Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 20.februāra sanāksmē

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi””.

Noteikumu projektā paredzēts izteikt 63.punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka patstāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušas profesionālās savienības izdotu Ekonomikas ministrijā reģistrētu sertifikātu attiecīgajā būvprojektēšanas darbu veidā, kā arī juridiskajām personām, ja tās ir saņēmušas Ekonomikas ministrijas izdotu licenci uzņēmējdarbības veikšanai būvniecībā.

Paredzēts grozīt noteikumu 116.6.apakšpunktā vārdus: “vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs”, tos aizstājot ar vārdiem: “ekonomikas ministrs”.

Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 14.janvāra sēdes protokola Nr.3 9.§ “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu pārdali” un Ministru kabineta 2003.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.54 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas funkciju pārdali un nodošanu Ekonomikas ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai”, kur noteikts, ka Ekonomikas ministrijai no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiek nodota būvniecības politikas izstrādes un īstenošanas funkcija.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Vides, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumos Nr.225 “Latvijas Būvniecības padomes nolikums”” .

Noteikumu projekts paredz grozīt noteikumu 6.1.apakšpunktu un 16.punktu, aizstājot vārdus: “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” ar vārdiem “Ekonomikas ministrija” (attiecīgajā locījumā), kā arī noteikumu 18.punktā vārdus “vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs” aizstājot ar vārdiem “ekonomikas ministrs”.

Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 14.janvāra sēdes protokola Nr.3 9.§ “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu pārdali” un Ministru kabineta 2003.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.54 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas funkciju pārdali un nodošanu Ekonomikas ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai”, kur noteikts, ka Ekonomikas ministrijai no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiek nodota būvniecības politikas izstrādes un īstenošanas funkcija.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi””.

Noteikumu projektā paredzēts svītrot 12.1.apakšpunktu un papildināt noteikumus ar 15.5.apakšpunktu, nosakot, ka Ekonomikas ministrija izsniegs speciālu atļauju (licenci) uzņēmējdarbībai būvniecībā (inženierizpētei, projektēšanai, būvekspertīzei, būvdarbu vadīšanai un būvuzraudzībai).

Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta sēdes 14.janvāra protokola Nr.3 9.§ “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu pārdali” un Ministru kabineta 2003.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.54 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas funkciju pārdali un nodošanu Ekonomikas ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai”, kur noteikts, ka Ekonomikas ministrijai no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiek nodota būvniecības politikas izstrādes un īstenošanas funkcija.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Vides, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā pamatnostādnes nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi politikas dokumenta projektu “Pamatnostādnes nodokļu un nodevu attīstībā”, pildot Ministru prezidenta 2003.gada 6.janvāra rezolūciju.

Šajā dokumentā ir analizēta pašreiz spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma, sniedzot gan vispārējo situācijas raksturojumu un nodokļu politikas teorētisko mērķu un pamatprincipu aprakstu, gan arī informāciju par konkrēto nodokļu attīstību Latvijā, sākot ar nodokļu reformu 1995.gadā, par problēmām šo nodokļu piemērošanā un par optimizācijas iespējām īstermiņā un vidējā termiņā konkrēto mērķu sasniegšanā. Tāpat dokumentā skarti jautājumi saistībā ar nodokļu administrēšanas problēmām, sniegta informācija par nodokļu ieņēmumiem, kā arī norādīti galvenie turpmākās rīcības virzieni nodokļu politikas mērķu sasniegšanai.

Analizējot nodokļu sistēmas attīstības tendences, jāuzsver, ka nodokļu sistēmas attīstība pēdējos gados lielā mērā ir bijusi saistīta ar Latvijas gatavošanos iestājai Eiropas Savienībā, jo, piemēram, netiešo nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un muitas nodoklis) jomā Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti striktas prasības kandidātvalstīm gan attiecībā uz nodokļu likmēm, gan attiecībā un šo nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, jo vienotā tirgus apstākļos netiešo nodokļu atšķirīga piemērošana būtiski var ietekmēt konkurences apstākļus un tādējādi ietekmēt uzņēmējdarbības attīstību dažādās valstīs.

Arī attiecībā uz ienākuma nodokļiem ir jāievēro atsevišķi nosacījumi, lai nodokļu režīmi tiktu saskaņoti gadījumos, kad mātes un meitas uzņēmumi atrodas dažādās dalībvalstīs un kad tiek izmaksātas dividendes dažādu dalībvalstu rezidentiem.

Bez minētās nodokļu harmonizācijas jāatzīmē arī nodokļu sistēmas pilnveidošana uzņēmējdarbības vides uzlabošanas virzienā, kur varētu izcelt pēdējos gados uzsākto un šobrīd turpināto nodokļu likmju samazināšanu, kur visbūtiskākais samazinājums ir veikts uzņēmumu ienākuma nodoklim, sociālās apdrošināšanas iemaksām un nekustamā īpašuma nodoklim.

Runājot par turpmākās rīcības virzieniem, dokumentā norādītas darbības, kas veicamas saskaņā ar nodokļu likumu turpmāko harmonizēšanu, nodokļu sistēmas pilnveidošanu un nodokļu sloga samazināšanu, tādējādi nodrošinot stabilu un labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai.

Pamatnostādņu projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsagatavo līdz 3.martam.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts nodeva par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.

Šobrīd valsts nodevas apjomu un samaksas kārtību par vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem regulē 1999. gada 28.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 455 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.

2002. gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā Imigrācijas likuma 6. pantā Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem. Imigrācijas likums stāsies spēkā 2003. gada 1.maijā. Noteikumu projektā valsts nodevu likmes par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu, salīdzinot ar spēkā esošajām, būtiski nemainās.

Noteikumu projekts paredz noteikt valsts nodevas likmes (latos) par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, kā arī Valsts robežsardzē un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī personas, kuras var atbrīvot no valsts nodevas samaksas. Vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšana: lidostas tranzītvīzas pieprasīšanai — 6; tranzītvīzas pieprasīšanai — 6; ieceļošanas vīzas pieprasīšanai: vienreizējas vīzas ar derīguma termiņu līdz 30 dienām — 10; vienreizējas vīzas ar derīguma termiņu līdz 90 dienām — 20; divreizējas vīzas ar derīguma termiņu līdz 90 dienām — 20; daudzkārtējas vīzas ar derīguma termiņu līdz 90 dienām — 25; daudzkārtējas vīzas ar derīguma termiņu līdz vienam gadam — 30; vīzas atjaunošanai ceļošanas dokumenta maiņas gadījumā — 5; grupas vīzas pieprasīšanai: lidostas tranzītvīzas un tranzītvīzas pieprasīšanai — 6 un papildus viens lats par katru grupas vīzā iekļauto personu; ieceļošanas vīzas pieprasīšanai — 20 un papildus viens lats par katru grupas vīzā iekļauto personu.

Paredzēts noteikt, ka no valsts nodevas samaksas atbrīvo: ja tas noteikts Latvijas Republikas noslēgtajā starptautiskajā līgumā; diplomātiskās vai dienesta pases turētāju; par vīzas, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrācijai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu repatriantu, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, ja tas izceļojis no Latvijas Republikas līdz 1990. gada 4. maijam, kā arī viņa ģimenes locekļus; par vīzas, uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrācijai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu izglītības iestāžu audzēkni vai studentu, kurš ierodas Latvijas Republikā mācīties apmaiņas programmas ietvaros, kā arī par izsaukuma apstiprināšanu minētajai personai, kā arī par vīzas, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrācijai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu bērnu līdz 16 gadu vecumam; par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrācijai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu personu, kura ieguvusi bēgļa statusu vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā; par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrācijai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu personu, kura iestājusies Reliģisko lietu pārvaldē reģistrētā klosterī, kā arī par izsaukuma apstiprināšanu minētajai personai; par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrācijai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu pedagogu, kurš strādā privātajā izglītības iestādē “Latvijas Starptautiskā skola”, kā arī par izsaukuma apstiprināšanu minētajai personai; par vīzas pieprasīšanu latvieti vai līvu, vai personu, kurai vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis; par vīzas izsniegšanu dzelzceļa personālam, kas nodrošina starptautiskus dzelzceļa pārvadājumus uz Latvijas Republiku vai no tās, vai tranzītā caur Latvijas Republiku; par ielūguma apstiprināšanu laulātajam un viņa nepilngadīgajiem bērniem, ja uzaicinātājs ir latvietis vai līvs; par ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanu, ko iesniedz Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, pašvaldības dome (padome), tiesu iestāde vai Valsts kontrole.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Satiksmes, Izglītības un zinātnes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts informācijas sistēmu drošības noteikumi”. Projekts izstrādāts atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 4.panta otrajai daļai, kura paredz, ka valsts informācijas sistēmu drošības prasības reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Projekts nosaka sistēmu drošības tiesiskās, tehniskās (fiziskās un loģiskās) un organizatoriskās pamatprasības personām, kuras ir atbildīgas par sistēmu drošību.

Projektā iekļauti informācijas un sistēmu klasificēšanas principi. Paredzēts, ka informācijai, kas nav atzīta par valsts noslēpumu, konfidencialitātes pakāpi piešķir atkarībā no kaitējuma, kas varētu tikt nodarīts datu subjektam vai sistēmas pārzinim, ja netiek nodrošināta informācijas konfidencialitāte. Savukārt Valsts informācijas sistēmu reģistra pārzinis (Satiksmes ministrija) sistēmas klasificē proporcionāli sistēmas resursu apdraudējuma pakāpei maksimāla riska, augsta riska, vidēja riska un zema riska sistēmās.

Projekts nosaka sistēmu drošības organizatoriskās un tehniskās prasības katrai sistēmu klasifikācijas pakāpei. Atbilstoši sistēmu klasifikācijai sistēmu turētājiem būs iespējams plānot izmaksas projektā paredzēto drošības prasību ieviešanai.

Drošības pakāpes noteikšanas nolūkā sistēmām jāveic riska analīze, izvērtējot sistēmas apdraudējumu īstenošanās varbūtību, iespējamo kaitējumu datu subjektam vai sistēmas pārzinim, ja nav nodrošināta sistēmas drošība, trūkumus sistēmas drošībā. Varbūtējie sistēmas apdraudējumi sistēmas turētājam jāsamazina līdz tam pieņemamam riska pakāpes līmenim.

Projekts regulē arī informācijas pieejamības jautājumus. Saskaņā ar projekta noteikumiem informācijas resursiem var būt nepārtraukta diennakts pieejamība vai noteiktos gadījumos cits fiksēts pieejamības laiks.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijā, Informācijas sistēmu audita un vadības asociācijā, Latvijas Interneta asociācijā, Latvijas Datortehnoloģiju asociācijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Satversmes aizsardzības birojā, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts informācijas sistēmu tehnisko prasību ievērošanu”.

Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 4.panta otrajai daļai, kura paredz, ka valsts informācijas sistēmu tehniskās prasības reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Projekts paredz, ka informācija par sistēmās izmantojamām tehniskajām prasībām tiks iegūta, reģistrējot sistēmas Valsts informācijas sistēmu reģistrā, kura pārzinis ir Satiksmes ministrija saskaņā ar sistēmu reģistrācijas prasībām (Ministru kabineta noteikumu “Valsts informācijas sistēmu reģistrācijas noteikumi” projekts 2003.gada 13.janvārī iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52.4.apakšpunktu). Informācija par sistēmām tiks iegūta ar Valsts informācijas sistēmu (VIS) tehnisko pasu (projekta pielikums) starpniecību.

Sakarā ar informācijas tehnoloģijas nozares straujo attīstību nav iespējams Ministru kabineta noteikumu līmenī noteikt konkrētas informācijas tehnoloģijas nozares standartu prasības. Tāpēc projektā iekļauta III sadaļa “Sistēmu tehniskās darbības pamatprincipi”, kura uzskaita tādas vispārīgas prasības kā funkcionālās darbības dublēšanās novēršana, tehnisko iekārtu aizvietojamība, sistēmas dokumentācijas komplektēšana līmenī, kas atļauj jebkurai sistēmas pilnvarotai personai veikt izmaiņas sistēmā.

Projekts paredz, ka Satiksmes ministrija uzrauga un kontrolē sistēmu tehnisko prasību ievērošanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijā, Informācijas sistēmu audita un vadības asociācijā, Latvijas Interneta asociācijā, Latvijas Datortehnoloģiju asociācijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Satversmes aizsardzības birojā, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumos Nr.300 “Noteikumi par informācijas institūcijām attiecībā uz reglamentētajām profesijām””.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumos Nr.300 “Noteikumi par informācijas institūcijām attiecībā uz reglamentētajām profesijām””, ar kuru paredzēts noteikt, ka informācijas institūcija dzelzceļa transporta jomā reglamentētajām profesijām ir Dzelzceļa tehniskā inspekcija. Noteikumu projekta pieņemšanas nepieciešamību nosaka likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 36.panta 3.punkts un 56.panta ceturtā daļa.

Noteikumu izpildei papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par kārtību, kādā veicamas veselības pārbaudes jūrniekiem, un kārtību, kādā izsniedzams ārsta atzinums par jūrnieka veselības atbilstību darbam uz kuģa, kā arī kritērijiem, pēc kādiem jūrnieku veselības pārbaudē konstatējama jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa”.

Latvijas likumdošanā nav pieņemti noteikumi, kas noteiktu prasības attiecībā uz jūrnieku veselības pārbaudēm. Pašreiz jūrnieku veselības pārbaudes tiek veiktas, vadoties no starptautiskajām konvencijām šajā jomā.

Noteikumu projekts paredz vienotas prasības Latvijas likumdošanā attiecībā uz: kārtību, kādā veicamas jūrnieku veselības pārbaudes un izsniedzams veselības pārbaudes sertifikāts; kritērijiem, pēc kuriem jūrnieku ārsti novērtēs jūrnieku atbilstību vai neatbilstību darbam uz kuģa jūrā.

Paredzēts ieviest Latvijai saistošās 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumu un Starptautiskās Darba organizācijas 1946.gada Konvencijas Nr.73 par (jūrnieku) medicīniskajām pārbaudēm prasības.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Labklājības, Veselības, Vides, Aizsardzības, Iekšlietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā un Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti””.

Atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumiem Nr.567 “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas tika izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā un kuros noteikta kompetences sadale starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts ieņēmumu dienestu valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē, VID veiks valsts amatpersonu deklarāciju sākotnējo pārbaudi, līdz ar to arī turpmāk deklarācijas būs jāiesniedz VID, bet birojs pārbaudīs valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu ievērošanu.

Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas, aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Iekšlietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības augļu un ogu džemam, želejai, marmelādei un saldinātam kastaņu biezenim”.

Šobrīd ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.46 “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” un noteikumi Nr.86 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas”. Pārtikas un veterinārais dienests nav konstatējis gadījumu, kad nebūtu ievēroti šie noteikumi attiecībā uz augļu džemiem, želejām, marmelādēm.

Uzdots saskaņot šos noteikumus ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem, lai neradītu šķēršļus produktu brīvai apritei Eiropas Kopienas tirgū, jo atšķirības valstu tiesību aktos par minētajiem produktiem (džemi, želejas, marmelādes, saldināts kastaņu biezenis) varētu radīt negodīgas konkurences apstākļus, kas varētu maldināt patērētājus, ietekmēt kopējā tirgus izveidi un darbību. Šie noteikumi paredz vienotu produktu un izejvielu klasifikāciju, attiecīgo produktu sastāvu, ražošanas specifikāciju (atļautās piedevas, to normas, apstrādes procesus un vielas) un marķējumu. Ņemot vērā esošās tradīcijas augļu džemu, želeju, marmelāžu gatavošanā, jāsaglabā to valstu noteikumi, kas atļauj ražot un pārdot šos produktus ar pazeminātu cukura saturu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par medību atļauju un atļauju izvest medību trofeju no Latvijas Republikas”.

Medību likuma 18.pants nosaka, ka par medību atļaujām un atļaujām izvest medību trofejas no Latvijas Republikas ir jāmaksā valsts nodeva. Ar 2002.gada 9.oktobra grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” minētā nodeva iekļauta šī likuma 11.panta otrās daļas 51.punktā, un tās maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus paredz MK noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevu par medību atļauju un atļauju izvest medību trofeju no Latvijas Republikas”.

Paredzēts noteikt, ka valsts nodeva ir: par aļņa, brieža, meža cūkas, stirnas, medņa un rubeņa medību atļauju neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma - viens lats; par nelimitēto medījamo dzīvnieku sezonas (gada) medību atļauju - pieci lati, izņemot pensionāriem un studentiem (uzrādot pensionāra vai studenta apliecību) - viens lats.

Par atļauju izvest medību trofeju no Latvijas Republikas ir paredzēts noteikt valsts nodevu desmit lati.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Vides, Veselības ministrijā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds,  Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks