• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par augstskolām: kas studē, ko māca. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.2003., Nr. 28 https://www.vestnesis.lv/ta/id/71678

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar dziesmām līvu valoda saglabāsies visilgāk

Vēl šajā numurā

20.02.2003., Nr. 28

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par augstskolām: kas studē, ko māca

Oļģerts Krastiņš, emeritētais profesors, Latvijas Universitāte, Valentīna Locāne, pētniece, Latvijas Statistikas institūts, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums

— “LV” Nr.24, 13.02.2003.

 

Studiju virzienu prestižs

Latvijā ir iespējams iegūt visdažādākā rakstura augstāko izglītību. Lai studiju virzienu saraksts būtu galīgs un studējošo skaitu pēc virzieniem varētu parādīt tabulā, CSP izmanto “Latvijas Republikas izglītības klasifikāciju”, ko apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija 1999.gada 16.decembrī ar rīkojumu Nr.703. Šī klasifikācija tikai daļēji sakrīt ar zinātnes nozaru un apakšnozaru klasifikāciju, kas var radīt pārpratumus un prasa paskaidrojumus. Dažkārt tie iegūstami tikai konkrētās augstskolās.

Tomēr pagarais studiju virzienu saraksts, kurš 2.tabulā ir sakārtots studentu skaita dilstošā secībā, ir ļoti interesants, jo līdz šim neapstrādātā veidā bija sastopams tikai speciālos statistikas datu krājumos.

Visvairāk studentu bija reģistrēts studiju virzienā “Uzņēmējdarbība”. Jāteic, ka parasti, vismaz lielajās augstskolās, studentus nereģistrē pēc virzieniem, bet gan pēc studiju programmām, apakšprogrammām, specializācijām, profiliem utt. Visbiežāk akreditē un oficiālu statusu iegūst studiju programmas. Šādā izvērsumā uzņēmējdarbības studiju virzienā ietilpst komerczinības, vadības zinātnes, bankas un finanses, saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze, sabiedriskās attiecības.

No LU studentiem, kas pieskaitīti šim virzienam, lielākā daļa studē vadības zinātņu programmā.

Studiju virzienu sarakstam ir arī vēsturiska pieskaņa. Tā, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē ir studiju virziens “uzņēmējdarbība”, bet nav virziena “ekonomika”, Latvijas Lauksaimniecības universitātē — tieši otrādi — ir virziens “ekonomika”, bet nav “uzņēmējdarbības”, kaut gan abiem daudz kopēja. Minētās divas universitātes vairāk atšķiras ar orientāciju uz dažādām tautas saimniecības nozarēm, mazāk — ar ekonomikas — uzņēmējdarbības programmu iekšējo saturu.

Ņemot vērā šo studiju virzienu lielo radniecību un lielo studentu skaitu, kas pievērsušies dzīves saimnieciskajai pusei, ir vērts apvienot trīs studiju virzienus: uzņēmējdarbība (29,6 tūkst.), ekonomika (6,3 tūkst.) un sabiedrības vadība (1 tūkst.). Saskaitot minētos skaitļus pirms to noapaļošanas, iegūstam, ka dzīves saimnieciskos jautājumus studē 36,9 tūkstoši studentu jeb 33,4% no studējošo skaita — katrs trešais.

Kā to vērtēt? Vērtējums nav viennozīmīgs. Skaitļi rāda ekonomikas un uzņēmējdarbības augsto prestižu jauniešu vidū. Pēdējo savukārt rada cerības ar šīm specialitātēm atrast labi atalgotu darbu vai strādāt patstāvīgi. Uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā vēl daudz darāmā.

Taču, tālākā perspektīvā raugoties, var izrādīties, ka šādus studiju virzienus beigušo ir neproporcionāli daudz, bet daudzu citu specialitāšu absolventu — maz un nepietiekami.

Pēdējo vērtējumu pastiprina dažādas pārkvalificēšanās iespējas. Ekonomikas maģistrantūras studiju programmā var atrast ne vien ekonomikas, bet arī matemātikas bakalaurus, inženierekonomistus, sociologus, pedagogus u.c. Turklāt pretēja virzība ir ļoti reta un laikam grūta. Neesam dzirdējuši, ka kāds ekonomikas bakalaurs beigtu maģistrantūru matemātikā.

Tas ļauj secināt, ka vajadzības gadījumā arī tālākajā dzīvē pašmācības ceļā ķīmiķis, mežsaimnieks un daudzi citi spēs kļūt par labiem ekonomistiem un uzņēmējiem. Taču neviens ekonomists vai uzņēmējdarbību beigušais nespēs pārkvalificēties par ārstu, ķīmiķi vai orķestra mūziķi.

Kāpēc tā, tas prasa papildu pētījumus. Var domāt, ka ekonomika ir zinātne, kuras pamatus katram jau no bērnības un jaunības iemāca ikdienas dzīve. Katram ir jāsaskaras ar veikaliem, bankām, jāizdara pirkumi un maksājumi utt. Tas viss dod labu priekšstatu par saimniecisko dzīvi. Analogu priekšstatu par citām zinātņu nozarēm praktiskā dzīve dod daudz mazāk, bet par dažām — nedod nemaz.

Dabas un tehnisko zinātņu studiju virzienu pirmajā piecniekā nav. Sesto vietu prestiža ziņā ieņem datorzinātnes, bet īstās tehniskās zinātnes atrodamas sarakstā, sākot ar devīto pozīciju, — elektrozinātne, mašīnzinātne (10), būvzinības (11).

Visu saraksta garo vidusdaļu rakstā komentēt nav iespējams. To lasītājs var izdarīt pats, aplūkojot 2.tabulu.

Ir svarīgi, ka garo sarakstu ar 78.numuru noslēdz demogrāfija, ko izvēlējušies tikai četri studenti. Un zīmīgi, ka bezcerīga demogrāfiskā situācija valstī sakrīt ar nevēlēšanos šo zinātni mācīties arī teorētiskā līmenī.

Vislielāko studiju virzienu izvēli piedāvā Latvijas Universitāte: 37 virzieni no 78 sarakstā iekļautajiem. Samērā liela izvēle ir arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Bet tādā lielā augstskolā kā Baltijas Krievu institūts var mācīties tikai sociālās un humanitārās zinātnes. Tas pats sakāms par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu un vairākām mazākām augstskolām un koledžām.

 

Nobeigums — seko

2.tabula

Studentu skaits pēc studiju virzieniem

Studiju virzieni

 

Tai skaitā augstskolās .

Kopā

Latvijas

Uni-

versitāte

Rīgas

Tehniskā

univer-

sitāte

Latvijas

Lauk-

saimnie-

cības

univer-

sitāte

Baltijas

Krievu

institūts

Rīgas

Peda-

goģijas

un iz-

glītības

vadības

augstskola

Dau-

gavpils

univer-

sitāte

Liepājas

Peda-

goģijas

akadē-

mija

Latvijas

Policijas

akadē-

mija

Rēzeknes

augst-

skola

Biznesa

augst-

skola

“Turība”

Pārējās

1.

Uzņēmējdarbība

29585

8061

5470

 

2591

1088

     

1864

1449

9062

2.

Tiesību zinātne

12794

3248

   

2744

     

2647

254

974

2927

3.

Skolotāju izglītība

11270

2682

172

316

 

2181

2576

2452

 

734

 

157

4.

Ekonomika

6258

2680

 

2342

19

 

669

     

68

480

5.

Izglītības zinātnes (pedagoģija)

5266

3567

 

250

 

383

307

473

 

225

 

61

6.

Datorzinātnes

4516

924

2281

     

130

179

 

159

 

843

7.

Psiholoģija

3349

453

     

1443

234

       

1219

8.

Filoloģija

3286

2698

       

305

181

 

102

 

0

9.

Elektrozinātne

3207

 

2897

               

310

10.

Mašīnzinātne

2891

 

2147

               

744

11.

Būvzinības

2084

 

1703

253

             

128

12.

Sporta darba organizācija

                       
 

un vadība

1323

                   

1323

13.

Ārstniecība

1256

259

                 

997

14.

Civilā drošība un aizsardzība

1191

             

1191

   

15.

Māksla

1155

19

   

223

 

25

171

     

717

16.

Politikas zinātne

1029

441

                 

588

17.

Sabiedrības un iestāžu vadība

1025

302

 

61

 

381

 

248

     

33

18.

Socioloģija

997

249

 

529

     

74

     

145

19.

Tūrisma un atpūtas

                       
 

organizācija

968

           

173

 

3

649

143

20.

Lauksaimniecība

966

   

966

             

21.

Lauksaimniecības inženierzinātnes,

                       
 

hidroinženierzinātne

844

   

844

             

22.

Vēsture

806

527

       

151

   

128

 

23.

Komunikāciju zinātne

765

574

                 

191

24.

Mežsaimniecība

754

   

754

             

25.

Arhitektūra

732

 

275

457

             

26.

Sociālā aprūpe

683

           

248

     

435

27.

Tulkošana

656

 

219

               

437

28.

Sociālais darbs

627

                   

627

29.

Pārtikas rūpniecības

                       
 

tehnoloģija

611

   

578

             

33

30.

Kultūra

551

     

156

           

395

31.

Vides zinātne

531

237

       

30

72

 

192

 

32.

Ķīmija

504

269

235

               

33.

Kokapstrādes tehnoloģija un

                       
 

izstrādājumu izgatavošana

489

   

489

             

34.

Bioloģija

467

334

       

133

       

35.

Ģeogrāfija

443

443

                 

36.

Matemātika

391

281

       

60

50

     

37.

Militārā aizsardzība

377

                   

377

38.

Saimniecību vadīšana un

                       
 

sabiedriskā ēdināšana

348

   

318

           

30

39.

Mūzika

337

                   

337

40.

Fizika

319

290

       

29

       

41.

Farmācija

306

60

                 

246

42.

Veterinārmedicīna

305

   

305

             

43.

Bibliotēku zinātne

                       
 

un informācija

264

264

                 

44.

Rehabilitācija

253

                   

253

45.

Teoloģija un reliģija

248

202

                 

46

46.

Zemes ierīcība

245

   

245

             

47.

Zobārstniecība

243

                   

243

48.

Elektroniskā komercija

221

                   

221

49.

Filozofija

201

201

                 

50.

Māszinības

186

186

                 

51.

Transporta loģistika

177

                   

177

52.

Mākslas institūciju

                       
 

pārvaldība

174

                   

174

53.

Datorvadība un datorzinātne

170

   

104

             

66

54.

Optometrija

164

163

1

               

55.

Statistika

150

150

                 

56.

Ārstnieciskās, higiēniskās

                       
 

un dekoratīvās kosmētikas

                       
 

līdzekļu speciālisti,

                       
 

sabiedrības veselība

141

                   

141

57.

Pasaules tautu valodu

                       
 

un kultūras studijas

117

117

                 

58.

Ģeoloģija

111

111

                 

59.

Gaisa satiksmes pakalpojumi

111

                   

111

60.

Vides un ūdenssaimniecības,

                       
 

vides inženierzinātnes

109

   

109

             

61.

Komunikācija un

                       
 

sabiedriskās attiecības

106

                   

106

62.

Vides pārvaldība

103

103

                 

63.

Mašzinības

103

                   

103

64.

Teātra māksla

                       
 

un dramaturģija

84

                   

84

65.

Sociālais darbs

79

79

                 

66.

Kultūras darba menedžments

75

           

75

     

67.

Informācijas sistēmas

57

34

                 

23

68.

Ostu vadīšana

50

                   

50

69.

Horeogrāfija un deja

50

                   

50

70.

Veselības aprūpe

48

         

48

       

71.

Materiālzinātne

47

1

46

               

72.

Plašsaziņas līdzekļu māksla

40

                   

40

73.

Informācijas tehnoloģijas

31

                   

31

74.

Pasta pakalpojumi

25

                   

25

75.

Tieslietu zinātne

22

     

22

           

76.

Kosmetoloģija

15

15

                 

77.

Materiālu mākslinieciskā

                       
 

apstrāde

14

14

                 

78.

Demogrāfija

4

4

                 

 

Kopā

110500

30242

15446

8920

5755

5476

4697

4396

3838

3661

3170

24899

Aprēķināts pēc “Izglītības iestādes Latvijā 2001./ 2002. mācību gada sākumā” – R.: CSP, 2002. — 86.–95.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!