Latvijā jāveido gan novadi, gan reģioni

Par plānošanas reģionu teritoriju noteikšanu un pašvaldību līdzdalību plānošanas reģionos

Ar 11.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprinātajiem noteikumiem “Par kārtību, kādā jautājums par plānošanas reģionu teritorijām saskaņojams ar tajos ietilpstošajām pašvaldībām” ir noteikta citāda sistēma plānošanas reģionu teritoriju noteikšanā. Līdz ar to spēku ir zaudējuši tāda paša nosaukuma MK noteikumi Nr.477.

Otru ar plānošanas reģionu teritorijām saistīto MK noteikumu Nr. 509, kas tika pieņemti iepriekšējās valdības pēdējās dienās, pamatā bija pašvaldību izteiktās vēlmes piedalīties kādā no plānošanas reģioniem. Pašvaldības toreiz izteica dažādus priekšlikumus. To vidū bija arī pavisam neizprotami lēmumi, piemēram, kāda Latgales pagasta pašvaldība lēma par dalību Kurzemes plānošanas reģionā. Pēc pašvaldību izteiktajiem un arī laikā neizteiktajiem priekšlikumiem izveidojās situācija, ka plānošanas reģionu teritorijas pārkāpušas esošo rajonu robežas. Tas, pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes atzinuma, radītu virkni problēmu ekonomisko rādītāju sistematizēšanā, piemēram, padarītu neiespējamu kopsavilkuma ekonomiskās informācijas pārrēķināšanu par iepriekšējiem gadiem izveidotajiem plānošanas reģioniem, jo kā pamatvienība iepriekš ir lietota republikas pilsēta vai rajons. Otrs būtisks apsvērums esošo rajonu robežu nemainīšanai, pēc speciālistu atzinuma, ir valsts institūciju uzturēto datu bāzu un informācijas sistēmās nepieciešamo administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators. Tajā, mainot rajonu robežas, nav iespējams ieviest plānošanas reģionu līmeni. Tāpēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, gatavojot tiesību aktu projektu, ierosināja plānošanas reģionu robežas noteikt pa esošo administratīvo rajonu robežām.

Pirms tika pieņemti jaunie valdības noteikumi, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters 3. janvārī tikās ar Ogres, Limbažu un Tukuma rajona pašvaldību vadītājiem un Rīgas reģiona attīstības padomes pārstāvjiem. Šajā tikšanās reizē tika meklēts risinājums trīs minēto rajonu pašvaldību un atšķirīgajam ministra viedoklim par plānošanas reģionu teritorijām. Gandrīz visas Ogres, Limbažu un Tukuma rajona pašvaldības saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 477 bija izteikušas vēlmi būt Rīgas plānošanas reģionā. Savukārt I.Gaters piedāvāja izvērtēt citu variantu. Proti, Rīgas reģionā ietilptu Rīga, Jūrmala un Rīgas rajons, Rīgas reģionam tiktu piešķirts galvaspilsētas statuss, un tas attīstītos kā metropole, savukārt trīs minētie rajoni ietilptu citos plānošanas reģionos. Līdz vienotam viedoklim toreiz sarunas laikā puses nenonāca.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs katrā tikšanās reizē ar pašvaldību pārstāvjiem gan ir skaidrojis, ka plānošanas reģionu teritorijas nav saistāmas ar administratīvi teritoriālo reformu un novadu izveidi, jo ideja par to izveidi radusies tādēļ, lai paātrinātu un koordinētu reģionālo un kopējo valsts plānošanas procesu. Turklāt plānošanas reģionu izveide ir saistīta ar Eiropas Komisijas finansējuma piešķiršanu Latvijai tās reģionālajai attīstībai. Tomēr Saeimas Valsts un pašvaldību komisijas deputātiem sarunā par administratīvi teritoriālo reformu ministrs ir atzinis, ka pastāv nosacīta saistība starp šiem atšķirīgajiem procesiem. Latvijā ir jāizveido gan novadi, gan pieci plānošanas reģioni un pieci līdz deviņi administratīvie reģioni.

11. februārī pieņemtie noteikumi nosaka, ka plānošanas reģionu teritorijas sastāv no vietējo pašvaldību teritorijām. Pašvaldības dome vai padome sēdē pieņem lēmumu par līdzdalību kādā no plānošanas reģioniem. Turklāt plānošanas reģionu robežas tiek noteiktas pa šobrīd esošo administratīvo rajonu robežām.

Noteikumi paredz detalizētu kārtību, kādā pašvaldību lēmums par dalību plānošanas reģionā tiek akceptēts valdības līmenī. Ja visas rajonā ietilpstošās vietējās pašvaldības ir izteikušas viedokli par līdzdalību kādā no plānošanas reģioniem un šie viedokļi ir atšķirīgi, tad tās tiks iekļautas tajā plānošanas reģionā, par līdzdalību kurā viedokli izteikušas lielākā daļa pašvaldību. Ja viedokļi par diviem plānošanas reģioniem sadalās līdzīgi, pašvaldības tiks iekļautas attiecīgā plānošanas reģionā atbilstoši valdības lēmumam un saskaņā ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikumu. Ja pašvaldība nav izteikusi viedokli par līdzdalību plānošanas reģionā, tad par to lems Ministru kabinets, ņemot vērā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikumu.

Īpašs noteikumu punkts nosaka septiņu valsts nozīmes pilsētu dalību plānošanas reģionā. Tās plānošanas reģionā darbosies kā viena no attiecīgā rajona vietējām pašvaldībām. Tāpat atsevišķs punkts paredz plānošanas reģionu teritoriju saskaņošanu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram pirms iesniegšanas Ministru kabinetā tiesību akta projekts par plānošanas reģionu teritorijām ir jāsaskaņo ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore