināti ar kopējo valdības attieksmi pret lauksaimniecību, uzskatot, ka tā ir samērā vienaldzīga pret to, kā šodien jūtas zemnieki.

Latvijas Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību apvienības priekšsēdētājs O.Legzdiņš uzskata: “Nav pilnīgi pausta valsts nostāja par to, kāda varētu būt graudu intervences kārtība. Runa ir par tāda mehānisma izstrādi, lai varētu taupīt naudiņu. Pašreiz graudu ražotāji un pārstrādātāji nostiprinās un modernizējas, lai, iestājoties ES, varētu kaut cik konkurēt. Neesam padevušies.”

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas priekšsēdētājs V.Sīmanis kā negatīvu faktoru valdības darbā min to, ka joprojām nav apstiprināts valsts budžets, tādēļ cūkaudzētājiem nav skaidrības, vai no valsts tiks sagaidīts atbalsts, tas savukārt ļoti kavē ciltsdarba attīstību.

Tomēr, neraugoties uz kritisko situāciju, kāda izveidojusies vairākās nozīmīgās lauksaimniecības nozarēs, lauksaimnieki valdības darbā saskata arī dažus pozitīvus momentus.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētāja, Latvijas Piena ražotāju asociācijas priekšsēdētāja vietniece L.Silaraupa pozitīvi vērtē finanšu ministra Valda Dombrovska darbību, jo saskata interesi risināt problēmas un gatavību diskutēt par dažādu situāciju normalizēšanu.

Zemkopības ministrijas darbs tiek vērtēts atzinīgi, cerot arī turpmāk uz veiksmīgu sadarbību.

Lauksaimnieki cer, ka savā turpmākajā darbībā valdība tomēr pievērsīsies jautājumiem, kas attiecas uz lauksaimniecību un mēģinās rast risinājumus šīs nozares sakārtošanai un pašlaik izveidojušos krīžu likvidēšanai, nepiespiežot lauku iedzīvotājus ķerties pie radikālākiem līdzekļiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome