Lai valstu robežas ne tikai šķir, bet arī vieno

Par Krievijas robežsardzes delegācijas vizīti

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Preses konferencē: Krievijas Federācijas Federālā robežapsardzības dienesta Ziemeļrietumu reģionālās pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Golbahs un Latvijas robežsardzes priekšnieka vietnieks Ārijs Jansons

Šā gada 18. un 19. februārī Latvijā darba vizītē uzturējās Krievijas Federācijas Federālā robežapsardzības dienesta Ziemeļrietumu reģionālās pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Golbahs kopā ar citu amatpersonu delegāciju. Vizītes mērķis bija apmainīties ar informāciju par situāciju uz Latvijas — Krievijas robežas, kā arī pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar robežšķērsošanas uzlabošanu. Vizītes pirmajā dienā Krievijas delegācija apmeklēja Terehovas robežkontroles punktu, Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktu, kā arī Pededzes un Bērziņu robežpārejas punktus. Vakar, 19. februārī, Krievijas robežapsardzības amatpersonas tikās ar Latvijas robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu un pārrunāja tādus aktuālus jautājumus kā pārrobežu noziedzības apkarošana, automašīnu rindas uz robežas, kā arī kārtība, kādā pierobežas iedzīvotāji varētu šķērsot Latvijas — Krievijas robežu. Vizītes noslēgumā notika preses konference, kurā piedalījās Latvijas un Krievijas robežsargu darba grupas vadītāji. No Latvijas puses — robežsardzes priekšnieka vietnieks Ārijs Jansons un no Krievijas puses — robežsardzes ģenerālmajors Aleksandrs Palagins.

Ā. Jansons pastāstīja, ka kopīgā Latvijas un Krievijas robežsardzes darba grupa izveidota jau 1994. gadā, lai risinātu jautājumus, kas skar abu valstu kopējo robežu. Krievijas kolēģi tika iepazīstināti ar robežapsardzību Latvijas pusē un robežkontroles tehnoloģiju. Tika arī pārrunāti jautājumi par pārrobežu noziedzību.

Ģenerālis Golbahs ir izteicis atzinību par Latvijas puses robežas izbūvi, norādot, ka tā atbilst visām mūsdienu prasībām. Krievijas delegācija arī augstu novērtējusi Latvijas paveikto infrastruktūras izveidē, kā arī personāla apmācībā. Savukārt Latvijas un Krievijas darba grupa vienojusies, ka svarīgākais uzdevums ir radīt tādu robežu, kas būtu nemanāma godīgiem cilvēkiem, bet nepārvarams šķērslis likumpārkāpējiem, kuri nelegāli šķērso robežu, nodarbojas ar kontrabandu, narkotiku pārvadāšanu un citām nelikumībām, uzsvēra Ā.Jansons.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem sarunās bijis vienkāršota vīzu saņemšana un vienkāršota robežas šķērsošana pierobežas iedzīvotājiem. Ā.Jansons atzina, ka tuvākajā laikā tiks noslēgts abu valstu līgums, kurā būs noteikta kārtība, kādā pierobežas iedzīvotāji varēs šķērsot robežu. Līgumā būs definēti robežpārejas un robežkontroles punkti un to atvēršanas kārtība. Pededzes un Aizgāršas robežpārejas punkti jau strādā, Bērziņi un Punduri drīzumā tiks atvērti.

Svarīgs ir arī jautājums par operatīvo darbinieku sadarbību un apmaiņu ar operatīvo informāciju. Īpaša uzmanība tiks pievērsta cīņai ar zagto automašīnu transportēšanu pāri robežai. Ir panākta vienošanās, ka Latvijas un Krievijas robežkontroles punktu darbinieki katru dienu apmainīsies ar to mašīnu sarakstiem, kas šķērso robežu, pastāstīja Ā.Jansons. Krievijas puse arī tikusi iepazīstināta ar Latvijas pieņemtajiem normatīvajiem dokumentiem attiecībā uz robežas šķērsošanu, piemēram, par izmaiņām radioaktīvo vielu transportēšanā.

A. Palagins no savas puses piebilda, ka robeža ir ne tikai robežkontroles punkti, bet arī 270 km gara zaļā robeža. Atbildot uz jautājumu, kādēļ uz Latvijas—Krievijas robežas ir tik garas automašīnu rindas, A. Palagins minēja trīs iemeslus. Pirmkārt, daudzi Lietuvas autopārvadātāji dārdzības dēļ nebrauc cauri Baltkrievijai, bet gan cauri Latvijai, tādējādi radot rindas uz robežas. Otrkārt, Krievijas puse veic pastiprinātu kravu kontroli, bet darbu apgrūtina tas, ka daudzi autopārvadātāji sniedz melīgas ziņas par kravu. Un, treškārt, tranzītkravām, kas brauc cauri Krievijai, ir nepieciešams konvojs, kas tās pavada. Diemžēl A. Palagins sarunā ar žurnālistiem neminēja risinājumus šai problēmai.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore