Ministru kabineta rīkojums Nr.107

Rīgā 2003.gada 19.februārī (prot. Nr.10, 26.§)

Par Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm

1. Akceptēt Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes.

2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu īstenošanā.

3. Ārlietu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā:

3.1. līdz 2003.gada 14.martam — rīkojuma projektu par konsultatīvās padomes attīstības sadarbības politikas jautājumos izveidi;

3.2. līdz 2003.gada 1.jūnijam — Attīstības sadarbības programmu 2004.gadam;

3.3. līdz 2005.gada 1.aprīlim — informatīvu ziņojumu par Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents E.Repše

Ārlietu ministra vietā — tieslietu ministrs A.Aksenoks

Akceptētas

ar Ministru kabineta

2003.gada 19.februāra rīkojumu Nr.107

Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes

1. Situācijas raksturojums

1.1. Salīdzinoši neilgajā laika periodā kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir veikusi daudzas tautsaimniecībai un sabiedrībai nepieciešamas reformas un šobrīd var apgalvot, ka atrodamies pārejas perioda noslēdzošajā posmā. Kā galvenos piemērus šī apgalvojuma apliecinājumam varētu minēt jau notikušo Latvijas atzīšanu par tirgus ekonomiku, iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) 1999. gadā, saņemto uzaicinājumu iestāties NATO un sarunu pabeigšanu par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

1.2. Tai pašā laikā ir jāapzinās, ka valsts tautsaimniecības sekmīgu attīstību, drošību un ilgtspējīgu attīstību nosaka ne tikai valsts politiskās, ekonomiskās un strukturālās reformas, bet arī procesi Eiropas reģionā un pasaulē kopumā. Tādēļ Latvija ir ieinteresēta veicināt sadarbību un sniegt iespējamo palīdzību, t.sk. Attīstības palīdzību, jaunattīstības un citām pārejas ekonomikas valstīm, īpašu uzmanību veltot kaimiņvalstīm.

1.3. Sadarbība, t.sk. Attīstības jomā tiek veidota, lai nodrošinātu demokrātiskas reformas, cilvēktiesību ievērošanu, kā arī ekonomisko un sociālo izaugsmi, panākot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanos jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku.

1.4. Eiropas Savienībai, par kuras dalībvalsti Latvija plāno kļūt jau 2004. gadā, Attīstības politika ir viens no centrālajiem elementiem ES ārējā politikā¹ kopā ar tās ārējām politiskajām attiecībām, ieskaitot Kopējo Ārējo un Drošības politiku un starptautiskās tirdzniecības politiku. Katrā no šīm jomām pasaules mērogā ES jau ir lielākais spēlētājs un tiek prognozēts, ka nākamā ES paplašināšanās nostiprinās tās lomu vēl vairāk:

— ES jau tagad ir ļoti ievērojams spēks starptautiskajās attiecībās. Paplašinātajā ES būs vismaz 25 valstis ar apmēram pusmiljardu iedzīvotāju;

— ES jau tagad ir lielākais tirdzniecības bloks. Pēc paplašināšanās reģions veidos vienu piekto daļu no pasaules tirdzniecības, tas būs apmēram 50% izejošo investīciju avots un uzņems apmēram 30% ienākošo investīciju;

— ES jau tagad ir lielākais Oficiālās Attīstības palīdzības² (ODA) un humānās palīdzības sniedzējs pasaulē — tā sniedz apmēram pusi pasaules ODA, no kuras apmēram 22% tiek pārvaldīti Kopienas līmenī. ES dalībvalstis 2002. gadā ir apņēmušās palielināt savus ODA budžetus ar mērķi sasniegt vidējo ES ODA/GNI (jeb Oficiālās Attīstības palīdzības attiecība pret Nacionālo kopproduktu) attiecību 0,39% līdz 2006. gadam un tas ir tikai pirmais solis, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) deklarēto mērķi 0,7%. Par jauno dalībvalstu iemaksām Attīstības palīdzībai, tai skaitā ODA, vēl notiks sarunas, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka arī jaunajām dalībvalstīm būs jāpiedalās Kopienas Attīstības politikas veidošanā.

