Konkurences padomes lēmums Nr. 5

(prot. Nr. 4, 2.§) Rīgā 2003. gada 31. janvārī

Par lietas izpētes izbeigšanu

Lieta Nr. 110/02/05/2 “Par SIA “Eniro Latvija” 05.03.2002. un 22.08.2002. un SIA “Latvijas Tālrunis” 25.10.2002. iesniegumiem”

Konkurences padome 2002. gada 22. augustā saņēma SIA “Eniro Latvija” (turpmāk — Eniro) iesniegumu Nr. 518 (ienākošā dok. Nr. 449) ar atkārtotu sūdzību par SIA “Interinfo Latvijā” (turpmāk — Interinfo) un SIA “Lattelekom SIA” (turpmāk — Lattelekom) sadarbības iespējamo neatbilstību Konkurences likuma normām. Ar analoģiska satura sūdzību Eniro bija griezusies Konkurences padomē arī 2002. gada 4. martā (iesnieguma Nr. 423, ienākošais 05.03.2002. Nr. 110), uz kuras pamata tika ierosināta lietas 110/02/05/2 izpēte, bet ar 25.04.2002. vēstuli Nr. 457 (ienākošais 29.04.2002. dok. Nr. 213) Eniro savu sūdzību atsauca. Neskatoties uz to, Konkurences padome bija turpinājusi lietas izpēti pēc savas iniciatīvas.

25.10.2002. Konkurences padome saņēma (ienākošā dok. Nr. 576) SIA “Latvijas Tālrunis” (turpmāk — LT) 23.10.2002. iesniegumu Nr. 148, kura saturs pilnībā sakrita ar Eniro sūdzībā minēto. Lai veicinātu lietas ātrāku un objektīvāku izskatīšanu, Konkurences padome 27.11.2002. nolēma apvienot Eniro un LT iesniegumus vienā lietvedībā.

Minētajos iesniegumos Eniro un LT norāda, ka 2000. gada 19. maijā Lattelekom un Interinfo ir noslēgušas Sadarbības līgumu, kura mērķis un tiešas sekas esot konkurences ierobežošana uzziņu mediju tirgū. Lattelekom ar šo līgumu esot piešķīrusi Interinfo ekskluzīvas tiesības komerciālos nolūkos izmantot Lattelekom uzziņu dienestu 118 (gūt peļņu, pārdodot un ievietojot reklāmu), kā arī plaši pazīstamo preču zīmi 118. Interinfo esot arī piešķirtas ekskluzīvas tiesības izplatīt Interinfo izdotos tālruņu katalogus taksofonos un Lattelekom norēķinu centros. Sadarbības līguma ietvaros Lattelekom iepērk tālruņu katalogus tikai no Interinfo. Piešķirot Interinfo minētās izņēmuma tiesības, Lattelekom nelikumīgi, t.i., pārkāpjot Konkurences likumu, esot radījusi Interinfo ievērojamas ekonomiskās priekšrocības, apgrūtinot potenciālo tirgus dalībnieku iekļūšanu uzziņu mediju tirgū. Bez tam Lattelekom ir piešķīrusi tiesības Interinfo izmantot savu preču zīmi “118 Lattelekom uzziņu dienests” un citas tālruņa numuru 118 saturošas Lattelekom preču zīmes. Iesniedzēji uzskata, ka tas atvieglo raklāmdevēju piesaistīšanu, kā arī maldina tos attiecībā uz tālruņu katalogu faktisko izdevēju. Tādējādi iesniedzēji saskata aprakstītajās darbībās Konkurences likuma 11. pantā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpumu Lattelekom un Interinfo darbībās un 18. panta pārkāpumu Interinfo darbībās.

Konkurences padome, izvērtējot tās rīcībā esošo un papildus iegūto informāciju,

konstatēja:

1. Eniro ir Latvijas Republikā reģistrēta Zviedrijas kompānijai “ENIRO INTERNATIONAL AB” pilnībā piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas darbojas Latvijā kopš 1992. gada. Līdz 2000. gada 22. septembrim Eniro bija Zviedrijas kompānijas “Telia AB” meitasuzņēmums.

LT ir Latvijas Republikā reģistrēta Vācijas izdevniecības Verlag H.Heise GmbH īpašumā esoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas darbojas Latvijā kopš 1991. gada.

Interinfo ir Latvijas Republikā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras vienīgais dalībnieks ir Norvēģijas uzņēmums “TELENOR MEDIA” un kura dibināta 1996. gadā. 2000. gada laikā “TELENOR MEDIA”, ieguldot Interinfo pamatkapitālā, pārņēma tā kontroli no “Telekom Finland”.

Lattelekom ir Latvijas Republikā reģistrēta Latvijas–Dānijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā 49% kapitāldaļu pieder Dānijā reģistrētai sabiedrībai “Tilts Communications A/S”, bet 51% — Latvijas valstij, pašreiz — Privatizācijas aģentūras personā.

Eniro, LT un Interinfo veic aktīvu darbību informatīvo uzziņu dienesta pakalpojumu tirgū, tai skaitā tālruņu katalogu izdošanu, uzziņu sniegšanu pa tālruni un internetā. Minētās trīs sabiedrības ir lielākās šo pakalpojumu sniedzējas un to darbība aptver gan Rīgu, gan visus Latvijas novadus.

2. Saskaņā ar 1994. gadā noslēgtā Jumta līguma starp Latvijas Republiku un Latvijas SIA “Lattelekom” un Dānijas SIA “Tilts Communications A/S” pielikuma C — Vadības līguma starp Lattelekom un Tilts Communications — 5. pielikuma 3. punktu “Lattelekom jāpiegādā bezmaksas drukāts alfabētiskais telefonsaraksts visiem lietotājiem. Saraksti no jauna jāizdod vismaz reizi 2 gados. Lattelekom jāveic visi pasākumi, lai iespēju robežās nodrošinātu pilnīgu telefonsaraksta informāciju licencētajiem telekomunikāciju operatoriem un pievienotās vērtības pakalpojumu nodrošinātājiem. Šai informācijai jābūt pieejamai mašīnai nolasāmā formā, kad būs attiecīgā iespēja.” Pieeju telefonsaraksta informācijai gan par fiziskajām personām, gan juridiskajām Lattelekom nodrošina visiem pakalpojumu sniedzējiem ar vienādiem nosacījumiem. Minētā līguma L1 pielikuma 5.2. punktā noteikts, ka “Lattelekom jānodrošina izziņu sniegšana par telefona numuriem. (...) Informācija par šo pakalpojumu labi redzamā veidā jāpasniedz pie katra taksofona un telefonu sarakstos”.

3. Lattelekom savā 08.01.2003. vēstulē Nr. 02-10/2 (ienākošā dok. Nr. 5) norāda, ka jau 1995. gadā, lai nodrošinātu Jumta līgumā izvirzīto uzdevumu izpildi, tika izsludināts starptautisks konkurss par Lattelekom izziņu dienesta izveidošanu un turpmāku katalogu izveidošanu un izdošanu, kurā piedalījās vairāki ārvalstu uzņēmumi, t.sk. “Telia” un “Telekom Finland”. Par labāko tika atzīts “Telekom Finland” piedāvājums, kura realizācijai un atbalstam Latvijā 1996. gadā tika nodibināts uzņēmums Interinfo. Sakarā ar to, ka minētajā laikā šādas procedūras Latvijas likumdošanā nebija reglamentētas, nosakot uzvarētāju, Lattelekom vadījās pēc šādiem apsvērumiem:

— pakalpojuma cena salīdzinājumā ar piegādātāja kompetenci, uzticamību un piegādājamā pakalpojuma kvalitāte;

— pakalpojuma sniedzēja izvēles un darījuma noslēgšanas un izpildes izmaksas un efektivitāte;

— pakalpojuma sniedzēja izvēle kontekstā ar citiem tā sniegtajiem pakalpojumiem un sadarbības aspektiem, to efektivitāti, izmaksām, savstarpējo savietojamību un tml.

4. Turpinot sekmīgi iesākto sadarbību, 23.04.1998. starp Lattelekom un Interinfo tika noslēgts līgums “Par tālruņa katalogu izdošanu” (turpmāk — Līgums) uz 1999. un 2000. gadu (saņemts Konkurences padomē 22.03.2002. ar ienākošā dok. Nr. 143k). Līgums kopā ar pielikumiem Nr. 1-12 nosaka tālruņu katalogu izdošanas norisi (katalogu tirāžas un izdošanas grafiku, Lattelekom maksu par Interinfo katalogu izdošanas pakalpojumiem). Līguma 3. punkts nosaka, ka līguma nosacījumiem nav ekskluzīva rakstura. Šā punkta 3.1. apakšpunktā arī noteikts, ka saskaņā ar Jumta līgumu Lattelekom darbojas kā oficiālais Latvijas tālruņu katalogu izdevējs un ar Līgumu nodod “Izdevējam” — Interinfo - “tiesības ražot, izdot un pārdot iespiestos un elektroniskos tālruņu katalogu produktus Latvijā, kā arī (..) pārdot reklāmas laukumus Latvijas k atalogos ārpus Latvijas dibinātām organizācijām.” Līguma 8. punktā Lattelekom ir uzlikta atbildība par to katalogu izplatīšanu, attiecībā uz kuriem tam ir saistības saskaņā ar Jumta līgumu. Lattelekom pats nodrošina brīvu pieeju šiem katalogiem taksofonos un norēķinu centros. Tādēļ nav pamatots Eniro un LT iesniegumos apgalvotais, ka Interinfo ir ekskluzīvas tiesības izvietot savus katalogus taksofonos un Lattelekom norēķinu centros. Minētajos iesniegumos arī tiek apgalvots, ka “SIA “Lattelekom” atsakās atļaut SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija” novietot tālruņu katalogus SIA “Lattelekom” taksofonu kabīnēs un izplatīt tos SIA “Lattelekom” norēķinu centros”. Konkurences padomei netika iesniegti pierādījumi tam, ka Eniro un LT ar šādu lūgumu būtu griezušās pie Lattelekom un tas būtu atteicis.

5. Laikā, kad tika noslēgts Līgums, Latvijā nebija spēkā tiesību akti, kas reglamentētu Lattelekom un Interinfo Līguma slēgšanas procedūru. Tai pašā laikā spēkā bija stājušies Ministru kabineta 03.02.1998. noteikumi Nr. 37 “Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem”, kuri noteica kārtību, kādā Konkurences padome var atzīt par spēkā esošām vienošanās, kas saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likuma 15. panta pirmo daļu ir aizliegtas. Konkurences padome likumā un minētajos noteikumos paredzēto paziņojumu par vienošanos — Līgumu — no vienošanās dalībniekiem nebija saņēmusi. Arī ieinteresētās personas, t.sk. Interinfo konkurenti — Eniro, LT vai citi — nebija griezušies Konkurences padomē ar iesniegumiem par Konkurences likuma iespējamo pārkāpumu, tādēļ Konkurences padome šai laikā Līgumu nebija vērtējusi.

6. Lattelekom un Interinfo 1998. gadā noslēgtais Līgums ir vērtējams kā uzņēmuma līgums, ar kuru viena puse — Lattelekom — uztic otrai pusei — Interinfo — veikt Lattelekom vajadzībām noteiktu darbu - izdot tālruņu katalogus, kurus Lattelekom saskaņā ar Jumta līgumu ir jāpiegādā bez maksas saviem abonentiem. Ir pieļaujams, ka minētās darbības Lattelekom varēja veikt saviem spēkiem, izveidojot tam īpašu struktūrvienību. Tomēr acīmredzot ekonomisku apsvērumu dēļ Lattelekom izvēlējās uzņēmuma līgumu. Konkurences normu piemērošanas praksē šāda veida vienošanās pašas par sevi nav vienošanās aizlieguma pārkāpums, bet var izraisīt bažas tikai attiecībā uz tiem ierobežojošiem nosacījumiem, kas tiek iekļauti līgumā. Konkurences padome Līguma noteikumos nesaskata konkurenci ierobežojošus nosacījumus, tādēļ Līgums nav uzskatāms par 18.06.1997. Konkurences likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpumu. Līguma 3. punkts nosaka, ka līguma nosacījumiem nav ekskluzīva rakstura. Tādējādi ar Līgumu netiek ierobežotas Lattelekom tiesības izvēlēties citu tālruņa katalogu piegādātāju. Līguma 14.punkts nosaka diezgan ātru un vienkāršu Līguma laušanas kārtību. Ņemot vērā to, ka Lattelekom iepirkums nav vienīgā iespēja, kā izplatīt tālruņu katalogus, šī Līguma sekas nav konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Ja vienošanās mērķis vai sekas nav konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, par to nebija jāpaziņo Konkurences padomei, lai saņemtu atļauju tā noslēgšanai. 2002. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais, 2001. gada 23. oktobrī pieņemtais Konkurences likums, kura 11. panta pirmās daļas normas ir analogas 18.06.1997. gada Konkurtences likuma 15. panta pirmās daļas normām. Tādēļ Līgums nepārkāpj arī pašlaik spēkā esošajā Konkurences likumā noteikto vienošanās aizliegumu.

Pēc abu pušu vienošanās uzņēmuma vai iepirkuma līgums var saturēt dažādus abām pusēm izdevīgus noteikumus, tādus kā savstarpējo norēķinu kārtību par izgatavotajiem katalogiem, datu bāzes izmantošanu u.c., kā arī tiesību piešķiršanu izmantot konkrētas preču zīmes.

LIS/X datu bāze ir uzskatāma par to materiālu, kas ir jāapstrādā Interinfo, lai iespiestu tālruņu katalogus. Tāpēc, lai izpildītu konkrēto uzņēmuma līgumu, ir pieļaujams piešķirt Interinfo tiesības izmantot LIS/X datu bāzi un programmatūru Līgumā minēto mērķu un uzdevumu sasniegšanai, un Lattelekom uzņemties pienākumu uz Līguma darbības laiku uzturēt Interinfo piederošos ierakstus un veikt nepieciešamos datu bāzes un programmatūras uzturēšanas pasākumus. Iepriekšminētajās darbībās nav saskatāms Konkurences likuma pārkāpums.

7. 2000. gada 19. maijā Lattelekom un Interinfo noslēdza Sadarbības līgumu (saņemts KP 22.03.2002. ar ien. Nr. 143k), kura mērķis bija turpināt sadarbību informatīvo pakalpojumu jomā, “attīstot jau esošos un kopīgi veidojot un sniedzot jaunus pakalpojumus”. Sadarbības līguma izpratnē informatīvie pakalpojumi aptver, “bet neaprobežojas ar tālruņa uzziņu dienestu un komercuzziņām, interneta uzziņu dienestu, drukātiem tālruņu katalogiem un tālruņu katalogiem uz kompaktdiskiem, WAP (bezvadu piekļuves protokola) un elektroniskās komercijas pakalpojumiem” (līguma 1.2. punkts). Saskaņā ar Sadarbības līguma 2.2. punktu Lattelekom piešķir Interinfo tiesības izmantot uz Lattelekom vārda reģistrēto preču zīmi “118 Lattelekom uzziņu dienests” uz visiem pakalpojumiem, uz kuriem tā reģistrēta. Sadarbības līguma 2.7. punkts paredz, ka Lattelekom piešķir Interinfo tiesības izmantot uz Lattelekom vārda reģistrēto domēna vārdu “www.118.lv”. Lattelekom un Interinfo Sadarbības līgumā vienojušās par preču zīmju “118 Informatīvie pakalpojumi” un “118 Internet uzziņas www.118.lv” kopīgu izmantošanu, kā arī par preču zīmes “118 Tālruņu katalogi” kopīgu izmantošanu, kuru paredzēts izmantot šādu drukāto tālruņu katalogu kopīgā izveidē: “Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala”, “Latgale”, “Vidzeme”, “Kurzeme” un “Zemgale”, kā arī katalogiem uz kompaktdiskiem (līguma 3.4.2. punkts).

