Par izglītības problēmām un to risinājumiem

Trešdien, 19.februārī, pēc Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas ierosinājuma LPP Saeimas deputāti tikās ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar vispārizglītojošo skolu pāreju uz mācībām valsts valodā 2004.gada 1.septembrī, kā arī kristīgās ētikas mācības nodrošināšanu skolā. Frakcijas sēdē piedalījās arī no LPP izvirzītais īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks.

LPP deputāti vēlējās saņemt vispusīgu un objektīvu informāciju par to, cik pamatotas ir plašsaziņas līdzekļos periodiski paustās bažas par to, ka ne visas mazākumtautību skolas būs sagatavotas kvalitatīvai pārejai uz mācībām valsts valodā no 2004.gada 1.septembra. Vienlaikus LPP frakcija izteica gatavību sniegt izglītības ministram visu veidu atbalstu un iesaistīties likumdošanas iniciatīvas procesos, ja tādi būtu nepieciešami, lai Izglītības likumā paredzētās normas tiktu izpildītas. LPP iestājas par kvalitatīvu un sagatavotu pāreju uz mācībām valsts valodā, lai neciestu nedz mācību kvalitāte, nedz valsts valoda kā mācībvaloda.

K.Šadurskis uzsvēra, ka Latvijā tiekot producēta intensīva baumu kampaņa, lai musinātu un satrauktu bērnu vecākus par problēmām, kas it kā sagaida mazākumtautību skolas 2004.gadā. K.Šadurskis atzina, ka iepriekšējā valdība ir veltījusi nepiedodami maz laika informatīvajam darbam, lai skaidrotu gan pedagogiem, gan vecākiem pārejas būtību. Tādēļ viens no šābrīža galvenajiem uzdevumiem ministram un viņa vadītajai struktūrvienībai būšot izskaidrojošais darbs tieši bērnu vecāku vidū. Vispārējās izglītības likums sniedz visas iespējas noteikt mācību programmu saturu un proporcijas, kas būtībā izslēdz jebkādas tiesiska rakstura problēmas, ap kurām nereti notiek nepamatotas spekulācijas.

LPP frakcijas vadītājs Oskars Kastēns šajā sakarībā uzsvēra, ka informatīvajai jeb publicitātes kampaņai būs viena no lielākajām lomām, lai stātos pretī dezinformācijas iepludināšanai īpaši krieviski rakstošajos medijos.

K.Šadurskis izskaidroja deputātiem pārejas procesa būtību, pastāstot, ka pārejas laiks ilgs septiņus gadus, līdz proporcija, kādā mazākumtautību skolās varēs iegūt izglītību, sasniegs 60%:40% par labu valsts valodai. Turklāt problemātiskākajās skolās vai reģionos (piemēram, Latgalē) mācību priekšmetiem, kas pieder pie tā sauktās bilingvālās jeb B grupas (fizika, ķīmija u.c.), katra skola varēs sagatavot savu plānu, norādot laiku, kādā vidusskolēni pakāpeniski sāk apgūt šos priekšmetus valsts valodā, lai noslēguma eksāmenus varētu nokārtot valsts valodā. Turklāt tieši Latgales reģionu skolas, kur nereti nav valsts valodas vides, jau ir veltījušas lielu darbu tam, lai sagatavotos pārejai, un pretēji demagoģiskiem spriedelējumiem par Latgales reģiona grūtībām tieši aicina ministriju neatlikt šo procesu.

Ministrs piebilda, ka arī budžetā šim darbam atvēlēto līdzekļu apjoms ir apmierinošs un šobrīd nav pamata sūdzēties par to, ka trūktu naudas mācību metodiskajiem līdzekļiem, grāmatām vai skolotāju apmācībai. Turklāt skolotāji, kas strādā bilingvāli, saņem arī piemaksas par šo kvalifikāciju, kas stimulē pasniegt priekšmetus valsts valodā mazākumtautību skolās. Tiekot arī domāts par skolu sadarbības projektiem un skolotāju apmaiņu starp latviešu un mazākumtautību skolām, lai celtu kvalitāti tieši priekšmetu pasniegšanai valsts valodā. Kopumā par problēmu identifikāciju, kas saistās ar pāreju uz mācībām valsts valodā no 2004.gada 1.septembra, vispirms esot jāatbild katras skolas direktoram.

Otrs jautājums, kas LPP interesēja, pamatojoties uz partijas priekšvēlēšanu apsolījumiem, saistīts ar kristīgās ētikas apmācību skolās. LPP ir gatava iesaistīties šī jautājuma nekavējošā risināšanā. K.Šadurskis ierosināja LPP pārstāvjus darboties pie ministrijas nule izveidotajā speciālajā darba grupā, kurā piedalās tradicionālo reliģisko konfesiju pārstāvji un ministrijas pārstāvji, lai ētika vai kristīgā ētika beidzot skolu mācību programmās kļūtu par pastāvīgu mācību priekšmetu konkrēta vecuma bērniem, nevis saglabātu fakultatīva priekšmeta statusu, kā tas bijis līdz šim. LPP deleģēs savus pārstāvjus darba grupai.

Līga Krapāne,  LPP komunikāciju vadītāja