Pēc 2003.gada 13.februāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

D.Turlais (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Es runāšu par diviem jautājumiem, kas, mūsuprāt, šodien bija svarīgākie.

Pirmais. Izskatīšanai Saeimā mēs iesniedzām grozījumus Enerģētikas likumā, kas faktiski ir mūsu frakcijas darba turpinājums — novērst jebkuras iespējas slēptai valsts a/s “Latvenergo” sadalīšanai un privatizācijai. Lai arī valdošā koalīcija apgalvo, ka a/s “Latvenergo” privatizācija nenotiks un tas neesot valdības plānos, koalīcija iepriekšējā Saeimas sēdē noraidīja mūsu pieprasījumu tieši šajā sakarā, bet šodien arī grozījumus Enerģētikas likumā, kas faktiski novērstu iespējamo uzņēmuma sadalīšanu un privatizāciju pa daļām. Tas, mūsuprāt, liecina tikai par vienu — vārdos valdība ir vienisprātis ar sabiedrības izteikto viedokli, bet patiesībā nav gatava to respektēt.

Otrais. Globālā mērogā īpaši svarīgs ir iespējamais Amerikas Savienoto Valstu un Irākas bruņotais konflikts. Mēs aizvien esam pārliecināti, ka ANO iespējas nav izsmeltas. Ja runa ir par konvenciju par masu iznīcināšanas ieroču tālāku neizplatīšanu, tad tā ir ANO funkcija, un to faktiski nevar risināt ar bruņota konflikta palīdzību, jo, piemēram, uzsākot ķīmisko vai bakterioloģisko ieroču ražošanas vai glabāšanas vietu bombardēšanu, patiesībā tas nozīmē šo ieroču lietošanu. Mēs atbalstām Eiropas valstis jautājumā par papildu līdzekļu un resursu piešķiršanu ieroču inspekcijai, kas darbojas ar ANO mandātu. Tāpēc vispirms ir jāpārliecinās, vai Irāka ražo un vai tās rīcībā ir šie ieroči. Ja ieroču inspektori tos atklāj, tad ANO jāpieņem lēmums par masu iznīcināšanas ieroču iznīcināšanu, ko jebkurā gadījumā nevar darīt ar bruņota spēka palīdzību. Tās ir tehnoloģijas, un tā ir būtiska atšķirība. Mēs noraidām Valsts prezidentes paziņojumu par Latvijas atbalstu ASV, ja tā pieņems lēmumu par Irākas bombardēšanu. Uzskatu, ka Valsts prezidente šobrīd nav tiesīga runāt Latvijas vārdā, jo Satversmē ir teikts, ka Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Tas nav arī Latvijas viedoklis, jo mums ir jāiestājas Eiropas Savienībā, kur būs ekonomiski jāsadarbojas ar Eiropas lielvalstīm — Franciju un Vāciju. Tas, manuprāt, nav mazāk svarīgs jautājums kā Irākas krīze.

A.Ulme (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Vakar mūsu frakcijas sēdē galvenais jautājums bija par administratīvi teritoriālo reformu. Uz sēdi bija uzaicināts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, un mēs vienojāmies par vairākiem svarīgiem jautājumiem.

Pirmkārt, tika panākta vienošanās, ka administratīvi teritoriālā reforma jāveic brīvprātīgi, pārdēvējot to par novadu veidošanas, nevis administratīvi teritoriālo reformu. Tās galvenais mērķis ir panākt cilvēku dzīves vides kvalitātes uzlabošanos un tautsaimniecības atdzimšanu nomalēs. Uzskatu, ka vairāku pagastu apvienošana nav pareiza. Vilnis Edvīns Bresis ļoti precīzi ir definējis, ka viena no Latvijas lielākajām bagātībām ir tieši šie daudzie pagasti. Tas ir mīts par šo pagastu likvidēšanu, mazie pagasti ir vajadzīgi. Šī domāšana un mīts ir jālauž. Tika minēti arī piemēri par Franciju ar ļoti daudziem maziem pagastiem. Latvijā  katrs pagasts, vēsturiski veidojoties, pats par sevi ir unikāls un valstij ļoti vajadzīgs, un tie nebūtu jālikvidē. Ja mērķis ir iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošana un tautsaimniecības atdzimšana nomalēs, tad jebkāda centralizācija nomales tikai pavairos. Tāpēc novadu veidošanu vajadzētu balstīt uz decentralizācijas principiem — brīvprātīgi un savstarpēji izdevīgi.

Otrkārt, spriežot par Saulkrastu pašvaldības vadītāja atcelšanu, frakcijas pārstāvji Gatera kungam norādīja, ka šajā gadījumā tomēr pārkāpta virkne likumu, kurus pašlaik neuzskaitīšu. Tikai piebildīšu, ka ir pārkāptas pirmpirkuma tiesības, nepiedāvājot tās valstij, jo īpašums atrodas piejūras dabas parkā.

Uz frakcijas sēdi bija ieradušies arī pašvaldību vadītāji no Tukuma, Cēsu un Valkas novadiem. Mēs pārrunājām jautājumus, kas saistīti ar pašvaldību līdzatbildību un sadarbību pagastu veidošanā.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija): Es runāšu par diviem šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem — grozījumiem Izglītības inovācijas fonda likumā un grozījumiem Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā —, pret kuriem balsoja Tautas partijas frakcija. Paskaidrošu, kādēļ.

Uzskatu, ka šie grozījumi ir simptomātiski Repšes un Šlesera kungu valdībai. Kādēļ es minu Šleseru un Repši? Izskatās, ka pašreizējā valdībā Repšes kungs joprojām deklarē, ka viņa galvenais uzdevums ir caurspīdīgums. Rīt būs pagājušas valdības pirmās simt darba dienas. Uzmanīgi lasot interviju otrdienas “Lauku Avīzē”, neko vairāk par padarīto uzzināt nevar. Šlesera kungs vismaz kaut ko dara — maina uzņēmumu padomes un valdes, sola kaut kādu “Latvijas Krājbankas” privatizāciju. Vai tas ir labi vai slikti, tas ir cits jautājums. Bet vismaz izskatās, ka viņš kaut ko dara.

Runājot konkrētāk par šiem diviem likumprojektiem, gribu teikt, ka likumprojektā “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” ir it kā neliela izmaiņa, bet tā diplomātam likvidē iespēju izvēlēties vietu, kur atrasties nākamajā dienestā. Ja, piemēram, franču valodu zinošam diplomātam piedāvā kalpot valstī, kur dominē tikai angļu valoda, tad viņam tomēr bija iespēja izvēlēties. Tagad tā ir likvidēta, tādējādi praktizējot kopīgo tendenci par visu ierēdņu rotāciju jebkādā veidā. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Mēs zinām, ka atjaunotajā Latvijā bija ļoti grūti izveidot diplomātisko dienestu, un jāsaka, tas vēl ir veidošanas procesā. Arī daudzus citus valsts dienestus ir grūti izveidot. Neapšaubāmi, ka ir veiksmīgi un arī neveiksmīgi darbinieki, kurus nepieciešams mainīt, bet visu nevar nocirpt vienā līnijā. Es nevaru piekrist tam Ļeņina teicienam, ka mājsaimnieci var uztaisīt arī par valsts vadītāju. Nu nevar vienā dienā uztaisīt un iecelt amatā ne diplomātu, ne finanšu darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā! Atceros, bija kāds mežsargs Operas direktors pusgadu, un tur notika visādi brīnumi. Tāpēc mēs balsojām “pret”, jo profesionālie kadri un sistēma tomēr ir jāveido, nevis tikai jāizjauc.

Runājot par likumprojektu “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā”, gribu teikt, ka arī tas ir simptomātiski. Tas ir likums, kas pieņemts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, bet Saeimai, lai tas varētu stāties spēkā, pusgada laikā jāapstiprina. Šie grozījumi faktiski atliek Izglītības inovācijas fonda darbības uzsākšanu, jo tajā nav paredzēts ieguldīt līdzekļus. Kādēļ tas ir simptomātiski? Tāpēc, ka, neskatoties uz valdības un galvenokārt vadošās partijas “Jaunais laiks” pirms vēlēšanām deklarēto atbalstu izglītībai, šis ir kārtējais signāls, ka solījumi netiek pildīti.

Pagājušas šīs valdības pirmās simt darba dienas, bet šī gada valsts budžeta projekts Saeimā vēl nav iesniegts. Esam saņēmuši solījumu, ka nākampirmdien budžeta projekts būs pieejams, bet pirmajā lasījumā tas būšot jāpieņem jau ceturtdien — trīs dienu laikā — un bez analīzes. Tāpēc gribu teikt, ka formāli lietas ātrā tempā tiek virzītas uz priekšu, bet pēc būtības vēlētājiem dotie solījumi netiek pildīti. Un Tautas partija ir pret to.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”): Šodien no Saeimas plenārsēdē izskatāmajiem jautājumiem es gribētu atzīmēt tieši to, kur frakcija “Jaunais laiks” atbalstīja savu kolēģu un partneru — Latvijas Pirmās partijas deputātu — ierosinātos grozījumus Krimināllikumā, kuri skar sodu palielināšanu ar narkotiku izplatīšanu saistītajos noziegumos.

Vakar šo jautājumu izskatījām arī savā frakcijas sēdē. Deputāti vēlējās skatīties nedaudz plašāk, jo sodu sistēma ir tikai galapunkts šajā garajā darbā, kur vajadzētu atrast iespējas palīdzēt arī sabiedriskām organizācijām, kuras nodarbojas ar preventīvo darbību, kas skaidro jauniešiem un visai sabiedrībai narkotiku ļaunumu un to, ko nodara narkomānija mūsu sabiedrībai. Tāpat arī mūsu sabiedrība un valsts institūcijas varētu palīdzēt šajā darbā.

Otrais posms. Tāda analoģija tomēr ir gadījumā, ja likums ir pārkāpts, un tad tā ir efektīva policijas darbība. Policijas pēdējo pāris mēnešu darbs un ziņas, par kurām var lasīt avīzēs un redzēt televīzijā, liecina, ka tās darbs ir aktivizējies un narkodīleriem vairs nav tik vienkārši pārkāpt likumu.

Trešais posms ir sods — gadījumā, ja veiksmīgi noslēdzies policijas darbs. Šos trīs posmus vajadzētu skatīt kopā. Frakcija “Jaunais laiks” piedāvāja aktivizēt attiecības ar sabiedriskajām organizācijām un koordināciju valsts institūciju vidū, lai skatītu to plašāk.

Tas par to, kas noticis, bet varbūt vairāk par to, kas mūs sagaida.

Rit valdības simt dienas, no frakcijas un partijas puses varētu formulēt, ka šajās simt dienās visi mūsu cilvēki, kas strādāja priekšvēlēšanu laikā, un partijas biedri no priekšvēlēšanu saraksta īstenībā ir kļuvuši par strādājošu politisku partiju, kura uzņemas atbildību par saviem darbiem. Un varbūt pirmais īstais pārbaudījums ir budžets, kuru drīz izskatīsim Saeimā. Par budžetu cilvēki ir daudz dzirdējuši, un tāpēc arī šīs simt dienas ir veltītas šim iepriekš sastādītā, visnotaļ tāda uz grīļīgām kājām un nepārliecinošiem aprēķiniem veidotā budžeta pārveidošanai.

Frakcijas deputāti vēl vairāk aktivizē savu darbu ar vēlētājiem visā Latvijā, ar sabiedriskām un profesionālām organizācijām, kā arī ar partijas darba grupām, lai maksimāli saskaņotu sabiedrības intereses ar izveidotā budžeta iespējām, un šis darbs nebeigsies arī tad, kad budžets būs pieņemts.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Šodien Saeima atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu komisijām. Latvijas Pirmā partija ir pateicīga koalīcijas partneriem par šo atbalstu, jo ierosinātie grozījumi Krimināllikumā paredz bargākus sodus narkotirgoņiem. Mūsu viedoklis ir tāds, ka narkotiku izplatība Latvijā jau sāk iegūt epidēmiskus apmērus, strauji pieaug to jauniešu skaits, kuri lieto narkotikas. Ja šī cīņa netiks uzsākta visās frontēs — gan juridiskajā, gan arī reālā darbībā —, tad tā var kļūt par ļoti lielu un nopietnu problēmu valstī. Protams, šī likuma grozījumi ir arī viens no mūsu pirmsvēlēšanu solījumiem, kurus mēs tagad cenšamies īstenot dzīvē.

Es pilnīgi piekrītu tam, ko tikko teica “Jaunā laika” deputāts. Proti, arī mēs uzskatām, ka narkotiku posta apkarošanā ir vajadzīga kompleksa pieeja, un tikai sodi vien nepalīdzēs. Tāpēc arī turpmāk centīsimies sekmēt izglītojošas programmas, aktīvu dzīvesveidu un dažādas citas pozitīvas izmaiņas, lai mazinātu narkotiku lietošanas postu.

Un vēl viens jautājums, kas šodien tika skatīts Saeimā un kuram vēlētos mazliet pieskarties, ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””, kas tika izskatīts otrajā lasījumā. Droši vien visi cilvēki nezina, ka līdz šim likums “Par pašvaldībām” paredzēja, ka pašvaldību komiteju sēdes notiek slēgti, respektīvi, aiz slēgtām durvīm. Grozījums likumā paredz, ka pašvaldību komiteju darbs notiek atklātās sēdēs. Manuprāt, tas ir apsveicams likumprojekts. Piemēram, ja jūs dzīvojat kādā piejūras zonā un zināt, ka pašvaldības attiecīgā komiteja izskata jautājumu par apbūvi, tad domāju, ka iedzīvotājiem būtu ļoti noderīgi aiziet uz šo sēdi un paklausīties, kādi ir argumenti, lai varētu apbūvēt kāpas, kā arī izteikt savu argumentētu viedokli pret šādu rīcību.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Līdztekus darbam pie likumprojektu izstrādes mūsu apvienībai ikdienā nākas risināt arī tīri praktiskus jautājumus, palīdzot gan Latvijas Republikas pilsoņiem, gan organizācijām, un es gribētu pastāstīt vienu tādu raksturīgu piemēru.

Pēdējā laikā ir saasinājusies interese par to, kāds liktenis turpmāk piemeklēs vairākas sabiedriskas organizācijas. To vidū arī tādas nacionālpatriotiskas organizācijas kā Latvijas Nacionālo karavīru biedrība un Nacionālo partizānu apvienība, jo aktualizējies ir šo organizāciju telpu jautājums. Līdzšinējās darba telpas Vecrīgā, Šķūņu ielā, pēc pārdošanas ir nonākušas privātās rokās. Organizācijām, kuras tur darbojas, ir jāpāriet uz citām telpām. Diemžēl tas, ko viņām līdz šim piedāvāja, bija galīgi nepieņemami.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kā vienu no saviem darbības veidiem vienmēr ir uzskatījusi Latvijas vēstures apzināšanu un nepieciešamību mūsu vēsturē ielikt attiecīgo lapaspusi tiem, kas to ir pelnījuši. Tātad tie būtu mūsu brīvības cīnītāji, viņu vidū arī latviešu leģionāri un nacionālie partizāni. Šīs organizācijas darbojas ļoti aktīvi, un tās nedrīkst atstāt bez atbalsta. Vakar uz frakcijas sēdi bijām uzaicinājuši tieslietu ministru Aivaru Aksenoku. Turpmāk nolēmām kopīgi risināt telpu jautājumu, lai to atrisinātu līdz galam, nevis meklējot kaut kādu pagaidu, īslaicīgu darbības vietu, bet gan tādu, kur šīs organizācijas varētu joprojām darīt to svētīgo darbu, ko tās darījušas līdz šim. Tātad viens no uzdevumiem, ko varētu darīt arī līdztekus darbam Saeimas plenārsēdēs un komisiju sēdēs, ir šāds sabiedriskais darbs, no kura mēs nekad neesam atteikušies. Ceru, ka mēs kopīgi šo konkrēto jautājumu arī atrisināsim.

Saeimas preses dienests