8. Eniro un LT savos iesniegumos norādījušas, ka Interinfo, izmantojot uz tālruņu katalogiem un uzziņu sniegšanā “118” saturošas preču zīmes, maldina patērētāju par katalogu patieso izdevēju vai informatīvo pakalpojumu patieso sniedzēju un tādējādi pārkāpj Konkurences likuma 18. pantā noteikto negodīgas konkurences aizliegumu. Kā papildu pierādījumu Eniro iesniedzis Latvijas Reklāmas asociācijas Valdes viedokli (20.09.2002. vēstule Nr. 51, saņemta KP 23.10.2002. Nr. 567) “Par katalogu marķējumu”, kurā tā atzīst maldināšanas iespēju. Konkurences padome uzskata, ka Lattelekom un Interinfo Sadarbības līgumā ietvertie nosacījumi attiecībā uz preču zīmju “118” izmantošanu ir atblstoši preču zīmes licences līguma noteikumiem. Preču zīmju izmantošanu un aizsardzību regulē likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, kura 26. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs ar licences līgumu nodot citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz vienu preci, vairākām vai visām precēm, vienu pakalpojumu, vairākiem vai visiem pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta. Ņemot vērā šā lēmuma 7. punktā minēto, kā arī to, ka saskaņā ar šā lēmuma 4. punktā minētā Līguma 3.1. punktu Lattelekom darbojas kā oficiālais Latvijas tālruņu katalogu izdevējs, Konkurences padome secina, ka Interinfo likumīgi izmanto “118” saturošās preču zīmes, un attiecīgo katalogu lietotāji un pakalpojumu izmantotāji netiek maldināti. Tādējādi Konkurences likuma 18. panta pārkāpums Interinfo darbībās nav konstatējams.

9. Eniro savā iesniegumā norāda, ka tā vairākkārtīgi gan mutiski, gan rakstiski ir griezusies pie Lattelekom ar priekšlikumu uzsākt līdzīgu sadarbību, kāda ir Lattelekom un Interinfo. Konkurences padomes rīcībā ir Eniro 08.05.2002. vēstule Nr. 461, kurā tā norādīja Lattelekom uz iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem, kā arī izteica minēto sadarbības piedāvājumu. Lattelekom 19.06.2002. atbildē Nr. 02-10/36 skaidroja savas darbības likumību un aicināja Eniro precizēt piedāvājuma nosacījumus. Atbildes vēstulē (13.08.2002. Nr. 507) Eniro paziņoja, ka šī Lattelekom atbilde ir uzskatāma par formālu, un Lattelekom, atsakot sadarboties ar Eniro, ļaunprātīgi izmanto savu izņēmuma stāvokli tirgū, tādējādi pārkāpjot Konkurences likuma 13. pantā noteikto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu. Konkurences padome uzskata, ka minētā Lattelekom atbilde Eniro nav vērtējama kā atteikums sadarboties, bet gan kā lūgums sniegt konkrētu sadarbības piedāvājumu. Tādēļ Konkurences padome konstatē, ka Eniro iesniegtie dokumenti nepierāda Lattelekom nepamatotu atteikšanos sadarboties ar citiem tirgus dalībniekiem informatīvo pakalpojumu jomā un līdz ar to arī Konkurences likuma 13. panta pārkāpumu Lattelekom rīcībā.

10. Eniro 09.10.2002. vēstulē Nr. 564 (saņemta KP 11.10.2002. ar Nr. 545) un 25.11.2002. vēstulē Nr. 608 (saņemta KP 29.11.2002. ar Nr. 632) lūdza Konkurences padomi izvērtēt (pieaicinot finansu ekspertu) Interinfo, Eniro un LT salīdzinošo finansiālo stāvokli laikā no 1998. līdz 2001. gadam, kā arī pieprasīt no tirgus dalībniekiem citu papildu informāciju, lai pierādītu, ka Eniro, LT un citu šā tirgus dalībnieku ienākumi un tirgus daļas informācijas pakalpojumu tirgū samazinās Interinfo un Lattelekom sadarbības rezultātā. Konkurences padome neveica minētās informācijas padziļinātu analīzi, jo nav konstatēts neviens no Eniro un LT iesniegumos minētajiem Konkurences likuma pārkāpumiem. Finansu rādītāju izmaiņas kā pārkāpuma sekas būtu vērtējamas tikai tādā gadījumā, ja tiktu konstatētas Konkurences likuma pārkāpuma pazīmes un minēto izmaiņu cēloņsakarība ar iespējamo pārkāpumu.

11. Eniro ar 08.11.2002. iesniegumu Nr. 592 (kopija saņemta KP 12.11.2002. ar Nr. 607) griezās Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk — IUB) ar lūgumu pārbaudīt Lattelekom un Interinfo 19.05.2000. Sadarbības līguma noslēgšanas atbilstību likuma “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām” normām. Par savu slēdzienu IUB informēja Konkurences padomi (20.01.2003. vēstule Nr. 1-3.2/131). IUB konstatēja, ka Lattelekom, slēdzot līgumus ar Interinfo, nav pārkāpis likuma “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām” normas, bet norādīja, ka nav ievēroti likuma vispārīgie noteikumi, kas paredz konkurences nodrošināšanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam veicot iepirkumu.

12. Sākot ar 2003. gada 1. janvāri, Lattelekom 28.12.2002. saņemtā telekomunikāciju operatora licence Nr. T10035, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 28.12.2002. lēmums Nr. 158 paredz Lattelekom pildīt universālā telekomunikāciju pakalpojuma saistības, t.sk. nodrošināt “visiem Lattelekom SIA publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla lietotājiem piekļuvi vismaz vienam Lattelekom SIA telefona abonentu sarakstam, kas tiek atjaunots vismaz reizi gadā, ja tas pieejams elektroniski, un tiek izgatavots drukātā formā, ja tas nav izdots 2002. gadā”, kā arī “nodrošināt visiem Lattelekom SIA publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla lietotājiem piekļuvi vismaz vienam uzziņu dienesta pakalpojumam”. Kā Konkurences padomi informē Lattelekom 08.01.2003. vēstulē Nr. 02-10/2 (saņemta KP 09.01.2003. ar Nr. 5), līgums par katalogu izdošanu turpmākajam laika periodam nav noslēgts ne ar vienu uzņēmumu, jo “Lattelekom SIA vēlas izvēlēties sadarbības partnerus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem”. Tajā pašā laikā Lattelekom un Interinfo 2001. gada 5. oktobrī ir parakstījušas nodomu protokolu par sadarbības turpināšanu reģionālo katalogu drukāšanā un izplatīšanā, bet 2002. gada 3. jūnijā ir noslēgts līgums par tālruņu kataloga “Latvija+ 2003” sagatavošanu un izdošanu.

13. LT savā iesniegumā norāda, ka “SIA “Lattelekom” monopolstāvokli izmanto ļaunprātīgi, t.i., par labu vienam saistītā tirgus dalībniekam — SIA “Interinfo Latvijā” un par sliktu pārējiem šā tirgus dalībniekiem — SIA “Latvijas Tālrunis” un SIA “Eniro Latvija””, un ka ar 2000. gada 19. maijā noslēgto Sadarbības līgumu piešķīris Interinfo izņēmuma tiesības “slēgt līgumus ar reklāmdevējiem par reklāmas ievietošanu SIA “Lattelekom” 118 uzziņu dienestā un gūt no tā peļņu; reklāmdevēju piesaistei reklāmas un informācijas ievietošanai tālruņu katalogos un internetā izmantot SIA “Lattelekom” preču zīmi 118".

Sadarbības līgums nesatur Interinfo izņēmuma tiesības slēgt līgumus ar reklāmdevējiem par reklāmas ievietošanu Lattelekom 118 uzziņu dienestā. Konkurences padome veica reklāmdevēju aptauju, lai noskaidrotu, kādi faktori ietekmē viņu izvēli starp dažādu tālruņu katalogu izdevēju un telefona un interneta uzziņu dienestu reklāmas izvietošanas pakalpojumiem. Visi reklāmdevēji norādīja, ka izmanto visu lielāko minēto pakalpojumu sniedzēju piedāvātās iespējas un nedod priekšroku nevienam no tiem. Tādēļ nav pamatots apgalvojums, ka preču zīmes “118” izmantošanas tiesības rada Interinfo priekšrocības reklāmdevēju piesaistē.

Tas, ka norēķināšanās par ievietoto reklāmu uzziņu dienestā 118 un uzziņu portālā internetā www.118.lv notiek kopā ar Lattelekom abonenta rēķinu, nav uzskatāms par Konkurences likuma pārkāpumu. Rēķina piesūtīšana kopā ar telekomunikāciju pakalpojumu rēķinu nav tik nozīmīgs faktors, lai ietekmētu klienta izvēli par labu vienam vai otram pakalpojumu sniedzējam un radītu vērā ņemamas Interinfo priekšrocības salīdzinājumā ar citiem tālruņu katalogu izdevējiem.

14. Tā kā Lattelekom un Interinfo Līgums ir noslēgts likumīgi un tā mērķis ir tālruņu katalogu izdošana Lattelekom vajadzībām un tas ir klasificējams kā uzņēmuma līgums, tad nav pamata Eniro apgalvojumam, ka Lattelekom subsidē Interinfo komercdarbību. Reklāmas ievietošana tālruņu katalogos ir normāla uzņēmējdarbības prakse un jebkurš tālruņu katalogu izdevējs ir ieinteresēts ievietot katalogā reklāmu, lai gūtu peļņu par šāda pakalpojuma sniegšanu. Ne Jumta līgums, ne tiesību akti neaizliedz reklāmas ievietošanu Lattelekom izplatītajos katalogos. Ņemot vērā to, ka Konkurences padomei nav iesniegti pierādījumi par Lattelekom atteikšanos izvietot Eniro un LT tālruņu katalogus taksofonos un Lattelekom norēķinu centros, tad nav pierādījumu tam, ka Interinfo katalogos publicētajai reklāmai būtu radītas īpašas priekšrocības.

15. Eniro iesniegumā norāda, ka “tik ilgstoši paredzēta sadarbība ar vienu un to pašu ar SIA “Lattelekom” darbību saistītā uzziņu mediju tirgus dalībnieku jau pati par sevi ir pretrunā ar Konkurences likumu, jo nepieļauj konkurenci tur, kur tā iespējama (piemēram, tālruņu katalogu izgatavošanā SIA “Lattelekom” vajadzībām, reklāmas ievietošanā uzziņu dienestā 118 u.c.)”. Konkurences padome uzskata, ka, slēdzot uzņēmuma vai iepirkuma līgumus, pretendenta izvēles stadija ir vienīgā šajā procedūrā, kad iespējama tirgus dalībnieku konkurence, piedāvājot lētāko un labāko preci vai pakalpojumu iepirkuma organizētājam. Pēc iepirkuma vai uzņēmuma līguma noslēgšanas izvēlētais pretendents vienmēr atradīsies atšķirīgos tirgus apstākļos, salīdzinot ar konkurentiem, it īpaši, ja līguma darbības termiņš ir ilgs. Tādēļ Konkurences padome atzīst par nepieciešamu Lattelekom, izvēloties sadarbības partnerus universālā pakalpojuma saistību izpildei, organizēt pretendentu atlasi tā, lai tiktu nodrošināta konkurence starp informatīvo pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no tā, vai darījuma apjoms sasniedz likumā “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām” noteikto slieksni. Šāda pretendentu atlase varētu notikt, piemēram, pirms katra jaunā tālruņu kataloga izdošanas vai viena gada laikā paredzēto tālruņu katalogu izdošanai.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 2. punktu, 11. pantu, 13. pantu un 18. pantu, Konkurences padome

nolēma:

izbeigt lietas izpēti par SIA “Eniro Latvija” 05.03.2002. iesniegumu Nr. 110 un 22.08.2002. iesniegumu Nr. 518 un SIA “Latvijas Tālrunis” 25.10.2002. iesniegumu Nr. 148, jo SIA “Lattelekom SIA” un SIA “Interinfo Latvijā” darbībās Konkurences likuma pārkāpumi nav konstatēti.

Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā viena mēneša laikā saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu, LR Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 1. punktu un Civilkodeksa 24.-A nodaļu.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks