Par cenām un pierašanu pie eiro

Foto: A.F.I.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs:

Uzskatu, ka, Latvijai pārejot uz eiro, jau laikus jāveic pasākumi, kas palīdzētu izvairīties no nepamatota preču un pakalpojumu cenu kāpuma, ko izraisa, piemēram, cenu noapaļošana. Ņemot par piemēru eiro ieviešanas procesu esošajās Eiropas Monetārās savienības valstīs, I. Rimšēvičs uzskata, ka Latvijā jau vismaz divus gadus pirms faktiskās pārejas uz vienoto valūtu eiro veikalniekiem cenas būtu jāuzrāda ne tikai latos, bet arī eiro valūtā. Valdībai drīzumā jāizstrādā šo procesu reglamentējoši noteikumi un jāparedz arī to ievērošanas kontroles mehānisms, uzskata I. Rimšēvičs.

Dati liecina, ka, ieviešot eiro, cenu noapaļošanas rezultātā kopējais eiro zonas cenu līmenis paaugstinājies vidēji par 0,2 līdz 0,4 procentu punktiem – galvenokārt pakalpojumiem. Valstīs, kurās valda spēcīga konkurence pakalpojumu sektorā un valdība stingri kontrolē precīzu eiro ieviešanas gaitu, cenu līmeņa izmaiņas noapaļošanas rezultātā ir daudz mazākas nekā valstīs, kur šis process netiek stingri kontrolēts, secina I. Rimšēvičs.

Latvijas Banka plāno, ka Latvija “Valūtu apmaiņas mehānismam 2”, kur valstij jāuzturas vismaz divi gadi un jānodrošina Māstrihtas kritēriju izpilde, lai vēlāk ieviestu eiro, pievienosies 2005. gadā. Minētajam mehānismam Latvija var pievienoties pēc iestājas Eiropas Savienībā. Savukārt eiro Latvijā var tikt ieviests ātrākais 2007. gadā. 2002. gada vidējā inflācija Latvijā ir bijusi 1,9%, kas ir vēsturiski zemākā un pēc Eiropas Centrālās bankas aprēķiniem ir ap 50% no ES valstu vidējā līmeņa. Šim gadam Latvijas Banka prognozē augstāku – 2,4% vidējo inflāciju, ko ietekmēšot administratīvi regulējamo (siltumenerģijas, ūdens un gāzes tarifi) un degvielas cenu (konflikts Irākā) kāpums.

Ilgtermiņā prognozē inflācijas kāpumu, pārsniedzot arī ES valsu līmeni. I. Rimšēvičs uzsver, ka šis kāpums notiks lielā mērā uz starptautiski netirgojamo preču – dažādi pakalpojumi, nekustamais īpašums – rēķina, jo to cenas Latvijā tuvosies cenām Eiropas Savienībā. “Tomēr tik ilgi, kamēr inflācijas tempi ir zemāki par darba algas pieauguma tempiem un reālā pirktspēja pieaug, tā nav negatīva parādība,” uzsver I. Rimšēvičs. Inflāciju ilgtermiņā var paaugstināt arī administratīvi regulējamo cenu un nodokļu izmaiņas.

“DIENAS BIZNESS”; pēc I. Šķepastes raksta “Latvijas Banka aicina laikus pierast pie eiro”