Pirmajai prioritātei būtu jābūt veselībai

Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 18. februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Guntis Rozenbergs

Šodien runāsim par šā gada budžeta projektu, kas vakar iesniegts parlamentā. Šā gada budžeta projekts izcēlās ar to, ka jaunā valdība to gatavoja rekordilgu laiku — mēnešus trīs, it kā bija jaušama tāda jauna tradīcija — lauzt visus vecos principus, ka naudu piešķir tikai tad, ja ieplānotajiem tēriņiem ir ļoti argumentēti pamatojumi. Vai šī jaunā pieeja patiešām ir sevi attaisnojusi, jūsuprāt, un vai ir izveidots labākais budžeta projekts atjaunotās Latvijas Republikas laikos?

Raita Karnīte: — Vispirms es gribu teikt: labi, ka vispār ir izveidots vismaz kāds budžeta projekts, tas iepriecē, jo ļoti daudzas iestādes, struktūras, arī uzņēmumi ir atkarīgi no tā, kad tiek pieņemts valsts budžets, tai skaitā arī likumdevēji, kam Latvijā ir diezgan nelāga prakse — piemērot likumus budžeta pieņemšanas brīdī, kas ir kaut kad gada vidū, jau ar atpakaļejošu datumu. Es ceru, ka šoreiz tā nenotiks. Ir labi, ka vispār iesniegts izskatīšanai budžets. Vai tas būs labākais, to rādīs nākotne, jo vēl pietrūkst informācijas, lai varētu pilnīgi spriest par budžetu.

— Bet princips, ka visa nauda ir jāpiešķir tikai tad, ja ļoti stingri argumentēts pamatojums?

R.Karnīte:— Es domāju, ka tādā plašā sistēmā kā valsts budžets šādu principu nevar realizēt, to var tikai daļēji ievērot un, domājams, ka šeit ir mēģinājums to darīt, jo ir ziņa par ietaupītajiem četrarpus miljoniem latu. Bet jāņem vērā, ka izdevumi šai budžetā ir palielinājušies krietni vairāk par šiem ietaupītajiem četrarpus miljoniem latu — par 12,8 procentiem, ja es pareizi esmu sarēķinājusi, pret 8,4 procentu ieņēmumu palielinājumu. Tā ka, manuprāt, taupība šai budžetā sevišķi nav izdevusies un, domāju, nav arī vajadzīga.

— Jā, man no malas izskatījās, ka it kā tiek radīta ilūzija, ka tiek ļoti kompetenti un dziļi strādāts, bet iznākums būtībā ir gandrīz tāds pats kā iepriekšējām valdībām.

R.Karnīte: — Es domāju, ka iznākums ir citāds, jo mēs tomēr zinām, ka ir minētas četras prioritātes, no kurām trīs vai vismaz divas noteikti ir jaunas. Pirmā — valsts iekšējā drošība, otrā — neatkarīga tiesu vara, kas, bez šaubām, bija vajadzīgas, vienīgi es gan laikam nedomāju, ka tās būtu pašas svarīgākās prioritātes budžeta aspektā. Valsts darba aspektā — neapšaubāmi, bet budžeta aspektā — par to neesmu pārliecināta.

— Vēl bez jūsu minētām prioritātēm integrācija NATO, integrācija Eiropas Savienībā un izglītība izvirzītas kā galvenās prioritātes budžetam. Kuras, jūsuprāt, būtu tās prioritātes, kas būtu jāizvirza budžetā kā galvenās, ja skatām visu mūsu sabiedrību un tautsaimniecību kopumā.

