Par augstskolām: kas studē, ko māca

Oļģerts Krastiņš, emeritētais profesors, Latvijas Universitāte, Valentīna Locāne, pētniece, Latvijas Statistikas institūts, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums

— “LV” Nr.24, 13.02.2003.

Studiju virzienu prestižs

Latvijā ir iespējams iegūt visdažādākā rakstura augstāko izglītību. Lai studiju virzienu saraksts būtu galīgs un studējošo skaitu pēc virzieniem varētu parādīt tabulā, CSP izmanto “Latvijas Republikas izglītības klasifikāciju”, ko apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija 1999.gada 16.decembrī ar rīkojumu Nr.703. Šī klasifikācija tikai daļēji sakrīt ar zinātnes nozaru un apakšnozaru klasifikāciju, kas var radīt pārpratumus un prasa paskaidrojumus. Dažkārt tie iegūstami tikai konkrētās augstskolās.

Tomēr pagarais studiju virzienu saraksts, kurš 2.tabulā ir sakārtots studentu skaita dilstošā secībā, ir ļoti interesants, jo līdz šim neapstrādātā veidā bija sastopams tikai speciālos statistikas datu krājumos.

Visvairāk studentu bija reģistrēts studiju virzienā “Uzņēmējdarbība”. Jāteic, ka parasti, vismaz lielajās augstskolās, studentus nereģistrē pēc virzieniem, bet gan pēc studiju programmām, apakšprogrammām, specializācijām, profiliem utt. Visbiežāk akreditē un oficiālu statusu iegūst studiju programmas. Šādā izvērsumā uzņēmējdarbības studiju virzienā ietilpst komerczinības, vadības zinātnes, bankas un finanses, saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze, sabiedriskās attiecības.

No LU studentiem, kas pieskaitīti šim virzienam, lielākā daļa studē vadības zinātņu programmā.

Studiju virzienu sarakstam ir arī vēsturiska pieskaņa. Tā, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē ir studiju virziens “uzņēmējdarbība”, bet nav virziena “ekonomika”, Latvijas Lauksaimniecības universitātē — tieši otrādi — ir virziens “ekonomika”, bet nav “uzņēmējdarbības”, kaut gan abiem daudz kopēja. Minētās divas universitātes vairāk atšķiras ar orientāciju uz dažādām tautas saimniecības nozarēm, mazāk — ar ekonomikas — uzņēmējdarbības programmu iekšējo saturu.

Ņemot vērā šo studiju virzienu lielo radniecību un lielo studentu skaitu, kas pievērsušies dzīves saimnieciskajai pusei, ir vērts apvienot trīs studiju virzienus: uzņēmējdarbība (29,6 tūkst.), ekonomika (6,3 tūkst.) un sabiedrības vadība (1 tūkst.). Saskaitot minētos skaitļus pirms to noapaļošanas, iegūstam, ka dzīves saimnieciskos jautājumus studē 36,9 tūkstoši studentu jeb 33,4% no studējošo skaita — katrs trešais.

Kā to vērtēt? Vērtējums nav viennozīmīgs. Skaitļi rāda ekonomikas un uzņēmējdarbības augsto prestižu jauniešu vidū. Pēdējo savukārt rada cerības ar šīm specialitātēm atrast labi atalgotu darbu vai strādāt patstāvīgi. Uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā vēl daudz darāmā.

Taču, tālākā perspektīvā raugoties, var izrādīties, ka šādus studiju virzienus beigušo ir neproporcionāli daudz, bet daudzu citu specialitāšu absolventu — maz un nepietiekami.

Pēdējo vērtējumu pastiprina dažādas pārkvalificēšanās iespējas. Ekonomikas maģistrantūras studiju programmā var atrast ne vien ekonomikas, bet arī matemātikas bakalaurus, inženierekonomistus, sociologus, pedagogus u.c. Turklāt pretēja virzība ir ļoti reta un laikam grūta. Neesam dzirdējuši, ka kāds ekonomikas bakalaurs beigtu maģistrantūru matemātikā.

Tas ļauj secināt, ka vajadzības gadījumā arī tālākajā dzīvē pašmācības ceļā ķīmiķis, mežsaimnieks un daudzi citi spēs kļūt par labiem ekonomistiem un uzņēmējiem. Taču neviens ekonomists vai uzņēmējdarbību beigušais nespēs pārkvalificēties par ārstu, ķīmiķi vai orķestra mūziķi.

Kāpēc tā, tas prasa papildu pētījumus. Var domāt, ka ekonomika ir zinātne, kuras pamatus katram jau no bērnības un jaunības iemāca ikdienas dzīve. Katram ir jāsaskaras ar veikaliem, bankām, jāizdara pirkumi un maksājumi utt. Tas viss dod labu priekšstatu par saimniecisko dzīvi. Analogu priekšstatu par citām zinātņu nozarēm praktiskā dzīve dod daudz mazāk, bet par dažām — nedod nemaz.

Dabas un tehnisko zinātņu studiju virzienu pirmajā piecniekā nav. Sesto vietu prestiža ziņā ieņem datorzinātnes, bet īstās tehniskās zinātnes atrodamas sarakstā, sākot ar devīto pozīciju, — elektrozinātne, mašīnzinātne (10), būvzinības (11).

Visu saraksta garo vidusdaļu rakstā komentēt nav iespējams. To lasītājs var izdarīt pats, aplūkojot 2.tabulu.

Ir svarīgi, ka garo sarakstu ar 78.numuru noslēdz demogrāfija, ko izvēlējušies tikai četri studenti. Un zīmīgi, ka bezcerīga demogrāfiskā situācija valstī sakrīt ar nevēlēšanos šo zinātni mācīties arī teorētiskā līmenī.

Vislielāko studiju virzienu izvēli piedāvā Latvijas Universitāte: 37 virzieni no 78 sarakstā iekļautajiem. Samērā liela izvēle ir arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Bet tādā lielā augstskolā kā Baltijas Krievu institūts var mācīties tikai sociālās un humanitārās zinātnes. Tas pats sakāms par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu un vairākām mazākām augstskolām un koledžām.

Nobeigums — seko

2.tabula

Studentu skaits pēc studiju virzieniem

Aprēķināts pēc “Izglītības iestādes Latvijā 2001./ 2002. mācību gada sākumā” – R.: CSP, 2002. — 86.–95.lpp.