1.5. Latvija jau tagad sniedz atbalstu pārejas ekonomikas un jaunattīstības valstīm gan divpusēji³, gan sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām⁴. Latvijas eksperti ir piedalījušies noderīgas pieredzes sniegšanā vairākās jomās, arī kā starptautisko organizāciju vai kā valstu konsultanti. Līdz šim Latvijas dalība palīdzības sniegšanā nav bijusi balstīta uz programmu vai stratēģiju, bet gan, galvenokārt, reaģējot uz atsevišķām situācijām. Attīstības palīdzībai (tikai ļoti aptuveni dati) 1999.gadā kopumā tika piešķirti LVL 88 773, 2000. gadā LVL 29 321 un 2001. gadā, ieskaitot daudzpusējo sadarbību, — aptuveni LVL 898 201 (ODA un OA kopā LVL 1 098 764; skat. pielikumu).

1.6. Turklāt, 2001. gada 22. novembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”, kas daļēji ieviesa Vispārīgo Priekšrocību sistēmas shēmu jaunattīstības valstīm, paredzot brīvu tirgus pieeju vismazāk attīstītajām valstīm⁵.

1.7. Kā atskaites punkts varētu tikt lietots 2010. gads — saskaņā ar Pasaules Bankas t.s. “graduation policy” un prognozēm, 2010. gadā Latvija varētu pārsniegt ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju (šobrīd tas ir 5225 USD 2000. gada cenās), pēc kura Banka pārskata valsts vispārējo ekonomisko situāciju, lai pārbaudītu tās spēju uzturēt ilgtermiņa attīstības programmu bez Bankas finansu atbalsta. Šis atskaites datums varētu tikt izmantots kā datums, no kura Latvija kļūst par pilnvērtīgu donorvalsti.

1.8. Tai pašā laikā jāatzīmē, ka pāreja uz donorvalsts statusu notiek pakāpeniski un, kā minēts iepriekš, Latvija jau tagad sniedz dažāda veida palīdzību un tās apjomi ar katru gadu pieaug. Vēl vairāk – vairākas valstis, līdzšinējās palīdzības sniedzējas Latvijai, ir paziņojušas par sniegtās palīdzības pakāpenisku samazināšanu, par atskaites punktu uzskatot iestāšanos ES. Arī ANO Attīstības programma (ANAP) gatavojas pārtraukt savu darbību Latvijā ar 2004. gadu.

1.9. Līdz šim Latvija ir veikusi iemaksas speciālos fondos un programmās, sniedzot humāno palīdzību dabas un cita veida katastrofu seku likvidēšanai, kā arī konsultējot pārejas ekonomikas valstis ekonomisko reformu īstenošanā. Palīdzības piešķiršana pēc ad hoc principa ar Ministru kabineta ikreizēju atsevišķu lēmumu vai Finansu ministrijas rīkojumu neļauj plānot un izmantot pieejamos resursus efektīvi, kā arī sniegt visaptverošu situācijas raksturojumu par Latvijas sniegto palīdzību starptautiskajās organizācijās.

1.10. Latvija ir apņēmusies pieņemt un piemērot Eiropas Komisijas (EK) primāro likumdošanu Attīstības palīdzības politikā ar iestāšanās brīdi bez izņēmumiem un pārejas periodiem. Tai skaitā, Latvija ir apņēmusies koordinēt savu Attīstības palīdzības politiku un saskaņot savas ārvalstu palīdzības programmas ar ES un dalībvalstīm, ieskaitot koordinētu pieeju starptautiskajās organizācijās un konferencēs, kā arī uzņēmusies saistības dot ieguldījumu Kopienas palīdzības programmās.

1.11. Papildus līdzdalībai ES attīstības politikā Latvijai jāturpina īstenot divpusējos un daudzpusējos sadarbības projektus, sniedzot palīdzību jaunattīstības un pārejas perioda valstīm, ņemot vērā savas prioritātes.

