ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 162 "Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.04.2001., Nr. 60 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7166
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.162
Rīgā 2001.gada 10.aprīlī (prot. Nr.17 4.§)
Rīgā 2001.gada 10.aprīlī (prot. Nr.17 4.§)
Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu
1. Šie noteikumi nosaka autoceļu ekspluatācijas un drošības prasības, vides un cilvēka aizsardzības prasības autoceļu aizsargjoslās, aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu, kā arī ietver informāciju par servitūtiem un aprobežojumus, kas saistīti ar autoceļu aizsargjoslām.
2. Ja autoceļa aizsargjosla šķērso īpašumā esošu zemi, autoceļa aizsargjoslu nosaka kā īpašuma tiesību aprobežojumu.
3. No jauna izbūvēta autoceļa aizsargjoslas aprobežojumus autoceļa īpašnieks nostiprina zemesgrāmatā par saviem līdzekļiem.
4. Autoceļa aizsargjoslu nosaka tā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais autoceļš, saskaņojot ar Satiksmes ministriju (valsts autoceļiem) vai autoceļa īpašnieku (pārējiem ceļiem).
5. Autoceļa aizsargjosla dabā netiek iezīmēta. Par atskaites punktu autoceļa aizsargjoslas noteikšanai izmanto autoceļa ass līniju.
6. Autoceļa aizsargjoslas robeža teritoriju plānojumos tiek noteikta saskaņā ar teritoriju plānojuma noteikumiem, ņemot vērā:
6.1. dabiskos šķēršļus, ceļus, stigas, grāvjus un meža nogabalus;
6.2. dzīvojamo māju, kā arī citu ēku un būvju attālumu līdz autoceļam;
6.3. autoceļa nozīmi.
6.1. dabiskos šķēršļus, ceļus, stigas, grāvjus un meža nogabalus;
6.2. dzīvojamo māju, kā arī citu ēku un būvju attālumu līdz autoceļam;
6.3. autoceļa nozīmi.
7. Autoceļa aizsargjoslu pilsētu, ciemu un citu apdzīvotu vietu plānos likumos noteiktajā kārtībā atzīmē kā sarkanās līnijas un būvlaides.
8. Autoceļa aizsargjoslā autoceļa īpašniekam ir servitūta tiesības lietot uz zemes īpašnieka zemes esošos ceļus, ierīkot pagaidu ceļus transportlīdzekļu kustības nodrošināšanai, kā arī, ja nepieciešams, veikt vides aizsardzības pasākumus vai novērst autoceļa bojājumus. Autoceļa īpašnieks atlīdzina zemes īpašniekam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus.
9. Autoceļu aizsargjoslu stāvokli un likumā noteikto prasību ievērošanu savas kompetences ietvaros kontrolē Satiksmes ministrija (valsts autoceļiem) vai ceļa īpašnieks (pārējiem ceļiem), kā arī pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgā aizsargjosla.
10. Lai aizsargātu autoceļu no nevēlamas ārējās iedarbības, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku autoceļa aizsargjoslā aizliegts:
10.1. veikt būvniecības darbus;
10.2. veikt liela apjoma (virs 1000 m3) mehanizētus grunts rakšanas un uzbēršanas darbus;
10.3. stādīt kokus un krūmus, cirst kokus.
10.1. veikt būvniecības darbus;
10.2. veikt liela apjoma (virs 1000 m3) mehanizētus grunts rakšanas un uzbēršanas darbus;
10.3. stādīt kokus un krūmus, cirst kokus.
11. Ja autoceļa aizsargjosla šķērso īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, to skaitā dabas pieminekļus, autoceļa īpašnieks savu darbību autoceļa aizsargjoslā saskaņo ar attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vadītāju vai, ja šāda administrācija nav izveidota, ar reģionālās vides pārvaldes vadītāju.
12. Ja nepieciešams mazināt transportlīdzekļu izplūdes gāzu, trokšņu un citu kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku, autoceļa aizsargjoslās izbūvē īpašas konstrukcijas vai izveido koku un krūmu rindu stādījumus (dzīvžogus).
Ministru prezidents A.Bērziņš
Satiksmes ministrs A.Gorbunovs
Satiksmes ministrs A.Gorbunovs