Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.29

Rīgā 2003. gada 3. februārī

Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai

Pamatojoties uz Lauksaimniecības likuma 7. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2003. gada 21.janvāra sēdes protokola Nr.5 18.§ “Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2003.gada 1. ceturksnim” un lai veicinātu Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū:

1. Apstiprināt valsts subsīdiju sadali (latos) un nolikumus 2003. gada 1. ceturksnim:

1.1. Nolikums Nr.1. Lauksaimniecības zemes ielabošana 181 316

1.2. Nolikums Nr.2. Lopkopības attīstība 1 000 000

1.3. Nolikums Nr.3. Augkopības attīstība 1 000 000

1.4. Nolikums Nr.4. Izglītība, zinātne un informācijas

izplatīšana 6 510

1.5. Nolikums Nr.5. Lauksaimnieciskās ražošanas

modernizācija 300 000

1.6. Nolikums Nr.6. Latvijas un ārvalstu kopprojektu

līdzfinansējums 10 000

1.7. Nolikums Nr.7. Tirgus veicināšana 41 000

1.8. Līdzfinansējums SAPARD programmai 1 786 379

2. Uzdot Lauku atbalsta dienestam kontrolēt, vai subsīdiju pretendents:

2.1. ir iesniedzis pieteikumu saskaņā ar nolikuma prasībām;

2.2. ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs (neattiecas uz nolikuma Nr.4 I sadaļā minētajām fiziskām personām);

2.3. uz pirmā pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādnieks (neattiecas uz nolikuma Nr.4 I sadaļā minētajām fiziskām personām).

3. Uzskatīt, ka subsīdiju pieteikums ir iesniegts Lauku atbalsta dienestā tajā datumā, kad tam pievienoti visi dokumenti atbilstoši nolikuma prasībām.

4. Lauku atbalsta dienestam:

4.1. nodrošināt subsīdiju pretendentiem informācijas pieejamību par subsīdiju piešķiršanas kārtību;

4.2. izvērtēt un pieņemt lēmumu par subsīdiju pieteikumu atbilstību subsīdiju nolikumu nosacījumiem;

4.3. slēgt līgumus, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība, ar subsīdiju pretendentiem par subsīdiju piešķiršanu, paredzot pušu saistības un atbildību;

4.4. aprēķināt un izmaksāt subsīdijas bez pievienotās vērtības nodokļa, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība;

4.5. kontrolēt, vai tiek iesniegtas darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas vai to kopsavilkumi ar likumdošanā noteiktajiem rekvizītiem gadījumos, kad subsīdiju pretendents ir veicis darījumus ar citām juridiskajām personām;

4.6. izmaksāt subsīdijas 10 darba dienu laikā pēc naudas saņemšanas no Valsts kases, pamatojoties uz iesniegtajiem kopsavilkumiem un atbilstoši nolikumos noteiktajai kārtībai bezskaidras naudas norēķinu veidā;

4.7. izmaksāt avansā (ja nolikumā tas ir paredzēts), bet ne vairāk kā 50% apmērā no kopējās subsīdiju summas (Zemkopības ministrijas padotībā esošajām valsts budžeta finansētām institūcijām – ne vairāk kā 90% apmērā no kopējās subsīdiju summas, PHARE projektiem — 100% apmērā);

4.8. informēt rakstiski 15 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža subsīdiju pretendentu tajā gadījumā, ja tiek atteikts piešķirt subsīdijas;

4.9. pārbaudīt izlases veidā ne mazāk kā 5% no katrā nolikumu sadaļā pieņemto lēmumu skaita;

4.10. iesniegt Zemkopības ministrijā subsīdiju pieteikumu kopsavilkumus līdz katra mēneša 5. un 20.datumam, norādot izmaksātās summas pa reģioniem, nolikumiem, nolikumu sadaļām;

4.11. slēgt vienošanos ar SIA “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” par savstarpējo informācijas apmaiņu, kas nepieciešama subsīdiju administrēšanai;

4.12. pārtraukt subsīdiju pieteikumu pieņemšanu un līgumu slēgšanu vai proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju summu gadījumā, kad saņemti pieteikumi par summu, kas pārsniedz 2003.gadam nolikumā vai tā sadaļā paredzētos līdzekļus, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība;

4.13. nepieciešamības gadījumā pieaicināt Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo institūciju, citu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētu lauksaimniecības sabiedrisko organizāciju speciālistus subsīdiju pieteikumu atbilstības izvērtēšanai;

4.14. sniegt nepieciešamo informāciju Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departamenta auditoriem par subsīdiju piešķiršanu un piedalīties apvienotajos subsīdiju atbilstības auditos;

4.15. kontrolēt, vai subsīdiju pretendents, iesniedzot pieteikumu, ir sniedzis patiesu informāciju. Nepatiesas informācijas gadījumā vai pārkāpjot nolikuma nosacījumus, subsīdiju pretendents atmaksā piešķirtās subsīdijas un zaudē tiesības 3 gadus no pārkāpuma konstatēšanas dienas pretendēt uz subsīdiju piešķiršanu.

5. Noteikt, ka 2002.gadā noslēgtie līgumi par subsīdiju piešķiršanu starp Lauku atbalsta dienestu un subsīdiju pretendentu ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei.

6. Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departamenta auditoriem veikt audita pārbaudes par subsīdiju piešķiršanas atbilstību.

7. Rīkojums ir spēkā no 2003.gada 2.janvāra līdz 2003.gada 1.aprīlim. Ja nolikumā paredzēts izdarīt maksājumus par 2002.gadā un 2003.gadā 1.ceturksnī iesniegtajiem pieteikumiem atbilstoši nolikumiem, tad tie izmaksājami saskaņā ar likumu “Par budžetu un finanšu vadību”.

8. Atzīt par spēku zaudējušu Zemkopības ministrijas 2002.gada 21.janvāra rīkojumu Nr. 26 “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”, izņemot nolikuma Nr.3 “Augkopības attīstība” VIII un IX sadaļu.

9. Rīkojumu publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrs M.Roze

Valsts sekretāre L.Straujuma

 

1.pielikums

Nolikums Nr.1. Augsnes ielabošana

I. Vispārīgie noteikumi

1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt meliorācijas sistēmu būvniecību un skābo augšņu kaļķošanu, lai ar augsnes mitruma režīma un reakcijas (pH) optimizēšanas pasākumiem, izmantojot datus par augsnes agroķīmiskajām īpašībām, veicinātu konkurētspējīgas un kvalitatīvas augkopības produkcijas ražošanu.

2. Augsnes ielabošanai paredzēts finansējums Ls 181 316 apmērā:

2.1. meliorācijas sistēmu būvdarbiem un skābo augšņu kaļķošanai — Ls 171 316;

2.2. augšņu agroķīmiskajai izpētei — Ls 10 000.

3.Subsīdiju apmērs no meliorācijas sistēmu būvdarbu, skābo augšņu kaļķošanas un augšņu agroķīmiskās izpētes darbu izmaksām ir:

3.1. 75%, ja saimniecības zemes vidējā kadastrālā vērtība ir līdz 115 Ls/ha (ieskaitot);

3.2. 70%, ja saimniecības zemes vidējā kadastrālā vērtība ir lielāka par 115 Ls/ha.

4. Subsīdijas tiesīga saņemt:

4.1. persona, kura:

4.1.1. nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un kuras īpašumā vai lietošanā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme;

4.1.2. uztur meliorācijas sistēmas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

4.2. kooperatīvā (kopdarbības) sabiedrība, kuras statūtos noteiktie darbības mērķi un uzdevumi atbilst šī nolikuma atbalstāmo pasākumu realizēšanai un kuru lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieki vai lietotāji ir pilnvarojuši šos pasākumus veikt.

5. Prioritāti subsīdiju saņemšanai nosaka pieteikumu iesniegšanas secība.

6. Lauku atbalsta dienestam ir tiesības veikt finanšu pārdali starp reģioniem, ja atbalstāmā pasākuma realizēšanai netiek izlietota nolikumā noteiktā subsīdiju summa.

7. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde reģistrācijas žurnālā ieraksta visus nolikuma prasībām atbilstošos pretendentu pieteikumus to iesniegšanas secībā.

8. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde (Madonas rajonā – kopā ar Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi):

8.1. izvēlas darbu izpildītājus atbilstoši likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām;

8.2. slēdz līgumus ar subsīdiju saņēmējiem un darbu izpildītājiem par meliorācijas sistēmu būvdarbu, skābo augšņu kaļķošanas vai augšņu agroķīmiskās izpētes darbu izpildi saimniecībās; līgumā paredz termiņu, kurā pretendents darbu izpildītājam par darbu izpildi samaksā savu daļu, un nosacījumu, ka pretendents kontrolē darbu izpildes kvalitāti.

9. Subsīdijas piešķir pēc atbalstāmā pasākuma vai noteikta darba apjoma (paredz līgumā ar darba izpildītājiem) izpildes.

 

 

II. Meliorācijas sistēmu būvdarbi

1. No subsīdijām finansē meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas, renovācijas un jaunu vaļējo grāvju būvdarbu izmaksas.

2. Pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona meliorētajai platībai.

3. Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas un renovācijas pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir Ls 10 000.

4. Meliorācijas sistēmu būvprojektēšanu un būvdarbus atļauts veikt hidromelioratīvo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

5. Lai saņemtu subsīdijas meliorācijas sistēmu būvniecībai, pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā struktūrvienībā iesniedz:

5.1. pieteikumu saskaņā ar pielikumu;

5.2. meliorācijas sistēmu būvniecības tehnisko dokumentāciju vai tehnisko projektu saskaņā ar šī nolikuma 6.1.apakšpunktu.

6. Lauku atbalsta dienesta reģionālā struktūrvienība (Madonas rajonā – kopā ar Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi):

6.1. 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas apseko meliorācijas sistēmas, sastāda apsekošanas aktu, sniedz atzinumu par meliorācijas sistēmu būvniecības nepieciešamību, sagatavo projektēšanas uzdevumu un nosaka meliorācijas sistēmu būvniecības tehniskās dokumentācijas vai tehniskā projekta iesniegšanas termiņu, bet ne vēlāku kā trīs mēnešus no pieteikuma iesniegšanas datuma;

6.2. izvērtē un pieņem paveiktos darbus hidromelioratīvo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

 

 

III. Skābo augšņu kaļķošana

1. No subsīdijām finansē skābo augšņu kaļķošanas izmaksas.

2. Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums skābo augšņu kaļķošanas pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir Ls 10 000.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt personas:

3.1. kuru saimniecībās veikta augšņu agroķīmiskā izpēte un izpētes analīzes rezultāti nav vecāki par pieciem gadiem;

3.2. kuru saimniecībai ir izstrādāta augšņu tehniskā dokumentācija (agroķīmiskā karte, aprēķins par kaļķu normu un izmaksas konkrētai platībai).

4. Pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona kaļķojamai platībai.

5. Lai saņemtu subsīdijas skābo augšņu kaļķošanai, pretendents Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz pieteikumu saskaņā ar pielikumu.

6. Lauku atbalsta dienesta teritoriālā struktūrvienība izvērtē un pieņem paveiktos darbus, sastādot darbu nodošanas–pieņemšanas aktu.

 

 

IV. Augšņu agroķīmiskā izpēte

1. No subsīdijām finansē augsnes paraugu noņemšanas, augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītāju (augsnes skābuma, organisko vielu, kustīgā fosfora, kālija un apmaiņas magnija satura) noteikšanas, analīžu rezultātu izvērtēšanas, augšņu agroķīmiskās kartes sagatavošanas, ieteikumu sniegšanas un augšņu agroķīmisko īpašību datu bāzes uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas.

2. Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums augšņu agroķīmiskās izpētes pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir Ls 1000.

3. Pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībai.

4. Lai saņemtu subsīdijas augšņu agroķīmiskai izpētei, pretendents Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz:

4.1. pieteikumu saskaņā ar pielikumu;

4.2. zemes robežu plāna kopiju ar iezīmētu augšņu agroķīmiskajai izpētei paredzētās platības kontūru.

5. Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienība izvērtē un pieņem paveiktos darbus, sastādot darbu nodošanas–pieņemšanas aktu.

Lauku attīstības departamenta direktora vietniece A.Zarumba

 

Pielikums

nolikumam Nr.1

 

Lauku attīstības departamenta direktora vietniece A.Zarumba

 

2.pielikums

Nolikums Nr. 2. Lopkopības attīstība

Vispārīgie jautājumi

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt lopkopības nozaru attīstību.

2. Noteikt, ka subsīdijas ir tiesīga saņemt:

2.1. persona, kura tai piederošos mājlopus un ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju par notikumiem dzīvnieku ganāmpulkā valsts SIA “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā” (turpmāk –VCIDAC) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

2.2. persona, kura ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997. gada rīkojumu Nr. 348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo klasifikāciju”.

 

I. Piensaimniecības attīstība

1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt govju ganāmpulku īpašniekus, kuru ganāmpulks atrodas pārraudzībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuri nodarbojas ar piena ražošanu, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu, konkurētspējīgas un kvalitatīvas piena produkcijas ražošanu.

2. Subsīdijas tiek piešķirtas govju ganāmpulka īpašniekam, aprēķinot Ls 5,50 mēnesī par katru pārraudzībā esošu govi:

2.1. kura uz aprēķina mēneša 20.datumu atradusies ganāmpulkā un par kuru pēdējo trīs mēnešu laikā ir reģistrēti pārraudzības dati;

2.2. reģistrētā ganāmpulkā, kurā pārraudzība uzsākta līdz 2002.gada 1.oktobrim.

3. Papildus 2.punkta nosacījumiem govju ganāmpulka īpašniekam tiek piešķirtas subsīdijas vienu reizi gadā Ls 40 apmērā par katru pārbaudes buļļu meitu (pirmpieni) pēc pirmās laktācijas (240—305 dienas) slēgšanas, ja:

3.1. ganāmpulkā tiek veikta plānota jaunbuļļu pārbaude saskaņā ar noslēgto līgumu starp saimniecību un ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju;

3.2. pārbaudāmā buļļa meitai (pirmpienei) ir veikta imunoģenētiskā pārbaude, ko apliecina imunoģenētiskā testa rezultāts;

3.3. pārbaudes buļļa meitu (pirmpieni) ir lineāri novērtējis sertificēts dzīvnieku vērtēšanas eksperts.

4. Pretendējot uz subsīdijām, ganāmpulka īpašnieks iesniedz pieteikumu pēc formas Nr.2.1.1. līdz 31.martam Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.

5. Informāciju par subsidējamām govīm pēc stāvokļa uz katra mēneša 20.datumu VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei līdz 25.martam.

6. Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas lineāri novērtēto pārbaudes buļļu meitu sarakstu un imunoģenētiskās laboratorijas slēdzienu par izcelšanās pārbaudes rezultātiem (imunoģenētiskā testa rezultāts) līdz 20.martam iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.

7. Subsīdijas Lauku atbalsta dienests aprēķina:

7.1. par šīs sadaļas 2. un 3.punktā minētajām govīm 1.ceturksnī;

7.2. saskaņā ar VCIDAC sagatavoto informāciju par subsidējamām govīm ganāmpulka īpašniekiem, kuri iesnieguši Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu pēc formas Nr.2.1.1. par šīs sadaļas 2. un 3.punktā minētajiem ganāmpulkiem;

8. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

II. Dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšana

1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2. Subsīdijas tiek maksātas valsts SIA “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centram” (turpmāk — VCIDAC):

2.1. par katru liellopu reģistra datu bāzē esošu dzīvnieku informācijas uzturēšanai un atjaunošanai — Ls 0,05 mēnesī (t.sk.PVN);

2.2. par katru aitu, kazu, zirgu un cūku reģistra datu bāzē esošu dzīvnieku informācijas uzturēšanai un atjaunošanai — Ls 0,022 mēnesī (t.sk.PVN);

2.3. ciltsdokumentācijas un dokumentācijas izdošanai saskaņā ar norēķinu dokumentiem.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas:

3.1. liellopu reģistra uzturēšanai:;

3.1.1. centrālā reģistra uzturēšanai;

3.1.2. datu bāzu atjaunošanai reģionos;

3.2. aitu, kazu, zirgu un cūku reģistra uzturēšanai:

3.2.1. centrālā reģistra uzturēšanai;

3.2.2. datu bāzu atjaunošanai reģionos.

4. Subsīdiju saņemšanai VCIDAC:

4.1. slēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu par 2. punktā minēto darbu izpildi;

4.2. līdz katra nākamā mēneša 10. datumam iesniedz atskaiti par paveikto darbu Lauku atbalsta dienestā.

5. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz iesniegto atskaiti, izmaksā subsīdijas vienu reizi mēnesī.

 

III. Pārraudzības programmas izpilde piensaimniecībā

1. Subsīdiju mērķis ir govju un kazu pārraudzības programmas nodrošināšana.

2. Subsīdijas tiek maksātas:

2.1. VCIDAC par pārraudzības informācijas ievadīšanu datorprogrammās, tās analīzi visiem pārraudzībā reģistrētajiem govju un kazu ganāmpulkiem un regulāru informācijas piegādi ganāmpulku īpašniekiem atbilstoši pārraudzības normatīvo aktu prasībām;

2.2. a/s “Kurzemes CMAS” piena pārraudzības laboratorijai, a/s “Siguldas CMAS” piena pārraudzības laboratorijai, a/s “Latgales CMAS” piena pārraudzības laboratorijai, SIA “Piensaimnieku laboratorijai” (turpmāk –laboratorijas) par pārraudzības analīžu veikšanu govju un kazu pienam un datu pirmapstrādi saskaņā ar noslēgtu līgumu ar VCIDAC par informācijas apmaiņu.

3. Pārraudzības programmas nodrošināšanai tiek maksāti Ls 0,49 (t.sk.PVN) mēnesī par vienu pārraudzībā esošu govi vai kazu, tajā skaitā:

3.1. pārraudzības informācijas datu apstrādei, datu apmaiņas nodrošināšanai un arhivēšanai — Ls 0,17 (t.sk.PVN) mēnesī;

3.2. piena analīžu veikšanai — Ls 0,24 (t.sk.PVN) mēnesī;

3.3. datu pirmapstrādei, ievadīšanai un nosūtīšanai datu apstrādei — Ls 0,08 (t.sk.PVN) mēnesī.

4. Par veiktajiem darbiem:

4.1. VCIDAC līdz katra mēneša 10.datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pēc formas Nr.2.3.1.;

4.2. laboratorijas, kuras informāciju saskaņojušas ar VCIDAC, līdz katra mēneša 5.datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pēc formas Nr.2.3.1.

5. SIA “Piensaimnieku laboratorija” Lauku atbalsta dienestā iesniedz references laboratorijas atzinumu par kalibrācijas testu rezultātiem, references laboratorijas un kopprojekta partnera atzinumu par tehnisko aprīkojumu un darbinieku kvalifikāciju, Valsts ciltsdarba inspekcijas atzinumu par normatīvos aktos noteikto pārraudzības noteikumu izpildes nodrošināšanu, objekta tehniskās pieņemšanas / nodošanas dokumentāciju.

6. Subsīdijas tiek maksātas katru mēnesi VCIDAC un laboratorijām, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu.

7. Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar VCIDAC un laboratorijām par iepriekšminēto darbu izpildi.

IV. Piena ražotāju reģistra uzturēšana

1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt un apkopot informāciju par pārstrādei iepirkto govs pienu no katra piena ražotāja, lai aprēķinātu piena kvotu un veicinātu piena ražošanas saimniecību attīstību.

2. Subsīdijas tiek piešķirtas piena ražotāju reģistra programmas darbības nodrošināšanai — informācijas ieguvei un analīzei par piena ražošanas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem un piena ražotājiem.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas VCIDAC par katru attiecīgajā mēnesī iepirktā piena tonnu piena ražotāju reģistra informācijas datu bāzes uzturēšanai (informācijas datu ieguvei, apstrādei, arhivēšanai, atskaišu sagatavošanai un nosūtīšanai) vienreizēja samaksa Ls 0,05 (t.sk.PVN);

4. Par veiktajiem darbiem VCIDAC līdz 10.aprīlim iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pēc formas Nr.2.4.1.

5. Subsīdijas tiek maksātas VCIDAC, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu.

6.Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar VCIDAC par iepriekšminēto darbu izpildi.

V. Kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstība

1. Subsīdiju mērķis ir palielināt pašražotās kvalitatīvās liellopu gaļas īpatsvaru tirgū un, realizējot ciltsdarba programmu, veicināt liellopu gaļas ražošanas kā patstāvīgas nozares attīstību.

2. Kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstībai 2003. gada 1. ceturksnī subsīdijas paredzēts piešķirt:

2.1. par iegūtiem teļiem no zīdītājgovīm;

2.2. par gaļai realizētiem jaunlopiem līdz 36 mēnešu vecumam.

3. Subsīdijas tiek maksātas ganāmpulku īpašniekiem:

3.1. par iegūtu teļu no specializētās gaļas šķirnes zīdītājgovs — Ls 80 (specializēto gaļas šķirņu liellopiem pieskaita dzīvniekus ar vismaz III pakāpes šķirnību, kā arī divu specializēto gaļas šķirņu krustojumus);

3.2. par iegūtu teļu no citu šķirņu zīdītājgovs — Ls 50 (citu šķirņu zīdītājgovīm pieskaita govis, kuras tiek turētas kopā ar dzimušajiem teļiem un kuras netiek slauktas piena iegūšanai);

3.3. par gaļai realizētiem ekstra un pirmās klases vai kategorijas jaunlopiem, kuri atrodas pretendenta ganāmpulkā ne mazāk kā sešus mēnešus un kuru dzīvmasa ir virs 400 kg:

3.3.1. specializēto gaļas šķirņu jaunlopiem — Ls 130 (izņemot telēm);

3.3.2. krustojumu jaunlopiem ar specializētajām gaļas šķirnēm — Ls 90 (Krustojuma dzīvniekiem pieskaita I un II pakāpes gaļas šķirņu liellopus, kas iegūti, krustojot Latvijā audzēto piena šķirņu govis un specializēto gaļas šķirņu buļļus);

3.3.3.pārējiem jaunlopiem, ja ganāmpulkā ir vismaz 20 dažāda vecuma liellopi — Ls 60.

4.Subsīdijas saņem, ievērojot šādus noteikumus:

4.1. par iegūtiem teļiem no tīršķirnes un citu šķirņu zīdītājgovīm, ja tiek veikta pārraudzība saskaņā ar 1996. gada 6. martā Zemkopības ministrijā apstiprinātajiem “Pārraudzības noteikumiem gaļas šķirņu liellopiem”;

4.2. par iegūtiem teļiem no citu šķirņu zīdītājgovīm, ja ganāmpulkā ir vismaz 5 šādas govis vai grūsnas teles (tajā skaitā specializēto gaļas šķirņu govis un teles), kuras ir apsēklotas ar specializēto gaļas šķirņu vaisliniekiem;

4.3. par gaļai realizētiem jaunlopiem, ja tie ir nokauti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā kautuvē un par to realizāciju ir noformēta Valsts ieņēmumu dienesta izdota preču pavadzīme–rēķins vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēti dzīvnieka realizāciju apliecinoši dokumenti, kuros ir norādīts jaunlopa identifikācijas numurs, realizācijas dzīvmasa un nobarojuma klase.

5. Pretendējot uz 3.1. un 3.2. punktā minētajām subsīdijām:

5.1. ganāmpulka īpašnieks iesniedz kopsavilkumu Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijai (turpmāk — LGLA) līdz 15.martam pēc formas Nr. 2.5.1;

5.2. LGLA salīdzina iesūtīto informāciju ar VCIDAC datu bāzi, izvērtē informācijas atbilstību nolikumā izvirzītajām prasībām un iesniedz atbilstošo ganāmpulku un dzīvnieku sarakstu VCIDAC;

5.3. VCIDAC par šīs sadaļas 3.1. un 3.2. punktā minētajām zīdītājgovīm izdara ierakstus datu bāzē, tā izslēdzot iespēju par šīm govīm saņemt subsīdijas nolikuma Nr.2 “Lopkopības attīstība” I sadaļas “Piensaimniecības attīstība” ietvaros;

5.4. līdz 25.martam pieteikumu salīdzināšanai VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē to ganāmpulku un dzīvnieku sarakstu, kuri atbilst subsīdiju saņemšanai par iegūtiem teļiem no zīdītājgovīm;

5.5. ganāmpulka īpašnieks līdz 1.aprīlim Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz pieteikumu pēc formas Nr. 2.5.2.

6. Pretendējot uz subsīdijām par gaļai realizētiem jaunlopiem, dzīvnieka īpašnieks līdz 1.martam (par janvāri un februāri) un līdz 1.aprīlim (par martu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz pieteikumu pēc formas Nr. 2.5.3., pievienojot pieteikumam saņemtās pavadzīmes kopiju un realizētā dzīvnieka pases kopiju.

7. Pārējo I ceturksnī subsidējamo jaunlopu skaitu atbilstoši 3.3.3. apakšpunkta noteikumiem nosaka pēc liellopu skaita ganāmpulku reģistrā uz 2003. gada 1.janvāri, ko apliecina VCIDAC sagatavotais un Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegtais atbilstošo ganāmpulku saraksts.

8. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

VI. Cūkkopības nozares attīstība

1. Subsīdiju mērķis — veicināt ciltsdarba programmas realizēšanu, izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, lai paplašinātu konkurētspējīgas cūkgaļas ražošanas ganāmpulku izveidošanu un palielinātu ražošanas efektivitāti, kā arī saglabātu cūku populācijas genofondu.

2.Subsīdijas cūkkopības nozares attīstībai tiek piešķirtas:

2.1. ciltsdarba un pārraudzības programmas realizācijai:

2.1.1. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašniekam, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši MK noteikumiem Nr.368 “Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību” un strādā saskaņā ar “Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu 2000.gadam un tuvākai perspektīvai līdz 2005.gadam” — par katru 3V (vecvecvecāku) un 2V (vecvecāku) vismaz vienreiz atnesušos sivēnmāti, kurai ģenētiskais (BLUP) indekss ir 105 un vairāk, kopumā subsidējot ne vairāk kā 70% no katrā saimniecībā esošām sivēnmātēm, — Ls 14 mēnesī par katru sivēnmāti;

2.1.2. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašniekam, mākslīgās apsēklošanas stacijai un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijai par sertificētu kuili, kura bioproduktu izmanto sivēnmāšu mākslīgai apsēklošanai, – Ls 20 mēnesī par katru kuili;

2.2. cūkgaļu ražojošas saimniecības īpašniekam par sivēnmāti ar produktivitāti 20 un vairāk atšķirti sivēni gadā – Ls 5 mēnesī, ja:

2.2.1. saimniecība sniedz ikmēneša informāciju VCIDAC par cūku kustību ganāmpulkā;

2.2.2. veic datorizētu pārraudzību saskaņā ar 02.07.2002. Ministru kabineta noteikumiem Nr.287 “Cūku pārraudzības kārtība”;

2.2.3. ganāmpulkā ir vismaz 10 sivēnmātes, kuras ir vismaz vienreiz atnesušās.

3. Pretendentu pieteikšanās kārtība subsīdiju saņemšanai:

3.1. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašnieks, kura saimniecība atbilst 2.1.1. punkta prasībām, līdz 1.martam (par janvāri un februāri) un līdz 1.aprīlim (par martu) iesniedz pieteikumu un šķirnes cūku audzētāju organizācijas sagatavoto ganāmpulka sivēnmāšu vērtējumu Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pēc formas 2.6.1.;

3.2. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašnieks, mākslīgās apsēklošanas stacija vai šķirnes cūku audzētāju organizācija, kas atbilst 2.1.2.punkta prasībām, līdz 1.martam (par janvāri un februāri) un līdz 1.aprīlim (par martu) iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu pēc formas 2.6.2.;

3.3. saimniecības atbilstoši šīs sadaļas 2.2.punktam līdz 1.martam (par janvāri un februāri) un līdz 1.aprīlim (par martu) iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pieteikumu kompensācijai par sivēnmātēm pēc formas 2.6.3.;

4. Līdz 1.martam (par janvāri un februāri) un līdz 1.aprīlim (par martu) VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei un Cūku audzētāju asociācijai informāciju par cūku kustību ganāmpulkā pēc formas 2.6.4.

5. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

VII. Zirgkopības nozares attīstība

1. Mērķis — attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu.

2. Uz subsīdijām var pretendēt zirgu ganāmpulka īpašnieks, kura šķirnes zirgu ganāmpulks ir pārraudzībā.

3. Subsīdijas tiek maksātas:

3.1. par sertificētu vaislinieku — Ls 35 mēnesī;

3.2. par dzimušu kumeļu atbilstoši Latvijas zirgu ciltsdarba programmai — vienreizējs maksājums Ls 120 apmērā;

3.3. par grūsnu ķēvi, kura lecināta ar ērzeli, iepirktu par valsts subsīdijām, vai ar vienu no 20 labākajiem ērzeļiem, kuri novērtēti atbilstoši Latvijas zirgu ciltsdarba programmai, — vienreizējs maksājums Ls 100 apmērā;

3.4. par mākslīgi apsēklotu ķēvi, kurai atzīta grūsnība, — vienreizējs maksājums Ls 100 apmērā;

3.5. par rezultatīvi startējošu starptautiskas klases* sporta zirgu, kas pārvarējis augstumu 140 cm un 150 cm konkūrā un startējis vidējās balvas iejādē, — Ls 60 mēnesī; sporta zirgiem pirmajā pusgadā subsīdijas izmaksā pēc iepriekšējā gada otrā pusgada sacensību rezultātiem, otrajā pusgadā — pamatojoties uz sporta zirgu sacensību kārtējā gada rezultātiem pirmajā pusgadā;

3.6. par darba spēju pārbaudi jaunzirgiem pirmo reizi dzīves laikā — vienreizējs maksājums Ls 50 apmērā.

4. Latvijas Zirgaudzētāju biedrība līdz 25.martam iesniedz Lauku atbalsta dienestam sarakstu ar 20 visaugstāk novērtiem ērzeļiem un pārraudzībā esošu zirgu sarakstu pa saimniecībām.

5. Pretendentu pieteikšanās kārtība subsīdiju saņemšanai:

5.1. subsīdiju pretendents līdz 1.aprīlim Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz šādus pieteikumus:

5.1.1. par sertificētiem vaisliniekiem — formu 2.7.1.;

5.1.2.par iegūtiem kumeļiem atbilstoši ciltsdarba programmai — formu 2.7.2.;

5.1.3. par vaislas ķēvēm, kuras mākslīgi apsēklotas vai lecinātas ar 20 labākajiem ērzeļiem, īpašnieks iesniedz formu 2.7.3.;

5.1.4. pretendējot uz subsīdijām 3.3., 3.4. punktos, — iesniedz lecināšanas apliecības 2. eksemplāru;

5.1.5. par starptautiskās klases sporta zirgiem iesniedz pieteikuma formu 2.7.4.;

5.1.6. par pārbaudītiem jaunzirgiem pēc darba spējām — formu 2.7.5.;

5.1.7. īpašnieks, kuram pieder ērzelis, nevar pretendēt uz 3.3. punktā paredzētajām subsīdijām, ja īpašniekam piederošā ķēve ir aplecināta ar kādu no piederošiem ērzeļiem.

6. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

* Piezīme: Par starptautiskas klases sacensībām tiek uzskatītas Starptautiskās jātnieku sporta federācijas apstiprinātās un pēc kalendārā plāna notikušās sacensības.

VIII. Aitkopības nozares attīstība

1. Subsīdiju mērķis — veicināt ciltsdarba programmas realizēšanu, izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, lai paplašinātu kvalitatīvu ganāmpulku izveidošanu aitu gaļas ražošanai un uzlabotu dzīvnieku produktivitāti.

2. Uz subsīdijām var pretendēt šķirnes aitu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja:

2.1. saimniecība ieguvusi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu;

2.2. aitu māšu skaits ganāmpulkā katra mēneša pirmajā datumā nav mazāks par 30;

2.3. īpašnieks iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu līdz 15.martam VCIDAC, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs un novērtējuma klase.

3. VCIDAC līdz 25.martam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ganāmpulku sarakstus, norādot dzīvnieku skaitu, kuri atbilst subsīdiju saņemšanai.

4. Subsīdijas tiek maksātas šķirnes aitu audzēšanas saimniecības īpašniekam pirmā ceturksnī par sertificētu vaislas teķi, E un I klases vaislas aitu māti — Ls 5 mēnesī, ja līdz 1.aprīlim Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegta pieteikuma forma Nr.2.8.1.

5. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

3.pielikums

Nolikums Nr.3. Augkopības attīstība

I.Tiešie maksājumi par sējplatību

1. Subsīdiju mērķis ir graudaugu un eļļas augu audzētāju ražošanas ieņēmumu daļēja palielināšana.

2. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kura:

2.1. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997. gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

2.2. ir ievērojusi sēklu minimālo izsējas izlietojuma normu saskaņā ar šī nolikuma 3.pielikumu;

2.3. īpašumā esošais uzņēmums nav izsludināts par maksātnespējīgu.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas šādu kultūraugu audzēšanai:

Kultūraugs	Ls/ha
Ziemāju graudaugi un eļļas augi (sertificēta sēkla)	16,50
Ziemāju graudaugi un eļļas augi (nesertificēta sēkla)	8,00

4. Subsīdijas tiek maksātas par faktiski ar sertificētu vai nesertificētu sēklu apsētajām ziemāju graudaugu un eļļas augu (rapsis, ripsis) platībām, katra kultūrauga kopplatība nav mazāka par 1 ha.

5. Subsīdiju pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei līdz 1.martam iesniedz:

5.1. zemes robežu plāna kopiju vai lauku izvietojuma shēmu, norādot audzējamos kultūraugus un to platības;

5.2. sēklas sertifikāta kopiju vai bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas izsniegtu sertifikāta kopiju ar pielikumu (izņemot sertifikātus ar atzīmi “pirmais pārejas gads”);

5.3. zemes īpašumu, lietošanas tiesības vai nomu (zemes nomas līgums noslēgts līdz 2002.gada 1.novembrim) apliecinošu dokumentu kopijas (ja ir vairāk nekā 5 zemes nomas līgumi — zemes nomas līgumu kopsavilkumu), kas reģistrētas pašvaldībā;

5.4. lauksaimniecības izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

5.5. pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu.

6. Lai 2003.gadā varētu pretendēt uz subsīdijām graudaugu un eļļas augu sējplatībām, līdz 01.10.2002. Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei jābūt iesniegtai deklarācijai par 2002.gadā iegūto ražu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

7. Subsīdiju pretendenti, kuri noteiktajā kārtībā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz 2002.gada 1.oktobrim neiesniedza deklarācijas par iegūto ražu, bet kuri ir uzsākuši graudaugu, pākšaugu un eļļas augu audzēšanu 2003.gada ražai, iesniedz 5.1. — 5.5. punktā noteiktos dokumentus un deklarāciju saskaņā ar 2.pielikumu.

8. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

 

II. Siltumnīcu platības

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt siltumnīcu platību racionālu izmantošanu, kompensēt enerģijas sadārdzinājumu siltumnīcu platībās un nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem kultūraugiem.

2. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kura:

2.1. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997. gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

2.2. īpašumā esošais uzņēmums nav izsludināts par maksātnespējīgu.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas personām, ja:

3.1. siltumnīcu kopplatība nav mazāka par 0,5 ha;

3.2. siltumnīcu platību izmantošanas laiks nav mazāks par:

3.2.1. 7 mēnešiem gadā un kultūraugu audzēšana visā pieteiktajā platībā uzsākta ne vēlāk kā 1.martā;

3.2.2. 5 mēnešiem gadā un kultūraugu audzēšana visā pieteiktajā platībā uzsākta ne vēlāk kā 15.aprīlī.

4. Subsīdiju apmērs vienam pretendentam ir šāds:

	Izmantošanas laiks	Audzēšanas	Subsīdiju apmērs
		uzsākšana	par 1 m2
Nav mazāks par 7 mēnešiem	līdz 1.martam	Ls 0,4
Nav mazāks par 5 mēnešiem	līdz 15.aprīlim	Ls 0,2

 

5. Subsīdiju saņemšanai pretendents pirms ražošanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā līdz 1.martam Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei iesniedz:

5.1. pieteikumu saskaņā ar 4.pielikumu;

5.2. lauksaimniecības izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

5.3. iepriekšējā gada ražošanu raksturojošus rādītājus, veikto pasākumu aprakstu un finansiālo līdzekļu izlietojumu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai (saimniecības, kuras uzsāk siltumnīcu platību izmantošanu ar 2003.gadu — uzrāda plānoto kultūraugu audzēšanas platības un ražību);

5.4. asociācijas “Latvijas dārznieks” apsekošanas aktu līdz 15 oktobrim;

5.5. ja audzēšanas laikā notiek izmaiņas, pretendents informē Lauku atbalsta dienestu un izdara precizējumu pieteikumā.

6. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

7. Subsīdijas izmaksā pēc 1.novembra.

 

III. Kultūraugu genofonda saglabāšana un izlases sēklas ražošana

1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt ģenētisko resursu kolekciju saglabāšanu (turpmāk — kultūraugu genofonds), paplašināt iespējas selekcijas darba turpināšanai, nodrošināt sēklaudzētājus ar augstas kategorijas sēklām par vietējam tirgum atbilstošām cenām.

2. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt personas, kurām ir valsts nozīmes genofonda kolekcija vai kuras veic izlases sēklas ražošanu. Subsīdijas piešķir par kultūraugu genofonda saglabāšanu un/vai izlases sēklu ražošanu, kuru apjomus ir apstiprinājusi Nacionālā augu šķirņu padome.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas saskaņā ar pretendenta Lauku atbalsta dienestā iesniegtu konkrētu darbības programmu 2.punktā noteiktajā jomā. Normatīvus kultūraugu genofonda saglabāšanai un izlases sēklu ražošanai izstrādā Nacionālā augu šķirņu padome un apstiprina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktors. Izlases sēklu ražošanas apakšprogrammā iekļaujamas tikai to šķirņu sēklas, kuras ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā.

4. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt, ja programma realizēta laika periodā no līguma noslēgšanas dienas līdz 2003.gada 1.decembrim.

5. Pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

5.1. līdz 2003. gada 1.martam — programmu saskaņā ar 2. un 3. punkta nosacījumiem;

5.2. darbu pieņemšanas aktu par iepriekšējo darba posmu saskaņā ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora apstiprinātajiem normatīviem un programmā paredzētajiem termiņiem.

6. Subsīdiju saņemšanas kārtība:

6.1. avansa maksājumu izmaksā 50% apmērā no apstiprinātās darbības programmas summas; personām, kuras nav PVN maksātājas, subsīdijas tiek aprēķinātas un izmaksātas kopā ar PVN;

6.2. Lauku atbalsta dienests izmaksā subsīdijas saskaņā ar programmā paredzētām summām;

6.3. līgumu ar pretendentiem par programmu izpildi un subsīdiju saņemšanu slēdz Lauku atbalsta dienests, tajā paredzot:

6.3.1. kontroli pār programmā paredzēto pasākumu izpildi 3 gadus pēc valsts subsīdijas saņemšanas;

6.3.2. kultūraugu genofonda atsavināšanas aizliegumu.

7. Par sējumu vai stādījumu postījumiem pretendents nekavējoties rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu par notikušo, kā arī par programmas uzdevumu iespējamo neizpildi. Lauku atbalsta dienests izveido komisiju, nepieciešamības gadījumā pieaicinot Zemkopības ministrijas un Nacionālās augu šķirņu padomes ekspertu. Komisija veic sējumu vai stādījumu apsekošanu un pieņem lēmumu par subsīdiju turpmāko izmaksāšanu vai izmaksas pārtraukšanu.

8. Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nedrīkst būt izsludināts par maksātnespējīgu.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

1. pielikums

nolikumam Nr.3

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

2. pielikums

nolikumam Nr.3

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

3. pielikums

nolikumam Nr.3

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

4. pielikums

nolikumam Nr.3

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

4. pielikums

Nolikums Nr.5. Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas, ieviešot modernizētas un energoresursus taupošas ražošanas tehnoloģijas.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 300 000.

3. Nolikums nosaka kārtību, kādā tiek izmaksātas subsīdijas par jaunas lauksaimniecības produktu ražošanā izmantojamas tehnikas, tehnoloģisko iekārtu, traktortehnikas (turpmāk — tehnika) iegādi 2003.gada I ceturksnī.

4. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) (turpmāk — pretendents), kas:

4.1. ražo augkopības produktus;

4.2. ražo lopkopības produktus;

4.3. veic 4.1. un 4.2.apakšpunktā minētās produkcijas pirmās pakāpes apstrādi (augu un dzīvnieku valsts sākotnējās produkcijas sagatavošana līdz realizācijai nepieciešamām kvalitātes prasībām, nemainot mehānisko struktūru un ķīmiskās īpašības);

4.4. sniedz pakalpojumus zemes apstrādē, sēšanā, stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, meliorācijas sistēmu uzturēšanā, lauksaimniecības tehnikas remontā un apkopē;

4.5. sniedz ciltsdarba pakalpojumus, kas saistīti ar lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību un mākslīgo apsēklošanu;

4.6. 2002.gadā no 4.1.–4.5. apakšpunktā nosauktiem uzņēmējdarbības veidiem ienākumi ir vismaz 60 % no visu ieņēmumu kopapjoma;

4.7. kurās vismaz 51 % no pamatkapitāla pieder Latvijas Republikai vai Latvijas Republikas pilsoņiem (šis nosacījums neattiecas uz zemnieku saimniecībām un individuālo uzņēmumu īpašniekiem).

