Par baltiešu veiksmīgās nākotnes kopību

Lietuvas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Petrs Vaitiekūns:

Kā jūs kopumā vērtējat pašreizējo Baltijas valstu sadarbību? Vai notiek procesi, kas baltiešus satuvina? Igauņi reizēm mēdz teikt, ka viņi vairāk piederot skandināviem.

Domāju, ka baltiešu sadarbība sevi ir pierādījusi kā ļoti konstruktīvu, racionālu un derīgu mūsu valstīm. Grūti pat pateikt, kad tā sākās. Pamatu acīmredzot deva neatkarības iegūšana 1918. gadā, taču arī pirms tam bija kaut kas kopējs, piemēram, Saules kauja. Domāju, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbībai ir labas perspektīvas, un es Eiropas Savienību redzu ne tikai kā valstu un pilsoņu savienību, bet arī kā veiksmīgu reģionu sadarbību. Palūkojoties uz Beniluksa valstīm, Ziemeļeiropas valstīm un tagad uz veiksmīgo Baltijas valstu piemēru, manuprāt, būtu ļoti nepareizi, ja nākotnē mēs politiskajā vārdu krājumā pazaudētu apzīmējumu “trīs Baltijas valstis”. Visu labklājības labā ir vēl vairāk jāizmanto tas potenciāls, kas radies mūsu kopīgajā vēsturē un atdzimšanā.

Jūs pieminējāt Igauniju, taču esmu atradis ļoti interesantu bijušā Igaunijas ārlietu ministra Ilvesa rakstu. Viņš kaut kad esot teicis, ka Igaunija ir vairāk Ziemeļeiropas, nevis Baltijas valsts. Ilvess toties pavisam nesen raksta, ka viņš tagad esot liels optimists un idejas par Baltijas valstu sadarbību virzītājs. Tā kā ir izmainījusies ģeopolitiskā situācija, Ilvess redz lielas priekšrocības Baltijas valstu sadarbībai un to, ka šo situāciju mēs varam izmantot, atrodot savu nišu Eiropas Savienībā un NATO.

Kā lietuvieši attiecas pret ES?

Kopējā noskaņa ir pozitīva, pret šo jautājumu ļoti nopietni attiecas Lietuvas valsts vadītāji, Domāju, ka lielākā daļa lietuviešu apsveic lēmumu Lietuvai iestāties ES un ir pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk tas nesīs jūtamus augļus arī viņiem pašiem. Par to liecina eirooptimistu skaita pieaugums Lietuvā, tagad viņu ir gandrīz 70 procentu. Manuprāt, maijā paredzētais referendums noritēs veiksmīgi. Lai tas notiktu, jācenšas ļaudīm izskaidrot gan labās, gan sarežģītās dalības ES puses. Iestāšanās ES, protams, ir liels izaicinājums, liela spriedze mūsu spēkiem un talantiem. Baltijas valstīm ir jāvelkas nevis kaut kur astē, bet jābūt starp veiksmīgākajām Eiropas Savienības piedāvāto iespēju izmantotājām. Kopējā ekonomiskā lejupslīde, kas novērojama pasaulē, nav jūtama Baltijā. Mēs varam kļūt par sava veida Eiropas Savienības motoru.

Izskaidrošanas kampaņa jau ir sākusies?

Jā. Referendums par iestāšanos ES ir pārāk atbildīgs jautājums, lai to palaistu pašplūsmā. Ir izveidota īpaša grupa, kas gatavo referendumu Lietuvā, ir naudas un cilvēku resursi.

Nesen Latvijas iekšlietu ministrs ticies ar savu Lietuvas kolēģi, un viņi pārrunājuši vienkāršotu robežas šķērsošanu. Kāpēc Latvija, Lietuva un Igaunija nevarētu savā starpā vispār likvidēt robežas, īpaši ņemot vērā, ka, iestājoties ES, tās tik un tā izzudīs?

Protams, robežas būs jālikvidē, taču ar noteikumu, ka cīņa pret terorismu, ekonomiskajiem un citiem noziegumiem netiks samazināta. Stingrajam režīmam, kādu mēs savā starpā esam radījuši un kas pakāpeniski kļūst arvien caurspīdīgāks un atvieglotāks, būs jāizzūd. Ja mēs ap 2006. vai 2008. gadu kļūsim par Šengenas līguma dalībniecēm, kāpēc gan starp Latviju un Lietuvu un, iespējams, arī starp Latviju un Igauniju nesasniegt šo līmeni jau divus, trīs vai četrus gadus ātrāk. Tas, ka nebūs robežu, nenozīmēs, ka apstāsies cīņa ar noziedzību un kontrabandu. Ir jāpārveido cīņas metodes, kas pašlaik pilsoņiem sagādā daudzas neērtības. Starp Latviju un Lietuvu ir sagatavota vienošanās par sarkano un zaļo koridoru un izlases veida pārbaudēm, kas cilvēkiem palīdzēs atvieglotā kārtībā šķērsot robežu. Lietuva to jau ir gatava parakstīt, un Latvijas puse pašlaik vienošanos noregulē saskaņā ar iekšējām prasībām.

Robežu likvidēšana pirms pievienošanās Šengenas līgumam parādīs labo sadarbību Baltijas valstu starpā.

Pilnībā piekrītu jums. Baltijas reģions, kur jau tagad notiek aktīva sadarbība politiskā, ekonomiskā, aizsardzības un kultūras jomā, nosūtītu vēl papildu signālu, ka sadarbība nostiprinās un ka mēs likvidējam nevajadzīgos šķēršļus – robežas agrāk, nekā to prasa Eiropas normas.

Katru gadu braucam uz ārzemēm un ar šausmām gaidām Polijas un Lietuvas robežu, kur kravas automašīnu šoferi spiesti gaidīt pat 14 kilometrus garās rindās.

Jā, es to zinu. Arī uz Latvijas un Lietuvas robežas pirms septiņiem gadiem bija tādas rindas un cilvēki gaidīja stundu stundām. Tagad pāri robežai var tikt kādās 10 līdz 20 minūtēs. Tātad risinājums ir atkarīgs no abu valstu piepūles, un man jāpiebilst, ka Lietuvas un Latvijas valdības uz sadarbību raugās ļoti konstruktīvi.

Latvijas sabiedrībā parādījusies zināma neapmierinātība, ka valdība tik pārliecinoši sniegusi atbalstu iespējamai ASV karadarbībai Irākā. Kāds noskaņojums pret konfliktu valda Lietuvā?

Lietuva ir demokrātiska un atvērta valsts, un notiek diskusijas par to, kādu pozīciju ieņemt attiecībā uz iespējamo karu Irākā. Vēlos pateikt, ka gan Adamkus, gan Pakss, gan Lietuvas Ārlietu ministrija ir izteikusi oficiālo nostāju. Attiecībā uz Irākas konfliktu esam pievienojušies Eiropas Savienības pozīcijai. Tāpat pievienojāmies Viļņas desmitnieka paziņojumam.

Tā nav pirmā reize, kad Rietumu civilizācija saduras ar teroristiskām vai valstiskā līmenī terorismu atbalstošām valstīm. Tā tas bija 1945. gadā ar Vāciju un Japānu, vēlāk ar Afganistānu, tā tas ir arī 2002. gadā ar Irāku. Ir jānostājas pret šādu valsti, ja Rietumu civilizācija jūt atbildību par savu nākotni un vērtībām – demokrātiju un cilvēktiesībām. Nevajag baidīties no atbildības un rīcības tikai tāpēc, ka agrāk mums to nevajadzēja darīt. Lietuvas pozīcija ir skaidra: mēs vēlamies Irākas atbruņošanu mierīgā ceļā, taču gadījumā, ja tas neizdosies, Lietuva pievienojas koalīcijai, kas to atbruņos ar spēku.

Tuvākajā nākotnē tiks veiktas socioloģiskās aptaujas un būs redzams, kā to vērtē Lietuvas sabiedrība. Taču vēlos uzsvērt atbildību par dzīvesveidu, kādu mēs dzīvojam, par to ir jācīnās. Mums nepatīk karš, taču, ja nav citas izvēles, karš būs mazāks ļaunums par to, kāds radīsies, ļaujot darboties valstiskam terorismam.

“LAUKU AVĪZE”; pēc R. Būra un V. Krustiņa intervijas “Baltijas valstīm jābūt veiksminiecēm”