Arī prokuratūrai ir jāaug līdz ar valsti

Par Latvijas Republikas prokuratūras gada pārskata sanāksmi

Prokuroru gada sanāksmē vakar, 19.februārī: Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Juris Dalbiņš, komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa, iekšlietu ministrs Māris Gulbis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Guntis Rutkis un Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 19. februārī, Rīgā notika Latvijas Republikas prokuratūras gada pārskata sanāksme, uz kuru pulcējās ģenerālprokuratūras vadošās amatpersonas, visu Latvijas prokuratūru virsprokurori, citu tiesu varas institūciju, kā arī likumdevēja un izpildvaras pārstāvji.

Šī pasākuma svarīgākais uzdevums bija — izvērtēt prokuratūras pagājušā gada darba rezultātus, apzināt sasniegto un nepadarīto, kā arī izvirzīt mērķus 2003. gadam.

Sanāksmi ar pārskata ziņojumu ievadīja Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis, analizēdams pirms gada līdzīgā pasākumā definēto mērķu izpildi. Gada griezumā tika salīdzināta gan noziedzīgo nodarījumu struktūra, gan skaitliskie rādītāji, gan to izmeklēšanas, gan tiesās iesniegto lietu statistika.

Īpašu uzmanību ģenerālprokurors veltīja ekonomisko noziegumu atklāšanai, kā galvenās šajā jomā minot problēmas izziņas un uzraudzības iestāžu sadarbībā, arī nepietiekamo izziņas iestāžu darbinieku zināšanu līmeni, kā arī Kriminālprocesa kodeksā (KPK) nenoregulēto jautājumu par sevišķā veidā veicamajām izmeklēšanas darbībām, kas traucē pierādījumu vākšanu operatīvajā darbā. Ģenerālprokurors arī atzina: kaut arī jau daļēji novēloti, tomēr steigšus Latvijas likumdošanā būtu jānostiprina īpašuma sākumdeklarēšanas un legālās prezumpcijas princips ekonomisko noziedzīgo nodarījumu gadījumos, kas arī ļautu palielināt šī veida noziegumu atklāšanas līmeni.

J. Maizītis pievērsās arī negodīguma apkarošanas jautājumiem pašā prokuratūrā (2002. gadā divi prokurori saukti pie kriminālatbildības), kā arī analizēja

Sanāksmes prezidijā: Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis, Liepājas pilsētas prokuratūras virsprokurors Atis Dzērvēns, Rīgas autotransporta prokuratūras virsprokurore Alla Ignatjeva, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Dagmāra Ušča, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

iespējas paaugstināt šīs iestādes prestižu sabiedrības acīs, samazināt kriminālvajāšanas termiņus (galveno uzsvaru liekot uz KPK nesen ieviesto normu plašu izmantošanu un nepieciešamību vēl pēc citām vienkāršotām pirmstiesas izmeklēšanas un izlemšanas formām) un citiem jautājumiem.

Kā svarīgākos prokuratūras nākamā gada uzdevumus J.Maizītis minēja Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darba analīzi, Kriminālprocesa kodeksa atsevišķu normu, it īpaši saīsinātā procesa, piemērošanas prakses izpēti, pirmās instances tiesas spriedumu atcelšanu apelācijas instancē un šajās lietās prokuroru protestos pausto viedokļu salīdzinošu vērtēšanu, iemeslu noskaidrošanu, kādēļ ievērojami turpina pieaugt prokuratūrai adresēto sūdzību un informāciju skaits. Tomēr par svarīgāko uzdevumu arī nākamajam gadam gan ģenerālprokurora runā, gan citu prokuroru referātos iezīmējās darbs ekonomisko noziegumu atklāšanā. Kopumā prokuratūrai ir jāpilnveido savs darbs tā, lai tas atbilstu Latvijas attīstībai un Eiropas tiesībsargājošo iestāžu tradīcijām.

Sanāksmē uzstājās vairāku Latvijas prokuratūru virsprokurori, kā arī prokuratūras pārziņā esošo iestāžu darbinieki. Savu vērtējumu prokuratūras darbam sniedza arī sanāksmes viesi: Saeimas Iekšlietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Guntis Rutkis, Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks Jānis Vonda un citi.

Pilns ģenerālprokurora referāta teksts un sīkāks pārskats par pasākuma norisi — tuvākajā “Jurista Vārda” laidienā — Red.

Dina Gailīte, “LV” tieslietu nozares redaktore