5. Izlietoto līdzekļu summu, no kuras aprēķina subsīdijas, nosaka pēc iegādi apliecinošos dokumentos uzrādītās tehnikas sākotnējās cenas, neieskaitot PVN. Transporta izdevumi netiek iekļauti subsīdiju aprēķinos.

6. Subsīdijas tiek aprēķinātas 25 % apmērā no šajā nolikumā noteiktajos pasākumos izlietoto līdzekļu summas, bet kopējais subsīdiju apjoms šī nolikuma ietvaros 2003.gadā vienam pretendentam nevar pārsniegt Ls 10 000;

7. Iegādājoties datortehniku, subsīdiju apjoms nevar pārsniegt Ls 350, kuri ir ieskaitāmi šī nolikuma 8.punktā minētajā kopapjomā.

8. Subsīdiju procentuālo apjomu palielina par 5 procentiem, ja:

8.1. pretendents ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem (ieskaitot);

8.2. ja pretendenta īpašumā vai lietošanā esošā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā kadastrālā vērtība ir līdz 110 Ls/ha (ieskaitot):

8.2.1. subsīdiju pretendents 8.2.apakšpunkta apstiprināšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz vietējās pašvaldības izsniegtu attiecīgu izziņu;

8.2.2. zemes vidējā kadastrālā vērtība ir noteikta saskaņā ar 2001.gada 31.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.341 “Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 12. pielikumu “Kadastrālās teritorijas vidējais novietojuma koeficients, meža zemes novietojuma koeficients un vidējais novērtējums, zemes vidējā kadastrālā vērtība”;

8.2.3. ja zemes gabali atrodas vairāku pagastu teritorijās, tad atbilstību 8.2.apakšpunktam nosaka pēc visu zemes gabalu vidējā kadastrālā novērtējuma vidējās aritmētiskās vērtības.

9. Subsīdijas tiek izmaksātas, ja:

9.1. iegādājamā tehnika nav ražota Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs (izņemot Latviju). Šis nosacījums neattiecas uz tehniku, kuras uzstādītas siltumnīcu platībās pilsētas teritorijā, cukurbiešu specializēto audzēšanas un ražas novākšanas tehniku, un krūmgriežiem;

9.2. Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs ražotās tehnikas vērtība nav lielāka par 5000 EUR (pēc Latvijas Bankas valūtas maiņas kursa pieteikuma iesniegšanas dienā);

9.3. tehnika tiek iegādāta no reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

9.4. tehnika tiek nomāta ar pirkuma tiesībām (līzings) no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru statūtos ir paredzēta līzinga pakalpojumu sniegšana;

9.5. tehnika tiek nomāta ar izpirkuma tiesībām (līzinga kreditēšana) no kredītiestādēm, kuru darbību regulē Kredītiestāžu likums;

9.6. vienas iegādātās tehnikas vienības vai tās komplekta cena nav mazāka par Ls 350 (bez PVN);

9.7. ir izpildītas šī nolikuma 10.punktā minētās prasības.

10. Iegādājoties šā nolikuma 1. pielikumā minēto lauksaimniecībā izmantojamo tehniku, t.sk. nestandarta, kuras izgatavošanā izmantotas jaunas, reģistrētos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) iegādātas detaļas, mezgli un agregāti, tās atbilstībai jābūt:

10.1. atzītai atbilstoši Ministru kabineta 30.05.2000. noteikumiem Nr. 184 “Par ārvalstīs izdoto atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu un apliecinājumu kārtību”;

10.2. atzītai atbilstoši Ministru kabineta 30.05.2000. noteikumiem Nr. 186 “Noteikumi par mašīnu drošību”.

11. Lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas atbilstības novērtēšanu veic Ministru kabineta pilnvarotas kompetentas sertificēšanas institūcijas un testēšanas laboratorijas.

12. Subsīdijas netiek maksātas:

12.1. mežu izstrādes un mežu kopšanas tehnikas iegādei;

12.2. kokapstrādes iekārtu iegādei;

12.3. vieglo automašīnu, mikroautobusu un autobusu iegādei;

12.4. kravas automašīnu (izņemot pašizgāzēju, pašizgāzēju piekabju iegādei);

12.5. biroju tehnikas iegādei (izņemot datortehniku).

13. Pieteikumu (2. pielikums) subsīdiju pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē par 2003. gadā veiktajiem darījumiem. Pieteikumu iesniegšanas termiņš — no 2003.gada 1.februāra līdz 2003.gada 1. aprīlim.

14. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

14.1. iegādātās tehnikas tehniskās pases kopiju, ja tāda tiek izdota, vai citus apliecinošus dokumentus, kas pierāda, ka iegādātā tehnika ir jauna;

14.2. nomas pirkuma (finansu līzinga) līguma kopiju;

14.3. tehnikas izplatītāja izsniegtu atbilstības novērtēšanas institūcijas izziņas kopiju par iegādātās tehnikas atbilstību šī nolikuma 10. punktam (izņemot datortehnikai).

15. Subsīdiju pretendentu pieteikumi tiek ierakstīti reģistrācijas žurnālā to iesniegšanas secībā.

16. Ja kāds šajā nolikumā minētais pasākums tiek subsidēts atbilstoši programmai “Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija”, to nevar subsidēt no citā nolikumā paredzētiem līdzekļiem, no SAPARD programmas finansējuma, no Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmas finansējuma, kā arī no Ilgtermiņa investīcijas programmas.

17. Kad aprēķināto subsīdiju kopsumma ir sasniegusi šajā nolikumā paredzēto līdzekļu apmēru, Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārtrauc līgumu slēgšanu, pieņem pieteikumus, kuros subsīdiju pretendents ar savu parakstu apliecina, ka ir informēts par iespējamu subsīdiju atteikumu šī nolikuma ietvaros 2003.gadā.

18. Subsīdijas par iegādāto tehniku (tehnoloģisko iekārtu) tiek piešķirtas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi un subsīdiju saņēmēju. Līgumā subsīdiju saņēmējs apņemas vismaz 3 gadus nodrošināt iegādātās tehnikas (tehnoloģisko iekārtu) izmantošanu lauksaimniecisko izejvielu ražošanā, to neatsavināt un neiznomāt, skaitot no šī līguma noslēgšanas dienas.