Raita Karnīte: — Es domāju, ka integrācija eiroatlantiskajās struktūrās varbūt nav prioritāte, tie ir papildu izdevumi neapšaubāmi, bet tas ir ikdienas darbs, un tas turpināsies. Es noteikti izvirzītu par pirmo prioritāti veselības aprūpi, jo ļoti stingri turos pie uzskata, ka Latvijā vairs nav krīzes situācijas, Latvija ir normāla valsts, kas attīstās, tai ir pazems attīstības līmenis, un valstī, kas attīstās, kaut arī zemā līmenī, šāds veselības aprūpes stāvoklis, kāds ir Latvijā, ir vienkārši nepiedodams un neatbilstošs valsts attīstības līmenim. Tāpēc veselībai noteikti vajadzēja būt prioritātei. Varbūt kādu no iepriekš minētajām prioritātēm varēja aizstāt ar veselību, un tad es ieteiktu to darīt ar ceturto — izglītību, jo izglītībai ir paredzēts algas pieaugums, bet, ja izglītība ir prioritāte, tad, manuprāt, tur citi darbi ir darāmi, nevis tikai palielināmas algas.

— Es nolasīšu vienu teikumu no budžetu pavadošā dokumenta “Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes”, kas raksturo valdības pamatmērķi: ”Valdības ekonomiskās politikas pamatmērķis ir ilgtspējīga un sabalansēta tautsaimniecības un sociālā attīstība, ko nodrošina stabila un prognozējama ekonomiskā un fiskālā politika un strukturālo reformu īstenošana.” Karnītes kundze, kā jūs vērtējat — vai šis pamatmērķis budžetā ir ievērots?

R.Karnīte: — Atbilstoši šim pamatmērķim, manuprāt, būtu nepieciešami trīs ieraksti prioritāšu sadaļā: pirmais — jau minētā veselība, kas pašlaik ir vājākais sociālās attīstības posms, otrā būtu palīdzība ģimenēm ar bērniem, par ko gan runā, bet kas faktiski nav nekas vairāk kā vienkārši neliela situācijas uzlabošana, un trešā prioritāte šeit būtu — investīcijas, kas nodrošinātu attīstību, bet, kā mēs zinām, visi šie trīs punkti budžetā neparādās, tieši otrādi — visos šajos trīs punktos ir faktiski samazinājums.

— Jā, iepriekšējās valdības budžetu ir veidojušas it kā pa vecam, bet toreiz budžeta deficīts bija zemāks par trim procentiem no iekšzemes kopprodukta vērtības. Jaunā valdība piedāvā it kā tā saukto taupības budžetu, jauno laiku budžetu, bet valsts budžeta fiskālais deficīts ir paredzēts trīs procentu apjomā, un to ir kritizējis gan Latvijas Bankas prezidents, droši vien arī Starptautiskais valūtas fonds to vērtē kritiski. Vai Latvija, jūsuprāt, var atļauties budžetu ar tik lielu deficītu?

R.Karnīte: — Es domāju, ka atļauties var, tas nav liels deficīts budžetam pats par sevi, bez šaubām, stabilai attīstībai ir labāk, ja budžets ir pilnīgi sabalansēts, bet Latvijas apstākļos tas nebūtu liels deficīts, ja līdzekļi tiktu izlietoti attīstībai, bet tā tas nav. Un ir pilnīgi skaidrs, ka ļoti daudzi no solījumiem, kas it kā būtu vērsti uz attīstību, tai skaitā investīciju palielinājums, ja būtu budžeta pieaugums, vai veselības aprūpē finansējuma pieaugums, patiesībā nebūs īstenojams, jo solījumi par budžeta pieaugumu, ja tāds būs iespējams (bet es domāju, ka arī tas nebūs iespējams, jo 5,5 procenti ir diezgan augsts ekonomikas attīstības pieaugums nākamajam gadam), šie solījumi nebūs izpildāmi tādēļ, ka viss budžeta pieaugums būs jāizmanto šī deficīta segšanai. Un šajos paziņojumos par budžetu ir ļoti daudz pretrunu.

— Kā jūs vērtējat to, ka jaunajā budžeta projektā līdz minimumam ir samazinātas investīcijas pašvaldībām, sporta zālēm, ūdenssaimniecībai? Daudzi no projektiem jau ir iesākti. Varbūt tas liecina, ka iepriekš bijuši finansējumi deputātu, ministru un viņu draugu skolām un pagastiem. Kā jūs vērtējat šo piegājienu?

R.Karnīte: — Varbūt es varētu sniegt divus komentārus šai sakarā. Pirmkārt, es nedomāju, ka pašvaldības naudu lieki tērētu vairāk, nekā to dara valsts sektorā. Es nedomāju, ka šeit būtu kāda lielāka izšķērdība pašvaldībās, un arī tā nauda, kas ir iegūta pēc partijas piederības principa, arī ir aizgājusi iedzīvotāju labklājībai, un to nevajadzētu aizmirst. Tas no vienas puses. No otras puses — šeit iezīmējas ļoti raksturīga šīs valdības darba stila pazīme. Valdība pirmām kārtām uzskata, ka visapkārt ir blēži, un tikai pēc tam, ka var arī ko labu izdarīt. Un tas nozīmē, ka šī policejisko metožu dominance vai vēlēšanās tādas ieviest atspoguļojas jaunveidojamā likumdošanā, kurā stingri tiek pastiprināti visi administratīvie sodi, visdažādākās administratīvās metodes, kontroles sistēmas un tā tālāk, kas, no vienas puses, ir labi, bet to nevar pārspīlēt, un tā ir tāda diezgan raksturīga iezīme.

— Liekas, vēl viena raksturīga iezīme ir tā, ka ļoti daudzām jomām algu palielināšanu jaunais budžets sola gada otrajā pusē, nupat izskanēja, ka medicīnas darbinieki saņems algu pielikumu — 1,5, pat līdz 2 reizes. Vai jūs ticat, ka jaunā valdība gūs lielākus ieņēmumus, lai otrajā pusgadā varētu palielināt algas visiem šiem solītajiem sektoriem un cilvēkiem, kas šo palielinājumu noteikti arī gaida un būtībā droši vien arī ir pelnījuši.

R.Karnīte: — Es jau gandrīz atbildēju, es uzskatu, ka ekonomikas pieaugums — 5,5 procenti, kas ir budžeta pamatā, ir diezgan augsts. Tas nozīmē, ka īpaši liels budžeta pieaugums, ja pareizi saplānots šis budžets, nebūtu sagaidāms.

— Tā ka lielu papildu ieņēmumu nebūs.

R.Karnīte: — Es domāju, ka nebūs, bet var arī būt, bez šaubām, ja tiktu uzlabota nodokļu iekasēšana, bet pagaidām nekas neliecina, ka tas notiks ātri.

— Nu Sončika kungs ir atlaists.

R.Karnīte: — Jā, bet tas nerada lielākus nodokļu ieņēmumus, jo šie augstākie nodokļu ieņēmumi, kas bija decembrī un janvārī, vēl ne par ko neliecina. Jo decembris un janvāris ir augstāku nodokļu laiks budžetā, tas ir tāds pļaujas laiks budžetā sakarā ar lielāku tēriņu, lielāku ekonomisko aktivitāti un nodokļu nomaksāšanas grafikiem. Un es jau teicu, ka pieaugums, ja tāds būtu, ir paredzēts budžeta deficīta segšanai.

— Noslēgumā tāds jautājums — kā jūs vērtējat to, ka deputātiem jaunradītā budžeta izvērtēšanai tiks atvēlēts rekordīss laiks? Ja rekordilgā laikā tas viss tapa, tad vērtēšanai, sijāšanai paredzētas tikai nepilnas divas nedēļas, tātad šis budžets būs triecientempā jāpieņem.

R.Karnīte: — Te ir iespējamas divas situācijas: vai nu budžets netiks pietiekami labi izvērtēts, vai arī šis laiks būs jāpagarina. Domāju, ka būs pirmais variants, ņemot vērā Saeimas darbu līdz šim, un tad pilnīgi ir iespējams tas, ko arī solījis gan finanšu ministrs, gan Ministru prezidents — ka šis budžets jau nav galīgs, faktiski tas nav nekas, jo jau pēc pirmā ceturkšņa ir sagaidāmas izmaiņas gan uz vienu, gan uz otru pusi. Domāju, uz vienu pusi, kas nozīmē līdzekļu samazināšanu atsevišķām struktūrām, kas nozīmē neko vairāk kā nestabilitāti.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā