Simt dienas aizvadītas — simt dienas strādāts valdībā

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, ekonomikas ministrs Juris Lujāns, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks,īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks

Preses konferencē par pirmajās simt dienās paveikto:(no kreisās) īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, ekonomikas ministrs Juris Lujāns un Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks:

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās galvenais uzdevums šajās 100 dienās ir bijis – izveidot sekretariātu. Tam arī veltīta ministra lielākā darba daļa. Ievērojamu sava darba laika daļu – pēc ministra aprēķiniem, aptuveni 15 procentus – A.Baštiks pavadījis, tiekoties ar masu mediju pārstāvjiem, kā rezultātā, ministraprāt, bērnu un ģimenes lietu aktualizācija sabiedrībā ir sākta. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveidošanu A.Baštiks uzskata par svarīgu vismaz trīs iemeslu pēc – “pirmkārt, mēs izmirstam, izmirstam kā valsts.

Pēdējos desmit gados dzimstība ir samazinājusies 2, pat 2,3 reizes. Tādā apmērā dzimstība Latvijā vēl nav samazinājusies, pat ne abos iepriekšējā gadsimta pasaules karos nav bijis tāda krituma. Otrkārt. Ministrijas izveide ir nepieciešama arī tāpēc, ka vēl 60 gadus pēc kara tik ļoti daudz bērnu joprojām atrodas bērnunamos. Treškārt, ministrija ir nepieciešama tāpēc, ka sabiedrībā notikusi vērtību maiņa. Ja mēs padomātu mazliet dziļāk, tad ne tik daudz nabadzība, cik materiālisms, egoisms un vērtību maiņa ir par iemeslu tam, ka mums vairs neatliek vietas un laika bērnam, arī ģimenei”.

Runājot jau par padarīto, A.Baštiks kā sasniegumu atzīmēja sekretariāta izveidi. No četrām ministrijām līdz ar funkciju pārdali uz to pārnākuši strādāt darbinieki, kopā septiņpadsmit. Bērnu un ģimenes lietu ministram bijušas arī tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pašvaldību darbiniekiem, ārvalstu vēstniekiem un dažādu organizāciju pārstāvjiem, lai apzinātu reālo situāciju un problēmas bērnu un ģimenes jautājumos. Kā atzina ministrs, katra no šīm grupām ir izteikusi gatavību risināt kādas konkrētas problēmas, bet katrai bijuši arī objektīvi šķēršļi to darīt. Nevalstiskās organizācijas ir gatavas strādāt, bet tām trūkst naudas. Pašvaldībām visvairāk būtu nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, kas paredzētu stingras un noteiktas rīcības, kā piespiest vecākus rūpēties par saviem bērniem. Arī gadījumos, kad ģimenei tiek sniegta sociālā palīdzība, pašvaldības pastāv uz to, ka pabalstus nevar dot tāpat vien, bet tie ir kaut kādā veidā jānopelna. Savukārt ārvalstu organizācijas visvairāk interesē adopcijas jautājumi un bērnu tiesību aizsardzības vispārējais stāvoklis Latvijā.

Par sasniegumu īpašu uzdevumu ministrs uzskata arī to, ka valsts budžeta projektā ir paredzēts palielināt bērnu pabalstus, kam valdība kopumā plānojusi tērēt 9,6 miljonus latu: par pirmo bērnu ģimenē – 6 latus mēnesī, par otro – 7,2 latus, par trešo – 9,6 latus, par ceturto un pārējiem – 10,8 latus. Saeimā iesniegti arī grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz neapliekamā minimuma izmaiņas par labu ģimenēm ar bērniem. Iesniegti priekšlikumi grozījumiem likumā par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, kas paredz tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušā pārejošu darbnespēju vai nāvi visu cietušo apgādājamajiem – arī to personu, kuras tieši pirms negadījuma nav bijušas sociāli apdrošinātas, apgādājamajiem.

Turpmāko darbu ministrs redz galvenokārt divos virzienos. Pirmo A.Baštiks nosacīti nosauca par „Palīdzi bērnam izaugt”. Tas nozīmē darbu ar bāriņtiesām un pagasttiesām, adopcijas jautājumu sakārtošanu, aizbildnības lietu risināšanu, audžuģimeņu tīkla izveidošanu, tā dodot iespēju bērnam augt ģimenē. Tas nozīmē arī bērnu tiesību aizsardzības speciālistu ienākšanu pašvaldībās. “Bet faktiski ar šo lielo uzstādījumu – palīdzi bērnam izaugt – es gribētu uzdot jautājumu katram: vai tu esi gatavs palīdzēt kādam, ne tikai savam, bērnam izaugt? Ja šāda kustība Latvijā izveidotos un attīstītos, es domāju, daudzas lietas būtu iespējams mainīt “no apakšas”,” atzīmēja A.Baštiks.

Otrs uzstādījums – ģimenei un īpaši sievietei ir jājūtas droši. Kā pastāstīja ministrs, viens no pirmajiem risināmajiem jautājumiem, lai šo drošības sajūtu garantētu, ir alimentu problēmas risināšana, tam jau tiek veidota darba grupa. Tāpat ministrs uzskata, ka būtu jāpalielina gan bērna kopšanas pabalsts, kam būtu jābūt vismaz minimālās algas līmenī, gan arī bērna piedzimšanas pabalsts līdz 148 latiem līdzšinējo 98 latu vietā.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks:

Ainārs Šlesers

Juris Lujāns

Ainars Baštiks

Nils Muižnieks

Sākot savu atskaiti par paveikto valdības darba sākumposmā, N.Muižnieks atzīmēja to, ka ar pilnu jaudu jaunizveidotā sabiedrības integrācijas ministrija varēs sākt strādāt tikai pēc valsts budžeta apstiprināšanas, kad tai tiks piešķirti visi nepieciešamie līdzekļi. Ministrs uzsvēra, ka par sava darba galvenajiem mērķiem uzskata integrācijas jēdziena reabilitāciju, integrācijas procesa aktivizēšanu un mazākumtautību politikas veidošanu, “kuras līdz šim nav bijis un kur darbs jāsāk no nulles”. Par sava darba pamatlīdzekli un būtisku elementu integrācijas procesā N. Muižnieks nosauca dialogu, dialogu sabiedrībā, latviešu dialogu ar mazākumtautībām, dialogu starp reģioniem, sociālajām grupām, dialogu starp valdību un sabiedrību.

Sabiedrības integrācijas ministrs atzīmēja, ka, sākot darbu, viņa komanda aktīvi veidojusi dialogu ar trim mērķgrupām – pašvaldībām, medijiem un mazākumtautībām. „Pašvaldības ir ļoti būtisks posms integrācijas procesā, tas ir posms, kas vecajā integrācijas programmā atspoguļots visvājāk. Sadarbībā ar Pašvaldību savienību mēs esam sarīkojuši 15 seminārus pierobežas pašvaldībām, lai veicinātu interesi par sabiedrības integrāciju un attīstības plānošanu. Ir notikuši 6 semināri jauniešiem un tiem pašvaldību vadītājiem, kas atbildīgi par darbu ar jaunatni.” N.Muižnieks pastāstīja, ka organizēti arī 4 semināri reģionālajiem medijiem Cēsīs, Kuldīgā, Rēzeknē un Jelgavā.

Risinot dialogu ar mazākumtautībām, bijušas tikšanās ar atsevišķu kultūras biedrību pārstāvjiem un kultūras biedrību asociācijām. Nodibināta Tautību konsultatīvā padome, kurā pārstāvēti reģioni, kultūras biedrības, valsts struktūras un mediji.

Tuvākajai nākotnei N.Muižnieks redz trīs galvenos darbības virzienus. Pirmais – jautājumi, kas saistīti ar nepilsoņu statusu Eiropas Savienībā. Ministrs uzskata, ka šajā ziņā vēl ir daudz neskaidrību, kas jānoskaidro. Lai to darītu, jau tuvākajā laikā tiks sasaukta starpministriju darba grupas sēde. Otrs pasākums, kas notiks aprīļa sākumā, būs sadarbībā ar Eiropas Padomi rīkota konference par iecietības veicināšanu, kas vienlaikus būs sākums nacionālā plāna izstrādei šī jautājuma risināšanai. Trešais darbības virziens ir sadarbība ar Sabiedrības integrācijas fondu. Šī fonda rīcībā ir gandrīz 1,5 miljoni latu, kas paredzēti integrācijas projektiem, ko var realizēt pašvaldības, sabiedriskās organizācijas, mediji. N.Muižnieks redz sadarbības iespējas ar Sabiedrības integrācijas fondu gan projektu izvērtēšanā un prioritāšu noteikšanā, gan sasniegto rezultātu analīzē.

Liene Pilsētniece,  “LV” iekšlietu redaktore,

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns:

Lai arī valdības darba pirmās simt dienas ir bijušas dinamiskas un interesantas, ekonomikas ministrs Juris Lujāns atzina, ka tās lielā mērā pagājušas valsts budžeta projekta sagatavošanas ēnā, kas ir prasījis lielu daļu darba un jaudas.

Ekonomikas ministrs pirmajās simt dienās paveikto dalīja divos lielos virzienos – pirmais no tiem jau pieminētā valsts budžeta projekta sastādīšana. Kā panākumu J.Lujāns minēja to, ka pirmo gadu Ekonomikas ministrijai ir izdevies panākt tik ievērojamu līdzekļu palielinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem – 2 miljonus latu.

Ekonomikas ministrs pauda gandarījumu, ka šādā veidā ievērojami finanšu resursi novirzīti konkrētām uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku veicinošām jomām un nozarēm.

Kaut kopumā šo summu ekonomikas ministrs neuzskata par pietiekamu, viņš tomēr uzskata, ka tas ir labs sākums. Nauda piešķirta tādiem projektiem kā Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstības koncepcija, kuras ietvaros šogad paredzēts atvērt piecas Latvijas pārstāvniecības. Nauda atrasta arī garantiju aģentūras darba sākšanai jau šogad pavasarī. “Tā būs reāla institūcija, kas dos garantijas uzņēmējdarbības iesācējiem, projektiem, kuri nevar saņemt kredītus kredītiestādēs nepietiekama kredītnodrošinājuma pēc. Interesi piedalīties garantiju aģentūras darbā ar savu līdzfinansējumu izrādījušas arī kredītiestādes. Līdz ar to garantiju aģentūra strādās ar pilnīgi citiem apgriezieniem, un, domāju, labā prakse radīs arī papildu finanšu resursus.” J.Lujāns pastāstīja, ka finansējums ir paredzēts arī tādām lietām kā inovāciju programmu ieviešana, Latvijas eksporta un mārketinga atbalsta programma, kas dos uzņēmējiem iespējas saņemt finanšu resursus savu mārketinga programmu atbalstam tajā brīdī, kad tiek slēgti kādi ārējās tirdzniecības darījumi. Par nozīmīgu veikumu ekonomikas ministrs uzskata arī uzsākto darbu koncesiju politikas ieviešanā. Ar finanšu līdzekļiem ir atbalstīta arī tehnoloģiju parka izveide Salaspilī, kas, pēc ekonomikas ministra domām, jau darbos pierāda to, ka Latvijā tiek mēģināts atbalstīt zinātņietilpīgās ražošanas jomas un uzņēmējdarbību. Lai veicinātu Eiropas integrācijas procesu, tiks izveidots otrs Eiropas informācijas centrs.

Otrs virziens, kur paveikti nopietni darbi, pēc ekonomikas ministra J.Lujāna teiktā, ir pašas Ekonomikas ministrijas pārorientācija tieši uz ekonomikas procesu un uzņēmējdarbības atbalstu. „Domāju, ka šajās simt dienās man ir izdevies pietiekami labi panākt to, lai ministrija tiešām sāktu strādāt Latvijas uzņēmējdarbības labā,” teica J.Lujāns. Kā pierādījumu saviem vārdiem ekonomikas ministrs minēja to, ka jau marta pirmajā nedēļā Ekonomikas ministrijas mājaslapā būs pieejams ministrijas rīcības plāns ar vairākiem simtiem darbu, kuriem būs norādīts gan izpildes termiņš, gan atbildīgā amatpersona. Jebkurš sabiedrības pārstāvis varēs interesēties ministrijā, kāpēc, piemēram, 4.aprīlī darbu nav sākusi garantiju aģentūra, kā tas paredzēts ministrijas rīcības plānā. „Mans uzdevums bija panākt, lai ministrijas darbu sāktu just uzņēmējdarbības vide,” pamatojot rīcības plāna izstrādi, teica J.Lujāns.

Par veiksmīgu un ražīgu ekonomikas ministrs uzskata dialogu ar sabiedriskajām organizācijām. Aktivizēts arī Tautsaimniecības padomes darbs, rosināta ideja par Mazo un vidējo uzņēmumu konventa veidošanu. Uzņēmējdarbības vidi pārstāvošo asociāciju un organizāciju apvienošanās uzsākšanu J.Lujāns uzskata par Ekonomikas ministrijas un arī savu panākumu. Šādu apvienošanos ekonomikas ministrs uzskata par nepieciešamu, jo vēlas, lai ministrija kļūtu par uzņēmēju lobiju valdībā, bet “nav iespējams aizstāvēt simt dažādus viedokļus pārstāvošas organizācijas, daudz vieglāk to ir darīt, ja organizācijas ir apvienojušās vienotā forumā”.

Ekonomikas ministrs atzīmēja arī to, ka būtiskas lietas ir padarītas privatizācijas procesa turpināšanā un pabeigšanā. “Es ļoti ceru, ka šis būs pēdējais gads privatizācijas procesā,” atzīmēja J.Lujāns.

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers:

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers žurnālistiem pastāstīja, ka valdības darba pirmajās simt dienās ir veicis daudzus un dažādus pienākumus. Daļu no tiem viņam kā savam vietniekam uzticējis Ministru prezidents Einars Repše. A.Šlesers ir valdības pārstāvis vairākos Latvijai svarīgos projektos – piemēram, viņš ir vadītājs darba grupai sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem, pārstāv valdību sarunās par Pasaules ledus hokeja čempionāta rīkošanu. Tomēr par savu svarīgāko pienākumu Ministru prezidenta biedrs uzskata vienotas valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādi.

Vienotas valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādes nodrošināšanai jau tuvākajā laikā tiks izveidota Latvijas Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padome. Padomes priekšsēdētājs būs A.Šlesers.

Par svarīgu valdības veikumu Ministru prezidenta biedrs nosauca budžeta projekta izstrādi. Nozīmīgs turpmāk veicams uzdevums valsts budžeta sakarā, pēc A.Šlesera teiktā, ir budžeta ieņēmumu palielināšana. Tas būs arī viens no jaunveidojamās padomes galvenajiem uzdevumiem – tā strādās un meklēs visas iespējas budžeta ieņēmumu palielināšanai.

Pie padarītiem darbiem, kam būs nozīme Latvijas tuvākā vai tālākā nākotnē, A.Šlesers minēja arī savas tikšanās ar ārvalstu vēstniekiem un Latvijas vēstniekiem ārvalstīs. „Tas bija nepieciešams, lai saprastu, kā mēs varam vēl ciešāk sadarboties ar tām valstīm, ar kurām mums jau ir ekonomiskā sadarbība. Pašlaik tiek strādāts pie konkrētu divpusēju sadarbības modeļu veidošanas – Latvijai ar ASV, Latvijai ar Zviedriju, Latvijai ar Vāciju utt., jo viens modelis sadarbībai ar visām valstīm diemžēl neder.”

Lai nodrošinātu valsts ekonomikas nepārtrauktu augšupeju, nepietiks ar Latvijas Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes darbu vien, būs nepieciešams arī mehānisms, kas funkcionēs ikdienā, atzīmēja Ministru prezidenta biedrs. Jau tuvākajā laikā par Latvijas investīciju un attīstības aģentūru tiks reorganizēta pašreizējā Latvijas Attīstības aģentūra. Investīciju un attīstības aģentūra realizēs to, kas tiks nolemts Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomē.

Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers norādīja, ka visas daudzās tikšanās un vizītes, kurās viņš devies, bijušas ar mērķi apzināt un konsolidēt tos, kas Latvijā un arī ārpus tās ir iesaistīti ekonomikas procesos. Ministru prezidenta biedrs ir sācis intensīvu darbu, lai aktivizētu valdības un uzņēmēju dialogu, lai līdzsvarotu valsts un privāto biznesu, pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi.

A.Šlesers arī norādīja, ka Latvijai ir jāizvirza jauni mērķi tuvākajiem desmit gadiem. Ja iepriekš šie mērķi ir bijuši iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO un šos mērķus jau lielā mērā var uzskatīt par sasniegtiem, tad nākamo desmit gadu laikā ir jāpanāk tāds Latvijas ekonomikas līmenis, kas atbilstu vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem. „Tas ir tas, ko es arī sev lieku par mērķi,” atzīmēja A.Šlesers.