1.12. Līdz ar iestāšanos ES, tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, Attīstības sadarbības politika pakāpeniski kļūs par vienu no centrālajiem Latvijas ārpolitisko mērķu (attiecībā uz valstīm, kuras nav ES vai citas donorvalstis) realizēšanas mehānismiem.

2. Problēmu, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku, formulējums

2.1. Latvijas saistības izstrādāt ES tiesību normām atbilstošu ārējo ekonomisko politiku (tai skaitā arī attīstības politiku) līdz ar iestāšanos ES ir apstiprināta ar Eiropas integrācijas padomes lēmumu (EIP 20.03.2000. sēdes protokols Nr.3). Turklāt, Latvijas Nacionālā programma integrācijai ES nosaka ES saistību pārņemšanu attīstības politikas jomā kā vienu no prioritārām darbībām (LNPIES kods LA-062). 2001. gada un 2002. gada Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā ir ieteikts pilnveidot administratīvo kapacitāti, lai nodrošinātu līdzdalību ES attīstības politikā.

2.2. Kā jau iepriekš minēts, papildus jau esošajiem un plānotajiem maksājumiem Latvijai būs jāiesaistās un jādod ieguldījums Kopienas palīdzības programmās. Lai arī sarunas par Latvijas ieguldījumu Eiropas Attīstības fondā notiks pēc iestāšanās (sarunas ir jāpabeidz līdz 2005. gadam), ir paredzams, ka Latvijas kopējie maksājumi⁶ Attīstības sadarbībai un Oficiālajai palīdzībai pakāpeniski pieaugs.

2.3. Nekoordinētā rīcība un visaptverošas politikas trūkums neļauj izmantot pieejamos resursus tikpat efektīvi kā ES dalībvalstīs un daudzās citās donorvalstīs. Tādējādi netiek izmantota iespēja informēt par Latvijas sasniegto progresu un piedāvāt koordinētu Latvijas ekspertīzi salīdzinošo priekšrocību jomās. Papildus tam, esošā situācija, kad konkrēti palīdzības sadarbības projekti un finansējums ir dažādu Latvijas institūciju pakļautībā, apgrūtina informācijas statistisku apkopošanu un nesniedz precīzu informāciju par reāli sniegtās palīdzības apjomiem.

2.4. Dalība daudzpusējās (gan ES, gan ANO utt.) Attīstības palīdzības un sadarbības programmās ne tikai uzliek saistības valstij, bet arī rada iespējas Latvijas uzņēmumiem, ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām piedāvāt savas preces un pakalpojumus. Pagaidām Latvijas fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības piedalīties konkursos, kas izsludināti PHARE (palīdzības programma Austrumeiropas valstu ekonomiku pārstrukturēšanai), OBNOVA (palīdzība konfliktos cietušajam Balkānu reģionam, veicinot atjaunošanu un iesaistīto pušu samierināšanu, kā arī novēršot vardarbības uzliesmojumus) un TACIS (Technical Assistance for the Commonwealth of Independent States — palīdzības programma Krievijas un pārējo PSRS pēcteču ekonomiku reorganizācijai) palīdzības programmu ietvaros. Pēc Latvijas iestāšanās ES uzņēmējiem būs iespējas piedalīties arī MEDA (Mediterranian development assistance — Vidusjūras valstu attīstības palīdzība), ALA (Asia and Latin America — Āzijas un Latīņamerikas valstis) un EAF (Eiropas Attīstības fonds — attiecas uz Kotonu līguma valstīm) palīdzības programmās, tomēr bez koordinētas rīcības un visaptverošas politikas šīs iespējas netiks pilnībā izmantotas.

2.5. Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu un vēlāk arī programmas, plāna un, iespējams, arī Likuma par Attīstības sadarbību, izstrāde palīdzētu sistematizēt, koordinēt un pilnveidot Latvijas palīdzības sniegšanas mehānismu, kā arī nodrošināt saikni starp palīdzību un starpvalstu tirdzniecības attīstību.

2.6. Papildus iepriekšminētajam, visaptverošas Attīstības sadarbības politikas neesamība kavē Latvijas aktivitāšu koordināciju dažāda līmeņa starptautiskos forumos un organizācijās — sākot ar divpusējām attiecībām, dalību ES Attīstības politikā, citās daudzpusējās un starptautiskās organizācijās un programmās.

2.7. Viens no nozīmīgākajiem balstiem sekmīgai Attīstības politikas realizēšanai ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana. Ievērojamais oficiāli reģistrēto NVO skaits (2001. gadā vairāk kā 4500) apliecina Latvijas iedzīvotāju vēlmi un iespējas līdzdarboties savu interešu pārstāvniecībā. Pilnveidojot attīstības politiku, turpmāk tiks paplašinātas NVO iespējas piedalīties tās īstenošanā.

3. Politikas pamatprincipi

3.1. Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatprincipi izriet no Latvijas ārpolitikas mērķiem un ANO Tūkstošgades deklarācijā uzskaitītajiem mērķiem.

3.2. Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politika tiks realizēta gan daudzpusējā Attīstības sadarbībā, gan divpusējā un trīspusējā Attīstības sadarbībā.

3.3. Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas virzieni pēc jomām:

Politiskā — dalība palīdzības projektos nolūkā īstenot Latvijas ārpolitikas mērķus — integrācija Eiropas ekonomiskajās un politiskajās struktūrās, attiecību pilnveidošana ar kaimiņvalstīm u.c.;

Ekonomiskā — dalība attīstības politikas projektos, kas var pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomisko augšupeju tiešā vai netiešā veidā;

Humānā — humānās palīdzības projekti, kas paredzēti dabas vai cita veida katastrofu seku mazināšanai un likvidēšanai;

Izglītojošā — palīdzības projekti, kuri iepazīstina ar Latvijas vēsturi un kultūru, tādējādi paplašinot vispārējās informētības līmeni par Latviju pasaulē.

Valsts pārvalde — tehniskās palīdzības projekti Latvijas pieredzes nodošanai starptautiski atzītās veiksmīgās Latvijas valsts un pašvaldību reformu jomās, piemēram, sociālās drošības, it sevišķi pensiju un sociālās palīdzības u.c.

4. Politikas mērķi

Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas prioritārie mērķi:

4.1. Latvija ir aktīva valstu divpusējo attiecību veicinātāja, tādēļ Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas mērķis ir veidot pamatu arī ārējās divpusējās palīdzības sniegšanai attīstības un pārejas ekonomikas valstīm. Līdzsvarojot kopīgās intereses un daudzveidojot sadarbības jomas, iespējams nostiprināt Latvijas drošību, veicināt valsts ekonomisko attīstību un labklājību. Pilnveidojot divpusējo sadarbību ar attīstības valstīm palīdzības sniegšanas jomā, Latvijai būtu iespēja panākt sekmīgāku savu interešu pārstāvniecību šajās valstīs, attīstot izdevīgu sadarbību ekonomikā, zinātnē un kultūrā. Vienlaikus tiks radīti priekšnosacījumi parādīt Latviju kā sekmīgu reformu valsti un palīdzības sniedzēju citām valstīm.

4.2. Cits mērķis tieši izriet no Latvijas ārpolitikas galvenā mērķa — pievienošanās ES. Integrējoties ES, Latvijai ir jābūt gatavai pildīt kritērijus, kādus kandidātvalstīm izvirza ES, saskaņojot nacionālās tiesiskās normas atbilstoši ES normatīvajiem aktiem. Viena no Latvijas valdības prioritātēm šajā jomā ir ES attīstības politikas principu apzināšana un sagatavošanās to pārņemšanai, kā arī nacionālās Attīstības sadarbības politikas koordinēšana ar ES kopējo attīstības politiku.

4.3. Latvija ir ieinteresēta turpināt aktīvu darbību starptautisko organizāciju palīdzības programmās attīstības valstīm, kas veicina tādu svarīgu mērķu sasniegšanu, kā nabadzības samazināšana, demokrātijas principu ievērošana, vides aizsardzība, pienācīga veselības aprūpe, izglītības iespējas un dzīves apstākļu uzlabošana pasaules nabadzīgākajās valstīs. Piedaloties Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas (ANAP), Pasaules Bankas (PB) un Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) palīdzības programmās, Latvijai tiek dota iespēja reāli iesaistīties attīstības veicināšanā šī reģiona valstīs.

4.4. Latvijas darbības koordinēšana starptautiskajās finansu un ekonomiskajās organizācijās Attīstības sadarbības politikas jomā.

5. Politikas rezultāti un to sasniegšanas rādītāji

5.1. Līdz šim paveiktais attīstības politikas jomā ir vērtējams kā pozitīvs sākums, Latvijai kļūstot par palīdzības sniedzēju citām valstīm. Attīstības sadarbības politika radīs priekšnosacījumus rezultatīvākai darba organizācijai. Pilnveidojot līgumtiesisko bāzi, kā arī administratīvo kapacitāti, tiks izveidota konsolidēta sistēma attīstības politikas jomā.

5.2. Jāievēro, ka gan ANO, gan ES u.c. organizāciju un valstu Attīstības politiku virzieni un prioritātes kopumā pastāvīgi attīstās un mainās. Tādēļ, kā viens no galvenajiem Attīstības sadarbības politikas mērķiem jau tika minēta Latvijas drošība, valsts ekonomiskā attīstība un labklājība. Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politika būs viens no centrālajiem ārpolitikas mehānismiem ārpolitisko interešu realizācijai attiecībā pret valstīm, kuras nav ES dalībvalstis vai citas attīstītās valstis.

6. Rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai

6.1. Rīcības virzieni Attīstības sadarbības politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai:

— Latvijas dalība ES attīstības politikā definējama šādos virzienos: politiskais dialogs, sadarbība attīstībā un tirdzniecībā, noderīgas pieredzes sniegšana reformu procesa īstenošanā pārejas ekonomikas un jaunattīstības valstīm, kā arī līdzdalība palīdzības projektos un humānās palīdzības sniegšana dabas katastrofu vai citu krīžu skartajām valstīm;

— tiks turpināta Latvijas iesaistīšanās divpusējā sadarbībā ar attīstības valstīm, kā arī ar valstīm, kuras atrodas pārejas periodā no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku, lai tādējādi dalītos ar Latvijas pieredzi pārejas periodā un sniegtu konsultācijas reformu veikšanai. Par prioritāro reģionu Latvijas Republikas Attīstības sadarbībai, pirmām kārtām, ir uzskatāms NVS reģions, kā arī atsevišķās jomās, Balkānu reģiona valstis, lai savu iespēju robežās dotu ieguldījumu attīstības veicināšanā, pamatojoties uz savstarpējām vēsturiskām un kultūras saitēm ar šīm valstīm. Arī turpmāk tiks veicināta sadarbība ar valstīm, kas atrodas reformu procesā, piemēram, lai konsultāciju ceļā nodotu Latvijas pieredzi reformu īstenošanā;

— papildus Latvija sadarbosies ar trešo valstu — aktīvu attīstības politiku īstenotāju, institūcijām, ar mērķi veidot un piedalīties kopējos projektos valstīs, kur noderīga ir Latvijas valsts un pašvaldību reformu pieredze (piemēram, jau izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Kanādas Starptautiskās Attīstības aģentūru (CIDA), kurā tiek izmantots Kanādas Attīstības politikas finansējums un Latvijas eksperti nodod pieredzi Ukrainas institūcijām, utt.).

— aktīva dalība starptautisko organizāciju pasākumos, programmās un politikās, kas vērsta uz ANO Tūkstošgades deklarācijā uzskaitīto mērķu sasniegšanu (tiks izstrādātas valdības programmas Tūkstošgades deklarācijas mērķu sasniegšanai), kā arī sadarbība humānās palīdzības programmu realizēšanā. Latvija turpinās iesākto praksi, sniedzot palīdzību katastrofu seku mazināšanai un likvidēšanai, tieši sadarbojoties ar katastrofu skartajiem rajoniem. Latvija iesaistīsies palīdzības programmās, kurās ir nepieciešams vairāku valstu un starptautisko organizāciju atbalsts. Kā galvenie partneri daudzpusējai sadarbībai attīstības politikas jomā ir jāmin ANO, PB, SVF un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības banka (ERAB);

6.2. Papildus augstākminētajam, ir jāorganizē publiskās informācijas kampaņas un informatīvi pasākumi par Attīstības sadarbības politikas mērķiem, prioritātēm un Latvijas aktivitātēm iedzīvotāju pilsoniskās apziņas un atbalsta veidošanai Attīstības sadarbības politikas veiksmīgai attīstībai un realizācijai.

7. Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums

7.1. Papildus Latvijas līdzšinējiem un jau ieplānotajiem maksājumiem starptautiskajās organizācijās, līdz ar iestāšanos ES, tiks maksātas gadskārtējās iemaksas ES budžetā, no kurām 5% tiks novirzīti Kopienas Attīstības programmām. Ar 2007. gadu Latvijai būs jāpievienojas Eiropas Attīstības fondam, par kura iemaksām sarunas vēl tikai notiks.

7.2. Līdzīgi, kā citas ES kandidātvalstis, arī Latvija Attīstības politikai novirza nelielu IKP daļu. Tā, piemēram, Čehija ir paziņojusi par savu apņemšanos palielināt Attīstības politikas budžetu līdz 0,1 % no NKP līdz iestāšanās ES. Kaut arī ir skaidrs, ka jaunās ES dalībvalstis nevarēs nodrošināt ES dalībvalstu t.s. “Monterejas apņemšanos”, kas paredz sasniegt vidējo ODA/NKP attiecību 0,39 % līdz 2006. gadam, pie tam katras dalībvalsts ODA/NKP vismaz 0,33 %, tiek sagaidīts, ka arī jaunās dalībvalstis aktīvi piedalīsies Kopienas Attīstības politikā. Saprotams, ka jaunajām dalībvalstīm tiks pieļauts pārejas periods, tomēr tām ir jāpiekrīt vispārējam principam pakāpeniski palielināt Attīstības sadarbības politikai veltītos līdzekļus.

8. Turpmākās rīcības plānojums

Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas veidošanai būtu jāizstrādā Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programma (plāns) un to ieviešanas mehānisms. Ir jāizpēta nepieciešamās izmaiņas likumdošanā. Šajā kontekstā prioritārie darba virzieni būtu tiesiskās bāzes pilnveidošana, institucionālās kapacitātes nostiprināšana, sadarbības veidošana ar attīstības politiku saistītajām institūcijām, kā arī, analoģiski citu donorvalstu praksei, atsevišķas budžeta programmas izveidošana:

8.1. ES Attīstības politikas, divpusējās un daudzpusējās palīdzības projektu koordinēšana; Latvijas ekspertu datu bāzes (nozaru un institūciju datu bāzes) izveidošana, apkopojot informāciju par speciālistiem un jomām, kurās Latvija var piedāvāt palīdzību citām valstīm; tiesiskās bāzes pilnveidošana — Latvijas un ES tiesību normu saskaņošana un tulkošana attīstības politikas jomā; ES attīstības politikas saistību pārņemšana un dalība ES attīstības politikas īstenošanā;

8.2. konsultatīvās padomes Ārlietu ministrijas vadībā izveide, kurā tiktu pārstāvētas valsts institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, Tautsaimniecības padome un akadēmiskās aprindas, un kurā tiktu apspriestas un sagatavotas iesniegšanai Ministru kabinetā jebkuras izmaiņas likumdošanā, ar Ārlietu ministrijas definētām prioritātēm saskaņotas Attīstības sadarbības politikas programmas, kā arī konkrētu palīdzības programmu plānošana;

8.3. vienotas Ārlietu ministrijas Attīstības sadarbības budžeta programmas izveidošana ar 2004. gadu, kurā tiktu apvienoti nākotnē iespējamie brīvprātīgie Latvijas maksājumi atsevišķās starptautiskās organizācijās, kā arī paredzēti līdzekļi divpusējo/trīspusējo Attīstības sadarbības programmu, humānās palīdzības u.c. Latvijas Republikas Oficiālās un Attīstības sadarbības pasākumu finansēšanai, atbilstoši valdības apstiprinātai gadskārtējai programmai;

8.4. sabiedrības informēšana, sabiedrības izpratnes nodrošināšana, pamatojot nepieciešamību Latvijai kļūt par palīdzības sniedzēju citām valstīm, dialoga ar sabiedrību veicināšana Attīstības sadarbības politikas jomā.

9. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Līdz ar atbilstošas struktūras, mehānisma un finansējuma shēmas izveidošanu, paredzēts izstrādāt Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programmas/plānus noteiktiem laika posmiem (pieciem gadiem). Ievērojot to, ka starptautiskas programmas ir iespējams novērtēt tikai ilgākā laika posmā, ir jāparedz iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā iepriekšējās programmas/plāna izvērtējumu kopā ar vai pēc programmas/plāna iesniegšanas nākamajam laika posmam.

Pielikums

Latvijas dalība palīdzības programmās 1999.–2000. gadā (tikai aptuveni dati, bez regulārajiem maksājumiem starptautiskajās organizācijās un bez ekspertu palīdzības novērtējuma; bez iedalījuma Oficiālajā Attīstības palīdzībā un Oficiālajā palīdzībā)

1999.gadā:

• LVL 49 470 — samaksa par no valsts materiālajām rezervēm izņemtajām segām;

• LVL 15 573 — izdevumu segšanai, kas saistīti ar humānās palīdzības zemestrīcē cietušajiem Turcijas Republikā materiālu izsniegšanu;

• LVL 9630 — humānās palīdzības nosūtīšanas izdevumu segšanai;

• LVL 8100 — programmas “Balkānu reģiona situācijas stabilitātes sekmēšana” nodrošināšanai;

• LVL 3000 — izdevumu segšanai, kas saistīti ar humānās palīdzības materiālu transportēšanu;

• LVL 3000 — pirmā iemaksa ANO attīstības programmas budžetā, ko Latvija veic kā palīdzības sniedzēja valsts.

Kopā palīdzības programmām 1999.gadā tika atvēlēti vairāk, nekā LVL 88 773

2000. gadā:

• LVL 26 361 — palīdzība plūdos cietušajiem Rumānijas Republikā;

• LVL 2960 — iemaksa ANO Attīstības programmas fondā.

Kopā palīdzības programmām 2000. gadā tika atvēlēti vairāk, nekā LVL 29 321

Latvijas Republikas Oficiālā Attīstības palīdzība (ODA) un Oficiālā palīdzība (OA) 2001. gadā
(bez ekspertu palīdzības, ārvalstu studentu atbalsta, ministriju administratīvajām izmaksām,
kuras saistītas ar palīdzības sniegšanu, kā arī bez citas sniegtās palīdzības novērtējuma)

Kopā ODA sastāda LVL 898 201 (tai skaitā — Latvijas maksājumi starptautiskajām organizācijām LVL 889 092 un divpusējā humanitārā palīdzība Afganistānai LVL 9109) jeb 0,019 % no Nacionālā kopprodukta.

Kopā OA sastāda LVL 200 563 (tai skaitā — Latvijas maksājumi starptautiskajām organizācijām LVL 200 269 un divpusējā humanitārā palīdzība Ukrainai LVL 294) jeb 0,004% no Nacionālā kopprodukta.

Kopā ODA un OA — 1 098 764 LVL jeb 0,023 % no Nacionālā kopprodukta⁷.