19. Ja tehnika tiek atsavināta vai iznomāta, tad subsīdiju saņēmējs nevar saņemt subsīdijas turpmākos trīs gadus, skaitot no fakta konstatācijas brīža, un viena gada laikā atmaksā saņemtās subsīdijas Lauku atbalsta dienestam.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

1. pielikums

nolikumam Nr.5

Lauksaimniecībā izmantojamā tehnika (tehnoloģiskās iekārtas)

1. Augsnes apstrādes tehnika.

2. Mēslošanas tehnika.

3. Sēšanas un stādīšanas tehnika.

4. Sējumu un stādījumu kopšanas, augu ķīmiskās aizsardzības un laistīšanas tehnika.

5. Zāles lopbarības sagatavošanas tehnika.

6. Speciālā linu ražošanas tehnika.

7. Ražas novākšanas tehnika.

8. Ražas pirmās pakāpes apstrādes, kaltēšanas un vēdināšanas tehnika.

9. Slaukšanas un piena dzesēšanas iekārtas.

10. Barības sagatavošanas un izdalīšanas iekārtas.

11. Kūtsmēslu izvākšanas iekārtas.

12. Iekārtas fermu mazgāšanai un dezinfekcijai.

13. Fermu mikroklimata un ventilācijas iekārtas.

14. Barības sagatavošanas un transportēšanas tehnika.

15. Kūtsmēslu utilizācijas iekārtas un to aprīkojums (režģu grīdas mēslu utilizācijai).

16. Kraušanas un transportēšanas tehnika (tai skaitā universālā).

17. Krūmgrieži.

18. Lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmās pakāpes pārstrādei nepieciešamā tehnoloģiskā iekārta un aprīkojums.

19. Traktortehnika.

20. Iekšdedzes elektriskās enerģijas ģeneratori.

21. Svari un aprīkojums dzīvnieku svēršanai.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

2. pielikums

nolikumam Nr.5

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

5.pielikums

Nolikums Nr.6. Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums

1. Subsīdijas ir paredzētas kā Latvijas valsts līdzfinansējuma daļa Latvijas un ārvalstu kopprojektiem, kuri ir nozīmīgi lauksaimniecības nozares un lauku attīstībai un Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.

2. Subsīdijas tiek piešķirtas juridiskām personām Latvijas un ārvalstu kopprojektu realizēšanai:

2.1. ja projektā iesaistītās puses rakstiski vienojušās par attiecīgā projekta realizēšanu;

2.2. ja to atbalstījusi Zemkopības ministrijas Starptautisko projektu koordinācijas padome (turpmāk – Padome).

3. Projekta izvērtēšanā tiek ņemti vērā šādi kritēriji (prioritārā kārtībā):

3.1. projekts nodrošina Zemkopības ministrijas starptautiskās finansiālās saistības, kuras ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas vadība un Padome;

3.2. projekts nodrošina Eiropas Savienības lauksaimniecības likumdošanas kopuma (acquis communautaire) ieviešanu;

3.3. projekts nodrošina to saistību izpildi, ko Latvijas Republika uzņēmusies oficiālajās sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā sadaļā “Lauksaimniecība”;

3.4. projekts tieši saistīts ar Speciālās lauksaimniecības un lauku attīstības (SAPARD) pirmsiestāšanās programmas īstenošanu Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programmā un ar sagatavošanos Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantijas fonda finansētajiem pasākumiem;

3.5. projekta realizācija veicina lauksaimniecības nozares un lauku efektīvu attīstību un Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

4. Subsīdiju pretendents Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā iesniedz šādus dokumentus šī nolikuma 7.punktā minētajos termiņos:

4.1. projekta pieteikuma anketu saskaņā ar 1.pielikumu (pieteikuma anketa aizpildāma arī elektroniski un nosūtāma Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentam);

4.2. par projektu atbildīgā Zemkopības ministrijas departamenta ieteikuma vēstuli;

4.3. izvērstu subsīdiju izlietojuma tāmi un izmaksu sadalījumu pa plānotajiem posmiem saskaņā ar šī nolikuma 9.punktu;

4.4. sadarbības līgumu starp Latvijas puses pārstāvi un ārvalsts pārstāvi par sadarbības partneriem projekta realizēšanā un tā tulkojumu latviešu valodā;

4.5. dokumentāru ārvalsts partnera finansiālās līdzdalības apstiprinājumu attiecīgajā projektā un tā tulkojumu latviešu valodā;

4.6. subsīdiju pretendenta apstiprinājumu par savu līdzekļu ieguldīšanu projektā;

4.7. īsu anotāciju par projekta mērķiem, rezultātu, pasākumiem, iesaistītām institūcijām, ieguldījumu Latvijas lauksaimniecībā.

5. Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departaments izvērtē projekta atbilstību šajā nolikumā noteiktajai projektu iesniegšanas kārtībai un iesniedz izskatīšanai Padomē.

6. Subsīdiju pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā pieteikumu subsīdiju saņemšanai Latvijas un ārvalstu kopprojektiem (2.pielikums), Padomes protokola izraksta kopiju un finansējuma tāmi pēc projekta apstiprināšanas Padomē.

7. Subsīdiju piešķiršana projektiem, izņemot PHARE projektus, notiek četrās kārtās. Pirmajā kārtā Padome izskata tos projektu pieteikumus, kuri iesniegti Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā līdz 1.aprīlim.

8. Subsīdijas projektiem, izņemot PHARE projektus, tiek piešķirtas ne vairāk kā 30% apmērā no projekta kopējām izmaksām un ne vairāk kā Ls 30 000 (neieskaitot PVN). Organizācijām, kas nav reģistrētas kā PVN maksātājas, un PHARE projektiem subsīdijas tiek aprēķinātas un izmaksātas ar PVN.

9. Subsīdiju izmaksu kārtība:

9.1. maksājums avansā ne vairāk kā 25% apmērā, izņemot PHARE projektus, tiek veikts pēc projekta apstiprināšanas Padomē;

9.2. nākamie maksājumi tiek veikti saskaņā ar projekta finansējuma tāmē paredzēto izmaksu sadalījumu pa posmiem pēc attiecīgā posma pārskata apstiprināšanas Padomē;

9.3. gala norēķins 25% apmērā tiek veikts pēc projekta noslēguma ziņojuma apstiprināšanas Padomē un pēc darījumus un samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

9.4. PHARE projektiem maksājums 100% apmērā tiek veikts pēc projekta apstiprināšanas Padomē.

10. Subsīdiju saņēmējs 2 eksemplāros iesniedz Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā projekta atskaiti par darbu izpildi iepriekšējā posmā un līdz 1.decembrim — projekta noslēguma ziņojumu (3.pielikums). Projekta posma pārskata un projekta noslēguma ziņojuma anketa (3.pielikums) aizpildāma arī elektroniski un nosūtāma Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentam. Par projektu atbildīgā Zemkopības ministrijas departamenta pārstāvis ziņo Padomē par projektā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

11. Ja Padome neapstiprina projekta nobeiguma ziņojumu un projekta īstenotājs nav iesniedzis darījumus un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu Lauku atbalsta dienestā, projekta īstenotājs atmaksā saņemtās subsīdijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Lauku atbalsta dienestu un projektu iesniedzēju noslēgtajā līgumā.

Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktors J.Briedis

 

1. pielikums

nolikumam Nr.6

Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktors J.Briedis

 

2. pielikums

nolikumam Nr.6

Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktors J.Briedis

 

3. pielikums

nolikumam Nr.6

Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktors J.Briedis