Precizēts 05.03.2003., Latvijas Vēstnesis Nr.35 (2800)

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmums Nr. 03/2003

Rīgā 2003. gada 17. februārī

Lēmums par “Pārskata par iekšējā tirgus aizsardzības pārbaudes lietas pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos rezultātiem” apstiprināšanu

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” 12. panta 1. daļu apstiprinu Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja Pārskatu par iekšējā tirgus aizsardzības pārbaudes lietas pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos rezultātiem.

 

Pārskats par iekšējā tirgus aizsardzības pārbaudes lietas pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos rezultātiem

A. Vispārīgā informācija

1. 2002.gada 1.jūlijā, pamatojoties uz likuma “par iekšējā tirgus aizsardzību” 6.pantu un iegūtajiem sākotnējiem pierādījumiem, valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (turpmāk — VITAB) pieņēma lēmumu (turpmāk — lēmums) par pārbaudes sākšanu aizsardzībai pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos (lēmums nr. 09/2002, publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2002.gada 3.jūlijā, nr. 99(2674)).

2. Pārbaude tika ierosināta, pamatojoties uz kooperatīvās sabiedrības “Latvijas Cūku audzētāju asociācija” (turpmāk — LCAA) 2002.gada 31.maijā iesniegto iesniegumu (turpmāk — iesniegums) iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanai cūkgaļas aprites sakārtošanai. iesniegumā tika uzrādīti sākotnējie pierādījumi par cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu pieaugošā importa nodarītajiem zaudējumiem vietējiem cūkgaļas ražotājiem. 2002.gada 17.jūnijā LCAA iesniedza pielikumu iepriekš minētajam iesniegumam, kurā precizēja atsevišķus iesniegumā minētos punktus. Līdz ar šo pielikumu LCAA iesniedza arī cūkgaļas ražošanas attīstības programmu (autors — Latvijas valsts lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts “Sigra”, Sigulda, 1995.gads) un Latvijas cūkkopības ciltsdarba rezultātu ieviešanas programmu 2002. – 2007.gadam (saskaņots ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentu, 2001.g.).

3. 2002.gada 2.jūlijā VITAB informēja visas zināmās ieinteresētās puses:

• Nosūtīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai lūgumu informēt eksportētāju valstu (ASV, Austrijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Spānijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas) valdības par pārbaudes sākšanu un lūgumu, lai tās informē eksportētājus, jo VITAB ārvalstu eksportētāji nebija zināmi;

• Kooperatīvo sabiedrību “Latvijas Cūku audzētāju asociācija”;

• Zināmos vietējos cūkgaļas ražotājus;

• Zināmos Latvijas cūkgaļas importētājus;

• Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas.

4. Ieinteresētajām pusēm lēmumā tika noteikts termiņš, kura laikā ieinteresētās puses tika aicinātas sniegt rakstiskus komentārus un informāciju, kas varētu būt noderīga pārbaudes gaitā.

5. Par lēmumu sākt pārbaudi VITAB sagatavoja notifikāciju Pasaules tirdzniecības organizācijas (turpmāk — PTO) Iekšējā tirgus aizsardzības komitejai un informācija tika paziņota PTO (PTO dokumenta numurs G/SG/N/6/LVA/2, 19.07.2002.).

6. Nolūkā iegūt papildu informāciju par stāvokli cūkkopības nozarē Latvijā, 2002.gada 10.jūlijā VITAB izsūtīja anketas 169 zināmajiem vietējiem cūkgaļas ražotājiem, no kuriem 124 bija Iesnieguma atbalstītāji, bet 45 vietējo ražotāju nosaukumus VITAB ieguva pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk — CSP) datiem, un tie bija ražotāji, kuru saimniecībās tiek audzētas 20 un vairāk cūkas. Par anketu iesniegšanas termiņu tika noteikts 2002. gada 19.jūlijs. Atsevišķām pusēm pēc motivēta lūguma termiņš vairākkārt tika pagarināts. Kopumā tika saņemtas atbildes no 79 vietējo ražotāju uzņēmumiem, tādējādi saskaņā ar CSP datiem par ražošanas apjomu 2002.gada 1.pusgadā vietējie cūkgaļas ražotāji tika pārstāvēti par 45,97% no kopējā ražošanas apjoma.

7. No 2002.gada 15. līdz 25.jūlijam VITAB saņēma komentārus no šādām ieinteresētajām pusēm: Latvijas Darba devēju konfederācijas, SIA “Vidzemes miesnieks”, a/s “Rīgas miesnieks”, Latvijas Tirgotāju asociācijas, SIA “Mārupe”, Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem, SIA “Madara’89”, a/s “Liepājas PB”, SIA “Valmieras RPB” un Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas.

8. Atsevišķi gaļas pārstrādes uzņēmumi iesniedza VITAB pieteikumu par noklausīšanās nepieciešamību, kura tika sarīkota 2002.gada 26.jūlijā (VITAB paziņojums par noklausīšanās organizēšanu, publicēts LR oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2002.gada 16.jūlijā, Nr. 109 (2684)). Noklausīšanās piedalījās a/s “Rīgas miesnieks”, SIA “Triāls”, SIA “Lido”, SIA “ARDEKS”, SIA RKF “BLC”, SIA “Saldus gaļas kombināts”, SIA “Lagzdiņas komercuzņēmums”, SIA ”Rubus”, SIA “FOREVERS”, SIA “M.V.A.”, SIA “GRĀVENDĀLE” un vietējo ražotāju pārstāve LCAA. Pēc noklausīšanās a/s “Rīgas miesnieks” iesniedza savus argumentus rakstveidā.

9. 2002.gada 20.septembrī VITAB nosūtīja anketas visiem zināmajiem cūkgaļas pārstrādātājiem (kopā 175), nosakot anketu atbilžu iesniegšanas datumu 2002.gada 7.oktobri. Atpakaļ tika saņemtas 35 anketas.

10. VITAB veica vietējo ražotāju sniegto datu pārbaudi, izbraucot pārbaudes vizītēs. Vizītes tika veiktas izlases veidā, vadoties pēc fermu lieluma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Tika apmeklēti šādi vietējo ražotāju uzņēmumi:

• SIA “Druvas Unguri”;

• A/s “Jēkabpils labība”;

• SIA “Uzvara Strauti”;

• P/s “Sesava”;

• P/s “Lielvircava”;

• P/s “Kroņauce”;

• SIA “PF Vecauce”.

11. 2002.gada 21. un 22. novembrī un 3.decembrī VITAB izsūtīja anketas zināmajiem cūkgaļas eksportētājiem un eksportētāju valstu vēstniecībām Latvijā nolūkā iegūt informāciju par šo valstu eksportētāju eksportspēju. Tika informēta arī LR Ārlietu ministrija. Atbildes uz anketām tika saņemtas tikai no viena ražotāja.

12. Pārbaudes periods importa pieauguma un vietējo ražotāju zaudējumu vērtēšanai ir no 1999.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.maijam.

 

B. Pārbaudāmās un līdzīgās preces apraksts

(1) Pārbaudāmā prece

13. Importa preces ir:

13.1. Kaušanai paredzētas dzīvas cūkas tālākai cūkgaļas kautķermeņu, kā arī subproduktu iegūšanai, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0103, izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900.

13.2. Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0203, izņemot kodus 020311900, 020312900, 020319900, 020321900, 020322900, 020329900.

13.3. Subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0206:

13.3.1. Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020630, izņemot kodu 020630800.

13.3.2. Saldēti subprodukti (aknas), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020641, izņemot kodu 020641800.

13.3.3. Saldēti subprodukti (pārējie), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020649, izņemot kodu 020649800.

13.4. Cūkgaļas kautķermeņi un subprodukti paredzēti realizācijai tirdzniecības tīklā neapstrādātā veidā, kā arī cūkgaļas izstrādājumu (desas, žāvējumi, pastētes utt.) ražošanai.

14. Pārbaudes periodā preces eksportētājvalstis ir:

14.1. Kaušanai paredzētas dzīvas cūkas tālākai cūkgaļas kautķermeņu, kā arī subproduktu iegūšanai, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0103, izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900: Igaunija, Lietuva, Polija.

14.2. Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0203, izņemot kodus 020311900, 020312900, 020319900, 020321900, 020322900, 020329900: Austrija, Beļģija, Baltkrievija, Vācija, Dānija, Igaunija, Spānija, Somija, Francija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Zviedrija, ASV.

14.3. Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020630, izņemot kodu 020630800: Lietuva, Nīderlande.

14.4. Saldēti subprodukti (aknas), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020641, izņemot kodu 020641800: Austrija, Beļģija, Dānija, Igaunija, Spānija, Lietuva, Francija, Nīderlande, Polija, Vācija, Zviedrija.

14.5. Saldēti subprodukti (pārējie), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020649, izņemot kodu 020649800: Austrija, Beļģija, Vācija, Igaunija, Spānija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Zviedrija.

 

(2) Līdzīgā vai tieši konkurējošā vietējā prece

15. VITAB izvērtēja, vai Latvijas vietējo ražotāju ražotā prece ir līdzīga importētajai precei vai ir konkurējoša ar to. Tika konstatēts, ka pārbaudāmās preces un līdzīgās preces ir identiskas pēc to lietojuma. Vietējā prece, kurai pieaugošais imports rada zaudējumus, ir:

15.1. Kaušanai paredzētas dzīvas cūkas tālākai cūkgaļas kautķermeņu, kā arī subproduktu iegūšanai, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0103, izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900.

15.2. Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0203, izņemot kodus 020311900, 020312900, 020319900, 020321900, 020322900, 020329900.

15.3. Subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0206:

15.3.1. Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020630, izņemot kodu 020630800.

15.3.2. Saldēti subprodukti (aknas), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020641, izņemot kodu 020641800.

15.3.3. Saldēti subprodukti (pārējie), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020649, izņemot kodu 020649800.

16. Cūkgaļas kautķermeņi un subprodukti paredzēti realizācijai tirdzniecības tīklā neapstrādātā veidā, kā arī cūkgaļas izstrādājumu (desu, žāvējumu, pastēšu u.c.) ražošanai.

 

C. Importa apjomi un tirgus daļa

(1) Neparedzētie apstākļi

17. Saskaņā ar GATT 1994 XIX panta 1.daļu VITAB izvērtēja apstākļus, kuru dēļ notika neparedzēts importa apjoma pieaugums un pārbaudāmās preces iepirkuma cenu kritiska pazemināšanās, nodarot vietējiem ražotājiem būtiskus zaudējumus.

18. VITAB secināja, ka vietējo ražotāju zaudējumu pamatā ir cūku iepirkuma cenas strauja pazemināšanās 2002.gadā. Cenu pazemināšanās Latvijā sakrīt ar pasaules tirgū novēroto cūkgaļas cenu pazemināšanās tendenci, salīdzinot ar 2001.gada cenu līmeni.

19. Lai arī Latvija ir noteikusi augstus ievedmuitas tarifus attiecībā uz dzīvu cūku, cūkgaļas un cūku subproduktu importu Latvijā, tomēr reāli tie nespēj pildīt savu pamatfunkciju – ierobežot pārbaudāmās preces ieplūšanu Latvijā par cenām, kas nodara būtiskus zaudējumus vietējiem cūkgaļas ražotājiem.

20. Izanalizējot pieejamo informāciju, VITAB nonāca pie slēdziena, ka pēdējo trīs gadu laikā no pārbaudes sākšanas pārbaudāmās preces straujo importa pieaugumu Latvijā ir veicinājis 1996.gadā parakstītais Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, kas pārbaudāmajām precēm nosaka ievedmuitas tarifu 0%, importējot tās no Lietuvas un Igaunijas. Tai pašā laikā Latvijas piemērotais ievedmuitas tarifs citām valstīm ir palicis pietiekami augstā līmenī.

21. Savukārt, atšķirībā no Latvijas, Lietuva un Igaunija, nosakot zemākus pārbaudāmās preces ievedmuitas tarifus (skatīt zemāk) valstīm ar lieliem ražošanas apjomiem (piemēram, Dānija, Somija, Polija), ir radījušas daudz brīvāku pieeju saviem iekšējiem tirgiem, kā rezultātā šo ārvalstu eksports Lietuvas un Igaunijas iekšējā tirgū nospiež pārbaudāmās preces realizācijas cenu. Tādā veidā ir radušies priekšnosacījumi, ka Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem ir izdevīgāk iepirkt izejvielas Lietuvā un Igaunijā, nevis no Latvijas vietējiem ražotājiem.

 

 

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ievedmuitas procentu tarifu likmju salīdzinājums 2002.gada beigās

Dzīvām cūkām

(LKN kods 0103 92 190)

	Latvija	Lietuva	Igaunija
Importam no Polijas:	45	15	0
Importam no ES:	36	16	0
MFN likme:	45	20	39
Svaigiem vai atdzesētiem cūku liemeņiem vai liemeņu pusēm
(LKN kods 0203 11 100)
	Latvija	Lietuva	Igaunija
Importam no Polijas:	36	30	0
Importam no ES:	36/kv-0	34/kv-0	0
MFN likme:	36	33.8	33
Saldētiem cūku liemeņiem vai liemeņu pusēm
(LKN kods 0203 21 100)
	Latvija	Lietuva	Igaunija
Importam no Polijas:	36	30	0
Importam no ES:	36/kv-0	34/kv-0	0
MFN likme:	36	33.8	25

* kv – kvota

22. No iepriekš minētā var secināt, ka Latvijas noteiktās salīdzinoši augstās muitas tarifu likmes, kuru mērķis ir pasargāt Latvijas tirgu no pasaules tirgū esošās saražoto pārbaudāmo preču pārprodukcijas ieplūšanas Latvijā, ir kļuvušas neefektīvas. Rezultātā - Latvijas cūku audzētāji ir spiesti samazināt saražotās cūkgaļas realizācijas cenas, lai atrastu noietu Latvijas tirgū.

23. Laika periodos, kad pasaules tirgū pārbaudāmajai precei ir pietiekami augsta cena (kā tas bija vērojams no 2000.gada vidus līdz 2001. gada beigām), Latvijas cūku iepirkuma cenu svārstības nenodara zaudējumus vietējiem ražotājiem.

24. Kritiski krītoties pārbaudāmās preces cenām pasaulē, kā tas bija noticis 2002.gadā, Latvijas vietējiem ražotājiem tika nodarīti būtiski zaudējumi. Šās situācijas pamatā, pēc VITAB domām, ir divi galvenie faktori, kurus vietējais ražotājs nevarēja paredzēt:

24.1. Latvija pēc 1996.gadā noslēgtā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm varēja paredzēt konkurenci ar Lietuvas un Igaunijas cūkgaļas ražotājiem Latvijā, taču tie nevarēja paredzēt citu liela apjoma pārbaudāmās preces ražotāju valstu produkcijas netraucētu ieplūšanu Lietuvas un Igaunijas tirgū, pazeminot pārbaudāmās preces cenu līdz pasaules cūkgaļas realizācijas cenu līmenim. Tā rezultātā Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumi izvēlas iepirkt izejvielas nevis no Latvijas ražotājiem, bet no Igaunijas un Lietuvas ražotājiem.

24.2. Latvijas vietējie ražotāji nevarēja paredzēt, ka 2002.gadā varētu iestāties tik kritiska pārbaudāmās preces iepirkšanas cenu krīze, kas sakrīt ar laika periodu, kad vietējiem ražotājiem ir nepieciešami finansu resursi, lai veiktu investīcijas ražotņu uzlabošanā atbilstoši standartiem, kas izvirzīti ES kandidātvalstīm.

 

(2) Patēriņš un tirgus daļas

25. Lai noteiktu vietējo ražotāju saražotās cūkgaļas un importētās cūkgaļas tirgus daļu izmaiņas kopējā Latvijas cūkgaļas patēriņā, tika aprēķināts teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus.

26. Teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus noteikšana:

26.1. Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus aprēķināts šādi:

+ Imports zem 0103 koda (dzīvas cūkas), izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900, x (reizināts) 68% (koeficients gaļas iznākuma iegūšanai no dzīvmasas).

+ Imports zem 0203 koda (svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa), izņemot kodus 020311900, 020312900, 020319900, 020321900, 020322900, 020329900.

+ Vietējo ražotāju cūkgaļas teorētiskā realizācija Latvijas tirgum.

Vietējo ražotāju cūkgaļas teorētiskā realizācija Latvijas tirgum aprēķināta šādi:

(1) Vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā

+ – (atņemts) eksports zem koda 0103 (dzīvas cūkas), izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900, = neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā.

(2) Neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā x (reizināts) 68% (koeficients gaļas iznākuma iegūšanai no dzīvmasas) = vietējo ražotāju cūku kautķermeņu apjoms.

(3) Vietējo ražotāju cūku kautķermeņu apjoms – (atņemts) eksports zem koda 0203 (svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa), izņemot kodus 020311900, 020312900, 020319900, 020321900, 020322900, 020329900, = vietējo ražotāju cūkgaļas teorētiskā realizācija Latvijas tirgum.

= Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus.

26.2. Cūku subproduktu teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus aprēķināts šādi:

+ Imports zem 0103 koda (dzīvas cūkas), izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900, x (reizināts) 11% (koeficients subproduktu iznākuma iegūšanai no dzīvmasas).

+ Imports zem 020630. (izņemot kodu 020630800); 020641. (izņemot kodu 020641800); 020649. (izņemot kodu 020649800) koda (svaigi, atdzesēti vai saldēti cūkas subprodukti).

+ Vietējo ražotāju cūkas subproduktu teorētiskā realizācija Latvijas tirgum.

Vietējo ražotāju cūkas subproduktu teorētiskā realizācija Latvijas tirgum aprēķināta šādi:

(1) Vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā

+ – (atņemts) eksports zem koda 0103 (dzīvas cūkas), izņemot kodus 010310000, 010391100, 010391900, 010392900, = neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā.

(2) Neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā

x (reizināts) 11% (koeficients subproduktu iznākuma iegūšanai no dzīvmasas) = vietējo ražotāju cūku subproduktu apjoms.

(3) Vietējo ražotāju cūku subproduktu apjoms

– (atņemts) eksports zem 020630. (izņemot kodu 020630800); 020641. (izņemot kodu 020641800); 020649. (izņemot kodu 020649800) koda (svaigi, atdzesēti vai saldēti cūkas subprodukti)

= Vietējo ražotāju cūku subproduktu teorētiskā realizācija Latvijas tirgum.

= Cūku subproduktu teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus.

26.3. Cūkgaļas un cūku subproduktu apvienotais teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus aprēķināts šādi:

+ Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus.

+ Cūku subproduktu teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus.

= Cūkgaļas un cūku subproduktu apvienotais teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus.

27. Koeficients kautiznākuma bez subproduktiem iegūšanai (68% no cūkas dzīvsvara) un koeficients subproduktu apjoma iegūšanai (11% no cūkas dzīvsvara) ir iegūts no izdevniecības “Avots” 1991.gadā publicētas grāmatas “Zemnieku rokasgrāmata”, sastādītājs J.Uzuleņš, Rīga, 252. lappuse.

28. Importa preces un vietējo ražotāju preces Latvijas teorētiskā patēriņa tirgus daļas:

1. tabula

 

Importa cūku produkcijas teorētiskās tirgus daļas

Nr. p.k.	Gads	Cūkgaļas (bez subproduktiem)  importa daļa Latvijas teorē- tiskajā patēriņā	Cūku sub- produktu importa daļa Latvijas teorē- tiskajā patēriņā	Cūkgaļas un cūku subproduktu importa apvienotā daļa Latvijas teorētiskajā patēriņā
1	2	3	4	5
1.	1999	10,67%	10,86%	10,69%
2.	2000	16,24%	4,07%	14,73%
3.	2001	28,85%	18,90%	27,61%
4.	2001.g. 1.pusg.	27,96%	15,77%	26,47%
5.	2002.g. 1.pusg.	39,11%	31,13%	38,10%

 

2. tabula

Vietējo ražotāju cūku produkcijas teorētiskās tirgus daļas

Nr. p.k.	Gads	Latvijā saražotās cūkgaļas (bez subproduktiem) daļa Latvijas teorētiskajā patēriņā	Latvijā saražoto cūku subproduktu daļa Latvijas teorētiskajā patēriņā	Latvijā saražotās cūkgaļas un cūku subproduktu apvienotā daļa Latvijas teorētiskajā patēriņā
1	2	3	4	5
1.	1999	89,33%	89,14%	89,31%
2.	2000	83,76%	95,93%	85,27%
3.	2001	71,15%	81,10%	72,39%
4.	2001.g. 1.pusg.	72,04%	84,23%	73,53%
5.	2002.g. 1.pusg.	60,89%	68,87%	61,90%

 

Importa preces un vietējo ražotāju preces Latvijas teorētiskā patēriņa tirgus daļu dinamika norāda, ka vietējo ražotāju tirgus daļa 2002.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2001.gada 1.pusgadu, ir būtiski samazinājusies:

(1) Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus daļa samazinājusies par 11,15%.

(2) Cūku subproduktu teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus daļa samazinājusies par 15,36%.

(3) Cūkgaļas un cūku subproduktu apvienotā teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus daļa samazinājusies par 11,63%.

 

(3) Pieaugošā importa apjoms

a. Kopējais importētās preces apjoms un vērtība (pēc CSP datiem): 3. tabula

	Latvijas	1999		2000		2001		2002.gada janv.–okt.
	Kombinētās	–––	–––	––	––––––
Produkcija	nomenkla-	Daudzums,	Vērtība,	Daudzums,	Vērtība,	Daudzums,	Vērtība,	Daudzums,	Vērtība,
	tūras kods	kg	Ls	kg	Ls	kg	Ls	kg	Ls
Dzīvas cūkas	0103	987729	581647	913585	616274	4810004	3534443	8910029	6074635
Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa	0203	2933499	1435015	4703613	4040554	7921472	7144284	9585792	8182045
Svaigi vai atdzesēti cūku pārtikas subprodukti	020630	2260	1106	0	0	690	437	25163	4840
Saldēti cūku pārtikas subprodukti (aknas)	020641	42909	21452	46860	21928	207096	87592	210928	68431
Saldēti cūku pārtikas subprodukti (pārējie)	020649	444048	145789	41625	25453	307432	162592	447907	198341

29. Dzīvu cūku importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājies par 7,51%, savukārt 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, tas ir palielinājies par 426,50%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim dzīvu cūku importa apjomu pieauguma tendence turpinās. Salīdzinot 2002.gada no janvāra līdz oktobrim importēto dzīvo cūku apjomus ar tā paša perioda 2001.gadā importētajiem apjomiem, 2002.gadā tie ir palielinājušies par 162,20%.

30. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir pieaudzis par 60,34% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, – pieaudzis par 68,41%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoma pieaugums sastāda 56,72%.

31. Svaigu vai atdzesētu cūku subproduktu importa apjoms 2001.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir krities par 69,47%. 2000.gadā šis preces veids netika importēts. Taču 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim jau ir importēts par 3546,81% vairāk nekā 2001.gadā kopā.

32. Saldētu cūku subproduktu (aknu) importa apjoms 2000.gadā pret 1999.gadu ir pieaudzis par 9,21% un 2001.gadā pret 2000.gadu — pieaudzis par 341,95%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoma pieaugums sastāda 28,74%.

33. Saldētu cūku subproduktu (pārējo) importa apjoms 2000.gadā pret 1999.gadu ir krities par 90,63% un 2001.gadā pret 2000.gadu —pieaudzis par 638,58%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoma pieaugums sastāda 108,32%.

34. Visos aplūkotās preces kodos kopā summētais importa apjoms ir palielinājies no 4410,445 tonnām 1999.gadā līdz 13246,694 tonnām 2001.gadā jeb pieaudzis par 200,35%.

35. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim visos aplūkotās preces kodos summētais imports no 2001.gada kopējā importa apjoma sastāda 144,79%, t.i., par 44,79% lielāks nekā 2001.gadā kopā.

 

b. Atsevišķu valstu importa analīze

1. Imports no Lietuvas

36. No Lietuvas importētās preces apjoms un vērtība 4.tabula

Produkcija	Latvijas Kombinētās nomenklatūras kods	1999		2000		2001		2002.gada janv.–okt
		Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls
Dzīvas cūkas	0103	285001	169266	349421	213762	903930	645765	2646659	1859570
Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa	0203	0	0	33134	31268	730139	702380	1486731	1694976
Svaigi vai atdzesēti cūku pārtikas subprodukti	020630	0	0	0	0	690	437	25163	4840
Saldēti cūku pārtikas subprodukti (aknas)	020641	383	137	0	0	0	0	0	0
Saldēti cūku pārtikas subprodukti (pārējie)	020649	357	118	0	0	0	0	0	0

37. Dzīvu cūku importa apjoms no Lietuvas 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir palielinājies par 22,60%, 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, — palielinājies par 158,69%, savukārt 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, tas ir palielinājies par 449,20%.

38. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa apjoms 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir pieaudzis par 2103,59%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoms turpina palielināties, tas sastāda 458,41%.

39. Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim ir importēti par 3546,81% vairāk nekā 2001.gadā kopā.

40. Pa visiem aplūkotās preces kodiem kopā summētais importa apjoms ir palielinājies no 285,741 tonnām 1999.gadā līdz 382,555 tonnām 2000.gadā un 1634,759 tonnām 2001.gadā. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, importa apjoms ir pieaudzis par 327,33%.

41. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pa visiem aplūkotās preces kodiem summētais importa apjoms, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgā perioda importa apjomu, ir palielinājies par 455,84%.

42. Cūkgaļas un cūku subproduktu importa apjomu no Lietuvas īpatsvars kopējā šo preču importa apjomā 1999.gadā sastāda 6,48%, 2000.gadā — 6,70%, 2001.gadā — 12,34%, 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim — 21,68%.

43. Pārbaudāmās preces importa īpatsvars no Lietuvas kopējā importā pārbaudes periodā veido 12,25%.

2. Imports no Igaunijas

44. No Igaunijas importētās preces apjoms un vērtība 5.tabula

Produkcija	Latvijas Kombinētās nomenkla- tūras kods	1999		2000		2001		2002.gada janv.–okt.
		Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls
Dzīvas cūkas	0103	702728	412381	532334	383246	3906074	2888678	6263370	4215065
Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa	0203	812486	600406	2652512	2832031	3649619	4016488	4466496	4169871
Saldēti cūku pārtikas subprodukti (aknas)	020641	28534	7852	15088	7852	32606	19755	21932	11115
Saldēti cūku pārtikas subprodukti (pārējie)	020649	96030	12314	15021	12314	12818	12397	6436	5992

45. Dzīvu cūku importa apjoms no Igaunijas 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājies par 24,25%, savukārt 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, tas ir palielinājies par 633,76%, 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim dzīvu cūku importa apjoma tendence pieaugt turpinās, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgā perioda importētajiem apjomiem, 2002.gadā tie ir palielinājušies par 114,77%.

46. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir pieaudzis par 226,47% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, — pieaudzis par 37,59%. 2002.gada no janvāra līdz oktobrim importa apjomu attiecinot pret 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjoma pieaugums veido 51,40%.

47. Saldētu cūku subproduktu (aknu) importa apjoms 2000.gadā pret 1999.gadu ir samazinājies par 47,12% un 2001.gadā pret 2000.gadu — pieaudzis par 116,11%. Attiecīgi 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada šo pašu periodu importa apjoms ir samazinājies par 22,48%.

48. Saldētu cūku subproduktu (pārējo) importa apjoms 2000.gadā pret 1999.gadu ir krities par 84,36% un 2001.gadā pret 2000.gadu — samazinājies par 14,67%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pret 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoma samazinājums veido 37,24.

49. Visos aplūkotās preces kodos kopā summētais importa apjoms ir palielinājies no 1639,778 tonnām 1999.gadā līdz 3214,955 tonnām 2000.gadā un 7601,117 tonnām 2001.gadā. Salīdzinot ar 2000.gadu, 2001.gadā importa apjoms ir pieaudzis par 136,43%.

50. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim visos aplūkotās preces kodos summētais importa apjoms, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 82,19%.

51. Cūkgaļas un cūku subproduktu importa apjoma no Igaunijas īpatsvars kopējā šo preču importa apjomā 1999.gadā veido 37,18%, 2000.gadā — 56,35%, 2001.gadā — 57,38%, 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim — 56,09%.

52. Pārbaudāmās preces importa īpatsvars no Igaunijas kopējā importā pārbaudes periodā veido 55,76%.

3. Imports no ES dalībvalstīm

53. No ES dalībvalstīm importētās preces apjoms un vērtība 6.tabula

Produkcija	Latvijas Kombinētās nomenklatūras kods	1999		2000		2001		2002.gada janv.–okt.
		Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls
Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa	0203	698279	283775	1269432	770126	2902623	2064383	2723327	1810342
Svaigi vai atdzesēti cūku pārtikas subprodukti	020630	2260	1106	0	0	0	0	0	0
Saldēti cūku pārtikas subprodukti (aknas)	020641	4192	1984	8737	3656	167390	64263	188996	57316
Saldēti cūku pārtikas subprodukti (pārējie)	020649	22945	5369	15733	6436	294254	149849	421704	188543

54. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa apjoms no ES dalībvalstīm 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir pieaudzis par 81,79% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, — pieaudzis par 128,66%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjoma pieaugums veido 20,40%.

55. Saldētu cūku subproduktu (aknu) importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir pieaudzis par 108,42% un 2001.gadā pret 2000.gadu — pieaudzis par 1815,88%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjoma pieaugums veido 47,14%.

56. Saldētu cūku subproduktu (pārējo) importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir krities par 31,43% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, — pieaudzis par 1770,30%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjoma pieaugums veido 106,32%.

57. Visos aplūkotās preces kodos kopā summētais importa apjoms ir palielinājies no 727,676 tonnām 1999.gadā līdz 1293,902 tonnām 2000.gadā un 3364,267 tonnām 2001.gadā. Salīdzinot ar 2000.gadu, 2001.gadā kopējā importa apjomi no ES dalībvalstīm ir palielinājušies par 160,01%.

58. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim visos aplūkotās preces kodos summētais importa apjoms, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgā perioda importa apjomu, ir palielinājies par 28,49%.

59. Cūkgaļas un cūku subproduktu importa apjomu no ES dalībvalstīm īpatsvars kopējā šo preču importa apjomā 1999.gadā veido 16,50%, 2000.gadā — 22,68%, 2001.gadā — 25,40%, 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim — 17,38%.

60. Pārbaudāmās preces importa īpatsvars no ES dalībvalstīm kopējā importā pārbaudes periodā ir 21,88%.

4. Imports no pārējām valstīm

61. No pārējām valstīm importētās preces apjoms un vērtība 7.tabula

Produkcija	Latvijas Kombinētās nomenklatūras kods	1999		2000		2001		2002.gada janv.–okt.
		Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls	Daudzums, kg	Vērtība, Ls
Dzīvas cūkas	0103	0	0	31830	19266	0	0	0	0
Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa	0203	1422734	550834	748535	407129	639091	361033	909238	506856
Saldēti cūku pārtikas subprodukti (aknas)	020641	9800	4302	23035	10420	7100	3574	0	0
Saldēti cūku pārtikas subprodukti (pārējie)	020649	324716	105473	10871	6703	360	346	19767	3806

62. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa apjoms no pārējām valstīm 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājies par 47,39% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, — samazinājies par 14,62%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjoms ir pieaudzis par 42,48%.

63. Saldētu cūku subproduktu (aknu) importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, pieaudzis par 135,05% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, — samazinājies par 69,18%. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim šī prece netika importēta.

64. Saldētu cūku subproduktu (pārējo) importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, krities par 96,65% un 2001.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu — samazinājies par 96,69%. Savukārt 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim salīdzinājumā ar 2001.gada attiecīgo periodu importa apjoms ir pieaudzis par 5390,83%.

65. Visos aplūkotās preces kodos kopā summētais importa apjoms ir samazinājies no 1757,250 tonnām 1999.gadā līdz 814,271 tonnām 2000.gadā un 646,551 tonnai 2001.gadā. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, kopējais importa apjoms ir samazinājies par 20,60%.

66. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim pa visiem aplūkotās preces kodiem summētais importa apjoms, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgā perioda importa apjomu, ir palielinājies par 43,89%.

67. Cūkgaļas un cūku subproduktu importa apjomu no pārējām valstīm īpatsvars kopējā šo preču importa apjomā 1999.gadā sastāda 39,84%, 2000.gadā — 14,27%, 2001.gadā – 4,88%, 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim — 4,84%.

68. Pārbaudāmās preces importa īpatsvars no pārējām valstīm kopējā importā pārbaudes periodā veido 10,11%.

5. Kopsavilkums par importa pieaugumu

69. Lielākās pārbaudāmās preces eksportētājvalstis no 2002.gada janvāra līdz oktobrim, izdalot to eksporta apjomu īpatsvaru kopējā eksportā pa detalizētiem preču kodiem, kuros šajā laika periodā bija lielākie eksporta apjomi, ir:

(1) Dzīvām cūkām:

1) Precei zem koda 010392110 — Igaunija — 100%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 296,62%.

2) Precei zem koda 010392190:

• Igaunija — 70,16%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 114,12%;

• Lietuva — 29,84%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 449,20%.

(2) Svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai:

1) Precei zem koda 020311100:

• Igaunija — 67,01%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 55,39%;

• Lietuva — 22,45%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 536,54%;

• Polija — 8,07%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 985,93%;

• Pārējās valstis — 2,47%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 65,51%.

2) Precei zem koda 020321100:

• Vācija — 69,30%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 10,30%;

• Polija — 29,58%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 31,52%;

• Pārējās valstis — 1,12%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 28,16%.

(3) Svaigiem, atdzesētiem vai saldētiem subproduktiem:

1) Precei zem koda 020630300 — Lietuva — 100%, 2001.gadā attiecīgajā periodā preces eksports uz Latviju nav veikts;

2) Precei zem koda 020641200:

• Dānija — 36,46%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 249,44%;

• Vācija — 24,42%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 15,69%;

• Spānija — 14,25%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 1,15%;

• Beļģija — 12,55%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 237,60%;

• Igaunija — 10,40%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 22,48%;

• Pārējās valstis — 1,92%, 2001.gada attiecīgajā periodā preces eksports uz Latviju nav bijis.

3) Precei zem koda 020649200:

• Beļģija – 40,62%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 4533,10%;

• *Vācija — 24,80%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir samazinājies par 12,29%;

• Spānija — 19,79%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 80,18%;

• Pārējās valstis — 14,78%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, apjoms ir palielinājies par 523,70%.

 

c. Importa cenas

70. Cenu salīdzinājums tika veikts detalizētiem pētāmās preces kodiem, kuros 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim bija lielākie importa apjomi visā attiecīgā koda grupā, izdalot datus pa valstīm, kurām šajā laika periodā bija lielākie eksporta apjomi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk — CSP) datiem, dzīvu cūku importa vidējās statistiskās cenas 2002.gadā janvārī–oktobrī, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir mainījušās šādi:

(1) Precei zem koda 010392110, ko importē no Igaunijas, — palielinājās par 36,31%;

(2) Precei zem koda 010392190, ko importē no:

1) Igaunijas — samazinājās par 10,57%;

2) Lietuvas — samazinājās par 7,23%.

71. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa vidējās statistiskās cenas 2002.gada janvārī — oktobrī, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir mainījušās šādi:

(1) Precei zem koda 020311100, ko importē no:

1) Igaunijas — samazinājās par 15,84%;

2) Lietuvas — palielinājās par 9,12%;

3) Polijas — samazinājās par 8,07%.

(2) Precei zem koda 020321100, ko importē no:

1) Vācijas — samazinājās par 8,02%;

2) Polijas — samazinājās par 1%.

72. Svaigu, atdzesētu vai saldētu cūku subproduktu importa vidējās statistiskās cenas 2002.gada janvārī — oktobrī, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, mainījušās šādi:

(1) Precei ar kodu 020641200, ko importē no:

1) Dānijas — samazinājās par 13,98%;

2) Vācijas — samazinājās par 25,88%;

3) Spānijas — samazinājās par 19,91%;

4) Beļģijas — samazinājās par 37,20%;

5) Igaunijas — samazinājās par 20,15%.

(2) Precei zem koda 020649200, ko importē no:

1) Beļģijas — samazinājās par 41,69%;

2) Vācijas — samazinājās par 13,35%;

3) Spānijas — samazinājās par 7,08%.

 

D. Vietējo ražotāju zaudējumi

(1) Vietējie ražotāji Latvijā

73. Likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” 1.panta izpratnē vietējie ražotāji ir līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražotāju kopums Latvijas teritorijā vai ražotāji, kuru kopējais līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražošanas apjoms veido lielāko daļu no minēto preču kopējā vietējās ražošanas apjoma.

74. Latvijā pārbaudāmo preci ražo:

• ražotāji, kuru vārdā tika iesniegts Iesniegums un kuri aktīvi iesaistījās pārbaudes procesā;

• ražotāji, kuru vārdā tika iesniegts Iesniegums, bet kuri aktīvi neiesaistījās pārbaudes procesā;

• citi vietējie ražotāji, kuri nebija Iesnieguma iesniedzēji, bet kuri aktīvi iesaistījās pārbaudes procesā;

• citi vietējie ražotāji, kuri nav Iesnieguma iesniedzēji un kuri neiesaistījās pārbaudes procesā, bet kuri arī nebija pret pārbaudes procesa uzsākšanu un veikšanu.

75. Pēc LCAA Iesniegumā minētajiem datiem par cūku skaitu saimniecībās, Iesnieguma atbalstītāji uz 01.01.2002. audzēja 37,1% no kopējā cūku skaita visu veidu saimniecībās Latvijā. Vietējo ražotāju audzējamo cūku īpatsvars tika noteikts uz gada sākumu, jo VITAB rīcībā nebija šādu datu par audzējamo cūku skaitu Latvijā visu veidu saimniecībās uz Iesnieguma iesniegšanas brīdi.

76. No VITAB nosūtītajām anketām visiem zināmajiem vietējiem ražotājiem tika saņemtas 79 atbildes, no kurām iesniedzēji iesniedza 69 anketas, savukārt no pārējām saimniecībām (kopā 45), kuru skaitā neietilpst jau minētie Iesnieguma atbalstītāji, tika saņemtas 10 anketas.

77. Visas anketas iesniegušās saimniecības 2001.gadā realizējušas 38,60% no kopā Latvijā realizēto cūku skaita, no tām:

• iesaistījušies Iesnieguma iesniedzēji veido 35,33%;

• pārējās saimniecības — 3,26%.

78. 2001.gadā saimniecības realizējušas 35,72% no kopā realizētās cūkgaļas dzīvmasā, no tām:

• iesaistījušies prasītāji veido 32,92%;

• pārējās saimniecības — 2,80%.

79. 2002.gada pirmajā pusgadā visu saimniecību realizētā cūkgaļa dzīvmasā no kopā saražotā sastāda 45,97%, no tām:

• iesaistījušies prasītāji veido 42,34%;

• pārējās saimniecības — 3,63%.

80. Pārbaudei pakļautās preces ražotāji ir dažādi gan pēc organizācijas lieluma, gan pēc struktūras. Apkopojot iegūto informāciju no VITAB izsūtītajām anketām vietējiem ražotājiem, saimniecības atbilstoši CSP gradācijai tika sagrupētas pēc vidējā nobarojamo cūku skaita saimniecībā. Lielākās saimniecību grupas pēc nobarojamo cūku skaita īpatsvara 2002.gada 1.pusgadā ir grupas ar cūku skaitu no 2000—4999 (52%), 5000 un vairāk (25%) un no 1000—1999 (8%). Kopā pēc nobarojamo cūku skaita grupā šīs saimniecības veido 85,38% no visiem anketu iesniedzējiem. Kaut arī skaita ziņā šīs saimniecības veido tikai 24,05% no kopējā pārbaudē iesaistījušos saimniecību skaita, tomēr tajās notiek svarīgākā cūkgaļas ražošana.

81. Cūkgaļa lielākajā daļā fermu parasti tiek realizēta dzīvsvarā, pārdodot cūkas pārstrādes uzņēmumos vai kautuvēs. Atsevišķās fermās realizē arī cūkgaļu kautsvarā, cūkas kaujot uzņēmumam piederošajās kautuvēs vai neatkarīgās licencētās kautuvēs. Lielākajā daļā fermu paši nodarbojas ar sivēnu audzēšanu, tādējādi veicot pilnu cūku audzēšanas ciklu. Daļā fermu lopbarību ražo paši, piepērkot klāt lopbarības piedevas, taču lielākajās fermās ar lopbarības ražošanu nenodarbojas, bet gan iepērk kombinēto lopbarību.

82. Vietējie ražotāji, kuri sadarbojās pārbaudē, ražo visus vietējās preces veidus un veido 35,72% no kopējā Latvijas ražošanas apjoma 2001.gadā. Tā kā pārbaudē sadarbojās visi lielākie cūku audzētāji Latvijā, VITAB atzīst, ka šis vietējo ražotāju daudzums ļauj objektīvi izdarīt secinājumus par vietējās nozares stāvokli.

83. Visas iepriekš minētās preces zaudējumu vērtēšanā tiek skatītas vienā grupā, jo VITAB uzskata, ka tās nevar nodalīt vienu no otras. Cūku subproduktu imports atņem tirgus daļu Latvijā saražotajiem cūku subproduktiem. Tā kā vietējie ražotāji galvenokārt ražo cūkgaļu dzīvsvarā, t.i., gaļu kopā ar subproduktiem, cūkgaļas un cūku subproduktu importa rezultātā tiek ietekmēts arī pieprasījums pēc dzīvām cūkām.

 

(2) Situācija vietējā ražošanā

84. Pēc labvēlīgajiem apstākļiem cūkgaļas tirgū 2001.gadā cūkkopības nozare sāka pamazām attīstīties, pieauga nobarojamo cūku skaits fermās. Neraugoties uz krīzi 2002.gada sākumā, cūku skaits, pēc VITAB iesniegto anketu datiem, saimniecībās turpināja palielināties, nelieli skaita samazinājumi ir bijuši februārī — par 5,36%, salīdzinot ar janvāri, un maijā — par 3,01%, salīdzinot ar aprīli. Taču jūnijā cūku skaits atkal ir palielinājies par 11,45%, salīdzinot ar maiju. Pēc šādas cūku skaita dinamikas ir redzams, ka vietējie ražotāji cenšas attīstīt savu ražošanu, neraugoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem, lai, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, būtu iespēja noturēties un veiksmīgi konkurēt ES cūkgaļas tirgū.

85. Sagrupējot saimniecības pēc nobarojamo cūku skaita, 2002.gada 1.pusgadā saimniecību skaits, kurās audzē no 1 līdz 49 nobarojamām cūkām, ir samazinājies no 20 uz 12, jo ir noticis samērā straujš nobarojamo cūku skaita pieaugums, un attiecīgās saimniecības tika pieskaitītas citai grupai. Lielākais nobarojamo cūku skaits — 52% no kopējā nobarojamo cūku skaita — tiek turēts fermās ar vidējo nobarojamo cūku skaitu no 2000–4999, otra lielākā grupa ir fermas, kurās nobarojamo cūku skaits ir 5000 un vairāk, kas veido 25% no kopējā nobarojamo cūku skaita. Vidējā nobarojamo cūku skaita samazinājums ir noticis tikai divās saimniecību grupās — grupā ar cūku skaitu no 1–49 — par 37,33% un grupā ar cūku skaitu no 400–999 — par 18,34%. Pārējās saimniecību grupās cūku skaits turpinājis augt, lielākais vidējā nobarojamo cūku skaita pieaugums ir noticis saimniecību grupās ar nobarojamo cūku skaitu no 1000–1999 (par 44,25%) un 2000–4999 (par 44,96%). Šāds nobarojamo cūku skaita pieaugums izskaidrojams ar to, ka lielajās fermās notiek fermu rekonstrukcija un modernizācija, tādējādi palielinot iespējas kūtīs izvietot lielāku cūku skaitu.

86. Vēl viens no faktoriem, kas ietekmē nobarojamo cūku skaita pieaugumu, ir pieprasījums pēc cūkgaļas. Zūdot pieprasījumam, fermas nevarēja realizēt cūkas nepieciešamajos daudzumos un cūku skaita palielinājums notika uz nerealizēto krājumu rēķina. 2002.gada sākumā zaudējumus radīja cūkgaļas iepirkuma cenu kritums, bet, pēc iegūtās informācijas pārbaudes vizīšu laikā, oktobrī fermām radās grūtības ar cūku realizāciju, kas radīja papildu izdevumus no cūku pārturēšanas. Fermu pārblīvētības rezultātā cūkām pasliktinās turēšanas apstākļi, palielinās lopu krišana, rodas lielākas veterinārās izmaksas.

 

(3) Realizācija

87. Tā kā nobarojamo cūku skaits ir pieaudzis, arī realizācijas apjomi ir palielinājušies. Realizācijas kritums ir vērojams 2002.gada februārī, kad, salīdzinot ar janvāri, realizētie cūkgaļas daudzumi samazinājās attiecīgi 1.kategorijai — par 18,50%, 2.kategorijai — par 17,71%, 3.kategorijai — par 42,60%. Salīdzinājumā ar 2001.gada attiecīgo mēnesi 2002.gada aprīlī vērojams ļoti liels 4.kategorijas cūkgaļas realizācijas kāpums — par 177,46%. Šādu 4.kategorijas cūkgaļas realizācijas kāpumu izsaucis realizācijas cenu kritums, rezultātā tika likvidēta daļa sivēnmāšu, īpaši mazajās saimniecībās, kas ļoti jutīgi reaģē uz cūkgaļas cenu svārstībām. Šādas saimniecības nav spējīgas ilgstoši pastāvēt cūkkopībai nelabvēlīgos apstākļos. 2002.gada maijā īpaši augsta bija 3.kategorijas cūkgaļas realizācija, salīdzinot ar 2001.gada maiju, tā ir palielinājusies par 132,08%. Šajā kategorijā ietilpst zemākas kvalitātes cūkgaļa.

88. Cūkgaļas iepirkuma cenas 2002.gada sākumā nepārtraukti samazinājās. Cerībā, ka cenas tomēr kāps, netika realizēta daļa cūku, taču nebija nekādas garantijas, ka cenu samazināšanās būs īslaicīga. Rezultātā vietējie ražotāji bija spiesti realizēt cūkas par zemākām cenām. Tās cūkas, kas netika realizētas zemo cenu dēļ, tika pārturētas un realizētas zemākas kategorijas cūkgaļā. Pārblīvētās fermās, pasliktinoties lopu turēšanas apstākļiem, palielinās arī slimo dzīvnieku skaits, kas vairs neatbilst augstāko kategoriju prasībām. 2002.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, 2.kategorijas cūkgaļas realizācija samazinājās par 20,15%, trešās kategorijas cūkgaļas realizācija samazinājās par 72,48%, savukārt maijā, salīdzinot ar aprīli, 2.kategorijas cūkgaļas realizācija pieauga par 13,92%, bet 3.kategorijas cūkgaļas realizācija pieauga par 413,93%. Šādas realizācijas svārstības norāda uz to, ka 3.kategorijas cūkgaļas realizācija palielinājusies uz iepriekšējā mēnesī nerealizētās 2. un 3.kategorijas cūkgaļas rēķina. Pirmās kategorijas cūkām ir zemāks dzīvsvars, tāpēc tās mazāk ir pakļautas pārturēšanai un kvalitātes samazinājumam.

89. Lielākajai daļai Iesnieguma iesniedzēju (87,5%) 2001.gadā netika slēgti līgumi ar gaļas pircēju. Liela daļa ražotāju gaļu realizē t.s. gaļas uzpircējiem, kā arī vietējā tirgū vai gaļas pārstrādes uzņēmumos.

 

(4) Cenas

90. Tā kā 1.kategorijas cūkgaļa ir vispieprasītākā un tiek ražota visvairāk (pārējo kategoriju cūkgaļas realizācijas apjoms 2001.gadā veido tikai 7,35% no 1.kategorijas cūkgaļas realizācijas apjoma), lielāka uzmanība tika pievērsta tieši pirmās kategorijas cūkgaļas realizācijas cenu izmaiņām.

91. Jau no 2002.gada janvāra cūkgaļas dzīvsvarā iepirkuma cenas nepārtraukti krīt. Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, janvārī 1.kategorijas cūkgaļas cenas samazinājās par 14,13%. Salīdzinot 2002.gada 1.pusgada cūkgaļas iepirkuma cenas ar 2001.gada 1.pusgada iepirkuma cenām, janvārī tās bija par 12,28% zemākas, februārī par 22,35%, martā par 24,98%, aprīlī par 29,15%, maijā par 29,09% un jūnijā par 27,93% zemākas nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī.

92. 2002.gada 1.pusgada vidējā cūkgaļas dzīvsvarā realizācijas cena ir par 24,45% zemāka nekā 2001.gada 1.pusgadā.

93. Straujais cenu kritums cūkgaļas ražotājus pārsteidza nesagatavotus, šādā īsā laika posmā nebija iespējams samazināt izmaksas un pielāgot ražošanu nelabvēlīgākiem apstākļiem cūkgaļas tirgū. Atsevišķām fermām izdevās noturēt cūkgaļas cenas augstākā līmenī nekā citām fermām, taču tikai tādēļ, ka tika ražota augstas kvalitātes cūkgaļa, kas tika realizēta kā svaiga gaļa. Taču šādas cūkgaļas ražošanai ir augstākas ražošanas izmaksas, jo cūkas tiek realizētas ātrāk, nesasniedzot optimālo vecumu, kurā ir lielākais dzīvsvara pieaugums, tādējādi ieguldītie līdzekļi tik labi neatmaksājas. Arī ražošanas apjoms šīm saimniecībām ir pietiekami liels, lai nodrošinātu tirgu ar nepieciešamo cūkgaļas daudzumu, tādēļ citām saimniecībām iekļūšana tirgū ir samērā apgrūtināta. Lai izaudzētu šādas cūkas, nepieciešams izkopt ciltsdarbu, saimniecībā ir jāaudzē šķirnes cūkas un jānodrošina tām labvēlīgi turēšanas apstākļi. Mazas saimniecības nespēj nodrošināt šādus apstākļus, jo tām nav nepieciešamo līdzekļu ieguldījumu veikšanai.

94. Neraugoties uz to, ka lielākajām fermām cūkgaļas realizācijas cenas bija nedaudz augstākas nekā pārējām, saimniecību grupā ar nobarojamo cūku skaitu no 2000 līdz 4999 vidējā cūkgaļas iepirkuma cena dzīvmasā bija 0,561 Ls/kg, kas ir zemāka nekā grupās, kur nobaro 1000—1999 un 5000 un vairāk cūku.

95. Vietējo cūkgaļas ražotāju cūkgaļas dzīvmasā realizācijas cenas, pēc CSP datiem, salīdzinot ar 2002.gada janvāri, ir samazinājušās visa gada laikā. Īpaši liels cenu kritums ir vērojams martā — par 12,92%, aprīlī — par 16,09%, maijā — par 17,82% un jūnijā — par 12,14%, kā arī gada beigās — oktobrī — par 13,87%, novembrī — par 18,72% un decembrī — par 20,05%.

96. CSP dati liecina, ka 2001.gadā cūkgaļas dzīvmasā realizācijas cenas bija augstākas par importētās cūkgaļas cenām, taču 2002.gadā, sākot ar martu, tās ir kļuvušas zemākas par importētās cūkgaļas cenām. Lielākais vietējās cūkgaļas cenu kritums attiecībā pret importa cūkgaļas cenām ir vērojams 2002.gada maijā — par 16,85%, jūlijā un augustā cenu starpība ir mazliet samazinājusies, vietējās cūkgaļas cenas bija zemākas par importa cūkgaļas cenām jūlijā par 5,99%, augustā par 1,69%. Taču septembrī un oktobrī cenu starpība atkal palielinājās, attiecīgi par 11,08% un 14,23%. Šāda cenu starpība izskaidrojama ar to, ka vietējie ražotāji bija spiesti realizēt cūkgaļu par zemākām cenām, lai saglabātu savu tirgus daļu.

97. Salīdzinot vietējo ražotāju vēlamo cūkgaļas dzīvsvarā realizācijas cenu ar importa vidējo deklarēto statistisko vērtību dzīvām cūkām zem koda 010392190, tika iegūta cenu samazinājuma marža. Importa vidējā deklarētā statistiskā vērtība tika iegūta no CSP datiem laika periodā no 2002.gada janvāra līdz novembrim. Pēc aprēķinu veikšanas VITAB konstatēja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma marža dzīvām cūkām bija 11,73%. Augstais cenu samazinājuma maržas līmenis liecina par to, ka importēto dzīvo cūku un cūkgaļas cenas ir būtiski zemākas par vēlamo cūkgaļas cenu, līdz ar to vietējiem cūkgaļas ražotājiem nav iespējas paaugstināt savas produkcijas cenas, lai spētu konkurēt ar lēto importa produkciju.

98. Pēc iesniedzēju anketu datiem, gaļas iepirkuma cenas lielākajā daļā gadījumu (65,67%) nosaka pircējs, 20,90% gadījumu cenas tiek noteiktas pēc vienošanās, 13,43% gadījumu cenas nosaka, vadoties pēc tirgus cenām. Tirgū ienākot lētajam importam, pārstrādātājiem nav izdevīgi iepirkt dārgāku vietējo saražoto cūkgaļu, rezultātā pārstrādātāji samazina iepirkuma cenas, tādējādi vietējiem ražotājiem nav citas izejas kā realizēt savu produkciju par attiecīgo piedāvāto cenu.

 

(5) Nodarbinātība

99. Cūkkopībā nodarbināto skaits 2001.gadā Iesnieguma atbalstītājiem bija:

• Cūkgaļas ražošanā nodarbinātie — 724;

• Cūkgaļas realizācijā nodarbinātie — 117.

100. Salīdzinot ar 2000.gadu, cūkgaļas ražošanā nodarbināto skaits bija pieaudzis par 10,87%, realizācijā nodarbināto skaits pieauga par 28,57%.

101. Cūkkopības nozare 2001.gadā bija ļoti ienesīga, tādēļ, paplašinot ražošanu, radās jaunas darbavietas, taču ilgstoša nelabvēlīgā situācija 2002.gadā var novest pie atsevišķu lielo uzņēmumu likvidācijas, kā rezultātā palielināsies jau tā lielais bezdarba līmenis laukos. Daudzos reģionos tie ir vienīgie uzņēmumi, kas nodrošina iedzīvotājiem darbavietas.

102. Iestājoties krīzes situācijai cūkkopībā, pēc pārbaudē iegūtās informācijas, atsevišķās saimniecībā izmaksas cenšas samazināt nevis uz strādājošo skaita samazinājuma rēķina, bet gan samazinot darba algas jau esošiem strādājošajiem.

 

(6) Investīcijas

103. Salīdzinot 2002.gada 1.pusgada ieguldījumus ar 2001.gada ieguldījumiem saimniecību grupās uz vienu saimniecību, lielākā daļā saimniecību grupu šie ieguldījumi veido mazāk par pusi no 2001.gada ieguldījumiem. Tikai saimniecību grupā ar cūku skaitu no 2000–4999 ieguldījumi uz vienu saimniecību 2002.gada 1.pusgadā veido 50,46% no 2001.gada attiecīgajiem ieguldījumiem. Kopējie ieguldījumi 2002.gada 1.pusgadā veido 31,59% no 2001.gada ieguldījumiem.

104. Situācijā, kad cūkgaļas cenas ir zemākas par pašizmaksu, nav iespējams veikt ieguldījumus uzņēmuma attīstībā, jo jādomā par uzņēmuma spēju izdzīvot, sedzot izmaksas, kas visvairāk apdraud uzņēmuma darbības turpināšanu.

105. Neraugoties uz to, ka investīcijas cūkkopībā 2002.gada 1.pusgadā ir samazinājušās, lielākās cūku fermas tomēr turpina veikt fermu rekonstrukciju, galvenokārt pašu spēkiem. Rekonstrukcijas gaitā tiek ierīkotas modernas barošanas sistēmas, apsildāmās grīdas, modernas mēslu izvākšanas sistēmas, kas nodrošina līdzekļu ekonomiju nākotnē. Rezultātā tiek nodrošināta lietderīgāka kūts telpu izmantošana, izmaksu samazināšana uz tukšu telpu apkures rēķina, dzīvnieku dzīvsvara labāka pieauguma un slimību samazināšanās rēķina. Tādējādi tiek nodrošināta arī labāka cūkgaļas kvalitāte.

106. Subsīdijas, ko cūku audzētāji saņem par sivēnmātēm un ciltsdarba un pārraudzības programmas veicināšanai, galvenokārt tiek izmantotas, lai saglabātu esošās sivēnmātes.

 

(7) Jaudas

107. Iesnieguma iesniedzēju jaudas izmantošanas apjoms 1999.gadā bija 70%, 2000.gadā 64%, 2001.gadā tas palielinājās līdz 71%. Pēc šiem datiem redzams, kā jaudas izmantošanu 2000.gadā ietekmējusi iepriekšējā krīze cūkkopībā 1999.gadā, savukārt 2001.gadā, kad cūkkopības attīstībai bija labvēlīgi apstākļi, notika ražošanas jaudas palielināšana.

108. Ņemot vērā to, ka Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā, liela daļa saimniecību, īpaši lielākās, palielina savas ražošanas jaudas, neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju, vai vismaz cenšas saglabāt savus līdzšinējos ražošanas apjomus. Novecojušās kūtis tiek modernizētas un pārveidotas, lai tajās būtu pēc iespējas lielākas derīgās platības. Pēc pārbaudes vizītēs iegūtās informācijas, atsevišķās lielajās fermās pēc fermu rekonstrukcijas novieto pat par 70% vairāk dzīvnieku nekā iepriekš.

109. Pēc VITAB saņemtās informācijas, 2002.gadā importa pieauguma un realizācijas cenu krituma dēļ cūkgaļas tirgū daļa saimniecību bankrotēja, daļa pārtrauca darbību cūkkopības nozarē un pārorientēja savu ražošanu uz citām lauksaimniecības nozarēm.

110. Lielās fermas nelabprāt samazina ražošanas jaudas, jo, likvidējot daļu ganāmpulka, lai to vēlāk atjaunotu tādā pašā lielumā, nepieciešams vismaz viens gads ar nepārtrauktu līdzekļu ieguldīšanu. Jāpiebilst, ka šajā laika periodā atjaunojamais ganāmpulks nenes ieņēmumus.

 

(8) Secinājumi par zaudējumiem

111. Pārbaudes periodā vietējie ražotāji cieta zaudējumus, strauji pazeminoties cūkgaļas iepirkuma cenām. Pēc 61 vietējā ražotāja sniegtās informācijas, vidējā cūkgaļas dzīvmasā ražošanas pašizmaksa ir 0,67 Ls/kg. Vidējā cūkgaļas dzīvmasā iepirkuma cena 2002.gada 1.pusgadā, pēc vietējo ražotāju anketu datiem, 1.kategorijas cūkgaļai bija 0,588 Ls/kg, 2.kategorijas cūkgaļai — 0,612 Ls/kg, visu kategoriju vidējā cūkgaļas dzīvmasā iepirkuma cena — 0,584 Ls/kg. Pēc šīs informācija redzams, ka visu 2002.gadu vietējie cūkgaļas ražotāji bija spiesti pārdot savu produkciju zem ražošanas pašizmaksas, tādējādi ciešot zaudējumus.

112. Importēto dzīvo cūku cenas ir būtiski zemākas par vietējo cūkgaļas ražotāju nosaukto vēlamo cūkgaļas realizācijas cenu, līdz ar to vietējiem cūkgaļas ražotājiem nav iespējas paaugstināt savas produkcijas cenas, lai spētu konkurēt ar lēto importa produkciju.

113. Kaut arī anketu iesniedzēji 2002.gada 1.pusgadā realizēja par 36,77% vairāk pirmās kategorijas cūkgaļas nekā 2001.gada 1.pusgadā, realizācijas ieņēmumi ir tikai par 3,05% lielāki nekā 2001.gada 1.pusgadā.

114. Pastāvot augstām cūkgaļas iepirkuma cenām 2001.gadā, daudzās fermās tika uzsākta nobarojamo cūku ganāmpulka palielināšana. Tā kā šāda ganāmpulka palielināšana notiek ilgā laika periodā — apmēram 10 mēnešos, cūku audzētāji rēķinājās ar to, ka cūkgaļas iepirkuma cenas būtiski neatšķirsies no 2001.gada cūkgaļas realizācijas cenām. Pēc vietējo cūkgaļas ražotāju anketu datiem izvērtējot plānotos ienākumus, ko iegūtu pie 2001.gada 1.pusgada vidējās realizācijas cenas no palielinātā ganāmpulka, un faktiskos ienākumus, ko reāli ieguva 2002.gada 1.pusgadā, vietējie ražotāji cieta Ls 3 241 562,59 lielus zaudējumus.

115. Visām saimniecību grupām ieguldījumi uz vienu saimniecību 2002.gada 1.pusgadā ir mazāki nekā puse no 2001.gada ieguldījumiem. Kopējie ieguldījumi veido tikai 31,59% no 2001.gada attiecīgajiem ieguldījumiem.

116. Ilgstoši saglabājoties zemajām cūkgaļas iepirkuma cenām, daļa mazo fermu ir pārtraukušas darbību vai samazinājušas ražošanas apjomus. Lielās fermas cenšas saglabāt līdzšinējos apjomus un iespēju robežās cenšas tos palielināt, lai nezaudētu vietu cūkgaļas tirgū.

 

E. Cēloniskā saikne

(1) Pieaugošā importa iespaids

117. 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, importa apjomi nemitīgi pieauguši. Kopējais dzīvu cūku un cūkgaļas imports 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 94,39%, savukārt cūkgaļas apjoms — par 56,72%.

118. Vietējās cūkgaļas dzīvmasā cenas 2002.gadā no janvāra līdz oktobrim, pēc CSP datiem, salīdzinājumā ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir samazinājušās par 19,26%. Pēc vietējo ražotāju anketu datiem, cūkgaļas dzīvmasā cenas 2002.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2001.gada 1.pusgadu, ir samazinājušās par 24,50%.

119. Pieaugot dzīvu cūku importam 2002.gada 1.pusgadā, strauji sāka pazemināties vietējo ražotāju cūkgaļas dzīvmasā iepirkuma cenas. Vislielākais dzīvu cūku importa pieaugums 2002.gadā, salīdzinot ar janvāri, ir bijis aprīlī — par 43,99% un maijā — par 66,83%. Šajos mēnešos, pēc vietējo ražotāju sniegtajiem datiem, notika lielākais cūkgaļas dzīvmasā cenu samazinājums, salīdzinot ar janvāra mēnesi, attiecīgi aprīlī — par 12,03%, maijā — par 12,97%.

120. 2001.gada 1.pusgadā vietējo cūkgaļas ražotāju teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus daļas bija: cūkgaļai (bez subproduktiem) — 72,04%; cūku subproduktiem — 84,23%; apvienotā cūkgaļas un cūku subproduktu — 73,53%. 2002.gada 1.pusgadā šīs tirgus daļas samazinājās: cūkgaļai (bez subproduktiem) līdz 60,89%; cūku subproduktiem līdz 68,87%; apvienotā cūkgaļas un cūku subproduktu līdz 61,90%.

121. Pēc gaļas pārstrādes uzņēmumu iesniegto anketu datiem, 2000.gadā Latvijā saražotās iepirktās cūkgaļas apjomi kautsvarā veidoja 52,55% no kopā iepirktās cūkgaļas apjomiem, 2001.gadā — 49,93%, 2002.gadā no janvāra līdz augustam — 45,21%.

 

(2) Citu apstākļu iespaids

122. Saskaņā ar likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” 11.panta 2.daļu VITAB pārbaudīja, vai kādi citi faktori, izņemot importu, ir ietekmējuši situāciju vietējā cūkgaļas ražošanā.

123. Izanalizējot tirgus daļu pieaugumu, kopējais teorētiskais Latvijas cūkgaļas patēriņš 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir pieaudzis par 18,31%, savukārt 2002.gada 1.pusē, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 31,14%. Tādējādi nevar apgalvot, ka situācijas pasliktināšanās vietējā ražošanā ir radusies pieprasījuma samazināšanās dēļ cūkgaļai un cūkgaļu saturošiem gatavajiem produktiem, jo patēriņš ir pieaudzis.

124. Pēc iegūtajiem anketu datiem, no 1998.gada līdz 2001.gadam vietējie cūkgaļas ražotāji neveica cūkgaļas eksportu, izņemot vienu fermu, kas 2001.gadā bija eksportējusi vaislas dzīvniekus, kas nav pārbaudāmā prece. Vietējie cūkgaļas ražotāji visu cūkgaļu realizē Latvijas tirgū un nav pamata uzskatīt, ka eksporta samazināšanās rezultātā varētu būt radusies cūkgaļas pārprodukcija, kas izraisītu cūkgaļas realizāciju par zemākām cenām.

125. Importa apjomu pieaugumu veicināja arī piemērojamo ievedmuitas nodokļa likmju samazināšanās un muitas tarifu kvotu Eiropas Savienības izcelsmes cūkgaļai un cūku subproduktiem palielināšanās.

 

(3) Tālākā attīstība

126. Izvērtējot situācijas pasliktināšanos vietējā cūkgaļas ražošanā un cūkgaļas un cūku subproduktu importa pieaugumu pārbaudes laikā 2002.gada 1.pusgadā, kas, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 97,72%, jāsecina, ka nav nekādu šķēršļu, kas ierobežotu importa pieaugumu un pieaugošā importa ietekme uz vietējo cūkgaļas ražošanu turpināsies arī turpmāk, nodarot tai zaudējumus.

127. Par importa apjomu nepārtrauktu pieaugumu liecina arī pārbaudes veikšanas gaitā iegūtie CSP dati, kur kopējie importa apjomi 2002.gadā pa mēnešiem, salīdzinot ar janvāra mēnesi, ir mainījušies šādi: februārī — palielinājās par 4,72%, martā — samazinājās par 10,91%, aprīlī — samazinājās par 3,05%, maijā — palielinājās par 16,80%, jūnijā — palielinājās par 39,91%, jūlijā — palielinājās par 21,19%, augustā — palielinājās par 24,13%, septembrī — palielinājās par 25,69% un oktobrī — palielinājās par 32,83%.

128. Vietējiem cūkgaļas ražotājiem atrast citu noieta tirgu ir ļoti problemātiski, pēc vietējo ražotāju anketu datiem, cūkgaļas eksports netiek veikts. Izzūdot vietējai cūkkopībai, gaļas pārstrādes uzņēmumu darbība netiks traucēta, jo pavērsies lielākas iespējas pārstrādāt Latvijā citu valstu saražotās izejvielas.

129. Par labvēlīgiem apstākļiem gaļas pārstrādes uzņēmumu darbībai liecina gaļas pārstrādes uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu uzņēmuma attīstībai, kas paredzēts SAPARD Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programmā, ar labākiem nosacījumiem nekā cūkgaļas ražotājiem. Tādējādi tiek atbalstīts gaļas pārstrādes sektors, līdz ar to arī importa turpmāka palielināšanās uz situācijas pasliktināšanās rēķina vietējā cūkgaļas ražošanā.

130. Par to, ka cūkgaļas imports nākotnē varētu pieaugt, liecina arī tas, ka samazinājušās cūkgaļas iepirkuma cenas Lietuvā un Polijā. Arī no 2003.gada 1.aprīļa uz deviņiem mēnešiem noteiktās cūkgaļas importa kvotas Krievijā, kas vērstas pret gaļas importu no ES, ietekmēs cūkgaļas importa pieaugumu Latvijā no ES dalībvalstīm. Šie fakti liecina, ka šo valstu cūkgaļas pārprodukcija Eiropā pastiprinās krīzi cūku audzēšanas nozarē un nenovēršami atstās negatīvu iespaidu uz Latvijas cūku audzētājiem, ja vien netiks ieviesti iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi.

 

F. Ieinteresēto pušu komentāri

131. Pārbaudes gaitā vairākas ieinteresētās puses sniedza savus komentārus par citiem faktoriem, kas varēja negatīvi ietekmēt vietējās ražošanas situāciju, kā arī komentārus par to, kā aizsardzības pasākumi varētu ietekmēt citas ieinteresētās puses.

132. Kā viens no komentāriem izskanēja, ka vietējie ražotāji nespēj nodrošināt pārstrādātājus ar nepieciešamo cūkgaļas daudzumu, par iemeslu minot to, ka ražotāji nespēj palielināt nobarojamo cūku skaitu. Pārbaudes gaitā noskaidrojās, ka cūku skaits saimniecībās ir palielinājies, kas tiek panākts, fermās veicot rekonstrukciju un modernizāciju. Cūku skaita palielināšana ir ilgstošs process, taču nestabila tirgus apstākļos tas tiek vēl vairāk apgrūtināts. Ja netiek nodrošinātas stabilas cūkgaļas iepirkuma cenas, nevar runāt par ražošanas paplašināšanu, jo nav līdzekļu ieguldījumu veikšanai. Ņemot vērā gaļas pārstrādātāju un vietējo cūkgaļas ražotāju iesniegto anketu datus, anketas iesniegušie vietējie cūkgaļas ražotāji 2001.gadā spēja nodrošināt 94,53% no gaļas pārstrādes uzņēmumos kopā iepirktās cūkgaļas daudzumiem, 2002.gada 1.pusgadā — 99,62% no kopā iepirktās cūkgaļas daudzumiem.

133. Tika saņemti iebildumi par Latvijā saražotās cūkgaļas neatbilstību kvalitātes prasībām, kā arī minēts, ka aizsardzības pasākumi nodrošinās stabilu cūkgaļas tirgu un vietējie cūkgaļas ražotāji varēs netraucēti ražot nekvalitatīvu cūkgaļu. Šajā sakarā VITAB nepiekrīt šādam apgalvojumam, jo aizsardzības pasākumu mērķis ir veicināt labākas kvalitātes cūkgaļas ražošanu. Nestabila tirgus apstākļos, kur cenas ir zemākas par ražošanas pašizmaksu, nav iespējams nodrošināt labu cūkgaļas kvalitāti. Šādā situācijā uzņēmums nevar veikt investīcijas ražošanas procesa modernizācijā un šķirnes cūku audzēšanā, kas nodrošinātu kvalitatīvākas cūkgaļas ražošanu un konkurenci ar importēto produkciju. Turklāt jebkuram cūkgaļas ražotājam ir jāsaprot, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi tiek ieviesti noteiktā laika periodā, kam beidzoties situācija tirgū var mainīties, tāpēc pasākumu ieviešanas laikā jādara viss, lai nodrošinātu sava uzņēmuma konkurētspēju pēc aizsardzības pasākumu atcelšanas. Jāpiebilst, ka, pēc gaļas pārstrādes uzņēmumu anketu datiem, tikai 22% no uzņēmumiem ir izstrādāti iepērkamās cūkgaļas un cūku subproduktu kvalitātes noteikšanas kritēriji, uz kuru pamata tiek noteikta šo preču iepirkuma cena. VITAB uzskata, ka šādā situācijā cūkgaļas ražotājam ir grūti spriest, kāda kvalitāte pārstrādātājiem ir nepieciešama.

134. Uz argumentu, ka darba vietu saglabāšana aizsargātajā nozarē, nosakot aizsardzības pasākumus, apdraud darba vietas pārstrādes uzņēmumos, VITAB atbilde ir sekojoša. Šajā sakarā jāvērš uzmanība uz to, ka aizsardzības pasākumu mērķis nav nostādīt nelabvēlīgā situācijā kādu no iesaistītajām pusēm, bet gan uzlabot stāvokli apdraudētajā nozarē, šajā gadījumā — vietējā cūkgaļas ražošanā. Neieviešot aizsardzības pasākumus, cūkkopības nozare var izzust vispār, tādējādi palielinot jau tā lielo bezdarba līmeni laukos, tāpat arī ietekmējot situāciju saistītajās nozarēs. Aizsardzības pasākumu mērķis nav aizliegt importu, bet gan novērst tā negatīvo ietekmi uz vietējo ražošanu. Izvērtējot iespējamos aizsardzības pasākumus, tiek ņemtas vērā arī pārstrādes uzņēmumu intereses.

135. Pārstrādes uzņēmumi pauda viedokli, ka valsts iejaukšanās tirgus procesā novedīs pie gaļas pārstrādes nozares attīstības bremzēšanas un var būt liktenīga investoru piesaistē, kas samazinātu Latvijā ražoto gaļas produktu īpatsvaru un palielinātu gatavo produktu importu. Protams, ka aizsardzības pasākumiem būs ietekme uz gaļas pārstrādes uzņēmumiem, taču šobrīd tieši tādā pašā veidā tiek apdraudēta cūkkopības nozare. VITAB piekrīt gaļas pārstrādātāju apgalvojumam, ka vienas ražotāju grupas interešu aizstāvība nedrīkst notikt uz citu uzņēmumu interešu rēķina, tāpēc VITAB mērķis ir uzlabot stāvokli cūkkopības nozarē, pēc iespējas nepasliktinot stāvokli gaļas pārstrādes nozarē. Ņemot vērā to, ka 2001.gadā, pastāvot augstām cūkgaļas iepirkuma cenām, gaļas pārstrādes nozarē nebija vērojama lejupslīde, aizsardzības pasākumiem nevajadzētu būtiski pasliktināt stāvokli šajā nozarē.

136. Ņemot vērā CSP datus par cūku skaitu saimniecībās un pieņemot, ka ražošanas apjomi saimniecībās ir tieši proporcionāli cūku skaitam, pārstrādātāji iebilda, ka vietējie ražotāji, kuri ir iesnieguši Iesniegumu, nepārstāv 58,69% no visiem cūkgaļas ražotājiem Latvijā. Likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” 1.panta 5.daļas izpratnē vietējie ražotāji ir līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražotāju kopums Latvijas teritorijā vai ražotāji, kuru kopējais līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražošanas apjoms veido lielāko daļu no minēto preču kopējā vietējās ražošanas apjoma. Pēc ieinteresēto pušu uzrādītās CSP informācijas, saimniecības ir grupētas pēc kopējā cūku skaita, t.i., ieskaitot vaislas materiālu un sivēnus, tāpēc nevaram pieņemt apgalvojumu, ka cūkgaļas ražošanas apjomi ir tieši proporcionāli cūku skaitam. Likuma izpratnē vietējā pārstāvniecība ir jānosaka, ņemot vērā saražotā produkta apjomu, t.i., cūkgaļas apjomu. Tā kā VITAB rīcībā nav informācijas par visu Iesnieguma atbalstītāju saražotās cūkgaļas apjomiem, nevaram apgalvot, ka Iesnieguma atbalstītāji nepārstāvēja 58,69%. Pēc iesniegto vietējo ražotāju anketu datiem, vietējā ražošana ir pietiekami pārstāvēta, tādēļ VITAB nebija šķēršļu veikt pārbaudi.

137. Ieinteresētās puses minēja argumentu, ka importa pieaugums neietekmē vietējo ražotāju realizācijas apjomu, bet gan kompensē cūkgaļas izstrādājumu realizācijas pieaugumu. Šajā ziņā VITAB piekrīt, ka importa pieaugums neietekmēja vietējo ražotāju realizācijas apjomus, taču tas ietekmēja cūkgaļas realizācijas cenas, jo ražotājam, lai nodrošinātu realizācijas apjomus, ir jākonkurē ar ievesto importu un jārealizē sava produkcija par zemākām cenām.

138. A/s “Rīgas miesnieks” pārstāvis apgalvoja, ka cūkgaļas iepirkuma cena 2002.gada pirmajos piecos mēnešos bija 2000.gada attiecīgā perioda līmenī, kad Latvijā jau bija ieviesti iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, tādējādi importu nevarot uzskatīt par cēloni cenu samazinājumam. Pēc VITAB domām, šeit būtu jāvērš uzmanība uz to, ka 2000.gadā, ieviešot aizsardzības pasākumus, tika panākta cūkgaļas iepirkuma cenu līmeņa celšanās, salīdzinot ar 1999.gadu, taču cenu līmenis nevarēja vairāk paaugstināties, jo bija samazinājies pieprasījums pēc cūkgaļas, pārstrādes uzņēmumi acīmredzot bija nodrošinājušies ar lētās cūkgaļas krājumiem. Taču 2000.gada 2.pusē, kad cūkgaļas krājumi bija izsīkuši un pieauga pieprasījums pēc cūkgaļas, paaugstinājās arī cūkgaļas iepirkuma cenas. Vidējā cūkgaļas iepirkuma cena 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, bija pieaugusi par 22,10%. 2001.gadā cūkgaļas importa pieaugums neietekmēja vietējās cūkgaļas ražošanu, jo lopu slimību izplatīšanās rezultātā pieauga cūkgaļas cena pasaulē un arī importētā cūkgaļa bija dārga. 2002.gadā pasaulē cūkgaļas cenas samazinājās, līdz ar to importētā cūkgaļa kļuva lētāka, importa apjomi pieauga un vietējiem ražotājiem bija jāsamazina cūkgaļas realizācijas cenas, lai spētu konkurēt ar ievesto importu. Tātad varam secināt, ka importa apjomi un cenas ietekmē vietējo ražošanu.

139. VITAB saņēma arī komentāru par to, ka cenu svārstību rezultātā vietējiem ražotājiem ir samazinājusies peļņa, nevis radušies zaudējumi, jo efektīvi strādājošā saimniecībā cūku audzēšanas ražošanas izmaksas sastāda 0,50 Ls/kg dzīvsvarā. Tā kā VITAB netika iesniegta detalizēta informācija, pēc kuras tika noteikta šāda pašizmaksa, šo argumentu VITAB neņem vērā. Pēc VITAB iegūtajiem datiem no vietējiem ražotājiem, cūkgaļas ražošanas pašizmaksa ir augstāka.

140. Apgalvojums, ka importa pieaugums ir izskaidrojams ar nelegālās cūkgaļas legalizāciju, nav pierādāms, jo nav oficiālu datu par nelegālā importa esamību un tā izmaiņām. Aprēķins, pēc kura tika izdarīts šis secinājums, ir veikts uz pieņēmumu pamata, tāpēc tas netiek ņemts vērā. Tāpat nav pierādāms, ka nelegālas izcelsmes cūkgaļa būtu diktējusi cenu līmeni Latvijā. 31% gaļas pārstrādātāju, pēc cūkgaļas pārstrādātāju VITAB iesniegto anketu datiem, kā iemeslu cūkgaļas iepirkuma cenu svārstībām minēja tieši legālo cūkgaļas importu.

 

G. Valsts intereses

141. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu mērķis ir novērst zaudējumus, kuri vietējiem cūkgaļas ražotājiem radušies pieaugošā importa dēļ, un nepieļaut turpmāku situācijas pasliktināšanos vietējā cūkgaļas ražošanā. Lai izvērtētu valsts intereses, VITAB apsvēra iespējamās sekas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanas vai neieviešanas rezultātā. Tika apsvērts, kā tirgus aizsardzības pasākumi ietekmēs vietējos ražotājus, gaļas pārstrādes uzņēmumus un gatavo izstrādājumu patērētājus.

142. Gadījumā, ja aizsardzības pasākumi netiktu ieviesti, nopietni tiktu apdraudēta cūkkopības nozares pastāvēšana. Ilgstoši saglabājoties zemām cūkgaļas realizācijas cenām, kas nenosedz ražošanas pašizmaksu, cūkkopības nozarei tiktu kavēta attīstība un liegta iespēja pielāgot ražošanu, nodrošinot zemāku pašizmaksu. Savukārt, ieviešot aizsardzības pasākumus, tiktu stabilizēta situācija cūkgaļas tirgū un radīti apstākļi vietējiem ražotājiem pielāgot savu ražošanu mainīgas konkurences apstākļiem, uzlabot kvalitāti un samazināt cūkgaļas ražošanas pašizmaksu. Radot ierobežojumus importa plūsmā, tiktu samazināts cūkgaļas piedāvājums, kā rezultātā palielinātos pieprasījums pēc vietējās cūkgaļas un palielinātos vietējās cūkgaļas iepirkuma cenas. Tādējādi vietējiem ražotājiem tiktu nodrošināta nepieciešamā peļņas marža, kas ļautu piesaistīt investīcijas ražošanas attīstībai. Pārbaudes gaitā atklājās, ka vietējie cūkgaļas ražotāji ir spējīgi sekot augošajam cūkgaļas pieprasījumam un 2002.gadā iespēju robežās ir palielinājuši cūkgaļas ražošanas apjomus.

143. Ja turpinātos tendence pasliktināties situācijai cūkkopībā, vietējie ražotāji būtu spiesti samazināt darbinieku skaitu uzņēmumos vai pat apturēt ražošanu. Daudzi no uzņēmumiem ir vienīgie darba vietu nodrošinātāji laukos. Ciestu arī ar cūkkopību saistītie uzņēmumi, lielākoties graudu audzētāji un pārstrādātāji, u.c. Nostabilizējot situāciju cūkkopībā, tiktu radīti apstākļi cūkkopības nozares saglabāšanai un attīstībai, kas savukārt nodrošinātu līdzšinējo darbavietu saglabāšanu un jaunu darbavietu rašanos.

144. Pārbaudes gaitā VITAB nesaņēma komentārus no nesaistītajiem importētājiem. Pārbaudē atklājās, ka lielākoties importētāji ir paši gaļas pārstrādes uzņēmumi.

145. Gaļas pārstrādes nozares attīstība nedrīkst notikt uz būtiskas situācijas pasliktināšanās rēķina vietējā cūkkopības nozarē. Ir jānodrošina abu šo nozaru līdzāspastāvēšana. Ņemot vērā gaļas pārstrādes uzņēmumu intereses, VITAB ieteiktajiem iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem nevajadzētu apstādināt cūkgaļas un cūku subproduktu importu, turklāt tiks ņemta vērā pasākumu ietekme uz gaļas pārstrādātāju darbības rezultātiem, kas ir svarīga, nosakot liberalizācijas termiņus.

146. Cūkkopības nozares saglabāšana būtu izdevīga arī pašiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem, jo krīzes situāciju, piemēram, lopu slimību izplatības, gadījumā cūkgaļas eksportētājvalstīs tiktu nodrošinātas stabilas Latvijā saražotās cūkgaļas piegādes.

 

H. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu veids un apjoms

147. VITAB atzīst, ka pārbaudes rezultātu analīze pierāda, ka ir izpildīti priekšnoteikumi galīgo tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanai un ir apstiprināta šādu pasākumu nepieciešamība, lai novērstu būtiskos zaudējumus Latvijas vietējiem ražotājiem un nepieļautu situācijas tālāku pasliktināšanos.

148. Saskaņā ar likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” III nodaļas noteikumiem un Ministru kabineta 27.06.2000. noteikumu Nr. 212 “Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi” 20.4.punktu dzīvām cūkām un cūkgaļai VITAB uzskata par nepieciešamu ieviest aizsardzības pasākumus muitas nodevas formā.

149. Saskaņā ar likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” IV nodaļas noteikumiem un Ministru kabineta 27.06.2000. noteikumu Nr. 212 “Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi” 26. punktu cūku subproduktiem VITAB uzskata par nepieciešamu ieviest tarifu kvotu.

 

(1) Aizsardzības pasākumu noteikšanas veids

a. Dzīvās cūkas un cūkgaļa

150. Tā kā zaudējumi vietējiem ražotājiem galvenokārt tika nodarīti cūkgaļas iepirkuma cenu pazeminājuma dēļ, dzīvu cūku un cūkgaļas importam VITAB par piemērotāko atzīst muitas nodevas piemērošanu.

151. Muitas nodeva dzīvām cūkām Ls 203 par tonnu ir aprēķināta kā starpība starp CSP 2002.gada decembra cūkgaļas dzīvmasā realizācijas cenu — Ls 556 par tonnu, kas ir jaunākie VITAB pieejamie dati par situāciju vietējā ražošanā, un vietējo ražotāju uzrādīto vēlamo cūkgaļas dzīvsvarā iepirkuma cenu — Ls 759 par tonnu. Jāpiebilst, ka vēlamā cūkgaļas cena ir zemāka nekā, pēc CSP datiem, vidējā statistiskā cūkgaļas realizācijas cena dzīvmasā 2001.gadā.

152. Cūkgaļai muitas nodeva tika aprēķināta, iepriekš minēto muitas tarifu dzīvām cūkām izdalot ar kautmasas koeficientu (79,07%).

153. Dzīvo cūku un cūkgaļas importam piemērojamās muitas nodevas un to liberalizācijas grafiks:

8.tabula

Preces, kurām piemērojamas muitas nodevas	Piemērojamā muitas nodeva, Ls par tonnu
	Līdz 2003.gada 31.decembrim	No 2004.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim	No 2005.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim	No 2006.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim	No 2007.gada 1.janvāra līdz piemērošanas perioda beigām
Prece zem koda 0103,
izņemot kodus
010310000,	203	182,7	121,8	60,9	30,45
010391100,
010391900,
010392900
Prece zem koda 0203,
izņemot kodus
020311900,	257	231,3	154,2	77,1	38,55
020312900,
020319900,
020321900,
020322900,
020329900

b. Cūku subprodukti

154. Muitas tarifu kvotu cūku subproduktiem VITAB noteica, aprēķinot vidējo cūku subproduktu importa apjomu pēdējo trīs gadu laikā pēc VITAB pieejamajiem jaunākajiem CSP datiem (no 1999.gada decembra līdz 2002.gada novembrim).

155. Cūku subproduktiem muitas nodeva tika aprēķināta, iepriekš minēto muitas tarifu dzīvām cūkām izdalot ar kautmasas koeficientu (79,07%).

156. Cūku subproduktu importam piemērojamā muitas tarifu kvota un tās liberalizācijas grafiks:

9.tabula

Preces, kurām piemērojama muitas tarifu kvota	Piemērojamā muitas tarifu kvota, tonnas
	Līdz 2003.gada 31.decembrim		No 2004.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim		No 2005.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim		No 2006.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim		No 2007.gada 1.janvāra līdz piemērošanas perioda beigām
	kvota	Tarifs importam virs kvotas Ls/tonna	kvota	Tarifs importam virs kvotas Ls/tonna	kvota	Tarifs importam virs kvotas Ls/tonna	kvota	Tarifs importam virs kvotas Ls/tonna	kvota	Tarifs importam virs kvotas Ls/tonna
Prece zem koda 020630, izņemot kodu 020630800;
Prece zem koda 020641, izņemot kodu 020641800;	454,583	257	500,041	231,3	636,416	154,2	772,791	77,1	840,979	38,55
Prece zem koda 020649, izņemot kodu 020649800

 

(2) Aizsardzības pasākumu piemērošana

157. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ir piemērojami četrus gadus no to spēkā stāšanās brīža.

158. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi saskaņā ar likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” 23. pantu nav piemērojami pret pārbaudāmo preču importu no Pielikumā uzskaitītajām PTO jaunattīstības valstīm.

159. Tā kā VITAB kompetencē nav noteikt cūku subproduktu importam piemērojamās muitas tarifu kvotas administrēšanas sistēmu, VITAB nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas nodos šā jautājuma risināšanu LR Zemkopības ministrijai, LR Finanšu ministrijai un LR Ekonomikas ministrijai.

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja direktores vietnieks Z.Zvidriņš

 

Pielikums

PTO jaunattīstības valstis, pret kurām tirgus aizsardzības pasākumi netiek piemēroti saskaņā ar likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” 23. pantu:

1. Angola

2. Antigva un Barbuda

3. Apvienotie Arābu Emirāti

4. Argentīna

5. Bahreina

6. Bangladeša

7. Barbadosa

8. Beliza

9. Benina

10. Bolīvija

11. Botsvāna

12. Brazīlija

13. Bruneja Darusalama

14. Burkinafaso

15. Burundi

16. Centrālāfrikas Republika

17. Čada

18. Čīle

19. Dominika

20. Dominikāņu Republika

21. Džibuti (Djibouti)

22. Ēģipte

23. Ekvadora

24. Elsalvadora

25. Fidži

26. Filipīnas

27. Gabona

28. Gajana (Guyana)

29. Gambija

30. Gana

31. Grenada

32. Gvatemala

33. Gvineja–Bisau

34. Gvinejas Republika

35. Haiti

36. Hondurasa

37. Indija

38. Indonēzija

39. Jamaika

40. Jordāna

41. Kamerūna

42. Kenija

43. Kolumbija

44. Kongo

45. Kostarika

46. Kotdivuāra (Cōte d’Ivoire)

47. Kuveita

48. Katara

49. Lesoto

50. Madagaskara

51. Makao

52. Malaizija

53. Malāvi

54. Maldivija (Maldives)

55. Mali

56. Maroka

57. Maurīcija

58. Mauritānija

59. Meksika

60. Mjanma (Myanmar)

61. Mozambika

62. Namībija

63. Nigēra

64. Nigērija

65. Nikaragva

66. Omāna

67. Pakistāna

68. Panama

69. Papua-Jaungvineja

70. Paragvaja

71. Peru

72. Ruanda

73. Senegāla

74. Sjeraleone

75. Suriname

76. Sentkitsa un Nevisa

(Saint Kitts and Nevis)

77. Sentlūsija (Saint Lucia)

78. Sentvinsenta un

Ziemeļgrenadīnas (Saint Vincent

& Northern Grenadines)

79. Svazilenda

80. Šrilanka

81. Taizeme

82. Tanzānija

83. Togo

84. Trinidada un Tobago

85. Tunisija

86. Uganda

87. Urugvaja

88. Venecuēla

89. Zālamana salas

90. Zambija

91. Zimbabve