Papildus tam:

— pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijā studējuši vairāk kā 1000 ārvalstu studenti, no kuriem daļa tika finansēta arī no valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzekļiem;

— jāpiemin arī daudzās ekspertu apmaiņas vizītes, konsultācijas (parlamentā, valsts kancelejā, ministrijās un to pakļautībā esošajās iestādēs, par kurām precīza statistiska informācija nav pieejama un kuras netiek koordinētas);

— pēc Aizsardzības ministrijas datiem, Latvijas mediķi un miera uzturēšanas spēki ir snieguši palīdzību civiliedzīvotājiem;

— uzturēšanas izmaksas bēgļiem un patvēruma meklētājiem pirmā gada laikā;

— ministriju un citu institūciju administratīvās izmaksas, kuras saistītas ar palīdzības sniegšanu.

Augstākminētās aktivitātes varētu tikt ieskaitītas Latvijas sniegtajā oficiālajā un attīstības palīdzībā, tātad līdz šim sniegtās oficiālās palīdzības apjomi ir pat vēl lielāki. Tomēr, ievērojot to, ka par tām nav regulāri apkopoti dati, līdz šim šīs aktivitātes nav koordinētas, nav izstrādāta metodoloģija ekspertu sniegtās palīdzības novērtēšanai, kā arī ievērojot pastāvošo finansējuma shēmu augstskolām, nav iespējams pilnībā novērtēt sniegto palīdzību.

^_______
1 Attīstības politika ir ES normatīvo aktu kopuma ārējo attiecību jomas neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3.pants paredz, ka attīstības politika ir viens no ES kopējo mērķu sasniegšanas instrumentiem. Attīstības politiku sīkāk regulē šī līguma 177.–181.panti, kas nosaka tās mērķus un uzdevumus, pieņemšanas kārtību, kā arī dalībvalstu pienākumus ES attīstības politikas īstenošanā. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 180. pantu, ES dalībvalstīm ir pienākums piedalīties ES attīstības politikas realizēšanā, kā arī saskaņot savu nacionālo attīstības politiku ar ES attīstības politiku.

² Oficiālā palīdzība attīstības jomā (official development assistance) — kopējais palīdzības apjoms, kas sniegts gan finansu resursu, gan preču vai pakalpojumu formā un tiek finansēts no valsts budžeta.

³ Divpusējā sadarbība attīstības jomā (bilateral development co-operation) — sadarbība starp divām valstīm, kur viena valsts (donora valsts) sniedz palīdzību attīstības jomā vai humāno palīdzību otrai valstij (turpmāk tekstā divpusējā sadarbība).

⁴ Daudzpusējā sadarbība attīstības jomā (multilateral development co-operation) — vairākas valstis sniedz palīdzību attīstības jomā vai humāno palīdzību, izmantojot starptautisko organizāciju vai finansu institūciju palīdzības mehānismus un programmas (turpmāk tekstā daudzpusējā sadarbība).

⁵ Vismazāk attīstītās valstis (least developed countries / LDCs) — 49 visnabadzīgākās pasaules valstis; klasifikāciju ANO.

⁶ Latvijas kopējie maksājumi Attīstības palīdzībai un Oficiālajai palīdzībai — gan finansējums Attīstības palīdzībai (ODA — daļa no ikgadējiem maksājumiem ANO, ES budžetā, kā arī citās organizācijās, dalība divpusējos un trīspusējos palīdzības projektos, divpusējā humānā palīdzība, vēlāk arī maksājumi Eiropas Attīstības fondā u.c.), gan arī t.s. Oficiālā palīdzība (OA — maksājumi divpusējai un daudzpusējai palīdzībai noteiktām valstīm, galvenokārt ES kandidātvalstīm, Krievijai, Ukrainai u.c.).

⁷ Dati vēl tiks precizēti, saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijām sniegtās palīdzības aprēķināšanā un izstrādājot metodoloģiju ar nozaru ministrijām.